Uztura bagatinataji

Saturs

Ievads 3

1. Kas ir uztura bagātinātāji? 4

2. Uztura bagātinātāju veidi 4

3. Vitamīni un to īpašības 5

4. Minerālvielas 6

4.1 Makroelementi 6

4.2 Mikroelementi 7

5. Antioksidanti 8

5.1 Svarīgāko antioksidantu uzdevumi 9

6. Ar ko medikamenti atšķiras no uztura bagātinātājiem 9

7. Uztura bagātinātāji imunitātes stiprināšanai 10

7.1 Populārākie imūnsistēmas nostiprinošie uztura bagātinātāji 10

8. Kas jāievēro lietojot uztura bagātinātājus? 12

9. Rezultāti un izmantotās metodes 13

9.1 Anketēšanas rezultāti 13

9.2 Literatūras apskats 14

9.3 Speciālista viedoklis 15

Secinājumi 16

Anotācija latviešu valodā 17

Anotācija angļu valodā 18

Izmantotās literatūras saraksts 19

Pielikums 20

Pielikums nr.1 20

Pielikums nr.2 21

Pielikums nr.3 22Ievads

Visi cilvēki mantojumā saņem iespēju dzīvot ilgi un veselīgi. Diemžēl mūsdienās dzīves apstākļi ir mainījušies, un mūsdienu lielajā steigā cilvēki ar vien biežāk aizmirst parūpēties par savu veselību. Viens no svarīgākajiem faktoriem veselības saglabāšanā ir pilnvērtīgs uzturs, taču rū

ū
ūpju pilnajā ikdienas dzīvē mēs neuzņemam pietiekami daudz vitamīnu un mikroelementu ar dabīgām uzturvielām, bet mēģinām tos aizstāt ar uztura bagātinātājiem.

Ar savu darbu mēs nespēsim mainīt visas sabiedrības domas par uztura bagātinātāju nepieciešamību, tomēr centīsimies mudināt jauniešus aizdomāties par uztura bagātinātāju lietošanas vajadzību.

Darba mērķis:

o Veicināt kritisku attieksmi jauniešu vidū par uztura bagātinātāju nepieciešamību.

Darba uzdevumi:

1) Iepazīties ar pieejamo literatūru par uztura bagātinātājiem.

2) Noskaidrot speciālista viedokli par uztura bagātinātāju veidiem, kvalitāti un to nepieciešamību.

3) Uzzināt Rīgas Imantas vidusskolas skolēnu viedokli par uztura bagātinātāju vajadzību un to
o
o ietekmi.

4) Iepazīstināt auditoriju ar apkopotajiem rezultātiem.

Hipotēze: Visbiežāk lietojamie uztura bagātinātāji labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu.

Izstrādājot zinātniski pētniecisko darbu, tika izmantotas šādas pētīšanas metodes:

1) Skolēnu anketēšana,

2) Literatūras izpēte un apkopošana,

3) Iepazīšanās ar speciālista viedokli.1. Kas ir uztura bagātinātāji?

Pēdējā laikā medijos un arī sadzīvē arvien vairāk sa
a
astopamies ar terminu „uztura bagātinātāji”. Bet tajā pašā laikā gandrīz 80% cilvēku apstiprinās, ka viņiem šī vārdu salikuma būtība joprojām ir tumša bilde. [1]

Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, ko ierobežotā daudzumā lieto nepilnvērtīga vai nesabalansēta uztura bagātināšanai un kas var būt šķidruma, kapsulu, tablešu vai pulvera veidā. Uztura bagātinātāji nav tas pats, kas pārtikas piedevas. Pārtikas piedevas ir vielas, visbiežāk sintētiskas, ko lieto, lai piešķirtu produktam noteiktas īpašības.

Mūsdienu cilvēku sācis biedēt fakts, ka vairums pārtikas produktu vairs nesatur pietiekamu mums nepieciešamo vielu daudzumu. Tas nozīmē, lai kompensētu izmantoto vitamīnu un minerālvielu deficītu, novērstu slimības un pāragru organisma novecošanu, nepieciešams kāds speciāls ikdienas uztura papildinājums. Tāpēc, cilvēki iecienījuši uztura bagātinātājus, kas ir laba papildu iespēja papildināt to, ko ēdam ikdienā.

Uztura bagātinātāju ražošanai iz
z
zmanto: [2]

 Vairāk vai mazāk tradicionālus uzturā lietojumus dabiskus pārtikas produktus vai to izejvielas;

 Dažādus augus, to daļas, izvilkumus, metabolisma vai pārstrādes produktus;

 Mikroorganismus un to metabolisma vai pārstrādes produktus;

 Minerālvielas.2. Uztura bagātinātāju veidi

Katrs uztura bagātinātājs ir paredzēts kādam konkrētam mērķim, un tā sastāvam maksimāli jānodrošina plānotais efekts.

Pašreiz radīts daudz „specializēto” uztura bagātinātāju, kas: [3]

 Papildina ikdienas pārtikā trūkstošās uzturvielas(vitamīnus, minerālvielas, aminoskābes u.c.)

