Lauksaimniecības produktu importa un eksporta analīze

SATURS

IEVADS 3

1. LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA 5

2. GAĻAS UN GAĻAS PRODUKTU TIRGUS PIEDĀVĀJUMA IETEKMĒJOŠIE NOSACĪJUMI UN FAKTORI 14

2.1. Saražotās gaļas apjoms, gaļas iepirkuma cena 14

2.2. Gaļas un gaļas produktu imports un eksports 20

SECINĀJUMI 23IEVADS

Lauksaimniecība jau vēsturiski ir izveidojusies par vienu no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Savukārt, viens no svarīgākajiem tautsaimniecības, t.sk., lauksaimniecības, attīstības nosacījumiem ir saražotās produkcijas realizācijas iespējas. Latvijas valsts lauksaimniecības politikas galvenais mērķis izveidot lauksaimniecību par nozari, kas spētu integrēties Eiropas koptirgū un ražotu pasaules tirgus prasībām atbilstošu produkciju, konkurējot ar citu valstu produktiem kvalitātes un ražošanas izmaksu jo

o
omā. Mērķa sasniegšanai un lauksaimniecības nozares problēmu risināšanai tiek izstrādātas attīstības stratēģijas, kurās uzsvars tiek likts uz nozares kopējā īpatsvara pieaugumu.

Lauksaimniecība ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kaut gan tās daļa kopējā valsts iekšzemes kopproduktā (turpmāk – IKP) ar katru gadu samazinās. 2004.gadā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības daļa bija 4,3 % no kopējā Latvijas IKP, 2005.gadā 3,8 %. Naudas izteiksmē šo nozaru apjoms ir pieaudzis straujāk, nekā tika prognozēts – 2004.gadā – par 14,5 %, bet 2005.gadā par 20,0 %. Par Ls 50,4 milj. jeb par 18,3 % IKP pārsniedzis pamatnostādnēs 2006.gadam prognozēto no
o
ozaru IKP apjomu. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības nozaru IKP pieauguma temps palielinājies par 5 % straujāk nekā prognozēts 2005.gadā.

Pēc 2004.gada 1.maija līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā uz Latviju attiecas ES veidotā ārējās tirdzniecības politika un brīva preču kustība Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Tā
ā
ādējādi Latvijas uzņēmēji var realizēt savu produkciju bez jebkādiem kvantitatīviem un tarifu ierobežojumiem 24 Eiropas Savienības dalībvalstīs. ES ārējās tirdzniecības politika tiek veidota pēc vienotiem principiem, un sarunu vešanu par tirdzniecības jautājumiem ar trešajām valstīm, t.sk. par starptautisko tirdzniecības līgumu slēgšanu ES 25 dalībvalstu vārdā ES dalībvalstis ir deleģējušas Eiropas Komisijai ar mērķi ne tikai veicināt ES ārējās tirdzniecības un ekonomisko attīstību, bet arī veicināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību pasaules mērogā, integrējot daudzas valstis pasaules tirdzniecībā.

Latvijas iestāšanās ES atstājusi pozitīvu ietekmi uz pārtikas produktu ražošanas un tās realizācijas attīstību. Lauksaimniecības un tās pārstrādes produktu realizācijas vērtība ES kopējā tirgū 2005.gadā, salīdzinot ar 2004.gadu, kopumā palielinājusies par 87 % jeb par Ls 114,5 milj. Savukārt, salīdzinot ar 2003.gadu, ES dalībvalstīs pārdotās produkcijas vērtības apjoms palielinājies 2,8 reizes. Kopumā 20
0
005.gadā, salīdzinot ar 2004.gadu, ES dalībvalstu lauksaimniecības un to pārstrādes produktu ievedums Latvijā palielinājies par 33 %, jo pēc ES paplašināšanās un atceļot muitas nodokļus, kā arī kvantitatīvos ierobežojumus starp ES dalībvalstīm, radās iespēja brīvai preču kustībai ES tirgū.

Lauksaimniecības preču tirgū būtisku apgrozījuma daļu veido gaļas un gaļas produkti. Gaļas un gaļas produktu ražošana Latvijā ir viena no aktuālākajām lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozarēm. Un tāpēc es izvēlējos pētīt gaļas produktu eksportu un importu.

Kursa darba mērķis: Pētīt un analizēt lauksaimniecības produktu importu un
n
n eksportu.

Līdz ar to kursa darbā izvirzīti sekojoši uzdevumi:

1. Pētīt un analizēt lauksaimniecības produktu importu un eksportu.

2. Pētīt un analizēt gaļas un gaļas produktu importu un eksportu.

3. Izdarīt secinājumus.

Kursa darbā izmantotas dažādas metodes: salīdzināšana, informācijas vākšana, apkopošana, analīze.

Par informācijas pamatavotiem šajā darbā tiek izmantoti Latvijas Republikas Lauksaimniecības Ministrijas gada ziņojumi, Centrālās statistikas datu bāzes informācija.1. LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU ĀRĒJĀ TIRDZNIECĪBA

Lauksaimniecības produkcijas eksports pirmkārt, ir dotajā valstī ražotās produkcijas izvešana un realizācija ārzemēs; otrkārt produkcijas iekšzemē izvešanai uz citām valstīm ar nosacījumu, ka šīs preces šķērsos robežu. Ārējās tirdzniecības prakse ir variantiem bagāta. Eksportētājs parasti ir vietējā firma, kas produkciju izved saskaņā ar ārzemju partnera pasūtījumu, noslēgtu līgumu. Ar eksportoperācijām var nodarboties gan uzņēmums ražotājs, gan starpnieks. Pašmāju uzņēmējsabiedrība var produkciju nosūtīt savām ārzemju filiālēm un meitas uzņēmumiem. Eksportētāja partneri ārzemēs var būt ražojošie uzņēmumi (izejvielu, materiālu, kurināmā, enerģijas, pusfabrikātu, komplektējošo detaļu, iekārtu un mašīnu eksports), vairumtirgotāji , retāk mazumtirgotāji. Plašākā mērogā produkcijas eksports īstenojas ar šopingtūrisma starpniecību. Tā objekts ir plaša patēriņa preces, lietotas automašīnas [1,363.lpp.].

