Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbs un ģērbšanās kultūra

Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbs un ģērbšanās kultūra

Saturs

Ievads 3

1. Ieskats apģērba vēsturē 4

2. Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbs 5

2.1. Tiesu prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbs 5

2.2. Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu darbinieku apģērbs 7

3. Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku ģērbšanās kultūra 9

3.1. Elegance – apģērba un ģērbšanās vadmotīvs 9

3.2. Apģērba valkātprasme un kopšana 9

3.3. Apģērba modernizēšana 10

Nobeigums 12

Izmantotā literatūra 13

Pielikumi

Ievads

Apģērbs ir kods, ietvars ,kurā cil-

vēks pats sevi ievieto. Ar šī ietvara

palīdzibu viņš cenšas ietekmēt

apkārtējo pasauli un tikai retais

no mums var atļauties nerūpēties

par to, kā izskatīties.

S. Lasila

Uzticības attiecību veidošana starp partneriem ir viens no svarīgākajiem je

e
ebkuras organizācijas uzdevumiem. Mūsdienās ļoti liela nozīme ir arī apkalpošanas kultūrai, psiholoģiskajai kompetencei, kā arī ētiskajiem un tikumiskajiem aspektiem.

Cilvēka apģērbs ir viena no viņa individualitātes izpausmēm, tomēr, izvēloties apģērbu darbam, vispirms jāievēro iestādes darba specifika, koptēls un mērķis, kā arī tradīcijas.

Ikdienā mums ikvienam nākas saskarties ar policijas, prokuratūras, tiesu un advokatūras darbu, un šo iestāžu darbinieku ārējais izskats ir viens no svarīgākajiem lietišķa cilvēka vērtēšanas kritērijiem. Tā kā es jau vairākus gadus strādāju valsts policijā un mans darbs saistīts ar ik
k
kdienas saskarsmi ar cilvēkiem, šī darba mērķis ir tuvāk apskatīt un novērtēt tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbu un ģērbšanās kultūru. Kā galvenos uzdevumus mērķa sasniegšanai formulēšu:

1. Iepazīšanos ar tiesas, prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbu, tā kopšanu, valkātprasmi un modernizēšanu.

2. Iepazīšanos ar iekšlietu iestāžu da
a
arbinieku apģērbu, tā kopšanu un valkātprasmi.

3.Tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku ģērbšanās kultūru.

Šī temata risinājumā izmantotie avoti ir literatūra, preses izdevumi, LR Iekšlietu Ministrijas pavēles, mācību materiāls un personīgā pieredze.

1. Ieskats apģērba vēsturē

Apģērba attīstība ilgusi daudzus gadsimtus, pat gadu tūkstošus. Apģērba attīstību noteicis attiecīgais laikmets, nacionālās un etniskās tradīcijas, cilvēku darba un sadzīves raksturs, sabiedriskās attiecības, kultūra un māksla, kā arī protams, klimatiskie apstākļi.

Senajos laikos vairākām tautām apģērbs vispirms norādīja cilvēka piederību noteiktam sabiedrības slānim. Pastāvēja pat stingri aizliegumi vienkāršiem ļaudīm vilkt mugurā augstākai kārtai piederoša cilvēka drānas.

Sensenos laikos apģērbs sastāvēja no gurnu apsējiem un zvērādu apmetņiem. Daudzus gadsimtus cilvēki valkāja galvenokārt pašdarinātu apģērbu. Eiropā kopš 12.gs. izplatījās jau īpaši piegriezts apģērbs.

Jau no senseniem laikiem apģērbs ir raksturojis arī tā valkātāja sociālo un mantisko st

t
tāvokli, profesiju, tautību, viņa raksturu un izpratni par apģērbu un ģērbšanos, kā arī attiecīgo laikmetu. Mūsdienās apģērba un ģērbšanās kultūras galvenais motīvs ir elegance. Katrā ziņā nedrīkst jaukt jēdzienus “elegants” un “moderns”. Noteicošais ir tas, ka tērps, ko esi izvēlējies, ir piemērots situācijai un pašam valkātājam. Elegancē galvenā ir personība. Var tikai lieku reizi atkārtot, ka gaume un elegance stāv pāri laikam.

