Eiropas līguma stāšanās spēkā un ar to saistītās problēmas

1998. gada 1. februārī, beidzoties ilgstošajam ratifikācijas procesam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, stājās spēkā 1995. gada 12. jūnijā parakstītais Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām (EK) un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses.
Šis līgums rada plašu juridisko bāzi Eiropas Kopienas un Latvijas attiecību attīstībai, aptverot gan ekonomisko un finansu sadarbību, gan sadarbību nelikumīgo darbību novēršanā, kultūrā, izglītībā un zinātnē – un daudzās citās jomās. Tomēr līguma būtība vislabāk raksturota tā preambulā, nosakot, ka:
“ (..) Latvijas gala mērķis ir kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, un ka asociācija ar šī Līguma starpniecību, pēc Pušu ieskatiem, palīdzēs Latvijai sasniegt šo mērķi.”

TIESU MEDICĪNA.

1. Ties.med. ekspertīzes organizatoriskie un procesuālie jautājumi.
Par tiesu medicīnas ekspertīzi sauc zinātniski praktisku izpēti, ko veic ārsts izmeklēšanas orgānu vai tiesas uzdevumā, lai dotu atzinumu medicīnas un arī dažos bioloģiskos jautājumos, kas rodas, izmeklējot vai izskatot tiesā konkrētas krimināllietas vai civillietas.
LR tiesu med. ekspertīzi izdara saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Svarīgākie likumi, kas nosaka ekspertīzes būtību, noteikšanas un izdarīšanas kārtību, ir LR krimināllikums, kriminālprocesa kodekss, civillikums un civilprocesa kodekss.
Tiesu medicīnas ekspertīze ir obligāta:
1. Nāves cēloņu un miesas bojājumu rakstura noteikšanai;
2. Aizdomās turētā vai apsūdzētā psihiskā stāvokļa noteikšanai (ja izziņas izdarītājam, izmeklētājam, prokuroram vai tiesai rodas šaubas par viņa pieskaitāmību);
3. Liecinieka vai cietušā psihiskā vai fiziskā stāvokļa noteikšanai (ja rodas šaubas par viņa spējām pareizi uztvert apstākļus, kam nozīme lietā, un pareizi par tiem liecināt);
4. Aizdomās turētā, apsūdzētā vai cietušā vecuma noteikšanai, kad vecumam lietā ir nozīme, bet nav nepieciešamo dokumentu.