Lauksaimniecības imports ir preču iegādes (pirkšanas un pārdošanas) attiecības iekšzemē, kas pamatos aptver ārzemēs ražoto produkciju un sniegtos pakalpojumus. Šis formulējums liecina, ka imports obligāti aptver ne tikai kādā valstī ievestos ražojumus, bet arī ārzemju vai ārzemnieku (kā fizisko, tā juridisko personu) pakalpojumu apmaksu. Šaurāka ir importa nozīme ārējā tirdzniecībā, jo tas aptver tikai produkcijas ievedumu [1,379.lpp.].

Lauksaimniecības produktu importa un eksporta regulēšanai Eiropas Savienībā ir izveidots speciālais ārējās tirdzniecības režīms. Galvenais mērķis ir nodrošināt ES lauksaimniecības produktu konkurētspēju pasaules un vietējā tirgū, atbalstot vietējos ražotājus. Līdz ar iestāšanās brīdi ES, Latvija tirdzniecībā ar trešajām valstīm piemēro ES importa un eksporta administrēšanas sistēmu. Lai realizētu šo sistēmu, nepieciešamos kopējos nosacījumus tirdzniecības mehānismu piemērošanai galvenokārt nosaka ES normatīvie akti (regulas). Saistībā ar importa un eksporta licencēšanu, eksporta kompensāciju, nodrošinājumu piemērošanu regulās identificētās dalībvalstu izvēles un specifiskās prasības, kā arī to administrēšanā iesaistīto institūciju Lauku atbalsta dienesta, Galvenās muitas pārvaldes, Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas noteiktas Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumos Nr. 406 „Lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu ārējās tirdzniecības režīma administrēšanas kārtība”.

Ārējās tirdzniecības regulēšanas pasākumi:

1. Importa un eksporta licences.

a) nosaka noteiktu preču daudzumu eksportēšanai un importēšanai licences derīguma termiņā;

b) maziem apjomiem, netiek pieprasīta licence, kas vienkāršo administratīvās procedūras;

c) eksporta un importa izpildes nodrošināšanai pirms licences iesniegšanas tiek pieprasīta drošības nauda;

d) par licenci nav jāiemaksā drošības nauda, ja tās vērtība ir līdz 37 Ls (60 EUR);

e) drošības nauda netiek atgriezta vai tiek atgriezta daļēji, ja licences derīguma termiņā imports vai eksporta nav veikts, vai veikts tikai daļēji.

f) eksporta licence tiek izmantota eksporta subsīdijas saņemšanai.

2.Eksporta subsīdijas.

a) subsīdiju mērķis ir kompensēt cenu starpību pasaules un Eiropas Savienības tirgū, tās samazina eksportējamo preču cenas, padarot tās par konkurētspējīgākām pasaules tirgū;

b) Eiropas Komisija nosaka subsīdiju likmes lielumu;

c) atkarībā no tā, uz kādu valsti tiek eksportēts produkts, tiek piemēroti dažāda lieluma subsīdijas;

d) subsīdiju saņemšanai jāiesniedz dokumentus, ka attiecīga prece tika importēta konkrētajā valstī.

3.Muitas nodoklis.

a) nodokļa mērķis ir nodrošināt ES lauksaimniecības produktu konkurētspēju iekšējā tirgū;

b) Eiropas Komisija nosaka vienotu muitas nodokli preču importam visā ES teritorijā;

4. Muitas tarifu kvotas.

a) Saskaņā ar tirdzniecības līgumiem noteikts preču daudzums tiek importēts par samazinātu muitas nodokli vai nulles likmi.

b) Kvotu administrēšana var notikt, izmantojot dažādas metodes: hronoloģiskā metode, proporcionālā metode vai ņemot vērā esošo tirdzniecības plūsmu..

c) Konkrētu produktu kvotas administrēšanas metodi nosaka Eiropas Komisija.

5. Preču un dokumentu kontrole.

Lai uzraudzītu, vai eksportētājam ir tiesības pretendēt uz subsīdijām tiek veikta pirmsmaksājumu kontrole, pārbaudot pieteikuma dokumentus un veicot pavaddokumentu un preču fizisko kontroli uz robežas vai iekraušanas vietās (ieskaitot laboratoriskās analīzes), un pēcmaksājumu kontrole, pārbaudot maksājumu saņēmušo uzņēmumu grāmatvedības dokumentus un preču krājumus izlases kārtībā [12].

Izvērtējot lauksaimniecības produktu eksporta un importa apjomus, 2005. gadā bija novērojama pozitīva attīstības tendence. 2005. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, salīdzinoši straujāks bija Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta apjoma vērtības izteiksmē pieaugums, kas veidoja 68,4%. Arī lauksaimniecības produktu importa apjoms 2005. gadā palielinājās, tomēr tā pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, bija 27,2%. Izvērtējot ārējās tirdzniecības bilanci un tās attīstību kopš 2001. gada, sakarā ar būtiski pieaugušo Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta apjomu 2005. gadā bija novērojama pozitīva tendence – ārējās tirdzniecības negatīvais saldo samazinājies par 12%.

1.1 att. Latvijas lauksaimniecības produktu ārējās tirdzniecības bilance 2000.-2005. gadā (milj. Ls) [9]

2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, eksportā uz ES ir palielinājies eksporta īpatsvars uz ES jaunajām dalībvalstīm. 2004. gadā ES jauno dalībvalstu īpatsvars veidoja 40%, 2005. gadā – 59%. 2005. gadā uz jaunajām ES dalībvalstīm galvenokārt tika eksportēti gaļas un zivju izstrādājumi, bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni un piens un piena produkti, kas attiecīgi veidoja 19%, 14% un 9% no kopējā eksporta apjoma uz jaunajām ES dalībvalstīm.

1.2. att. Latvijas lauksaimniecības produktu eksports pa valstu grupām 2003.-2005.gadā (milj.Ls)[10].

Lauksaimniecības produktu eksports pieauga gan uz Eiropas Savienības valstīm, gan uz Trešajām valstīm.

