Trešā acs – interneta kamera

Iedomājieties, ka esat nopirkuši savu sapņu dzīvokli kādā no jaunajiem daudzdzīvokļu māju projektiem un, kā jau tas Latvijā parasti notiek, māja vēl tikai ceļas. Tagad jums ir iespēja sekot līdzi celtniecības darbiem un internetā jebkurā brīdī pārbaudīt, vai strādnieki pēkšņi nav sadomājuši slinkot un celtniecības darbi kaut kādu iemeslu dēļ nav apstājušies. Pēdējā laikā ir modē uzlikt šādos projektos tīkla kameras un filmēt celtniecības procesu. Vienkāršai lietošanai tās ir kļuvušas tik lētas, ka der pat studentu dzimšanas dienas dāvanai, tāpēc līdz ar interneta izplatību arī Latvijā tās lieto arvien vairāk un ne tikai video saziņai internetā vai apsardzes sistēmās. Turklāt, ņemot vērā, ka liela daļa latviešu ir aizbraukuši uz ārzemēm, šeit palikušie mājinieki arvien ātrāk apgūst jaunās tehnoloģijas, lai varētu internetā ne tikai sarakstīties ar saviem tuviniekiem, bet arī redzēt viņus un parādīt sevi. Pārtopiet par haizivi Tīkla kameras šobrīd vairāk iecienījuši jaunieši, kas sazinās ar saviem draugiem un skolasbiedriem caur videozvaniem internetā. Tieši šim segmentam lielākoties ir domāts jaunais izgudrojums, kas ļauj savas sejas vietā uzņemt video attēlu, piemēram, ar haizivi. Speciāla programmatūra datorā nodrošina, ka videoekrānā parādās haizivs, kas attēlo tādu pašu sejas izteiksmi kā runātājs. Savu izskatu var nomainīt arī pret citu zvēru vai pat mašīnu, kā arī pielikt sev ekrānā brilles, cepuri vai ūsas. Jaunās tīkla kameras uztver lielāku video attēlu, jo arvien biežāk videozvanus veic ne tikai viena ¦ ¹ persona, bet vienā reizē grib sarunāties visa ģimene. Tas gan nozīmē, ka gudrākam un jaudīgākam ir jākļūst arī pašam datoram, jo informācija, kas jānosūta otram interneta lietotājam, kļūs arvien lielāka. Nost ar vadu murskuļiem Skatoties tehniskos parametrus, īpaši radikāli tīkla kameras pēdējos gados nav mainījušās. Taču attēls kļūst arvien kvalitatīvāks, un tiek izgudroti arvien jauni triki, kā uzņemt skaidrāku videoattēlu tumsā vai miglā. Līdzīgi kā citu datoraparatūru, arī jaunākās tīkla kameras ražotāji tagad cenšas piedāvāt bez vadiem. Gan pati tīkla kamera, gan arī austiņas tagad var lietot bez vadu murskuļiem ap datoru. Tīkla kamerām kļūst arvien labāka izšķirtspēja, kas nozīmē labāku attēla kvalitāti. Patlaban pieejamas kameras ar attēla izšķirtspēju no 160×120 līdz 640×480 attēla punktiem (tipiskais lielums ir 320×240 punkti), norāda tehnikas tirgotāja Balta tehniskais direktors Gintars Kļavapurs. Jaunākajām kamerām tagad attēls ir pat ar 1,3 megapikseļu izšķirtspēju. Pamatā visas jaunās videokameras nodrošina video uzņemšanu ar 30 kadriem sekundē, kas tiek uzskatīts par optimālo rādītāju. Diemžēl šo priekšrocību ar lielu daļu Latvijas novecojošajiem datoriem un lēno interneta ātrumu tā arī nevarēs izjust. Jāņem vērā, ka lielākai attēla rezolūcijai (labākai kvalitātei) ir nepieciešams lielāks lejupielādes laiks un pārraidāmajam videofailam būs lielāks apjoms. Cenšas iekarot portatīvos datorus Pagaidām Latvijā joprojām parastos personālos datorus pērk vairāk nekā portatīvos, lai arī cena pēdējā laikā tiem strauji kritusies. Taču pasaulē portatīvie datori sāk iekarot tirgu, un to sapratuši arī datoru aksesuāru, to skaitā tīkla kameru, ražotāji. Arvien vairāk jauno interneta kameru modeļu tiek ražoti tieši pārnēsājamajiem datoriem. Kameras ir ievērojami