Ritot gadsimtiem, radās valsts veidotās institūcijas, kuru pamatfunkcijas bija aizsargāt cilvēka tiesības. Dažās no šīm institūcijām, lai tās sp
p
pētu atšķirt no pārējiem, tika ieviesta “uniforma “, piem. policijā, tiesā. Izvēloties darba apģērbu, neatkarīgi no katra individualitātes, tika ņemta vērā arī darbavietas vide, tādēļ darba drēbēm bija jābūt lietišķām, ērtām un izturīgām. Šinī darbā es sīkāk pievērsīšos tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbam mūsdienās, par ko izklāstīšu nākamajā nodaļā.

2. Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbs

2.1. Tiesu, prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbs

Iepazīstoties tuvāk ar tiesas, prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbu, jāpiezīmē, ka pildot savus pienākumus, speciālā apģērbā ir tikai tiesneši. Piedaloties tiesas sēdē, tiesnesis ir tērpies mantijā un aplicis amata zīmi. Tiesneša amata zīmi piešķir, tiesnesim stājoties amatā.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem nav mantijas, bet ir zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata zīme, ko piešķir tiesnesim stājoties amatā.

Vispirms aplūkosim sieviešu apģērba prasības prokuratūras, advokatūras un tiesas darbiniecēm, atrodoties darba vietā. Šo profesiju sievietes pārstāv valsts institūcijas, kuras aizsargā cilvēku tiesības un tā kā sievietes parasti izvēlas garderobi atbilstoši savai gaumei, ir grūti runāt par vispārējām un viennozīmīgām prasībām. Tomēr darbs tiesību aizsardzības iestādēs pieprasa no sievietes atturību apģērba stila izvēlē un personīgo interešu un gaumes pakļaušanu darba interesēm. Darba apģērbam jābūt praktiskam, ērtam, glītam un izturīgam, kā arī lietišķam, mēreni elegantam un modernam. Būtu jāatceras, ka darba vietā vajadzētu ieturēt zināmu atturību apavu un rotaslietu izvēlē, matu sakārtojumā un mērenību kosmētisko līdzekļu lietošanā. Šo iestāžu darbiniecēm nav pieļaujams nēsāt darbā :

-) šauras, pieguļošas bikses;

-) šortus;

-) svārkus ar dziļiem šķēlumiem;

-) pārāk īsus svārkus ( mini );

-) pārāk spilgtu un izaicinošu tērpu;

-) zeķes ar rakstiem.

Ikdienā nav ieteicams šāds apģērbs:

-) vakara un svinīgs tērps;

-) vakarkleita;

-) dekoltēti tērpi;

-) sporta tērpi un apavi;

-) pārāk daudz rotaslietu;

-) kā arī aizraušanās ar dārglietām, īpaši ar briljantiem un pērlēm. Nav vēlams valkāt:

-) ielas apavus ( zābaki, kurpes ) darba telpās;

-) audzēt pārmērīgi garus nagus un krāsot tos spilgtās krāsās;

-) pārmērīgi lietot kosmētiku un smaržas.

Iestādes darbiniekiem ( gan vīriešiem, gan sievietēm ) ar savu izskatu jārada stabilitāte, nopietnības un nemainīguma iespaids. Nevajadzētu nedz atpalikt no modes, nedz censties to apsteigt. Gan novecojis, gan pārāk moderns tērps var radīt klientā šaubas, nedrošību un neuzticību. Konservatīvisms un klasiskais stils veicina nopietnības, stabilitātes, drošības iespaidu saistībā ar pārstāvošas iestādes vārdu.