Uz abām valstu grupām eksporta apjoms 2005. gadā 1,7 reizes pārsniedza eksportēto produktu daudzumu 2004. gadā, līdz ar to saglabājās 2004. gada tendences, kad ES valstu īpatsvars eksporta struktūrā veidoja lielāko daļu – 65%[9].

Eksporta pieaugums 2005. gadā novērojams gandrīz uz visām Eiropas Savienības valstīm, izņēmums ir Lielbritānija un Nīderlande, uz kurām eksporta apjomi samazinājās attiecīgi par 69% un 43% .

1.1. tabula

Pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports sadalījumā pa valstīm (procentos) [11].

Valsts 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.

Vācija 3,2 5,3 6,6 7,9 13,3

Dānija 3,1 5,4 4,6 8,9 12,9

Igaunija 16,5 16,6 13,8 19,8 19,7

Somija 2,9 2,2 3,4 2,8 5,7

Lielbritānija 1,4 0,7 0,4 1,9 0,6

Lietuva 19,1 19,8 21,6 20,2 19,9

Nīderlande 14,6 12,5 15,3 11,5 6,0

Krievija 37,2 36,1 33,2 25,3 23,1

Zviedrija 3,6 1,9 0,5 0,5 1,4

ASV 34,7 44,0 18,5 11,1 21,5

2005. gadā ir saglabājušās galvenās tendences attiecībā uz eksportējamiem Latvijas lauksaimniecības produktiem. 2005. gadā novērojams visu produktu grupu eksporta pieaugums, tomēr galvenās eksporta preču grupas ir saglabājušās nemainīgas – bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni, gaļas un zivju izstrādājumi un piena produkti.

1.2. tabula

Svarīgākās preces eksportā [9].

Daudzums

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.

Dzīvi dzīvnieki; dzīvnieku izcelsmes produkti, t 35 101 36 510 38 777 49 281 n.d. n.d.

svaigas, atdzesētas vai saldētas zivis (ieskaitot fileju), t 12 874 21 737 24 842 30 985 28 946 34 485

piens, krējums un piena produkti, izņemot sviestu, sieru un biezpienu, t 13 840 5 490 4 347 4 812 18 452 49 260

sviests, t 2 554 2 040 2 230 1 992 2 951 2 870

siers un biezpiens, t 2 712 4 936 4 683 6 812 7 824 11 462

Augu valsts produkti, t 25 018 129 976 154 513 216 107 n.d. n.d.

kvieši un kviešu un rudzu maisījums, t 3 225 86 081 102 687 149 050 63 776 402 691

Pārtikas rūpniecības ražojumi;(ieskaitot alkaholiskos un bezalkaholiskos dzērienus un tabaku),t 173 902 204 425 234 339 251 729 .n.d. n.d.

gatavie zivju, vēžveidīgo, molusku produkti un konservi, t 78 563 102 046 90 719 73 069 59 401 69 385

šokolāde un citi pārtikas produkti, kas satur kakao, t 1 069 1 625 2 069 2 554 3 280 3 929

bezalkoholiskie dzērieni ar saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevu, tūkst l 13 379 17 477 18 021 20 551 23 488 27 642

degvīns, tūkst. l 408 423 9 067 8 005 9 195 9 958

cigaretes, tūkst.gab. 885 1 934 3 335 950 1 848 1 334

Visnozīmīgākie eksporta apjoma pieaugumi 2005. gadā bija graudaugiem, kas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, pieauga par Ls 28,8 milj. jeb 5 reizes, bet eļļas augu sēklām, augļiem un lopbarībai – par Ls 13,3 milj. jeb 2,8 reizes.

Izvērtējot Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta plūsmu, kopš 2003.gada novērojams eksporta apjomu pieaugums: 2003.gadā – par 3 %, 2004.gadā – par 35 % un 2005.gadā – par 77 %. Latvijas eksporta plūsmā vērojams, ka ik gadu pieaug eksporta apjomi uz valstīm, kuras šobrīd veido Eiropas Savienību. Tā 2003.gadā eksports uz šīm valstīm palielinājās par 18 %, 2004.gadā – par 50 % un 2005.gadā – par 87 %. Eksporta struktūrā 2004.gadā ES 25 valstu īpatsvars veidoja 65 %, 2005.gadā – 69 %.

Analizējot Latvijas 2005.gada ārējās tirdzniecības statistikas datus, būtiskākās eksporta produktu līnijas atzīmējamas uz:

1) ES-25 – piens un piena produkti (18 %), dažādi graudi (14 %), zivju konservi (11 %), bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni (9 %);

2) trešajām valstīm – alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni (39 %), zivju konservi (30 %), svaigas un saldētas zivis (6 %).

1.3.att. Latvijas lauksaimniecības produktu eksports 2003.-2005. gadā (milj. Ls)[10].

Izvērtējot Latvijas lauksaimniecības produktu importa struktūru (1.4.attēls), saglabājas tendence, ka galvenokārt tiek importēti bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni, gaļa un tās subprodukti, kā arī jauktie pārtikas produkti, kuri no kopējā lauksaimniecības preču importa 2005. gadā veidoja attiecīgi 14%, 9% un 9%.

Importa pieaugums 2005. gadā novērojams visās produktu grupās un vislielākais importa pieaugums, salīdzinot ar 2004. gadu, bija šādām produktu grupām – bezalkoholiskie, alkoholiskie dzērieni par Ls 25,2 milj. jeb 48% un gaļai un tās subproduktiem – Ls 14,2 milj. jeb 35,9 %.

1.4.att. Latvijas lauksaimniecības produktu imports 2003.-2005. gadā (milj. Ls)[10].

Importa pieaugums 2005. gadā novērojams gandrīz no visām Eiropas Savienības valstīm, izņēmums bija Kipra, Slovākija, Somija un Austrija, no kurām importa apjomi samazinājās attiecīgi par 81%, 11%, 6% un 5% .

1.3. tabula

Pārtikas un lauksaimniecības produktu imports sadalījumā pa valstīm (procentos)[11].

Valsts 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.

