Tiesības senajā Ēģiptē. Vispārīgs raksturojums.

TIESĪBAS SENAJĀ ĒĢIPTĒ, VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS.

Sēnās Ēģiptes valsts ir viena no senākajiem valsts veidojumiem. Šo valsts t-bas atšķiras , piem, no Seno Babiloniešu t-bām, pirmkārt, tāpēc, ka tai bija atšķirīgs valsts rašanas iemesls – lai uzbūvētu plašu irigācijas sistēmu, kas bija svarīgākais cilvēku eksistences nodrošinājums, jo Nils periodiski pārpludināja lielas piekrastes teritorijas, bet savukārt plūdu rezultātā uz krasta tika iznestas dūņas, kuras padarīja zemi ļoti auglīgu. Vajadzība pēc centralizētās kanālu un apūdeņošanas sistēmas, kā arī plaš piramīdu un pilis celtniecība lika pamatus darba sadalei un stabilas publiskas struktūras izveidei, kas, savukārt, jau 3000. g.p.m.ē. padarīja Ēģipti par labi organizēto valsts ar centralizēto varu faraona vadībā. Bija vajadzīgs arī publisko attiecību tiesiskais regulējums kolektīva darba procesā, kas neapšaubāmi bija visu s-bas locekļu interesēs.
Otrkārt, šajā valstī vēsturiski tika izveidota īpaša valsts iekārta – centralizēta absolūta un mantojamā monarhija, kur dievišķotam monarham piederēja neierobežotā mantiskā vara ( visa zeme ir monarha (faraona) īpašums). Tāpēc viena no raksturīgām Senās Ēģiptes t-bu īpašībām bija tas, ka vienīgais t-bu normu pamatojums ir faraona griba, jo faraons ir Dievs.
Iespējams, ka tieši šo divu iemeslu dēļ, Senās Ēģiptes t-bas nevar nosaukt par primitīvajām. Tās ir raksturotas ar augstu jurid. tehnikas līmeni. Turklāt, pastāvēja liels daudzums tiesisko institūtu: ģimenes t-bas, īpašuma t-bas, krim. un procesuālās t-bas. Tik liels tiesisko institūtu skaits Jaunajā Pasaulē parādījās tikai tieši pirms industriālā laikmeta.
Tiesu funkcijas Ēģiptē galvenokārt veica centralizētās pārvaldes aparāta ierēdņi. Iespējams, ka Ēģiptes stipri centralizēta valsts pārvalde ar lielu birokrātijas aparātu sekmēja tādas sistēmas izveidi, kur ierēdņiem, kā arī administratora un tiesneša pienākuma pildītājiem bija jādod precīza atskaite par noskaidrotiem faktiem tiesas procesā un sava lēmuma motīvus. Tādēļ SĒ t-bās pastāvēja taisnīguma motivācijas princips uz ekvivalenta principa pamata (ekv. pr-pa p-ts = apsūdzība un kontrapsūdzība ir vienlīdzīgas savās t-bās).
Nav zināms vai SĒ pastāvēja t-bu teorija, kas sistematizēja tiesiskas normas. Līdz mūsu dienām saglabājās tikai atsevišķie kazuistiskā rakstura t-bu avoti, t.i. tiesību normā ir ielikts tiesību princips pēc kura ir jārisina noteikto konfliktu. Nav arī pierādījumu stingram iedalījumām uz publ. un privātām t-bā. Nebija nošķirti arī krimināltiesiskie un civiltiesiskie delikti.
Senajā Ēģiptē pastāvēja tiesiskā nevienlīdzība. Tā izpaudās 3 aspektos: pilntiesīgie/nepilntiesīgie starp brīviem; brīvie/vergi; vīrieši/sievietes. Sievietes bija stipri ierobežotas savās tiesībās. Tomēr mantošanas ziņā Ēģiptes sievietei bija vislabākais tiesiskais stāvoklis (salīdzinājumā ar indiešu vai seno babiloniešu sievietēm). Piem., visiem bērniem neatkarīgi no dzimuma pienākas vienādas mantojuma daļas.
Vispārīgi raksturojot Senās Ēģiptes t-bas, tās var nosaukt par paražu t-bām, kaut gan daži zinātnieki (Anners) uzskata, ka „Mirušo grāmata” (SĒ t-bu avots) ir liecinieks ēģiptiešu t-bu tuvošanos vispārinājumiem.

Scroll to Top