Protams, katras profesijas pārstāvjiem var būt savi priekšstati par apģērbu. Pavisam atšķirīgas ir situācijas apģērba izvēlei, ja cilvēks strādā viens vai darbojas nelielā uzņēmumā, vai valsts iestādē. Ja cilvēks strādā mājās vai savā ofisā un negrasās ne ar vienu tikties, tad, protams, viņa apģērbs var būt demokrātiskāks. Bet tiklīdz viņam jādodas uz tikšanos un jātiekas ar cilvēkiem, – stilam jāmainās atbilstoši apstākļiem.

Runājot par kungiem, tiesu, prokuratūras un advokatūras darbinieku ikdienas apģērbs ir uzvalks. Uzvalks var būt kombinēts ( bikses var būt citādā krāsā nekā žakete vai otrādi ). Atkarībā no gadalaika vai laika apstākļiem uzvalks var būt tumšāks vai gaišāks.

Oficiālos gadījumos ( piem. apmeklējot tiesas sēdes u. c. ) žaketei jābūt aizpogātai. Klasiskā uzvalka žaketes augšējai pogai jābūt aizpogātai, bet uzvalkam ar divrindu pogājumu – pilnīgi aizpogātam. Apsēžoties vai strādājot citos darba apstākļos, žakete var būt neaizpogāta. Karstos laika apstākļos telpās var uzturēties bez žaketes, bet, uzsākot darbu ar klientu, tā jāuzvelk. Žaketes augšējā kabatā nenēsā rakstāmpiederumus un citus priekšmetus. Svinīgos gadījumos žaketes augšējā kabatā var atrasties kabatlakatiņš, kuru pieskaņo kaklasaitei.

Bikses nedrīkst būt ne pārāk īsas, lai neatsegtu zeķes, ne pārāk garas. Žaketes un bikšu kabatās rokas netur.

Apavi – tumšas kurpes. Apavi nedrīkst būt gaišāki par uzvalku. Ziemas laikā iestādēs telpās āra apavus nevalkā.

Zeķēm jābūt tumšām, vēlams – melnā krāsā, baltas zeķes nav piemērotas tumšam uzvalkam.

Krekls – ar vienu kabatu, ar cieto apkaklīti un garām piedurknēm. Krekla piedurknēm jābūt garākām ( 2 – 2,5 cm ) par žaketes piedurknēm. Krekla krāsa – balta, zilgana, krēmkrāsa utt. Lietišķa cilvēka garderobē nedrīkst būt melnas, tumši zilas, brūnas krāsas krekli, kā arī rūtainie un raibie krekli.

Kaklasaiti izvēlas, ņemot vērā īpašnieka gaumi, bet darba apstākļos tā nedrīkst būt pārāk spilgta un grezna. Kaklasaites platums un garums parasti tiek pieskaņots modes prasībām.

Kaklasaiti aizsien tādā veidā, lai šaurā daļa nebūtu garāka par plato. Platajai daļai jābeidzas jostas līmenī. Pastāv vairāki kaklasaišu mezglu sasiešanas varianti, un katru no tiem izmanto atbilstošā gadījumā.

Katrā ziņā jebkurā gadījumā jāatceras, ka ārējais izskats ir viens no svarīgākajiem lietišķa cilvēka vērtēšanas kritērijiem. Ir labi zināms, ka cilvēku vispirms vērtē pēc viņa izskata un tikai pēc tam – pēc profesionālajām iemaņām un cilvēciskajām īpašībām. Vienkārši, bet eleganti apģērbts tiesības aizsardzības iestādes darbinieks psiholoģiski rada vairāk uzticības un simpātiju nekā nevērīga izskata kungs saburzītā uzvalkā. Neuzticību rada arī pārāk grezni, ekstravaganti “sapucējies ” darbinieks.