Vācija 8.0 8.0 8.1 9.0 9.0

Dānija 16.6 16.2 13.7 15.4 16.5

Igaunija 21.0 22.1 20.1 15.5 13.7

Somija 2.5 3.2 3.3 3.5 2.9

Lielbritānija 10.5 9.4 7.9 14.0 10.2

Lietuva 27.7 27.5 24.7 20.3 18.2

Nīderlande 33.3 29.4 27.5 30.9 29.3

Krievija 18.2 16.7 17.3 3.9 20.4

Zviedrija 2.2 6.9 3.5 4.2 4.5

ASV 3.7 5.0 4.4 8.1 5.2

Izvērtējot Latvijas lauksaimniecības produktu importa plūsmu pa valstu grupām, 86,5% no kopējā produktu importa veido ievedums no ES dalībvalstīm .2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, palielinājās lauksaimniecības produktu imports no trešajām valstīm – par Ls 10,4 milj. jeb 16%, savukārt lauksaimniecības produktu imports no ES valstīm palielinājies par Ls 110,2 milj. jeb 28,8%( 1.5. attēls).

1.5. att. Latvijas lauksaimniecības produktu imports pa valstu grupām 2003.-2005.gadā (milj.Ls)[10].

Izvērtējot Latvijas lauksaimniecības produktu tirdzniecības attīstību pēc iestāšanās ES, 2005.gadā jāakcentē straujš eksporta pieaugums (par 78 %), salīdzinot pret importa pieaugumu (par 25 %). Īpaši pieaudzis eksporta apjoms uz ES dalībvalstīm – par 87 %, bet uz trešajām valstīm eksporta apjoms pieaudzis par 56 %. Šāda eksporta attīstība skaidrojama ar jaunajiem tirdzniecības nosacījumiem – brīvu preču kustību. Kopienas iekšējā tirgū. Tomēr Latvijas ārējās tirdzniecības politikas maiņas ietekmi uz eksportu uz trešajām valstīm objektīvi varēs izvērtēt pēc pāris gadiem.

Nodrošinot Latvijas ražotājiem labvēlīgu starptautiskās tirdzniecības politiku pēc pievienošanās ES, Latvijas eksportētājiem ir paplašinājušās preferenciālā tirgus robežas. Taču nākotnē jārēķinās, ka pieaugs konkurences spiediens ne tikai no ES dalībvalstu puses, bet arī no trešajām valstīm. Tādēļ nākotnē īpaši aktuālas būs aktivitātes, kas saistītas ar uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu.

Izvērtējot Latvijas lauksaimniecības produktu importa struktūru, saglabājas tendence, ka lielāko īpatsvaru veido produkti, kurus Latvijā neražo vai ražo nepietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu pašnodrošinājumu, tai skaitā alkoholiskie dzērieni, gaļas produkti, eksotiski augļi, dārzeņi (ārpus ražošanas sezonas), augu eļļas, kafija, tēja.2. GAĻAS UN GAĻAS PRODUKTU TIRGUS PIEDĀVĀJUMA IETEKMĒJOŠIE NOSACĪJUMI UN FAKTORI

2.1. Saražotās gaļas apjoms, gaļas iepirkuma cena

Lauksaimniecības preču tirgū būtisku apgrozījuma daļu veido gaļas produkti, piemēram. Gaļas un gaļas produktu ražošana Latvijā ir viena no aktuālākajām lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozarēm, kas IKP pēdējos gados sasniedz 0.57% [11].

Latvijas reģionālais tirgus ir atvērts arī citu valstu ražotāju piedāvājumam. Importa īpatsvars katru gadu pieaug, vidēji divas trīs reizes pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni. Tādēļ uzņēmumiem svarīgi ir noturēties iekšējā tirgū, saglabāt pārdošanas apjomus un savus klientus.

Gaļas un gaļas produktu ražošanas nozares galvenā problēma ir tās konkurētspējas paaugstināšana reģionālajā tirgū, lai vietējā augstas kvalitātes produkcija būtu pieejama visiem patērētājiem un spētu konkurēt tirgū ar ievesto gaļas un gaļas produktu klāstu. Gaļas un gaļas produktu ražošanas palielināšanos bremzē nelabvēlīgā tirgus situācija, kāda ir izveidojusies patērētāju zemās pirktspējas, produkcijas salīdzinoši augstās pašizmaksas, kā arī iekšējā tirgus neaizsargātības rezultātā.

Būtisks nosacījums gaļas un gaļas produktu ražošanai un piedāvājuma attīstībai ir augstvērtīgas un kvalitatīvas izejvielas – saražotās gaļas apjoms.

2.1. tabula

Gaļas ražošanas apjoms (tūkst. t) [11].

GAĻAS RAŽOŠANA PA VEIDIEM (kautmasā, tūkst. tonnu)

GAĻA – PAVISAM cūkgaļa liellopu un teļu gaļa aitu un kazu gaļa putnu gaļa

2000. 61,7 31,5 22,4 0,4 7,2

2001. 60,3 31,6 19,1 0,4 8,9

2002. 63,3 35,9 16,0 0,4 10,6

2003. 71,1 36,9 21,2 0,4 12,4

2004. 73,2 36,8 21,6 0,4 14,3

2005. 76,7 38,5 20,4 0,4 17,2

Pēc tabulas 2.1. datiem redzams, ka kopējais saražotais gaļas apjoms palielinās. Viszemākā saražotās gaļas masa (60,3 tūkst. t) bijusi 2001. gadā.

Cūkkopības nozare ieņem ievērojamu vietu Latvijas lauksaimniecības produktu tirgū. Galvenais mērķis 2005.gadā bija cūkkopības nozares stabilizēšana un produkcijas konkurētspējas veicināšana tirgū, izmantojot ģenētiski augstvērtīgu vaislas materiālu un pazeminot produkcijas pašizmaksu.

Cūkgaļas ražošanas apjomi 2005. gadā ir stabili, un ir potenciālas iespējas palielināt tirdzniecības apjomus. Cūkgaļas pašnodrošinājums 2005.gadā veidoja 52%.

