Loģika

Darbā apraxstīts, kā attīstījās mūzika eiropā un kas to veicināja.

Šī tēma tika izvēlēta, lai labāk saprastu paša jēdziena būtību, jo bez jēdzieniem mēs nevaram izteikt neko. Jēdziens ir līdzeklis, ar kura palīdzību mēs izsakām savas domas. Taču lai labāk saprastu, kas ir jēdziens darba autore apskata savā darbā, kādas ir priekšmeta īpašības un pazīmes. Tāds arī ir darba autores izvirzītais darba mērķis. Priekšmets ir tas, par ko mēs domājam ikdienas ( laime, nauda, skola, izglītība u.c.). Priekšmeta īpašība ir tā, ar ko priekšmeti atšķiras vai līdzinās cits citam. Taču priekšmeta pazīmes ir mūs domas par priekšmeta īpašībām. Konkrētu priekšmetu raksturo nevis vienkāršs pazīmju kopums, bet gan noteikta sistēma, kas veido mūsu priekšstatus par šī priekšmeta būtību. Priekšmetu pazīmju kopums tiek dalīts divās lielās grupās- būtiskās un nebūtiskās, par kurām sīkāk ir izklāstīts referātā. Vēl darba autore savā darbā apraksta to, kā jēdzieni iedalās pēc apjoma (atsevišķos un vispārējos) un satura (absolūtos un korelatīvos, pozitīvos un negatīvos).

Problēmas risināšanas veids pēc būtības nozīmē saskaņas trūkuma atzīšanu un gatavību iepazīties ar visiem uzskatiem un viedokļiem, lai labāk saprastu konflikta iemeslus un rastu kompromisu. Tas, kurš izvēlas šo stilu, meklē vislabāko konflikta atrisināšanas variantu un necenšas īstenot savus mērķus uz citu rēķina. Tāpēc sarežģītās situācijās dažreiz ir lietderīgi izmantot tieši problēmas risināšanas paņēmienu, jo pārējie veidi nenodrošina efektīvu konflikta atrisināšanu. Šajā gadījumā ir svarīgi noteikt konflikta pakāpi

Erotika nav ne porno, ne sekss Meklējot informāciju par erotiku, piemēram, lai par to veidotu aprakstu, parastajos uzziņu avotos nākas sadurties galvenokārt ar informāciju par seksu un pornogrāfiju. “Kad mēs gribam kaut ko iegūt, kļūt par īpašniekiem, tad pār mums valda uzbudinājums, un tad erotika kļūst par pornogrāfiju,” skaidro Brēmenes sociālo zinātņu profesore Annelija Keila, kura pievērsusies ķermeņa, prāta un dvēseles mijiedarbības izpētei. Un “porno ir neerotisks,” saka Hamburgas psihologs Oskars Holcbergs. Sekss var būt ļoti neerotisks. Piemēram, ja mēs to nemaz nevēlamies un pamanām to par vēlu. “Es tikai šo uzlikšu, lai palags nesasmērējas,” kāds saka, paklādams uz gultas frotē dvielīti. Njā, visa erotika pagalam. Seksam ir jānoved pie orgasma, savukārt erotikai nepiemīt tik skaidrs pielietojums. Sekss ir akts. Erotika ir nojausma par izjūtu – par kaut ko satraucošu, aplaimojošu, kāda ir nepārvaramā vēlme šeit un tagad apskaut visu pasauli. Saite ar pasauli, dzīvesprieks, lūk, kas ir erotika. Mūžsenā saplūšanas tieksme ir tā, kas dzen mūs dzīvē uz priekšu. Erotika ir visuresoša, gaisā, pie jūras, trokšņainajā pilsētā, bet pilnīgi noteikti beidzas uz erotikas preču veikala sliekšņa. Tam, ko mēs varam nopirkt, vairs nepiemīt noslēpumainība. Prece nekad nevar būt erotiska. Siksniņās un ādas krūšturos iemiesojas erotika tikai tad, kad domājam ... Read more...