2.2. Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu darbinieku apģērbs

Atšķirībā no citām tiesību aizsardzības iestādēm, iekšlietu iestāžu darbiniekiem ir noteikts formas tērps, kuru šo iestāžu darbinieki valkā atbilstoši Latvijas Republikas AP Prezidija 1993. gada 3. maija lēmumam “Par Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu “.

2.2.1. LR iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpa apraksts.

Tiesības un pienākums nēsāt LR iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu ir atestētiem iekšlietu iestāžu darbiniekiem un aktīvajā militārajā dienestā iesauktajām personām.

LR iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpiem ir noteiktas šādas krāsas:

1. Tumši zila – Ministrijas centrālā aparāta, Policijas departamenta, Izmeklēšanas departamenta, Latvijas policijas akadēmijas, Drošības policijas un Mobilā policijas pulka, Valsts apsardzes dienesta darbiniekiem ;

2. Melna – Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbiniekiem ;

3. Zaļa – Ieslodzījuma vietu departamenta, Sardzes pulka darbiniekiem .

Ir noteikti šādi LR iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu veidi :

– ) svētku ( parādes ) ;

– ) ikdienas ;

– ) lauka .

Ikviens no šiem formas tērpu veidiem iedalās vasaras un ziemas tērpos.

Svētku parādes formas tērps valkājams :

– ) piedaloties parādēs ;

– ) ārvalstu pārstāvju pieņemšanā ;

– ) valsts svētku un atceres dienās, pašvaldību un Iekšlietu ministrijas oficiālajās svinībās ;

– ) vainagu nolikšanā pie pieminekļiem un bēru procesijās;

-) pēc augstākā priekšnieka rīkojuma.

Sīkāk raksturošu svētku parādes formas tērpu :

Vīriešiem – vasaras cepure, vasaras mētelis, svārki, bikses, melnas kurpes (saišu zābaki ), zeķes ( atbilstoši formas tērpa krāsai ), balts krekls, siksna, kamīnsarkana kaklasaite, balta šalle ( parādē balti cimdi ).

Sievietēm – vasaras galvassega ( cepure, berete ), vasaras mētelis, kostīms, melnas kurpes, balta blūze, kamīnsarkana kaklasaite, balta šalle ( parādē balti cimdi ). Šie formas tērpi attiecināmi pie vasaras, savukārt raksturojot ziemas formas tērpu, vīriešiem tiek izmantota ziemas cepure, ziemas mētelis ( siltinātā jaka ), melni saišu zābaki, tumši zili cimdi, bet sievietes izmanto sieviešu ziemas cepuri, ziemas mēteli ( vai virsjaku ), melnus zābakus un tumši zilus cimdus.

Raksturojot ikdienas formas tērpu, vīrieši vasarā lieto vasaras cepuri, vasaras mēteli ( vai virsjaku ), svārkus, īso jaku vai puloveru, bikses, melnas kurpes, zeķes ( atbilstoši formas tērpa krāsai ), pelēku kreklu, ieroču jostu, kamīnsarkanu kaklasaiti. Sievietes vasarā nēsā vasaras cepuri, vasaras mēteli ( vai virsjaku ), kostīmu ( puloveru ), melnas kurpes, pelēku blūzi, kamīnsarkanu kaklasaiti. Ziemas laika apstākļos gan sievietes, gan vīrieši nēsā ziemas cepures, ziemas mēteļus, kā arī ziemas apavus.

Lauka vasaras formas tērpā ietilpst vasaras kostīms, apakškrekls ar īsām piedurknēm, saišu zābaki, vasaras cepure un ieroču josta, savukārt ziemā – ziemas kostīms, saišu zābaki, ziemas cepure, ieroču josta un šalle.

Nēsājot formas tērpu atļauts :

1. Virs kreklu ( blūžu ), puloveru, virsjaku, lauka formas tērpu uzplečiem nēsāt attiecīgās krāsas ( tumši zila, melna, zaļa ) uzpleču pārvalkus ar atbilstošu atšķirības zīmju izvietojumu.