 Palīdz samazināt lieko svaru;

 Veicina uzturvielu uzsūkšanos;

 Novērš hroniskus aizcietējumus;

 Normalizē zarnu trakta mikrofloru:

 Palīdz cilvēkiem ar uzturvielu nepanesamību:

 Mazina hroniska noguruma sindromu:

 Mazina alkohola un kofeīna negatīvo ietekmi uz
z
z aknām un smadzenēm;

 Stiprina imunitāti;

 Novērš priekšlaicīgu novecošanos;

 Paredzēti konkrētu slimību profilaksei.3. Vitamīni un to īpašības.

Vitamīni kā bioloģiski ļoti aktīvas vielas labvēlīgi ietekmē organisma darbību, tad ja tos uzņem noteiktā savstarpējā un ar pārējām uzturvielām saskaņotā daudzumā. Lietojot mākslīgos uzturlīdzekļus ir grūtāk kontrolēt vitamīnu daudzumu ko uzņemam, tādēļ var rasties risks vitamīnus pārdozēt, kā rezultātā rodas hipervitaminoze. Uzņemot vitamīnus tikai ar uzturu, hipervitaminoze parasti nerodas, tāpēc uzturam vajadzētu būt dažādam, lai organisms tiktu apgādāts ar visiem svarīgajiem vitamīniem un nerastos vitamīnu trūkums(avitaminoze).

A vitamīns nodrošina veselīgu ādu, matus. Nepieciešams redzei, kā arī aizsargā pret infekcijām.

D vitamīns veicina augšanu, regulē kalcija un fosforu maiņu, sekmē kaulu un zobu normālu attīstību. D vitamīns ir nepieciešams arī citām vielmaiņas norisēm.

E vitamīns sekmē skeleta muskuļu attīstību, nodrošina dzimumdziedzeru darbību, pasargā šūnu apvalkus no bojājumiem. Trūkstot E vitamīnam, iet bojā muskuļaudi, rodas izmaiņas asinsvadu sienās, pieaug to caurlaidība. Reģeneratīvās izmaiņas rodas arī iekšējās sekrēcijas dziedzeros, aknās, galvas un muguras smadzenēs.

K vitamīns nepieciešams asins sarecēšanai, kā arī tas piedalās ATF sintēzē, tādejādi piedaloties organisma nodrošināšanā ar enerģiju.

B1 vitamīns nepieciešams enerģijas ražošana , nervu un muskuļu sistēmas darbībai.

B2 vitamīns vajadzīgs enerģijas ražošanai no uzturvielām, nodrošina veselīgu ādu uzlabo redzi.

B5 vitamīns regulē nervu sistēmas darbību, nepieciešams antivielu sintēzei, kā arī citu bioloģiski aktīvu vielu sintēzei.

B6 vitamīns palīdz organismam izmantot olbaltumvielas, vajadzīgs nervu sistēmas darbībai un sarkano asinsķermenīšu veidošanai.

B7 vitamīns sekmē ogļhidrātu pārvēršanos taukos, nepieciešams normālai C vitamīna asimilācijai, kā arī organisma apgādē ar enerģiju.

B9 vitamīns nepieciešams aminoskābju un cukuru asimilācijai organismā, RNS un DNS sintēzi. Piedalās nervu sistēmas, gremošanas trakta un citu sistēmu darbībā.

B12 vitamīns piedalās sarkano asinsķermenīšu , vajadzīgs nervu sistēmas darbībai.

C vitamīns nepieciešams vielmaiņai , asins jaunradei, audu jaunizveidei, CNS darbībai, palīdz pretoties infekcijai un indīgām vielām.

PP vitamīns regulē perifēro asinsriti, paplašinādams sīkos asinsvadus un uzlabodams audu un orgānu apgādi ar asinīm .Tas piedalās arī ogļhidrātu, tauku un pigmentu vielmaiņā, oksidācijas un atindēšanas procesos. [4]4. Minerālvielas

Minerālvielas ir neorganiskas vielas, kas ir neaizstājama uztura sastāvdaļa, jo tās ir nepieciešamas organisma dzīvības procesiem un normālai attīstībai.[5] Minerālvielas piedalās organisma apgādē ar enerģiju un šūnu apgādē ar skābekli, nodrošina CNS darbību, kā arī nepieciešamas jaunu audu veidošanai un daudziem citiem procesiem.[6] Cilvēks saņem minerālvielas galvenokārt ar uzturlīdzekļiem, mazos daudzumus arī ar gaisu un dzeramo ūdeni. Jebkuras minerālvielas nepietiekamība rada organisma darbības traucējumus un pat nopietnas slimības. Piemēram, kalcija trūkums izraisa slimības – osteoporozes- attīstību. Sabalansēts, veselīgs un daudzveidīgs uzturs pilnībā nodrošina veselu organismu ar tam nepieciešamajām minerālvielām. Labākie minerālvielu avoti ir svaigi dārzeņi, augļi, ogas vai arī svaigi spiestas sulas.4.1 Makroelementi

Kalcijs – stiprina zobus un kaulus, veicina asins piegādi audiem, stiprina sirdi un nervu sistēmu. Visvairāk kalcija ir piena produktos, īpaši sieros.