mazākas, vieglāk pievienojamas un noņemamas, kā arī vienkāršāk pārnēsājamas. Arī austiņas un mikrofons ir pielāgots mobilajam dzīvesveidam. Dažreiz izmērs samazina kvalitāti, taču pamatā tas nozīmē vai nu lielāku cenu, vai arī mazāk iespēju. Piemēram, tagad jaunākās tīkla kameras seko līdzi runātājam un grozās tā, lai pēkšņi attēlā neparādītos pusgalva, ja runātājs nosēdies vairāk uz labo pusi. Tas ļauj pie datora justies brīvam un veidot sarunu kustoties. Pagaidām portatīvajiem datoriem domātās tīkla kameras nav tik advancētas. Vairākos jaunajos pārnēsājamos datoros ražotājs tīkla kameru jau iebūvējis iekšā. Ar tīkla kameru izglābj mammu Pagājušajā mēnesī tīkla kamera izglāba kādu sievieti, jo viņas dēls caur šo ierīci redzēja, ka mammai kļūst slikti, un izsauca viņai ātro palīdzību. Amerikā dzīvojošai norvēģietei Karīnai Jordalai kādu vakaru dzīvojamā istabā kļuva tik slikti, ka viņa pat nevarēja izsaukt ārstu, raksta CNews. Taču tieši šajā laikā viņas dēls Tore, kurš atradās Norvēģijā, bija izdomājis paskatīties caur internetu, kā mātei klājas, un ieraudzījis, ka viņa sabrukusi guļ zemē. Dēls steidzami zvanījis mātei, lai pajautātu, kas noticis, taču viņa nav spējusi atbildēt, tāpēc Tore centies sazvanīt policiju un ātro palīdzību. Tā kā viņam tas nebija izdevies, viņš sazvanījis savu brāli, kurš dzīvo Ņujorkā un labāk zinājis, kam zvanīt. Brāļa ģimene beidzot izsaukusi ātro palīdzību, kas pēc desmit minūtēm ieradusies Karīnu glābt. Abi dēli pēc tam internetā vērojuši, kā ārsti mātei sniedz palīdzību. “Es pateicos tīkla kamerai un maniem dēliem par dzīvības glābšanu,” Norvēģijas laikrakstam Bergens Tidende telefonsarunā no slimnīcas teikusi Karīna. Nespēku viņai izraisījis zemais cukura līmenis asinīs. Taču uz grīdas Karīna gulējusi jau pāris stundu, un tā bijusi laimīga sagadīšanās, ka dēls paskatījies tīkla kameru tieši tajā brīdī – parasti viņš to darot tikai pāris reižu nedēļā. Ģimene tīkla kameras mātes istabā bija uzstādījusi tādēļ, lai lētāk varētu savā starpā sazināties – telefonsarunas iznākot par dārgu. “Tagad redzu, ka internets var izglābt dzīvību. Tas ir arī lielisks līdzeklis cilvēkiem, kuri dzīvo vieni paši un kuriem varētu būt vajadzīga palīdzība,” teicis Tores brālis Ole. Izvēloties tīkla kameru, ņemiet vērā: • izšķirtspēju – to mēra pikseļos. Jo vairāk pikseļu, jo skaidrāks un labāks būs tīkla kameras uzņemtais attēls vai video klips; • jaudu – te svarīgs ir trīs burtu salikums – FPS (frames per second, kas latviski tulkojams kā kadri sekundē). Jo augstāks FPS rādītājs, jo mazāk attēls raustās un videouzņēmums būs daudz dzīvīgāks. Ar tīkla kameru, tāpat kā kinofilmās, attēls tiek veidots, ātri mainot kadrus – tā, ka cilvēka acs to nepamana. Jo vairāk kadru sekundē tiek mainīti, jo labāks attēls. Pastāv uzskats, ka cilvēka acs nespēj uztvert vairāk par 30 kadriem sekundē; • mikrofonu – labāk izvēlēties tīkla kameru ar mikrofonu, jo tā, sarunājoties internetā, jūs varēs ne tikai redzēt, bet arī dzirdēt. Skaņa ir svarīga, uzņemot videoklipus; • tālummaiņu – tīkla kamerā iebūvēta tālummaiņa jeb tā sauktais zoom pēc vajadzības ļaus attēlu pietuvināt vai attālināt; • jūsu datora vecumu – pērkot tīkla kameru, noteikti jāzina, kādam datoram tā tiks pieslēgta, jo lielai daļai jauno kameru nepieciešams arī jaudīgs dators un arī modernākas vada kontaktligzdas. Iespējams, ka vecākam datoram būs nepieciešama