2. Pasaules karš

1939.gada 1.septembrī sākās otrais pasaules karš. Šajā dienā hitleriskās Vācijas karaspēks, izmantojot par ieganstu sava specdienesta inscenēto provokāciju — it kā poļu patriotu veikto uzbrukumu vācu raidstacijai Glivicē — iebruka Polijā. Sākās pats plašākais karš cilvēces vēsturē, kas ilga līdz 1945. gadam, prasot vairāk nekā simt miljonu kritušo un ievainoto, sagādājot vairāk nekā 140 miljardus dolāru materiālo zaudējumu. Karastāvoklis Otrā pasaules kara laikā bija izsludināts vairāk nekā 70 valstīs, un dažādu valstu armijās bija mobilizēti vairāk nekā 110 miljoni cilvēku.

Baismīga Otrā pasaules kara savdabība bija li

i
ielais upuru skaits starp civiliedzīvotājiem. Vēl nevienā karā cilvēces vēsturē nebija lietoti tik plaši un masveidīgi nāves ieroči un iznīcināšanas metodes: masveidīgas pilsētu un citu apdzīvotu vietu bombardēšanas, asiņainas represijas un civiliedzīvotāju iznīcināšana okupētajās teritorijās, un visbeidzot — atombumbu nomešana uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.

Taču vēl nekad agrāk pasaules karu vēsturē nebija pieredzēts arī tik nežēlīgs karojošo valstu terors pret pašu zemes iedzīvotājiem. Savdabīgas līderes šajā nežēlības parādē bija Padomju Savienība un hitleriskā Vācija.

1939. gada novembrī Sarkanā armija uzbruka ma
a
azajai Somijai, kas bija atteikusies parakstīt PSRS “piedāvāto” savstarpējās palīdzības līgumu — analoģisku līgumiem, kas Padomju Savienībai ļāva iznīcināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību.

Otrā pasaules kara pirmajos mēnešos un gados jo uzskatāmi parādījās tā impēriskā būtība — sarkanais un brūnais fašisms no Au
u
ustrumiem un Rietumiem sagrāba vienu neatkarīgu valsti pēc otras, īstenojot savstarpējo vienošanos par Eiropas sadalīšanu un ietekmi pasaulē. Zīmīgi, ka dienā, kad padomju tanki vēlās pāri Latvijas robežai, hitleriešu karavīri iemaršēja Parīzē.

Absolūtos skaitļos vērtējot, mūsu zemes un tautas zaudējumi Otrajā pasaules karā kādam pasaulē varbūt neliekas īpaši lieli — Osvencimas koncentrācijas nometnē vien tika iznīcināts vairāk cilvēku nekā viss Latvijas iedzīvotāju skaits. Taču proporcionāli Latvija Otrajā pasaules karā nesa vienus no vislielākajiem upuriem. Relatīvi īsā laikā — piecos gados – mūsu valsts pārcieta trīs — padomju, vācu un atkal padomju — okupācijas, un ikviena nāca ar masveida represijām. Desmitiem tūkstošu latviešu vīru tika mobilizēti vācu armijas divās latviešu leģiona divīzijās vai Sarkanās armijas latviešu korpusā, un bieži tikai nejaušība izšķīra, kurai no divām karojošajām lielvarām bi
i
ija spiests kalpot latvietis. Nereti latvietis ar svešas varas ieroci bija spiests šaut uz latvieti.

2.pasaules karš noteikti Latvijā ir zaudējumu laiks, jo okupācija mūsu zemē turpinājās. Padomju armijas klātbūtnē regulāri tika rīkotas vēlēšanas ar jau iepriekš zināmiem rezultātiem. Ciniski mīdot kājām cilvēka tiesības un tautu pašnoteikšanās principus, okupācijas vara izsekoja un terorizēja latviešus viņu pašu zemē. Atkal desmitiem tūkstošu mūsu tautasbrāļu tika deportēti un fiziski iznīcināti. Bet savā zemē palikušie tika padarīti par otršķirīgiem cilvēkiem. Darba vietā, iestādēs, veikalos, visdažādākajās da
a
arba un sadzīves situācijās latviešiem bija jārunā okupantu valodā, iebraucēji baudīja aizvien jaunas priekšrocības atšķirībā no šīs zemes pamatiedzīvotājiem. Latvijas tautas saimniecības organiskā struktūra tika sagrauta, izvēršot mūsu zemē ekonomiski nepamatotu industrializāciju. Neraugoties uz darbaspēka deficītu, Latvijā atkal un atkal tika būvētas jaunas fabrikas, un līdz ar tām mūsu zemi pārplūdināja labākas dzīves meklējumos šurp atceļojušu cittautiešu tūkstoši. Veidojās problēmas, ko tagad un vēl ilgi vajadzēs risināt mūsu suverēnajai valstij.

Latvijas okupācija turpinājās vēl gandrīz pusgadsimtu — pat vēl pēc Berlīnes mūra krišanas un padomju ļaunuma impērijas sabrukuma mūsu zemē atradās bijušās PSRS karaspēks. Pēdējais bijušās PSRS armijas karavīrs suverēno Latvijas Republiku saskaņā ar starpvalstu līgumu atstāja 1994. gada 31. augustā. Pirms trim gadiem arī mūsu valstī bija beidzies Otrais pasaules karš, bija izvesta okupācijas armija.

Pats postošākais karš cilvēces vēsturē. Latvija tā ēnā dzīvoja 55 gadus.

Leave a Comment