Fosfors – piegādā ķermenim enerģiju, piedalās kaulu un zobu veidošanā, regulē kalcija līmeni asinīs, veicina vielmaiņas procesu norisi. Visvairāk fosfora ir kviešu klijās, kviešu asnos, sierā, linsēklās, saulespuķu sēkliņās, sojas pupiņās, olas dzeltenumā.

Hlors – regulē šūnu osmotisko spiedienu, skābju- bāzu līdzsvaru, aknu un nervu sistēmas funkcijas. Visvairāk hlora ir brūnaļģēs, olīvās un vārāmajā sālī.

Kālijs – veicina sirds muskuļa aktivitāti, stiprina nervu sistēmu, veicina nieru darbību. Visvairāk kālija ir gailenēs, kaltētās baravikās, zaļajās pākšu pupiņās, sojas pupiņās, sausajā raugā, kviešu klijās, kaltētās aprikozēs un persikos.

Magnēzijs – stiprina sirdi un nieres, veicina un regulē vielmaiņas procesus, regulē kalcija, fosfora un kālija līmeni asinīs. Visvairāk magnēzija ir kviešu klijās, saulespuķu sēklās, kviešu asnos, sojas pupiņās, prosā, auzu pārslās, baltajās dārza pupiņās.

Nātrijs – svarīga viela muskuļaudu un nervu šūnu darbībai, regulē skābes līmeni kuņģī un šķidruma daudzumu ķermeņa šūnās. Visvairāk nātrija ir sparģeļos, šprotēs, kūpinātos lašos, rudzu maizē, pilngraudu maluma maizes izstrādājumos, margarīnā.

Sērs – atindē organismu un veido aminoskābes, regulē B vitamīnu līmeni asinīs, sintezē kolagēnu un sargā ķermeņa šūnas no iekšpuses, veido saistaudus. Visvairāk sēra ir olās, gaļā, zivīs, pienā, sierā, ķiplokos, sīpolos, redīsos, galviņkāpostos un rožu kāpostos.[7]4.2 Mikroelementi

Bors – mazina risku saslimt ar reimatismu un osteoporozi, labvēlīgi ietekmē absorbēšanas procesu kuņģī un zarnu traktā, ļoti svarīga substance vairogdziedzera darbības regulēšanai, sargā kaulus un zobus no kalcija un vitamīnu trūkuma, veicina organisma augšanas procesus, D vitamīna, kalcija, fosfora, magnēzija un Sicīlija uzsūkšanos. Visvairāk bora ir persikos, šampinjonos, gurķos, lazdu riekstos, sarkanajās bietēs, rutkos, cigoriņos, seleriju saknēs, avokado, saldajās mandelēs, baltajās jāņogās, rozīnēs, zemesriekstos.

Broms – aizsargā ādu un gļotādu, uzlabo koncentrēšanās spējas, nomierina nervu sistēmu. Visvairāk broma ir asaros, jūras lašos, mencās, šelzivīs, siļķēs, forelēs, sierā.

Hroms – uzlabo insulīna iedarbību, stimulē enzīmus vielmaiņas laikā, piedalās taukskābju un proteīnu sintēzes procesā, veicina organisma augšanu, aizsargā asinsvadus no pārkaļķošanās. Visvairāk hroma ir dārza pupiņās, sīpolos, kukurūzā, datelēs, rudzu graudos, nevārītos kartupeļos.

Dzelzs – nodrošina organisma apgādi ar skābekli, veicina hemoglobīna veidošanos, vielmaiņu un organisma augšanas procesus, regulē atindēšanas reakcijas un B12 vitamīna līmeni asinīs, uzlabo ādas krāsu, stiprina organismu. Visvairāk dzelzs ir jēra gaļā, sojas miltos, garnelēs, prosā, sojas pupiņās, baravikās, gailenēs, linsēkās, kviešu asnos, saulespuķu sēklās, nātrēs, dārza pupiņās.

Fluors – stiprina zobus, veicina kaulu augšanu, kas ir īpaši svarīgi bērniem. Visvairāk fluora ir valriekstos un eļļā konservētās sardīnēs

Jods – ir viens no vairogdziedzera hormona veidotājiem, uzlabo sausas ādas un sausu matu stāvokli, veicina augšanas procesus, gādā par psihisku labsajūtu. Visvairāk joda ir šelzivīs, lašos, garnelēs, austerēs, siļķēs, mencās, omāros, asaros.

Kobalts – veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, aktivizē enzīmu darbību, regulē, B12 vitamīna līmeni asinīs. Visvairāk kobalta ir olas dzeltenumā, svaigos zemesriekstos, pākšu pupiņās, aprikozēs, bumbieros, sīpolos, garnelēs, rožu kāpostos, sarkanajos galviņkāpostos, liellopu aknās, ābolos, valriekstos, galviņkāpostos, tomātos.

