Latvieši Z. Mauriņas darbos ir bieži pieminēti, jo Latvija ir viņas dzimtene. Tā ir zeme ar plašajiem priežu mežiem, labības druvām un jūras krastu. Latvija paliek rakstnieces sirdī, lai arī kurā pasaules vietā viņa atrastos.
Z. Mauriņa ir īsta eiropiete, kura daudz ceļo un pārsteidz visus ar neizsīkstošo možumu un silto cilvēkmīlestību. Lai arī Mauriņa bijusi laipni sagaidīta citās Eiropas zemēs, viņas prātā daudzreiz bijušas Latvijas vēsmas- dzimtenes plašie rudzu lauki un gaišie vasaras vakari.
Ceļojot pa Eiropu, Z. Mauriņa satika ne vienu vien latvieti, piemēram, Aiju Bertrāni, kuru ieraugot, bija redzams, ka viņā dzīvo latviskā un grieķiskā kultūra. Šī sieviete izstrāvoja dzimtenes priežu mežu smaržu, vienkāršību un sirsnību. Rakstniecei Aija Bertrāne palika dziļā atmiņā., jo ir jauki satikt cilvēkus tālās zemēs, kuros mīt latviskums.
Ārzemēs Z. Mauriņa guva lielu popularitāti. It īpaši jaunieši bija iecienījuši viņas grāmatas un apmeklēja priekšlasījumus neatkarīgi no kritiķu rakstiem. „Kurš lasa Z. Mauriņas grāmatas, tas viņu apbrīno un mīl”, apgalvo kāds no Z. Mauriņas klausītājiem. Zentai Mauriņai, pārliecinātai latvietei, ir liels, garīgs pārbaudījums. Viņa aizstāv nācijas kodolu- Raini, kurš cēlis gaismā un radījis nacionālo varoni Lāčplēsi. Jāpiemin, ka latvieši citām tautām ir kas neiepazīts un svešs, jo reizēm nākas dzirdēt nepatiku pret latvju tautu. Zenta Mauriņa atklāj: „Nāks laiks, kad visas tautas pie mums ceļos un no mums mācīsies”. Tāda ir Z. Mauriņas vēlme un pārliecība.
Lai arī Latvija literātei saistījusies ar dabas burvību un skaistumu, diemžēl tā nav zeme, kur valda tikai saticība un sirsnība. Piekrītu Z. Mauriņai, ka nav citas tautas pasaulē, kur brālis brāli tā nomelnotu, kā tieši pie mums to dara. Uzskatu, ka latvieši ir pārāk savtīgi un aizdomājas par citiem tikai tad, kad otrs ir tuvu nāves briesmām. Z. Mauriņa saka: „Naids stiprāks par mīlu. Latvijā vairās dzīvus cilvēkus mīlēt, mīl tikai mirušus”.
Eiropā Mauriņa neaizmirst arī latviešu tradīcijas. Šveicē viņa nosvin Jāņu vakaru latviešu pulkā. Tas liecina, ka garā spēcīgai personībai ir svarīgi ievērot latviešu senos svētkus un tos atzīmēt, pat esot prom no dzimtenes. Domāju, ka šīs tradīcijas viņā saglabā ciešu saikni ar Latviju.
Secināju, ka latvieši cilvēkos izraisa gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas, jo daudzi vēl nav iepazinuši mūsu dzimto pusi. Daļai eiropiešu Latvija saistās ar patīkamām atmiņām, jo šeit ir kas savdabīgs un skaists.