dārgāka tīkla kamera, jo dators nespēs apstrādāt uzņemto attēlu un tas būs jādara pašai kamerai; • interneta pieslēguma ātrumu – vēlams pārbaudīt interneta augšupielādes ātrumu. Lai uzņemtu attēlu ar 15 kadriem sekundē, augšupielādes (angliski upload) ātrumam jābūt vismaz ap 256 kilobitiem sekundē. Četri svarīgākie tīkla kameru parametri Attēla kvalitāte: sevišķi biznesa klientiem, taču arī mājas lietotājiem ir svarīgi, kāda ir kameras pārraidītā attēla kvalitāte. Šis ir svarīgs parametrs tiem, kuri vēlas ar tīkla kameru uzņemt arī fotogrāfijas. Attēla izmērs: ja vēlaties videozvanu veikt ne tikai viens pats, bet kopā ar visu ģimeni, svarīgi apskatīties, cik lielu attēlu var uztvert. Dažreiz kamera var uztvert tikai viena cilvēka portretu. Savukārt ar jaunākajām kamerām attēlā varēs satilpt visa ģimene. Pārraides ātrums un asums: bieži vien tīkla kameras rāda aizturētu un raustīgu bildi, kas atkarīgs ne tikai no attiecīgā modeļa, bet arī no interneta pieslēguma un kameras vada pieslēgvietas datorā – tā sauktā USB porta. Izmērs: mājās pie datora var stāvēt arī diezgan liela kamera, bet diez vai gribēsiet to pašu nesāt līdzi arī savam portatīvajam datoram. Tiem ir speciāli izstrādātas kameras, kas pēc izmēra ir mazākas un viegli pārnēsājamas (nav tik viegli saplēšamas). Mājas datoriem liela daļa tīkla kameru ir par lielu un neērtu, lai tās visu laiku nēsātu sev līdzi, tāpēc portatīvajiem datoriem tiek izstrādātas īpaši pielāgotas kameras, ko viegli piestiprināt virs ekrāna un tās ir arī daudz mazākas. Turklāt, kas svarīgi – tās parasti esot arī izturīgākas pret triecieniem. Šī kamera uztver runātāja kustības un, uzņemot video, seko viņam līdzi. Tādējādi runātājs var justies brīvi, nevis statiski sēdēt pretī kamerai. Videozvans ar tīkla kameru var pārvērsties arī karnevālā – jaunākās interneta kameras prot ne tikai izsekot līdzi runātājam, bet speciāla programmatūra ļauj tam uzlikt masku, piemēram, haizivs bildīti, kuras mīmika mainās tāpat kā runātājam. Tāpat var uzlikt video attēlā sev brilles, un kamera, uztverot runātāja kustības, turēs tās viņam datora ekrānā uz deguna. Var arī piezīmēt ūsas, bet tie, kuri par pašapziņu nesūdzas, var virtuāli sev uzlikt galvā kroni. Šādas izpriecas vairāk domātas bērniem, taču arī pieaugušajiem pēc jautri pavadītas piektdienas šāds tīkla kameras rīks varētu būt itin labi noderīgs. Tagad tīkla kameras lielākoties ir komplektā ar austiņām un mikrofonu. Dažreiz varbūt tomēr ir vērts apsvērt citu austiņu iegādi, ja gribas iztikt bez vadiem un iegūt labāku kvalitāti, bet komplektā piedāvātās to nenodrošina. Ir arī kameras ar lokāmu peciņu, lai tās viegli varētu piestiprināt gan pie portatīvā, gan plakanā ekrāna, gan parastā datora monitoram. Dažos portatīvajos datoros tīkla kamera jau ir iebūvēta. Taču arī atsevišķi nopērkamās kameras tagad kļūst arvien mazākas, saglabājot attēla un skaņas kvalitāti. Šo var nesāt līdzi un nepieciešamības gadījumā piestiprināt pie pārnēsājamā datora ekrāna vai arī platekrāna monitora. Tīkla kameru ražotāji tagad cenšas, lai arvien vairāk cilvēku spētu iekļūt vienā kadrā. Tas gan prasa lielāku datora jaudu un arī ātrāku internetu, lai komunikācija būtu tikpat patīkama, kā uztverot viena cilvēka portretu, kas būtu daudz mazāks attēls. Tiek piedāvāti arī dažādi risinājumi, kā labāk uztvert attēlu tumšā telpā vai miglā, ja kamera ir novietota ārā.