Pašreiz cūkkopības nozarē notiek strukturālas izmaiņas un ražošana tiek koncentrēta lielākās saimniecībās. Salīdzinot ar 2004.gadu, dzīvnieku skaits saimniecībās, kurās ir no 100 līdz 199 cūkām, ir palielinājies par 17%, savukārt saimniecībās ar 2000-4999 cūkām – ir palielinājies par 11%. 2005.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cūku kopējais skaits ir samazinājies tikai par 1,8%.Konkurences dēļ valstī un Eiropas Savienībā kopumā gaļas kvalitāte ir uzlabojusies, palielinājies saražotās produkcijas apjoms un gaļas tirgus gan tirdzniecībā starp dalībvalstīm, gan eksports uz trešajām valstīm. Panākta augstāka samaksa par labākas kvalitātes gaļu. 2005.gadā saražota 38,5 tūkst. tonnas cūkgaļas, tas ir par 4,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kopā patērētā gaļa un tās produkti veidoja 76,19 tūkst. tonnas.

2.2. tabula

Cūkgaļas bilance 2000.-2005.gadā (tūkst. tonnas) [8].

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.

1 2 3 4 5 6 7

Atlikums uz gada sākuma 0,50 0,50 0,70 2,70 3,00 2,50

Resursi

Saražotās gaļa, dzīvsvarā 40,40 40,58 46,01 47,30 47,19 49,29

Saražotā gaļa, kautsvarā 31,54 31,65 35,89 36,90 36,81 38,45

Gaļas imports (t.sk. dzīvo lopu), kautsvarā 6,80 17,24 25,83 28,52 28,40 35,13

Gaļas produktu imports (pārrēķinot gaļā) 0,23 1,49 2,40 2,93 3,50 3,64

Kopā resursi (pārrēķinot gaļā) 54,26 50,88 64,82 71,05 71,37 25,32

Patēriņš

Patērētā gaļa un gaļas produkti (pārrēķinot gaļā) 53,57 49,36 60,92 66,16 66,71 73,18

Gaļas eksports (t.sk. dzīvu lopu), kautsvarā

0,23 0,03 0,04 0,05 0,06 0,66

2.2. tab. turpinājums

1 2 3 4 5 6 7

Gaļas produktu (pārrēķinot gaļā) eksports, kautsvarā 0,18 0,79 1,16 1,84 2,10 2,35

Kopā patērētā gaļa un tās produkti (pārrēķinot gaļā) 53,76 50,18 62,12 68,05 68,87 76,19

Atlikum.s uz gada beigām 0,50 0,70 2,70 3,00 2,50 3,50

Latvijā cūkgaļas iepirkuma cenas 2005.gadā pieaugušas par 6% un, salīdzinot ar ES vidējo cūkgaļas cenu, ir augstāka .Tā kā cenas ir stabilas, tad nebija nepieciešamības ieviest cūkgaļas tirgu regulējošus pasākumus.

2.3. tabula

Cūkgaļas vidējās cenas 2003. – 2005.gadā (Ls/100kg) [10].

Vidējā cena (Ls/100kg)

2003. 2004. 2005.

Latvija 80,4 89,5 95,1

ES 78,8 89,9 87,3

ASV 68,5 64,5 72,5

Latvijā aitkopības nozares mērķis ir saglabāt ģenētisko dažādību, ganāmpulka atjaunošanu, vilnas ražošanas un gaļas tirdzniecības attīstības pilnveidošanu. Par galveno virzienu aitkopībā ir kļuvusi gaļas ražošana. Kazkopības nozares mērķis ir saglabāt ģenētisko dažādību, kvalitatīvu ganāmpulku izveidošanu un veicināt kazkopības produkcijas pārstrādes un realizācijas attīstību.

2.4. tabula

Aitu un kazu skaits 2003.-2005.gadā (tūkst. gab.) [5].

2003. 2004. 2005. 2005./2004.%

Aitas no tām: 39,2 38,6 41,6 107,7

aitu mātes 20,6 22,8 25,5 111,8

Kazas, no tām: 15,0 14,7 14,9 101,4

kazu mātes 8,4 7,8 9,9 126,9

Aitu un kazu skaits 2005.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies, aitu skaits pieaudzis par 7,7% un par 1,4% – kazu skaits, tai skaitā pieaudzis aitu māšu skaits par 12 % un kazu māšu skaits par 27 %. Latvijā no kopējā aitu ganāmpulka 61,3 % veido aitu mātes, un no kopējā kazu ganāmpulka kazu mātes ir 66,4 %. Aitu māšu un kazu māšu skaita palielināšanos veicina valsts sniegtais finansiālais atbalsts.

2.5. tabula

Aitu un kazu gaļas ražošana 2000.-2005.gadā (tonnās) [10].

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2005./2004.%

Gaļa (dzīvmasā) 776 720 703 762 727 856 117,7

Gaļa (kautmasā) 388 361 350 381 365 428 117,3

Kopējais saražotās aitu un kazu gaļas apjoms (kautmasā) 2005.gadā bija 428 tonnas, kas ir par 17,3% vairāk nekā 2004.gadā. No tām 350 tonnas bija aitu gaļa un 78 tonnas kazu gaļa.

Aitu un kazu gaļas ražošana ir perspektīvāka mazās saimniecībās. Pieprasīta ir jēru gaļa ar 35– 50 kg dzīvmasu.

Latvijā kazas audzē piena ieguvei, un gaļā patērē izbrāķētās kazas.

Latvijā liellopu gaļas ražošanas nozares galvenie mērķi ir pašnodrošinājuma sasniegšana un liellopu gaļas kvalitātes uzlabošana. Palielinot gaļas šķirņu liellopu skaitu un to krustojumu skaitu ar piena šķirnēm un uzlabojot gaļas kvalitāti, liellopu sektoram rastos priekšnosacījumi konkurencei Eiropas Savienības tirgū.

Analizējot statistikas datus, var secināt, ka liellopu gaļas ražošana valstī ir stabila, bet ir nelieli ražošanas apjomi. Tā kā liellopu gaļas ražošanas cikls ir samērā ilgs, tad nav iespējams īsā laika periodā strauji kāpināt tā ražošanu.

