Celtniecība

Celtniecība

Ievads būvniecībā

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

Geomātikas katedra

Darbs

Ievads būvniecībā

Izstrādāja : ***************
Pieņēma : ******************

Rīga 2008

Saturs

Ievads 3
1. Geodēzija un būvniecībā 6
1.1. Ģeodēziskā darbība būvni

Prakses darbs

Praktikanta prakses vieta ir celtniecības uzņēmumā “G&Z Celtniecība”. Prakses laikā viņš pētīju šo uzņēmumu. Šī prakses darba veidošanas laikā viņš noskaidroju uzņēmuma misiju un tā mērķus, kā arī izanalizēja uzņēmuma vidi, tā pakalpojumus un uzņēmuma konkurentus.

Mākslīgā apgaismojuma veidi.

Dabīgā apgaismojuma sistēma ir arhitekta kompetence. Toties mākslīgā apgaismojuma projektēšana ir interejera dizanera pārziņā. Mākslīgais apgaismojums ir viens no spēcīgākajiem darba „ierociem”. Izvēloties atbilstošu apgaismojuma veidu, ir iespejams ne tikai telpu vienkārši izgaismot, bet arī atdzīvināt, iezīmēt funkcionālās zonas un pilnībā mainīt tās noskaņojumu. Kad majas karkass gatavs un laiks ķerties pie apdares darbu veikšanas, …

Mākslīgā apgaismojuma veidi. Read More »

Tapetes un tapsēšana.

Lai tapsējot nekļūdītos, vispirms ir jāapgūst pamatprincipi, kas jāievēro, veicot šo darbu. Salīdzinājumā ar sienu krāsošanu, tapetēm ir vairākas priekšrocības. Tās it kā vieš siltuma un mājīguma iespaidu. Papīrs ir teicams siltumu aizturošs materiāls, kas neļauj sienām izstarot dzestrumu. Tapetes labāk nodrošina higiēnas prasības, jo tās vieglāk tīrāmas nekā sienas krāsojums; tās ir arī izturīgākas. …

Tapetes un tapsēšana. Read More »

Par ēku kadastrālajā vērtēšanā izmantojamo datu precizēšanu

Saturs I Vispārīgie norādījumi 3 II Kadastrālās vērtēšanas protokola pieprasījuma pieņemšanas un izsniegšanas kārtība 4 III Ēkas datu precizēšanas sagatavošanas darbi 5 IV Ēkas datu precizēšanas kārtība 5 V Precizēto ēkas datu reģistrēšana un precizētā protokola izsniegšana 6 VI Noslēguma norādījumi 6

Civilās aizsardzības aizsargbūvju KONCEPCIJA

Civilās aizsardzības aizsargbūves – inženiertehniskas būves, kas paredzētas cilvēku, tehnikas un īpašuma aizsardzībai no ārkārtējo situāciju postošajiem faktoriem, kā arī no mūsdienīgu iznīcināšanas ieroču (līdzekļu) iedarbības. Pēdējo 10 gadu laikā civilās aizsardzības vadības punktu un aizsargbūvju saglabāšanai un uzturēšanai netiek iedalīti nepieciešamie līdzekļi, tāpēc daudzas aizsargbūves atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī un tās nevar izmantot iedzīvotāju aizsardzībai no ārkārtējo situāciju izraisīto postošo faktoru iedarbības.IV. Iedzīvotāju aizsargbūvju attīstības vēsture Latvijā.Koncepcijas sagatavošanas gaitā izpētīta citu valstu pieredze civilo iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības nodrošināšanā.

Scroll to Top