Tumsas spēku pārstāvji eposā Lāčplēsis

Tumsas spēku pārstāvji

eposā Lāčplēsis.

Tumšie spēki, pēc manām domām, ir vieni no galvenajiem eposu tapšanas iemesliem. Ja nebūtu tumšie spēki un ļaunums, tad nebūtu arī varoņi, kas visu vērš par labu.

Protams arī eposā par Lāčplēsi bija daudz tumšo spēku pārstāvji, kas, manuprāt, arī piešķir Lāčplēsim kūltūrvaroņa pieskaņu (izskatu).

Es domāju, ka eposā “Lāčplēsis” galvenie tumšo spēku pārstāvji bija: Līkcepure, Spīdala, Kangars, Diterihs un vācieši, Tumšais bruņinieks. Mazāk savarīgas personas, manuprāt, bija: Pārējās raganas (līdzīgas Spīdalai), Pūķis (bija sastopams ellē), Igauņi un Ka

a
alapuisis (tumšo spēku pusē bija uz neilgu laiku, pārgāja Latviešu pusē pēc Kalapuiša uzveikšanas), ļaunie spēki un briesmoņi pa ceļam uz ziemeļiem (piemēram bruņinieks ar 3 galvām uz zirga), Velns (teikās ko Laimdota stāstīja Lāčplēsim), bīskaps Alberts, Danijels Bannerovs (vieni no galvenajiem vāciešiem, kas ieviesa kristietību), kā arī reliģija un ticība.

Pēc manām domām, ļauno spēku pārstāvju īpašības un galvenās rakstura iezīmes bija:

Līkcepure – Ļaudis viņu sauca arī par klibo Nagcepuri. Viņš ir lielākais jodu, raganu virsaitis, pazīstams no līkās cepures ar širmi, ta
a
aisītu no cilvēku nogrieztiem nagiem. Ļoti ļauns personāžs, jo ir visa ļaunā un sliktā pārstāvis. Nozīme eposā “Lāčplēsis” – Pierunā Kangaru pāriet tumšo spēku pusē un līdz ar to ņem līdzdalību Lāčplēša nonāvēšanas un Latvijas iekarošanas procesā, kā arī palīdz noliegt la
a
atviešu ticību savām dievībām izplatot kristietību (ar brutāla spēka palīdzību).

Spīdala – Aizkraukļa meita, ļoti skaista jaunava ar drošu, burvīgu un viltīgu skatu. Viņa bija viena no 12 raganām, kas bija pakļautas Līkcepurem norunājot ar viņu derību(burvestība tika lauzta saplēšot tīstoklīti, kur bija zīmēts Spīdalas asinīm) , un katru nakti ar bluķi lidoja uz Velna bedres kalnu. Nozīme eposā “Lāčplēsis” – Bija viena no Līkcepures padotajām no tā var izsecināt ka palīdzēja (mēģināja) Lāčplēsi nogalēt. Bija viena no Kangara izpalīdzēm. Beigās pārgāja Lāčplēša pusē un apprecējās ar Koknesi.

Kangars – Bāls cilvēks, izslavēts svētnieks un labdaris. Vientuļš dzīvoja Kangaru kalnos, liela meža vidū. Noslēdza vienošanos ar Līkcepuri (tā paredz ka Kangara dzīve tiks paildzināta, ja viņš paliks par tautas un dievību nodevēju). Tā kā noslēdza vienošanos ar Lī
ī
īkcepuri viņam ir ļoti bail no pērkons un vētras. Kaut arī savu tēvzemi mīlēja, savas dzīvības dēļ kļuva par visas latviešu tautas nodevēju. Nozīme eposā “Lāčplēsis” – Nododot savu ticību un tēvzemi un glābjot savu dzīvību (es domāju viņa dzīvība salīdzinājumā ar lielo upuru skaitu nekas nav) viņš zvērēja pilnīgi Pērkonu aizliegt, Latvijā svešas ticības mācītājus ievest, tautiešus pierunāt svešiniekiem klausīt. Man liekas ka šīs visas lietas “pateicoties Kangaram” noveda pie kristietības ievešanas Latvijā un daudzajām cīņām un līdz ar tām ar
r
rī viņa tautiešu upuriem un protams latviešu ticības aizliegšanas, kas noveda pie verdzības, jo latvieši vairs nebija patstāvīgi. Bija galvenais Lāčplēša nāves kaldinātājs, jo Tumšajam Bruņiniekam pastāstīja kur ir Lāčplēša vājā vieta. Tā kā Lāčplēsis gāja bojā viņa dēļ, tad es uzskatu ka viņš arī ir galvenais latviešu brīvības zaudēšanā pret vāciešiem vaininieks.

Diterihs un vācieši – Diterihs bija ļauns vācietis, kas pa daudzām valstīm un tautām izplatīja kristietību. Nozīme eposā “Lāčplēsis” – Ieviesa Latvijā jauno ticību (no sākuma viltīgi pēc tam ar varu),kā arī sāka būvēt pilsētas, pilis un baznīcas savām vajadzībām. Arī Diterihs ir vainojams pie Lāčplēša nāves, jo viņš uz Latviju atveda Tumšo bruņenieku.

Tumšais bruņenieks – Ļoti stiprs, izmanīgs un ļauns vācu laupītājs. Viņa māte esot bijusi ragana, kas caur savu velna skolu dēlu apvārdojusi, lai neviens savainojums viņam nav nāvīgs. Pēc manām domām, jau viņa nosaukums vien raksturo viņa būtību, to ka viņš ir tumšo spēku pārstāvis. Nozīme eposā “Lāčplēsis” – Uzzinājis Lāčplēša vājo vietu izaicināja viņu uz cīņu, tā kā Lāčplēsis nezināja par pretinieka viltību, tad Tumšais bruņinieks viņu pārsteidza un, manuprāt, tikai tādēļ cīņā abi gāja bojā. Ja Lāčplēsis būtu zinājis ka jau no paša sākuma jācīnās sparīgāk, tad viņš būtu Tumšo bruņenieku uzveicis.

Es domāju, pēc iepriekš rakstītā par tumšo spēku galvenajiem pārstāvjiem var secināt ka tie ir bijuši apveltīti ne tikai ar sliktām īpašībām (nodevība, ļaunums, vardarbīgums, patmīlība un citas) , bet arī ar labām īpašībām (viltība, skaistums, veiklība, spēks, gudrība, drošsirdība), kas diemžēl tumšo spēku pusē kļūst par spēcīgu ieroci pret visu labo un tā pārstāvjiem.

Leave a Comment