Dabīgā apgaismojuma sistēma ir arhitekta kompetence. Toties mākslīgā apgaismojuma projektēšana ir interejera dizanera pārziņā.
Mākslīgais apgaismojums ir viens no spēcīgākajiem darba „ierociem”. Izvēloties atbilstošu apgaismojuma veidu, ir iespejams ne tikai telpu vienkārši izgaismot, bet arī atdzīvināt, iezīmēt funkcionālās zonas un pilnībā mainīt tās noskaņojumu. Kad majas karkass gatavs un laiks ķerties pie apdares darbu veikšanas, ir īstais brtīdis izlemt ar apgaismojumu saistītus jautajumus. Ja ēkas projekts ir izstrādāts kompleksi, tai skaitā projektēts arī mākslīgais apgaismojums, plānots funkcionalo zonu izvietojums telpās – atsevišķi mēbeļu un to grupu atrašanās vietas, tad uzdevums ir vienkāršāks. Ja tas naw darīts tad pēdējais laiks tikt skaidrībā par gaismas ķermeņa atrašanās vietām un daudzumu. Tikpat svarīgi izvēlēties mākslīgā apgaismojuma veidus katrai no telapam.
Izvēloties mākslīgo apgaismojumu iespējami divi ceļi.
Dabīgo apgaismojumu imitējošs.
Gaismas krišanas virziens vērsts no augšas uz leju.
Gaismas spilgtuma sadalījums mainas virzienā no griestiem uz grīdu.
Lai izceltu formu, gludas virsmas apgaismotas vienmērīgi, liekatas – nevienmērīgi.
Apgaismojums piemerots mierīga, stabila un līdzsvarota interejera radīšnai. Tas ir ieteicams tumšu, pret ziemeļiem vērstu telpu apgaismojumā, kurās tieši saules stari neiespīd gandrīz nekad. Kas imitē dabīgo apgaismojumu un gaismas spilgtuma sadalījumu dabā.
Apgaismojums, kas ir pretējs dabā esošajam un tiek sakuts par „skatuves efektu”.
Šāda tipa apgaismojums radīs neparastu, noslēpumainu gaisotni telpā.
Tam raksturīgs:
Gaismas virziens no apakšas uz augšu;
Gaismas spigtumu sadalījums virienā no grīdas uz griestiem;
Gludas virsmas apgaismotas nevienmērīgi, liektas – vienmērīgi;
gaismēnu kontantrasti, pasvītro formu.
Pēc interjera projektēšanas teorijas, katrā telpā nepieciešamas vispārējais apgiasmojums, kas izgaismo visu telpu kopumā un lokālais – atsevišķām telpas daļām. Taču ir asevišķas telpas, kurās pilnīgi pietiks ar vispārējo vai arī tikai ar lokālo apgaismojumu. Apgaismojuma principi, protams, ir cieši saistīti ar visas telpas kopējo funkciju un atsevišķu zonu atrašanās vietu.
Vispārējais apgaismojums ir nepieciešams gandrīz katrā telpā. Šī apgaismojuma priekšrocība ir iespēja to ieslēgt un izsēgt, ieejot telpā vai izejot no tās. Telpās ar augstiem griestiem vbispārējo apgaismojumu parasti viedo t.s. virsgaisma – griestu lampas jeb lustras ja telpa ir plaša un nepieciešams to izgaismt vienmērīgi, gaismas ķermeņi izvietoti telpas vidū, parasti tiek izmantotas sienas lampas. Atsevišķās telpās (priekšnamos, vannas istabās) vispārējam apgaismojumam iespējasms izmatot arī griestos iebūvētus prožektoru tipa giasmas ķermeņus ar kvēlspūldzēm vai halogēnu spūldzēm.
Pārāk spilgts vispārējais apgiasmojums rada t.s. teātra efektu – cilvēks jūtas kā aktieris uz skatuves, saspringst un ātri nogurst.