Cinks – labvēlīgi ietekmē brūču dzīšanu un saistaudu elastību, veicina insulīna veidošanos un enzīmu darbību, regulē ogļhidrātu pārstrādi un ķermeņa augšanu. Visvairāk cinka ir austerēs, jūras aļģēs, siļķēs, aknās, nierēs, gaļā, olās, sēnēs un sojas pupiņās.

Varš – veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, enzīmu darbību, dzelzs izmantošanu organismā. Visvairāk vara ir aknās, nierēs, zivīs, pākšaugos un riekstos.

Mangāns – stiprina imūnsistēmu, regulē enzīmu darbību, veicina kaulaudu un hormonu veidošanos. Visvairāk mangāna ir olas dzeltenumā, sojas pupiņās, greipfrūtos, tējā un kafijā.

Selēns – stiprina imūnsistēmu, regulē sirdsdarbību, veicina enzīmu darbību. Visvairāk selēna ir siļķēs, alus raugā, kviešu asnos, gaļā un piena produktos.[8]5. Antioksidanti

Zinātnes un tehnikas progresam, kas mums tik daudz devis, ir arī negatīvā puse, tas izjauc ekoloģisko līdzsvaru dabā un cilvēkos. Mēs slikti tiekam galā ar pašu radītajiem mākslīgajiem dzīves apstākļiem – nepilnvērtīgu uzturu, piesārņojumu, trokšņiem, stresu. Tas viss pazemina organisma aizsargspējas, radot iespēju iedzīvoties dažādās slimībās – sirds un asinsvadu slimībās, gremošanas sistēmas, vielmaiņas un imunitātes traucējumos, kā arī pāragrā novecošanā. Organisms nespēj tikt galā ar apkārtējās vides radītajiem šūnu bojātājiem – brīvajiem radikāļiem. Brīvos radikāļus mūsu organismā rada arī dabiskais radioaktīvais starojums, pārmērīga sauļošanās, pārtikā esošās toksiskās vielas, smēķēšana, alkohols. Šie visi brīvo radikāļu perēkļi mūsdienu cilvēka dzīvē ir pašsaprotami un pieņemami. Nevar, protams, apgalvot, ka brīvie radikāļi organismā parādās tikai tad, kad pār mums plūst sadzīves ķīmijas izgarojumi, cigarešu dūmi un ultravioletais starojums, tie veidojas arī normālā bioķīmiskā procesā, kurā kā aizsargsistēma sāk darboties īpaši antioksidantu fermenti. Taču ar apkārtējo vidi visi esam cieši saistīti, tāpat šad un tad slimojam (slimojot brīvie radikāļi uzkrājas), tāpēc savai aizsargsistēmai jāpalīdz. Antioksidanti ir bioloģiski aktīvas vielas ar dažādu ķīmisko struktūru, kuras novērš vai aizkavē nevajadzīgus un kaitīgus oksidēšanās procesus audos, pasargājot mūs no brīvajiem radikāļiem, neitralizējot tos, pirms tie paspējuši nodarīt ļaunumu mūsu organismam.[9] Lai novērstu brīvo radikāļu uzbrukumus, organismam jāuzņem antioksidanti. Galvenokārt, antioksidanti jāuzņem ar pilnvērtīgu antioksidantiem bagātu uzturu. Vislabāk regulāri uzturā lietot dažādus augu uzturlīdzekļus, nevis balstīties uz dažu antioksidantu uztura bagātinātāju lietošanu. C un E vitamīni un mikroelements – Selēns, kā arī koenzīms Q10 tiek uzskatīti par svarīgākajiem antioksidantiem.

5.1 Svarīgāko antioksidantu uzdevumi:

C vitamīns:

Kolagēnu sintēze,

Stresa hormonu sintēze,

Dzelzs vielmaiņa,

Holesterīna līmeņa samazināšana,

Smago metālu atdalīšana,

Aizsardzība pret vēzi izraisošajiem nitrozamīniem,

Stimulē šūnu imūnaizsardzību un citokīna sintēzi.

E vitamīns:

Ķermeņa apasiņošana,

Sirds un asinsvadu aizsardzība,

Stimulē antivielu biosintēzi un šūnu imunitāti.

Selēns:

Aizsargā aknas,

Vairogdziedzera vielmaiņa,

Smago metālu atdalīšana,

Stimulē humorālo un šūnu aizsardzību; pozitīva ietekme uz citokīnu

produktiem.