2. Ārpus ierindas vasaras sezonā nēsāt formas kreklus ( blūzes ) ar atrotītām un attiecīgi nostiprinātām ( vai īsām ) piedurknēm, bez kaklasaites un vaļēju ( ar atpogātu augšējo pogu ) krādziņu.

3. Ārpus ierindas ziemas sezonā nēsāt vasaras galvassegas ( cepures, laiviņcepures ).

4. Ārpus ierindas sievietēm virs vasaras vai ziemas formas tērpa nēsāt civilās virsdrēbes un galvassegas (mētelis, jaka ).

Nēsājot formas tērpus aizliegts formas tērpa priekšmetus jaukt ar civildrēbēm.

2.2.2. Iekšlietu iestāžu darbinieku atšķirības zīmju izvietošana formas tērpā.

Dienesta pakāpes atšķirības zīmes izvietojamas uz formas tērpiem piešūtiem uzplečiem vai uzpleču pārvalkiem saskaņā ar 1.pielikumu.

Savukārt, emblēmu, uzšuvju, zīmotņu un žetonu izvietojumu uz formas tērpa skatīt pielikumā Nr. 2.

3. Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku ģērbšanās kultūra

3.1. Elegance – apģērba un ģērbšanās vadmotīvs

Mūsdienās, kad apģērba un ģērbšanās kultūras vadmotīvs ir elegance, apģērbs nav tikai ārējais ietērps. Tas uzskatāmi raksturo pašu cilvēku, viņa gaumi un skaistuma izpratni, attieksmi pret sevi un citiem, kā arī prasmi atbilstoši ģērbties un eleganti valkāt savu apģērbu, to uzturēt tīru un kārtīgu.

Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbam vajadzētu būt elegantam, modernam, gaumīgam, glītam, dažādām stuācijām atbilstošam, izturīgam, ērtam un praktiskam. Šāds apģērbs rada patiku un simpātijas pret tiesību aizsardzības iestādes darbinieku, tāpat ceļ viņu pašapziņu, uzlabo omu un pašsajūtu. Elegants apģērbs dara iestādes darbinieku taktiskāku, izturētāku, disciplinētāku un pieklājīgāku, nekā valkājot ieņemamajam amatam neatbilstošas, vecmodīgas un nevīžīgas drānas. Tāpat elegants un kopts iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērps ir daudzu panākumu ķīla, kas nodrošina sekmes un panākumus darbā ar cilvēkiem.

Sievietes pievilcība un skaistums ir cieši saistīta ar eleganci, modi un gaumi. Visvairāk elegance izpaužas apģērba un valkātāja individualitātes atbilstībā un saskaņotībā. Elegantas sievietes tērpā ir ieturēta vienkāršība. Viņa nepārspīlē, lietojot rotaslietas un citus aksesuārus. Vienkāršs ir apģērba modeļa piegriezums, bet modelis un stils rūpīgi izstrādāts. Šāda vienkāršība krietni atvieglo tērpa uzturēšanu kārtībā.

Eleganci palielina apģērba tīrība un akurātība. Strādājot tiesības aizsardzības iestādēs, neklājas uz darbu ierasties nevīžīgā, netīrā un neizgludinātā apģērbā. Elegance ietver prasmi ģērbties atbilstoši vietai un laikam. Tā izpaužas prasmē ar tērpa palīdzību izcelt auguma priekšrocības un noslēpt defektus, tāpat arī prasmē izvēlēties sev visatbilstošāko apģērba krāsu un stilu, akli nesekojot modei.

Tāpat eleganti ģērbies, pieklājīgs tiesību aizsardzības iestādēs strādājošs vīrietis ievērojami ceļ tur strādājošo sieviešu eleganci.

