Par zinātniski aktuālākiem šobrīd var uzskatīt sekojošus virzienus:
• zemes ekoloģisko funkciju izpēte lauku attīstības jaunās paradigmas
aspektos, kas virzīta uz lauku ekoloģiskās vides ilgtspējīgu attīstību;
• zemes sociālo jauno funkciju pētīšana sabiedrības dažādu slāņu interesēs;
• jauno ekonomisko zemes funkciju analītiska vērtēšana un zinātniska
interpretācija strauji un nemitīgi modernizējošās tautsaimniecības interesēs;
• zemes apsaimniekošanas tiesiskās un normatīvās bāzes koriģēšana un
pilnveidošana, ievērojot zemes jaunās funkcijas laukos un piepilsētās;
• zemes izmantošanu ietekmējošo endogeno nacionālo faktoru darbības
pētīšana mūsdienu sabiedrības un zinātnes attīstības iespēju kontekstā;
• eksogeno faktoru ietekmes analīze tiešā saistībā ar ekonomikas
globalizācijas, lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanu starptautisko
specializāciju un darba dalīšanu;
• zemes izmantošanu ietekmējošo to eksogeno faktoru ietekmes izpēte, kuri
rodas Eiropas integrācijas procesos lai tos iespējami efektīvāk izmantotu
Latvijas lauksaimnieku intereses un lauku daudzfunkcionālās attīstības interesēs;
• zemes izmantošanas risku pārvaldības un vadības metožu un tehnoloģiju
noskaidrošana;
• zemes tirgus procesu attīstības pētīšana jaunās lauku paradigmas un Latvijas
starptautiskās integrācijas aspektos;
• zemes izmantošanas vīziju formulēšana un apspriešana.
Šis - pētāmo virzienu definējums, protams, nav ne pilnīgs, ne izsmeļošs. Zinātniskus skaidrojumus un risinājumu variantus prasa arī daudzas nevēlamās parādībās zemes izmantošanā.
Arvien vairāk liberalizējoties tirgum, pastāvēs un attīstīsies tikai tās nozares un uzņēmumi, kas spēs saražot lētāku un konkurētspējīgāku produkciju, kas savukārt vistiešākajā veidā ietekmēs zemes gan kā ražošanas resursa pielietojumu, gan kā tirgus preci.
Zemes tirgus pētījumiem Eiropā un arī Latvijā ir pievērsušies vairāki ekonomisti, socioloģi un citi speciālisti (Aschauer D., 1987; Bru S.L., 1993; Kotler P., 1994; Armstrong G., 1994; Boruks A., 2003; Grūbe G., 2000; Lācis V., 2001; Špoģis K., 1999, 2003; Seile A., 2002; Tiesnesis A., 2002; Kalniņš A., 2001; Berezovskis Z, 1999; Tisenkopfs T. u.c. 1999; Whyte R.O., 1976; u.c.). Viņu secinājumi un viedokļi ir atšķirīgi un arī pretrunīgi. Visai atšķirīgas arī dažādu publikāciju autoru koncepcijas. Vieni zemes tirgu Latvijā vērtē kā visai vāju, pasīvu un meklē risinājumus tā aktivizēšanai, bet daži iesaka dažādus ierobežojumus, kas neveicina zemes tirgus attīstību.
Zemes izmantošanas un tirgus procesu pārzināšana un to attīstības prognozēšanas iespējas ir svarīgi nosacījumi arī iekļaujoties Kopējās jaunās lauksaimniecības politikas Zalcburgā pieņemto vadlīniju kontekstā.
Akadēmiķe B. Rivža (2004), analizējot lauku attīstības perspektīvas, norāda, ka 21. gadsimta lauku atslēgas vārds varētu būt VIDE: - vide kā dzīves un atpūtas vieta, vide kā patvērums spēku atjaunošanai.
No Zalcburgas konferencē izvirzītajiem uzdevumiem, visbūtiskāk zemes resursu apsaimniekošanu var ietekmēt divi: -1) saglabāt Eiropas lauku daudzveidību un attīstīt daudzfunkcionālu lauksaimniecības ražošanu, 2) tālāk attīstīt lauksaimniecības konkurētspēju.
Pētāmo problēmu plašums un daudzveidīgums motivēja promocijas darba tēmas izvēli un rosināja pētījumu programmas sastādīšanu tajā ietverot interesantākos darbus un tos par kuriem autorei jau ir iestrādes.