Koenzīms Q -10:

 Apgādā ar enerģiju,

 Uztur normālu asinsriti un asinsspiedienu,

 Stimulē šūnu imūnaizsardzību.[10]

6. Ar ko medikamenti atšķiras no uztura bagātinātājiem?

Galvenais kritērijs ir efektivitāte. Medikamenti ir daudz efektīvāki, jo tajos ir daudz vairāk iedarbīgu vielu, savukārt uztura bagātinātājus lietojam kā profilakses līdzekli. Uztura bagātinātāji nav medikamenti, bet tie tomēr var līdzēt mūsu organisma atveseļošanās procesā. Pie medikamentiem mēs ķeramies tikai tad, kad jau ir iestājusies slimība. Uztura bagātinātājus jālieto tad, kad ir zināma slodze vai risks uz noteiktu orgānu vai orgānu sistēmu slimībām, piemēram, ja vecākiem ģimenē ir bijušas sirds-asinsvadu saslimšanas, tad jau šodien periodiski jālieto preparātus sirds-asinsvadu veselībai. Uztura bagātinātājs nav medikaments, bet tā lietošana noteiktas slimības profilaksē, kad organisms atrodas kaitīgo faktoru ietekmē, var spēcīgi palīdzēt organismam nepieļaut saslimt vai aizkavēt šo slimību uz vēlākiem gadiem un pagarināt savu veselīgo jaunību. Galvenais nosacījums uztura bagātinātāju lietošanā ir to pareiza izvēlēšanās atbilstoši veselības stāvoklim un dzīvesveidam.7. Uztura bagātinātāji imunitātes stiprināšanai

Ar ēdienu var uzņemt visus vitamīnus, minerālvielas, un antioksidantus, taču bieži vien mēs nevaram sev nodrošināt pilnvērtīgu uzturu. Savukārt uztura bagātinātāji dod vieglu iespēju to papildināt. Pēc ziemas perioda vairums cilvēku jūtas fiziski un garīgi noguruši, turklāt nu jau ir klāt arī vīrusa sezona, un organisms burtiski pievelk slimības. Tas ir saistīts ar to, ka lietojam daudz antibiotiku, atrodamies piesārņotās telpās un maz kustamies. Tāpēc pavasarī organismam ir nepieciešami papildus vitamīni, minerālvielas un antioksidanti. Pēc iespējas vairāk vajadzētu lietot bietes, upenes, ķirbju sēklas, kā arī citus vitamīniem bagātus augļus un dārzeņus. Mūsdienu cilvēks labāk aizies uz aptieku un sapirksies dažāda veida uztura bagātinātājus, nekā aizies uz tirgu un nopirks kādu kilogramu biešu vai burkānu.

7.1 Populārākie imūnsistēmas nostiprinošie uztura bagātinātāji [11]

Nosaukums Iedarbība Kur iegādāties?

ECHINAFIT Echinafit ir piemērots organisma imunitātes stiprināšanai, saaukstēšanas profilaksei, kā arī saaukstēšanās agrīnā fāzē, lai novērstu tālāku traucējumu attīstību.

Visās Latvijas aptiekās

Peter Mollerfish oil

Imūnās sistēmas stiprināšanai

Visās Latvijas aptiekās

Propolisa tabletes Propoliss nodrošina pilnvērtīgu imūnās sistēmas darbību un paaugstina organisma spējas cīnīties ar baktērijām, sēnītēm, vīrusiem un iekaisuma procesiem. Visās Latvijas aptiekās vai interneta veikalā www.biovip.lv

Multivitamīni 1 dienā Ieteicams slimošanas laikā, atveseļošanās periodā, paaugstināta stresa gadījumos. Latvijas aptiekās.

Echinacea

Nostiprina organisma dabīgās aizsargspējas. Latvijas aptiekās.

Žeņšeņ ar selēnu

Nepieciešams imūnās sistēmas novājināšanās gadījumā Latvijas aptiekās.

Ķiploku ekstrakts

Stipra imunitāte – labākais šķērslis pret vīrusiem!

Latvijas aptiekās.8. Kas jāievēro lietojot uztura bagātinātājus?

Uztura bagātinātājus marķē kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos par pārtikas preču marķēšanu. Marķējumā ietver šādas papildu norādes:[12]

• uzrakstu “uztura bagātinātājs”;

• uzturvielu vai vielu, kas uztura bagātinātāju raksturo, nosaukumus vai norādi par šo uzturvielu vai vielu īpašībām;

• uztura bagātinātāja ieteicamo diennakts devu;

• sastāvdaļu daudzumu (uzturvielām vai vielām ar uzturvērtību vai fizioloģisko ietekmi) masas vai tilpuma vienībās diennakts devā;

• vitamīnu un minerālvielu daudzumu vienā fasējuma vienībā procentos no ieteicamās diennakts devas, kas norādīta normatīvajos aktos par pārtikas preču marķēšanu;

• ieteikumu neizmantot uztura bagātinātājus kā pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietotājus;

• brīdinājumu, ka uztura bagātinātājs jāglabā bērniem nepieejamā vietā;

• brīdinājumu nepārsniegt ieteicamo diennakts devu.

Uztura bagātinātāju normatīvi tehniskajos dokumentos, marķējumā, lietošanas instrukcijā, noformējumā un cita veida informācijā, kā arī uztura bagātinātāju reklāmā nedrīkst:

• izvietot vai lietot norādes vai atsauces par to, ka uztura bagātinātājs novērš saslimšanu, ārstē vai izārstē slimības, vai atsauces uz šādu iespēju

• ietvert jebkādas tiešas vai netiešas atsauces par to, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nespēj nodrošināt pietiekamu uzturvielu daudzumu.