2005.gadā saražoti 20,44 tūkst. tonnu liellopu gaļas. No kopējā saražotās gaļas apjoma liellopu gaļa veido 26,6%, kas ir par 2,9% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Latvijā tradicionāli liellopu gaļas patēriņš, salīdzinot ar cūkgaļas patēriņu, ir ievērojami mazāks, ko apliecina statistikas dati. Tā liellopu gaļas un tās gaļas produktu patēriņš (pārrēķinot gaļā) bija 25,93 tūkst. tonnas

2.5. tabula

Liellopu gaļas bilance 2000.-2005.gadā (tūkst. t) [6].

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.

1 2 3 4 5 6 7

Atlikums uz gada sākuma 0,30 0,30 1,39 0,80 1,50 1,30

Resursi

Saražotās gaļa, dzīvmasā 40,42 35,26 29,71 39,20 39,98 37,86

Saražotā gaļa, kautmasā 21,82 19,04 16,04 21,20 21,59 20,44

2.5. tab. turpinājums

1 2 3 4 5 6 7

Gaļas imports (t.sk. dzīvo lopu), kautmasā 5,08 6,92 7,06 7,44 6,26 5,03

Gaļas produktu imports (pārrēķinot gaļā) 0,29 0,02 0,06 0,01 0,04 0,89

Kopā resursi (pārrēķinot gaļā) 28,09 26,27 24,55 29,45 29,38 26,83

Patēriņš

Patērētā gaļa un gaļas produkti, pārrēķinot gaļā 27,40 24,50 23,27 27,26 27,35 23,48

Gaļas eksports (t.sk. dzīvu lopu), kautmasā 0,01 0,01 0,03 0,02 0,18 1,86

Gaļas produktu eksports (pārrēķinot gaļā) 0,38 0,37 0,45 0,67 0,55 0,77

Kopā patērētā gaļa un tās produkti (pārrēķinot .gaļā) 27,79 24,88 23,75 27,95 28,08 25,93

Atlikums uz gada beigām 0,30 1,39 0,80 1,50 1,30 0,90

Ņemot vērā to, ka vecajās dalībvalstīs liellopu gaļas cena ir augstāka, nākotnē lielāka vērība nozarē būtu jāveltī tieši gaļas eksportam. Cenu analīze liecina, ka kopš 2005.gada sākuma cenas atpaliek no Eiropas Savienības cenu līmeņa par 35%.

Latvijā ir priekšnosacījumi liellopu nozares attīstībai, jo ir piemērotas ganību platības, darbaspēka resursi un piemērotas gaļas liellopu šķirnes. Galvenā problēma ir tīršķirnes gaļas liellopu vaislas materiāla trūkums. Liellopu gaļas ražošana ir lopkopības nozare, kuru atbalsta Eiropā, līdz ar to ražotāju uzdevums būtu to attīstīt un palielināt gaļas šķirnes un gaļas šķirnes krustojumu ar Latvijas brūnas šķirnes liellopiem.

Gaļas ražošana galvenokārt notiek zemnieku, piemājas un personīgajās saimniecībās.

Var secināt, ka Latvijā ir visi priekšnosacījumu liellopu gaļas ražošanai, bet trūkst gaļas liellopu šķirnes vaislas materiāls, jo ir ierobežotas iepirkšanas iespējas. Liellopu gaļas ražošanas saimniecību struktūra vēl joprojām ir sadrumstalota, tomēr palielinās saimniecību skaits ar vairāk nekā 50 liellopiem ganāmpulkā.

Visstabilākā ražošanas attīstība ir putnu gaļas nozarē, ir stabilizējusies un vērojams saražotās gaļas apjoma pieaugums svara izteiksmē. 2005. gada beigās Latvijā bija 4092 tūkst. mājputnu. Sākot no 2000. gada, mājputnu skaits katru gadu ir palielinājies. Līdz ar mājputnu skaita palielināšanos, palielinās arī saražotās putnu gaļas apjomi.

2.6. tabula

Putnu gaļas un tās produktu bilance (tūkst. t) [10].

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.

Atlikums gada sākumā 2,36 2,36 1,73 4,00 3,20 3,90

Resursi

Saražotās gaļas apjoms dzīvsvarā 10,33 12,71 15,20 17,80 20,38 24,58

Saražotās gaļas apjoms kautsvarā 7,23 8,9 10,64 12,40 14,27 17,20

Gaļas imports kautsvarā 17,41 18,50 23,85 24,56 27,92 28,16

Gaļas produktu (pārrēķinot gaļā) imports 0,19 0,74 1,52 1,29 1,52 1,16

Kopā resursi pārrēķinot gaļā 28,37 30,48 37,75 42,25 46,90 50,42

Patēriņš

Patērēta gaļa un tās produkti, pārrēķinot gaļā 25,8 28,56 33,45 38,33 42,25 44,89

Gaļas eksports, kautsvarā 0,11 0,17 0,20 0,58 0,58 1,22

Gaļas produktu (pārrēķinot gaļā) eksports 0,1 0,04 0,09 0,14 0,17 0,31

Kopā patērētā gaļa un tās produkti 26,01 28,77 33,74 39,05 43,00 46,42

Atlikums gada beigās 2,36 41,73 4,00 3,20 3,90 4,00

Saražotās putnu gaļas apjomi gan dzīvsvarā, gan kautsvarā katru gadu turpina pieaugt. Patērētās gaļas un tās produktu apjomi tāpat kā saražotie apjomi turpina palielināties.

2.7. tabula

Olu ražošana Latvijā 2004. un 2005.gadā [7].

2004. 2005.

Vidējais dējējvistu skaits 2138327 2097848

Iegūtas vistu olas, tūkst. 525984,4 538646,3

Iegūtas pārējo putnu olas, tūkst 1392,3 7093,8

Kopā 527376,7 545740,1

Pārdotas olas 380821,7 401207,2

Ieņēmumi no pārdotām olām, Ls 13581729 14707325

2005.gadā dējējvistu skaits ir samazinājies, bet kopējais iegūto olu skaits turpina palielināties. Tas skaidrojams ar vienas dējējvistas vidējo izdēto olu daudzuma palielināšanos. Iegūto vistu olu skaits ir palielinājies par 2,4%. Ieņēmumi no pārdotajām olām ir auguši par 8,28%(2.7. tabula).