3.2. Apģērba valkātprasme un kopšana

Ģērbšanās kultūras viens no svarīgākajiem rādītājiem ir apģērba valkātprasme. Tā kā tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku darbs ir cieši saistīts ar cilvēkiem, apģērbam ir jābūt praktiskam, ērtam, glītam, izturīgam, atturīgi modernam, atbilstošam profesijai, darba apstākļiem u. c. Maza nozīme ir lietišķam, elegantam kostīmam, ja valkātājam ir slikta stāja, smagnēja gaita, vulgāri žesti, nekulturāla valoda un bravūrīga uzvedība. Īpaši jāvērš uzmanība uz iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu valkātprasmi, jo ikdienas saskarsmē ( piem. uz ielas ) ar šo iestāžu darbiniekiem, nereti nākas novērot viņu vulgaritāti ( piem. atklāti smēķējot sabiedriskā vietā u. c. ), nevīžīgo apģērbu, slikto stāju. Līdz ar to šo iestāžu darbinieku uzticības reitings iedzīvotāju vidū ir zems, lai gan pēdējo gadu laikā tam ir vērojama tendence nedaudz palielināties.

Svarīgs nosacījums apģērba valkātprasmē ir šī apģērba uzturēšana tīrībā un kārtībā, tādējādi nedaudz būtu jāpievēršas apģērba kopšanai.

Valkāšanas gaitā apģērbs kļūst netīrs un saburzīts, tādēļ strādājot tiesības aizsardzības iestādēs, to darbiniekiem jāraugās, lai apģērbs un apavi nebūtu saburzīti, nosmērēti vai citādi sabojāti. Tāpat apģērbs un apavi ar laiku nolietojas un zaudē savu sākotnējo izskatu, tādēļ tie sistemātiski jātīra u jākopj, ik pa laikam apģērbu ir nepieciešams iztīrīt vai izmazgāt, izgludināt, piešūt iztrūkstošās pogas un veikt citus sīkus labojumus. Piemēram, traipi jāiztīra, tikko tie radušies, jo vēlāk tos būs grūti iztīrīt. Uzvalki, mēteļi, kostīmi, kleitas, svārki, kā arī iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērps ar drēbju suku regulāri jāattīra no putekļiem. Virsdrēbes parasti tīra speciālās tīrītavās. Mājas apstākļos apģērbus var iztīrīt ar siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekļiem.

Nepatīkamu iespaidu saskarsmē ar apkārtējiem cilvēkiem rada tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbs, kurš ir saburzīts un nevīžīgs, tāpēc tas regulāri jāgludina. Tikko izgludinātu apģērbu vēlams atdzesēt un tikai tad likt skapī. Apģērbam jāstāv noteiktā vietā, kur to novieto tā, lai tas iespējami mazāk saburzītos. Parasti drēbes glabā skapī, gan uzkarinātas uz speciāliem pleciņiem, gan ievietotas plauktos vai atvilknēs.

Kā jau pieminēju, ne tikai apģērbam, bet arī apaviem vienmēr jābūt tīriem, rūpīgi nospodrinātiem, kārtīgi aizšņorētiem, aizsprādzētiem vai aizvilktiem. Nav ieteicams nēsāt vecas kurpes, kas jau zaudējušas formu, jo var deformēties kāja, tās var kaitēt arī pareizai stājai. Ieteicams valkāt ādas apavus vai arī apavus, kas gatavoti no elastīga materiāla.

3.3. Apģērba modernizēšana

Cilvēka, it īpaši sievietes, skaistums, pievilcība un valdzinājums cieši saistīts ar eleganci un modi. Visvairāk tā izpaužas cilvēka ārienē, it īpaši apģērbā, sakoptībā un, protams, prasmē kulturāli uzvesties. Dažkārt ārienes sakoptība, dabiskums un sirsnība ir vērtīgāki par sejas skaistumu.