Kaut vairumā gadījumu uztura bagātinātāju lietošana ir droša, ne vienmēr tie ir tik nekaitīgi, kā šķiet. Piemēram, asinszāle ir pazīstama kā ārstniecības augs ar maigu antidepresīvu iedarbību. Tā ietilpst vairāku uztura bagātinātāju sastāvā, arī tējās, taču, kā tagad zināms, asinszāle, vienlaikus lietojot, var mijiedarboties ar vairākiem recepšu medikamentiem, izraisot bīstamas blakusparādības. Jāievēro, ka uztura bagātinātāji tomēr nav nekāds brīnumlīdzeklis. Ja netiks ievēroti veselīgas dzīves pamatprincipi un fiziskās aktivitātes uztura bagātinātāji nesniegs vēlamo efektu.9. Rezultāti un izmantotās metodes.

9.1 Anketēšanas rezultāti.

Aptaujājām 100 Rīgas Imantas vidusskolas skolēnus 9. – 12. klašu grupās. Iedalot skolēnus vīriešos un sievietēs un apkopojot rezultātus atsevišķi katrā klašu grupā . 9.klase: 60% vīriešu, 40% sieviešu Uz aptaujas 1. jautājumu „Vai Jūs lietojat uztura bagātinātājus?” 5 % sieviešu atbildēja „jā”, bet 35 % atbildēja „nē.” Savukārt 5 % vīriešu atbildēja „jā”, bet 55 % „nē”. Uz aptaujas 2. jautājumu „ Ja lietojiet uztura bagātinātājus, tad kādiem nolūkiem?” skolnieki sniedza šādas atbildes – Lai iegūtu nepieciešamos vitamīnus, enerģijas rezervei un uzturam. Uz aptaujas 3. jautājumu „Vai Jūs ziniet, kas ir uztura bagātinātāji?” 20 % sieviešu atbildēja „jā”, bet 20% atbildēja „nē”. Savukārt 40% vīriešu atbildēja „jā”, bet 20% „nē”. Uz aptaujas 4. jautājumu „Vai Jūsuprāt, ir veselīgi lietot uztura bagātinātājus?” 10 % sieviešu atbildēja „ jā ”, bet 30 % atbildēja „ nē.” Savukārt 25% vīriešu atbildēja „jā”, bet 35% „nē”. Uz aptaujas 5. jautājumu „Vai Jūs ziniet ar ko medikamenti atšķiras no uztura bagātinātājiem?” 35 % sieviešu atbildēja „ jā ”, bet 5% atbildēja „ nē.” Savukārt 15% vīriešu atbildēja „jā”, bet 45% „nē”. (2.pielikums 1.attēls) 10. klase: 50% vīriešu, 50% sieviešu Uz aptaujas 1. jautājumu „Vai Jūs lietojat uztura bagātinātājus?” 30% sieviešu atbildēja „ jā ”, bet 20 % atbildēja „ nē.” Savukārt 30% vīriešu atbildēja „jā”, bet 20% „nē”. Uz aptaujas 2. jautājumu „ Ja lietojiet uztura bagātinātājus, tad kādiem nolūkiem?” skolnieki sniedza šādas atbildes – Lai iegūtu papildus vitamīnus, kaulu nostiprināšanai, matu, nagu un ādas stāvokļa uzlabošanai. Vairums vīriešu lieto uztura bagātinātājus, lai sasniegtu labākus rezultātus sportā un muskuļu nostiprināšanai. Uz aptaujas 3. jautājumu „Vai Jūs ziniet, kas ir uztura bagātinātāji?” 48% sieviešu atbildēja „jā”, bet 2% atbildēja „nē”. Savukārt 50% vīriešu atbildēja „jā”, bet 0% „nē”. Uz aptaujas 4. jautājumu „Vai Jūsuprāt, ir veselīgi lietot uztura bagātinātājus?” 30% sieviešu atbildēja „ jā ”, bet 20% atbildēja „ nē.” Savukārt 30% vīriešu atbildēja „jā”, bet 20% „nē”. Uz aptaujas 5. jautājumu „Vai Jūs ziniet ar ko medikamenti atšķiras no uztura bagātinātājiem?” 23 % sieviešu atbildēja „ jā ”, bet 27% atbildēja „ nē.” Savukārt 23% vīriešu atbildēja „jā”, bet 27% „nē”. (2.pielikums 2.attēls)

