Bibliotēkzinātne

Bibliotēkzinātne

bodolino

pēc
Šajā grāmatā notikumus virza Bodolīno un viņa meli, kuri kļūst īsteni, bagātā fantāzija,gudrie padomi, viņa humora izjūta, dienas gaitas Parīzē un kaislīgā mīla pret Fridriha sievu Beatrisi un notikumi, kas saistās ar Priestera Jāņa valstību. Pēc manām domām grāmatā spilgti, bet īsi bija atspoguļots Bodolīno neispējama un neprātīgā mīlestība pret Beatrisi, viņš daļēji arī juka prātā, jo jūtas pret sievieti, kura bija nedaudz vecāka par viņu bija spēcīgas un vārdos neaprakstāmas. Viņš viņas vārda pats sev rakstija vēstules, ar tik skaistiem un saldiem vārdiem un lai domās izjustu un sajustu to, ka arī viņa viņu neprātīgi mīl viņu. Protams viņam bija talants rakstīt, jo Otons viņam lika braukt studēt uz Parīzi retoriku, kur labi un pārliecinoši var pateikt, arī to, kas varētu nebūt patiesība. Bodolīnu piemitā tā ipašība, ka viņš var sacerēt skaistus melus. Spilgti un plaši bija aprakstīts, kā Bodolīnu un viņa draugi meklēja, cēla un filozofēja par Priestera Jāņa valstību.

Latviešu Karavīri pirmā un otrā pasaules kara laikā

pēc
Latviešu karavīri 1. Pasaules karā. 1914. – 1918. Sākoties 1. Pasaules karam, Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvdaļa. Tās iedzīvotāji iesaistījās karadarbībā jau no pirmajām kara dienām. 1915. gada augustā krievu 12. armijas sastāvā nodibināja 9 latviešu strēlnieku bataljonus, kuros brīvprātīgi iestājās 8 tūkstoši karavīru. Latviešu karavīri Otrajā pasaules karā: 1939. gada 23. augustā PSRS un Vācija noslēdza Molotova – Ribentropa paktu, ar kuru vēlāk tika likvidēta Latvijas Republikas valstiskā neatkarība un Otrā pasaules kara gados to pārmaiņus okupēja gan PSRS, gan Vācija, un šī pakta dēļ latviešu karavīriem bija jākaro par svešu valstu interesēm. Okupācijas gados Latvijas valsts turpināja pastāvēt de iure. Neatkarība bija zaudēta, un Latvijas valsts un pilsoņu intereses turpināja aizstāvēt un valsts oficiālo viedokli izstrādāja un pauda savos amatos palikušie nedaudzie Latvijas diplomātiskie pārstāvji Rietumu lielvalstu galvaspilsētās (pirmām kārtām sūtnis Lielbritānijā K. Zariņš un sūtnis ASV A. Bīlmanis). 1940. un 1941. gadā viņi protestēja pie rezidences valstu valdībām attiecīgi gan par PSRS, gan arī Vācijas okupāciju Latvijā, abas vienlīdz raksturojot kā noziedzīgu un nelikumīgu rīcību pret Latvijas valsti, starptautisko tiesību pārkāpumu. Viņi neuzskatīja, ka kāda no okupācijas varām būtu labāka par otru. 1941. gada vasarā viņi norādīja uz Latvijā notikušo vienas okupācijas varas nomaiņu ar otru, ... Read more...