Apģērba elegance, atbilstība un saskaņotība cieši saistīta ar modi. Tā ir ģērba un ģērbšanās pamatvirzības noteicēja. Mode ir savdabīgs tradīciju un paražu papildinājums gan uzvedībā, gan apģērbā, gan savstarpējās attiecībās. Ar modi cieši saistīta ir gaume. Tā ir katra cilvēka estētiskā pārliecība, spēja novērtēt un ieviest savā dzīvē skaisto, labo un daiļo, kā arī sapratne par apģērba eleganci un ģērbšanās kultūru ar sekojošu pieklājīgu uzvedību.

Strādājot tiesību aizsardzības iestādēs, to darbiniekiem jāprot saskatīt, kā apģērbā trūkst un kas ir nekārtībā, kas tajā kļuvis lieks un nemoderns, kas nolietojies, kas pārveidojams. Ieteicams nenovalkātus apģērbus atjaunināt un atsvaidzināt. Ir iespējams modernizēt pavalkātus tērpus, vienkārši vajadzīga modes izjūta un gaume.

Prokuratūras, advokatūras un tiesu darbiniekiem nevajadzētu nēsāt pārmodernu apģērbu, kā arī censties saglabāt vecmodīgo. Saprātīgi būtu savā garderobē saglabāt cieņu un labvēlīgu attieksmi pret augstāko modi, jo ģērbšanās kultūras stabilitāte un attīstība ir iepriekšējās modes mantojums. Vienlaicīgi saprātīgi un radoši jāievieš jaunās tendences ģērbšanās kultūrā. Tiesību aizsardzības iestāžu darbiniekiem vēlams sistemātiski savu garderobi atjaunināt, turklāt ņemot par vadmotīvu attiecīgā laika ģērbšanās tendences

Runājot par iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpiem, ieteicams pēc noteikta laika posma ieviest darbinieku formas tērpos jaunākās modes tendences.

Izmantotā literatūra

1. V. Kincāns. Lietišķā etiķete un protokols, Rīga, Zvaigzne ABC, 1997.

2. S. Lasila. Jaunā zelta uzvedības grāmata, Rīga, Sprīdītis, 1994.

3. Ģ. Toisene. Kā jāuzvedas darba vietā?, Rīga, Iljus, 1996.

4. V. Veics. Uzvedības kultūrai, Rīga , Avots, 1992.

5. V. Veics. Uzvedības un saskarsmes kultūra, Rīga, Junda, 1997.

6. LR IeM pavēle Nr. 25 par iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu.

Nobeigums

Šī darba mērķis bija tuvāk iepazīstināt ar tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbu un ģērbšanās kultūru. Prokuratūras, tiesu un advokatūras darbiniekiem , izvēloties darba apģērbu, neatkarīgi no savas individualitātes, jāņem vērā arī darbavietas vide. Viņu apģērbam jābūt gan elegantam, gan modernam, gan praktiskam, kas ir daudzu panākumu ķīla un nodrošina panākumus kā darbā, tā sadzīvē. Elegants apģērbs, sakopta āriene, prasme kulturāli uzvesties ir svarīgi nosacījumi tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku ģērbšanās kultūrā, kuri ataino cilvēka intelektu, viņu skaistuma izpratni, kā arī attieksmi pret sevi un citiem. Runājot par iekšlietu iestāžu darbinieku apģērbu un vadoties pēc personīgās pieredzes, nepieciešams uzlabot šo iestāžu darbinieku formas apģērbu, to modernizējot un uzlabojot auduma kvalitāti, lai tas būtu pēc iespējas praktiskāks, ērtāks un izskatīgāks. Tāpat iekšlietu iestāžu darbiniekiem jāvērš uzmanība uz formas tērpu valkātprasmi un kopšanu, jo nevīžīgs, saburzītā un nosmērētā formas tērpā ģērbts iekšlietu iestāžu darbinieks nerada cieņu un uzticību sabiedrībā.

Leave a comment