11. klase: 40% vīriešu, 60% sieviešu Uz aptaujas 1. jautājumu „Vai Jūs lietojat uztura bagātinātājus?” 52% sieviešu atbildēja „jā”, bet 8% atbildēja „nē.” Savukārt 20 % vīriešu atbildēja „jā”, bet 20 % „nē”. Uz aptaujas 2. jautājumu „ Ja lietojiet uztura bagātinātājus, tad kādiem nolūkiem?” skolnieki sniedza šādas atbildes – Lai bagātinātu uzturu, uzlabotu pašsajūtu, veselības uzlabošanai Uz aptaujas 3. jautājumu „Vai Jūs ziniet, kas ir uztura bagātinātāji?” 56 % sieviešu atbildēja „jā”, bet 4% atbildēja „nē”. Savukārt 40% vīriešu atbildēja „jā”, bet 0% „nē”. Uz aptaujas 4. jautājumu „Vai Jūsuprāt, ir veselīgi lietot uztura bagātinātājus?” 36% sieviešu atbildēja „ jā ”, bet 24% atbildēja „ nē.” Savukārt 16% vīriešu atbildēja „jā”, bet 24%„nē”. Uz aptaujas 5. jautājumu „Vai Jūs ziniet ar ko medikamenti atšķiras no uztura bagātinātājiem?” 36% sieviešu atbildēja „ jā ”, bet 24% atbildēja „ nē.” Savukārt 36% vīriešu atbildēja „jā”, bet 4% „nē”. (3.pielikums 1.attēls) 12. klase: 44% vīrieši, 56% sievietes Uz aptaujas 1. jautājumu „Vai Jūs lietojat uztura bagātinātājus?” 37% sieviešu atbildēja „jā”, bet 19% atbildēja „nē.” Savukārt 58% vīriešu atbildēja „jā”, bet 42 % „nē”. Uz aptaujas 2. jautājumu „ Ja lietojiet uztura bagātinātājus, tad kādiem nolūkiem?” skolnieki sniedza šādas atbildes – Lai iegūtu nepieciešamos vitamīnus, enerģijas rezervei un uzturam. Uz aptaujas 3. jautājumu „Vai Jūs ziniet, kas ir uztura bagātinātāji?” 48,5% sieviešu atbildēja „jā”, bet 7,5% atbildēja „nē”. Savukārt 67% vīriešu atbildēja „jā”, bet 33% „nē”. Uz aptaujas 4. jautājumu „Vai Jūsuprāt, ir .veselīgi lietot uztura bagātinātājus?” 30% sieviešu atbildēja „ jā ”, bet 26% atbildēja „ nē.” Savukārt 75% vīriešu atbildēja „jā”, bet 25% „nē”. Uz aptaujas 5. jautājumu „Vai Jūs ziniet ar ko medikamenti atšķiras no uztura bagātinātājiem?”33,6 % sieviešu atbildēja „ jā ”, bet 22,4% atbildēja „ nē.” Savukārt 58% vīriešu atbildēja „jā”, bet 42% „nē”. (3.pielikums 2.attēls) 9.2 Literatūras apskats.

Lai iegūtu plašāku priekšstatu par šo tēmu „Uztura bagātinātāji” iepazināmies ar speciālista viedokli un dažādiem literatūras avotiem. Viens no noderīgākajiem literatūras avotiem bija grāmata „Dzīvības elementi”. Šajā grāmatā ieguvām svarīgu informāciju par minerālvielām, vitamīniem, antioksidantiem un uztura bagātinātāju veidiem. Izmantojām arī interneta adreses http://www.medicine.lv/ sniegto informāciju par visbiežāk lietoto uztura bagātinātāju veidiem.

9.3 Speciālista viedoklis par uztura bagātinātāju nepieciešamību.

Viena no Jūrmalas poliklīnikas strādājošajām ģimenes ārstēm R. Robeža uzskata, ka jauniešiem nebūtu nepieciešams papildus uzņemt uztura bagātinātājus, ja jaunietis nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un uzņem daudzveidīgu pārtiku. Savukārt, cilvēkiem, kas neuzņem pietiekami daudzveidīgu uzturu, piemēram, veģitāriešiem būtu nepieciešams lietot uztura bagātinātājus, jo nesabalansētas ēdienkartes dēļ tiem var rasties nogurums un nespēks, kas ilgstošā laika posmā var pārvērsties kādā slimībā. Uztura bagātinātāji būtu nepieciešami arī gados vecākiem cilvēkiem, lai tie stiprinātu savu organismu. „Taču vienmēr būs labāks tas, kas ir dabisks”, piebilst ārste. Ārstes viedoklis par uztura bagātinātāju kvalitāti ir viennozīmīgs. Nepieciešams iegādāties uztura bagātinātājus aptiekās un pirms to lietošanas obligāti konsultēties ar ģimenes ārstu vai dietologu.Secinājumi