2.8. tabula

Putnu gaļas cenas Latvijā [11].

Gads Cena

2004. 132,32 EUR/100 kg

2005. 136,89 EUR/100 kg

2006. 135,30 EUR/100 kg

2.9. tabula

Olu cenas Latvijā [11].

Gads Cena

2004. 82,85 EUR/100 kg

2005. 83,00 EUR /100 kg

2006. 96,80 EUR /100 kg

Kopumā Latvijas putnu gaļas un olu sektors ir stabils, par ko liecina cenas( 2.8. un 2.9. tab.).

Cenu svārstības ES kontekstā ir nelielas. Olu sektorā Latvijas vidējā cena par 100 kg olu ir apmēram par 10% augstāka nekā Eiropas Savienības vidējā cena. Savukārt putnu gaļas cena par 100 kg 65% cāļa ir apmēram 7% augstāka nekā Eiropas Savienības vidējā cena.

Ievērojams mājputnu gaļas patēriņa kritums līdz pat 50% ES bija vērojams 2006. gada sākumā putnu gripas uzliesmojuma d.ēļ. Lieli putnu gaļas daudzumi tika sasaldēti un veidojās krājumi. Latvijas putnu gaļas tirgū ienāca lēta saldētu putnu gaļa no citām dalībvalstīm.

Vietējo ražotāju putnu gaļas patēriņš samazinājās salīdzinoši nedaudz – ~ 5%.

Olu sektoru Latvijā un arī citās dalībvalstīs putnu gripas iespējamība nav ietekmējusi.2.2. Gaļas un gaļas produktu imports un eksports

Pēc Latvijas Zemkopības ministrijas datiem par gaļas un gaļas produktu bilancēm var secināt, ka gaļas un gaļas produktu importa apjoms Latvijā laika posmā no 2000.-2005.gadam ir pieaudzis. Pēc provizoriskiem vērtējumiem importa pieaugums galvenokārt izpaužas uz salīdzinoši lētākiem gaļas produktu veidiem, kuru pieaugumā ir ieinteresēti iedzīvotāji ar zemu pirktspēju.

2.10. tabula

Cūkgaļas imports 2000.-2005.gadā (tūkst. t) [8].

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.

Gaļas imports (t.sk. dzīvo lopu), kautsvarā 6,80 17,24 25,83 28,52 28,40 35,13

Gaļas produktu imports (pārrēķinot gaļā) 0,23 1,49 2,40 2,93 3,50 3,64

Cūkgaļas imports ir palielinājies no lielākajām ražotājvalstīm Dānijas, Somijas un Polijas. Baltijas valstu starpā ir noslēgts Brīvās tirdzniecības līgums un līdz ar to pieaug importētās gaļas apjoms no Igaunijas un Lietuvas.

2.11. tabula

Liellopu gaļas imports 2000.-2005.gadā (tūkst. t) [6].

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.

Gaļas imports (t.sk. dzīvo lopu), kautmasā 5,08 6,92 7,06 7,44 6,26 5,03

Gaļas produktu imports (pārrēķinot gaļā) 0,29 0,02 0,06 0,01 0,04 0,89

Liellopu gaļas imports no 2000.- 2003. gadam ir palielinājies, bet no 2004.gada samazinājies. Bet gaļas produktu importam ir tendence samazināties.

2.12. tabula

Putnu gaļas un tās produktu imports (tūkst. t) [7].

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.

Gaļas imports kautsvarā 17,41 18,50 23,85 24,56 27,92 28,16

Gaļas produktu (pārrēķinot gaļā) imports 0,19 0,74 1,52 1,29 1,52 1,16

Īpaši augsts importa pārsvars bija putnu gaļai. Gaļas un gaļas produktu importa pieauguma ietekme uz Latvijas gaļas pārstrādes nozari un tirgu ir divpusēja: no vienas puses – importētās lētāko gaļas un gaļas produktu apjoma pieaugums kavē Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu attīstību un mazina konkurētspēju. Vietējo ražoto gaļas produkciju aizstāj ievestā, galvenokārt no Lietuvas, Polijas un Igaunijas, kas tiek piedāvāta par zemāku tirgus cenu un tādēļ tā ir pieejamāka Latvijas patērētājiem. Līdz ar to pieaugošais pieprasījums pēc importa gaļas produkcijas izraisa vietējā ražojuma pieprasījuma samazināšanos, kas likumsakarīgi bremzē gaļas produktu piedāvājuma attīstību. No otras puses – gaļas kā lētākas izejvielas importa pieaugums ļauj Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem ražot un realizēt gaļas produktus par zemāku cenu, tā līdzvērtīgi konkurējot ar subsidēto lētāko importa gaļas produkciju.

2.13. tabula

Cūkgaļas eksports 2000.-2005.gadā (tūkst. t) [8].

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.

Gaļas eksports (t.sk. dzīvu lopu), kautsvarā

0,23 0,03 0,04 0,05 0,06 0,66

Gaļas produktu (pārrēķinot gaļā) eksports, kautsvarā 0,18 0,79 1,16 1,84 2,10 2,35

Cūkgaļas eksports kautsvarā un cūkgaļas produktu eksports palielinās. Gaļas eksports kautsvarā samazinājās 2001. gadā, bet ar 2002. gadu pieaug. Gaļas produktu eksports kautsvarā ir palielinājies.

2.14. tabula

Liellopu gaļas eksports 2000.-2005.gadā (tūkst. t) [6].

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.

Gaļas eksports (t.sk. dzīvu lopu), kautmasā 0,01 0,01 0,03 0,02 0,18 1,86

Gaļas produktu eksports (pārrēķinot gaļā) 0,38 0,37 0,45 0,67 0,55 0,77

Liellopu gaļas eksports un liellopu gaļas produktu eksports ir palielinājies. Liellopu gaļas eksporta kritums bija 2003. gadā. Liellopu gaļas produktu eksporta kritums bija 2001. gadā.