Mūsdienu attīstītajā pasaulē cilvēkiem pietrūkst laika, lai parūpētos par veselīgu un daudzveidīgu uzturu. Tādēļ, sabiedrībā ar vien aktuālāka kļūst tēma par uztura bagātinātāju lietošanu. Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, ko ierobežotā daudzumā lieto nepilnvērtīga vai nesabalansēta uztura bagātināšanai. Viens no visbiežāk lietojamajiem uztura bagātinātājiem ir imūnsistēmas stiprināšanai, kurš tiek lietots, lai stiprinātu organisma aizsargspējas. Vispopulārākie uztura bagātinātāji jauniešu vidū ir imūnsistēmas stiprināšanai un muskuļu tonusam. Daudzi jaunieši joprojām neizprot jēdzienu uztura bagātinātāji jaucot tos ar pārtikas piedevām. Ārsta viedoklis par uztura bagātinātāju nepieciešamību dalās. Ārsts uzskata, ka uztura bagātinātāju lietošana samērīgās devās nenodara cilvēka organismam nekādus kaitējumus, taču uzsver, ka dabisku produktu lietošana ir daudz vērtīgāka par uztura bagātinātājiem. Reklāmu iespaidā vai citu nezināmu iemeslu dēļ, daudzi cilvēki uzskata, ka uztura bagātinātāji ir zāles un ar tiem var ārstēt slimības, taču tā nav. Uztura bagātinātāji ir tie paši vitamīni, tikai vairāki apvienoti vienā un tāpēc tiem piemīt tikai profilaktiskas īpašības, kas nepieļauj organisma saslimšanu, nevis ārstē konkrētas slimības.

Anotācija

Veselību ietekmē katrs dzīvesveida aspekts. Viens no galvenajiem faktoriem veselības saglabāšanā ir sabalansēts uzturs. Diemžēl mūsdienu steidzīgajā dzīves ritmā mēs bieži vien aizmirstam uzņemt visus nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus, tādēļ cenšamies atrast vieglāko ceļu, aizstājot tos ar uztura bagātinātājiem. Šobrīd dažādu firmu piedāvājumu klāsts ir ļoti plašs, tāpēc ir iespējams izvēlēties sev nepieciešamos uztura bagātinātājus, kuri sola novērst mūsu uztura nepilnības.

Zinātniski Pētnieciskajā darbā tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar speciālistu viedokli par uztura bagātinātāju nepieciešamību, uztura svarīgākajiem elementiem – vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem, kā arī ar populārākajiem imunitātes stiprinošajiem uztura bagātinātājiem, to funkcijām un ietekmi cilvēka organismā.

Annotation

Our health is affected by many lifestyle aspects. The one of the most important factors of our health retaining is an integrated aliment. Unfortunately nowadays in our hurried life lilt we often forget to adhibit all necessary vitamins and trace elements, so we aspire to find the easiest way, surrogating it whit aliment refiners. Now there are many firms’ offers that promise to avert our ailment deficient.

In this Scientific Explorative work you have a chance to introduce with specialist opinion about aliment refiners and their needful, with the most important aliment elements – vitamins, mineral matters and antioxidants, as well as the most popular immunity fixation aliment refiners, their functions and influence on the audile organism.Izmantotās literatūras saraksts

1. Zigurds Zariņš, Lolita Neimane „Uztura mācība”: Rasa ABC, 1998. 88 lpp.

2. Džoana Blaitmena „Ko mēs īsti ēdam?”: Jāņa Rozes apgāds, 1999. 179 lpp.

3. Lolita Neimane „Vitamīni un minerālvielas”: Jumava, 2001

4. SIA medikamentu informācijas centrs „Uztura bagātinātāji”: Rīga, 2003

5. Irina Miške, Dagmāra Brutāne „Dzīvības elementi”: Nordik, 2004 89-130lpp [5],[6],[8] 209-215 lpp. [2], [3], 245lpp. [9]

6. Čārls B. Inlanders, Karla Moralesa, „Veselības grāmata ģimenei”: Avots, 2002. 41lpp. [7]

7.Inta Māra Rubana „Tava veselība” : Raka,1998. 97 lpp. [4]

8. Sintija Lase, Renāte Lazdiņa, Žurnāls „Apelsīns”: Novembris, 2004. 44-47 lpp. [1], [4]

9. Sintija Lase, Žurnāls „Apelsīns” : Oktobris, 2004. 48 lpp.

10. www.fit.lv/images/zinatniskais_simpozijs.pdf [10]

11. http://www.medicine.lv/new/aptiekars.php?group_id=5 [11]

1.pielikums

Aptaujas paraugs.

Aptauja

Dzimums Klase

S V

1) Vai Jūs lietojat uztura bagātinātājus?

JĀ NĒ

2) Ja lietojiet, tad kādiem nolūkiem?

3) Vai Jūs ziniet, kas ir uztura bagātinātāji?

JĀ NĒ

4) Vai, Jūsuprāt, ir veselīgi lietot uztura bagātinātājus?

JĀ NĒ

5) Vai Jūs ziniet ar ko medikamenti atšķiras no uztura bagātinātājiem?

JĀ NĒ

2. pielikums

1.attēls

9. klases skolnieku atbildes uz aptaujas jautājumiem.

2.attēls

10. klases skolnieku atbildes uz aptaujas jautājumiem.

3.pielikums

3.attēls

11. klases skolnieku atbildes uz aptaujas jautājumiem.

4. attēls

12.klases skolnieku atbildes uz aptaujas jautājumiem.

Leave a Comment