2.15. tabula

Putnu gaļas un tās produktu eksports (tūkst. t) [7].

2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.

Gaļas eksports, kautsvarā 0,11 0,17 0,20 0,58 0,58 1,22

Gaļas produktu (pārrēķinot gaļā) eksports 0,1 0,04 0,09 0,14 0,17 0,31

Putnu gaļas eksports ir palielinājies, bet putnu gaļas produktu eksports 2001. gadā samazinājās, bet sākot ar 2002. gadu atkal pieaug.

Pēc bilancēm redzams, ka gaļas un gaļas produktu eksports ir neliels.SECINĀJUMI

1. Izvērtējot ārējās tirdzniecības bilanci 2005. gadā bija novērojama pozitīva tendence – ārējās tirdzniecības negatīvais saldo samazinājies par 12%.

2. Izvērtējot Latvijas lauksaimniecības produktu tirdzniecības attīstību pēc iestāšanās ES, 2005.gadā jāakcentē straujš eksporta pieaugums (par 78 %), salīdzinot pret importa pieaugumu (par 25 %).

3. Īpaši pieaudzis eksporta apjoms uz ES dalībvalstīm – par 87 %, bet uz trešajām valstīm eksporta apjoms pieaudzis par 56 %. Šāda eksporta attīstība skaidrojama ar jaunajiem tirdzniecības nosacījumiem – brīvu preču kustību Kopienas iekšējā tirgū. Tomēr Latvijas ārējās tirdzniecības politikas maiņas ietekmi uz eksportu uz trešajām valstīm objektīvi varēs izvērtēt pēc pāris gadiem.

4. Izvērtējot Latvijas lauksaimniecības produktu importa struktūru ,saglabājas tendence, ka lielāko īpatsvaru veido produkti, kurus Latvijā neražo vai ražo nepietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu pašnodrošinājumu, tai skaitā alkoholiskie dzērieni, gaļas produkti, eksotiski augļi, dārzeņi (ārpus ražošanas sezonas), augu eļļas, kafija, tēja.

5. Gaļas kvalitāte ir uzlabojusies, palielinājies saražotās produkcijas apjoms un gaļas tirgus gan tirdzniecībā starp dalībvalstīm, gan eksports uz trešajām valstīm. Panākta augstāka samaksa par labākas kvalitātes gaļu.

6. Periodā no 2003. līdz 2005.gadam starp gaļas un gaļas produktu pieprasījumu un iekšzemes piedāvājumu līdzsvars pie attiecīgajām cenām netiek sasniegts un līdz ar to pastāv gaļas un gaļas produktu iztrūkums, kurš tiek kompensēts ar importa produkciju.

7. Gaļas un gaļas produktu importa pieauguma ietekme uz gaļas pārstrādes nozari un tirgu Latvijā ir divpusēja:

a) no vienas puses – importētās lētāko gaļas un gaļas produktu apjoma pieaugums kavē Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu attīstību un mazina konkurētspēju. Vietējo ražoto gaļas produkciju aizstāj ievestā, galvenokārt no Lietuvas, Polijas un Igaunijas, kas tiek piedāvāta par zemāku tirgus cenu un tādēļ tā ir pieejamāka Latvijas patērētājiem. Līdz ar to pieaugošais pieprasījums pēc importa gaļas produkcijas izraisa vietējā ražojuma pieprasījuma samazināšanos, kas likumsakarīgi bremzē gaļas produktu piedāvājuma attīstību

b) no otras puses – gaļas kā lētākas izejvielas importa pieaugums ļauj Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem ražot un realizēt gaļas produktus par zemāku cenu, tā līdzvērtīgi konkurējot ar subsidēto lētāko importa gaļas produkciju.

Gaļas un gaļas produktu eksports ir neliels.

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS

1. Lībermanis G. Tirgus ekonomikas pamati un Latvija ceļā uz Eiropas Savienību. 2.daļa- Rīga Kamene, 2004.-445 lpp.

2. Lauksaimniecības gada ziņojums/ Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. [Elektroniskais resurss] – http://www.zm.gov.lv/doc_upl/Gada_zinojums_2006_gala_variants_KORIGETS.doc- 2007.g.25.janvārī

3. Lauksaimniecības 2002.gada ziņojums/ Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. [Elektroniskais resurss]- http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=739&id=433- 2006.g.25.novembrī

4. Lauksaimniecības 2003.gada ziņojums/ Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. [Elektroniskais resurss]- http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=739&id=1220

5. Lauksaimniecības gada ziņojums/ Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. [Elektroniskais resurss]- http://www.zm.gov.lv/?sadala=995-2006.g.1.decembrī

6. Lauksaimniecības gada ziņojums/ Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. [Elektroniskais resurss]- http://www.zm.gov.lv/?sadala=988-2006.g.2.decembrī

7. Lauksaimniecības gada ziņojums/ Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. ziņojums [Elektroniskais resurss]- http://www.zm.gov.lv/?sadala=997-2007.g.25.janvārī

8. Lauksaimniecības gada ziņojums/ Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. [Elektroniskais resurss]- http://www.zm.gov.lv/?sadala=999-2007.g. 26.janvārī

9. Lauksaimniecības gada ziņojums/ Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. [Elektroniskais resurss]- http://www.zm.gov.lv/?sadala=587-2007.g.26.janvārī

10. Latvijas Statistika. Datu bāze. Ārēj.ās tirdzniecības ikgadējie statistikas dati. http://www.csp.gov.lv/csp/classifiers/?cat=262&cl_cat=0&p_cid=56&p_vid=779&p_action=1-2007.g.27.janvārī

11. Latvijas Statistika. Datu bāze. Ārējās tirdzniecības ikgadējie statistikas dati. http://test.csb.gov.lv:8080/DATABASE/lv/atirdz/Ikgadējie%20statistikas%20dati/Ārējā%20tirdzniecība/Ārējā%20tirdzniecība.asp-2007.g.27.janvārī

12. http://www.esia.gov.lv/latvija-eiropa/info-materiali/29%20faktu%20lapas/areja%20tirdznieciba_032003.doc