Šī tēma tika izvēlēta, lai labāk saprastu paša jēdziena būtību, jo bez jēdzieniem mēs nevaram izteikt neko. Jēdziens ir līdzeklis, ar kura palīdzību mēs izsakām savas domas. Taču lai labāk saprastu, kas ir jēdziens darba autore apskata savā darbā, kādas ir priekšmeta īpašības un pazīmes. Tāds arī ir darba autores izvirzītais darba mērķis.
Priekšmets ir tas, par ko mēs domājam ikdienas ( laime, nauda, skola, izglītība u.c.). Priekšmeta īpašība ir tā, ar ko priekšmeti atšķiras vai līdzinās cits citam. Taču priekšmeta pazīmes ir mūs domas par priekšmeta īpašībām.
Konkrētu priekšmetu raksturo nevis vienkāršs pazīmju kopums, bet gan noteikta sistēma, kas veido mūsu priekšstatus par šī priekšmeta būtību.
Priekšmetu pazīmju kopums tiek dalīts divās lielās grupās- būtiskās un nebūtiskās, par kurām sīkāk ir izklāstīts referātā. Vēl darba autore savā darbā apraksta to, kā jēdzieni iedalās pēc apjoma (atsevišķos un vispārējos) un satura (absolūtos un korelatīvos, pozitīvos un negatīvos).
2. Priekšmeta īpašības un pazīmes
Jānoskaidro, kas ir priekšmeta īpašības un pazīmes, lai saprastu, kas ir jēdziens. Tas ir tādēļ, ka bez jēdzieniem mēs nevarētu savas domas izteikt. Kā gan savādāk mēs varētu likt citiem saprast, ko mēs domājam.
Mūsu uztverē priekšmets ir tas, par ko var domāt. Piemēram, laime, skola, zvaigznes, kosmoss, sniegs, draudzība un zemes pievilkšanās spēks. Priekšmeta īpašība ir tā, ar ko priekšmeti atšķiras vai līdzinās cits citam. Taču priekšmeta pazīmes ir mūs domas par priekšmeta īpašībām. Vienu vārdu sakot, pazīme ir noteiktas īpašības zīme.
Shematiski to var attēlot šādi:
Nosaka
Liecina
Varētu teikt tā, ka pazīme ir mūsu domas realitāte, bet īpašība ir paša domas priekšmeta realitāte. No priekšmeta sarežģītības pakāpes ir atkarīgs pazīmju skaits. Tātad vienam priekšmetam var būt divas pazīmes, bet jebkuram citam priekšmetam-četras, piecas pazīmes utt.
Ir jāņem vērā arī apstāklis, ka konkrētu priekšmetu raksturo nevis vienkāršs pazīmju kopums, bet gan noteikta sistēma, kas veido mūsu priekšstatus par šī priekšmeta būtību.
Priekšmetu pazīmju kopums tiek dalīts divās lielās grupās: būtiskās un nebūtiskās.
Būtiskās pazīmes ir tās, kas raksturo priekšmeta kvalitatīvo noteiktību. Šīs pazīmes ir nepieciešamas un savā kopumā arī pietiekamas priekšmeta kvalitātes raksturošanai.
Priekšmets, palikdams tas pats, nevar zaudēt savas būtiskās pazīmes. Tas pats darbojas arī otrādi-ja kāda no priekšmeta būtiskajām pazīmēm ir zaudēta, tad tas padara to, par kādu citu priekšmetu. Būtiskas pazīmes raksturo priekšmeta galveno saturu.
Atšķirībā no būtiskajām pazīmēm nebūtiskās pazīmes nav obligātas visiem vienveidīgiem priekšmetiem. Tās var būt un arī nebūt. Piemēram, slepkavību var realizēt gan lietojot dažādus priekšmetus, ieročus u.c., gan arī bez tiem- tā vienalga ir slepkavība. Slepkavība paliek slepkavība atbilstoši Krimināllikumā minētajām būtiskajām pazīmēm.
3. Jēdziena definīcija
Loģika ir zinātne par jēdzienu un spriedumu uzbūvi un to savstarpējām likumsakarībām. Tādēļ ir svarīgi noskaidrot, kas ir jēdziens vispārīgi un kā to definē.
Jēdziens ir priekšmeta būtisko pazīmju kopums. Piemēram, jēdziens „krāpšana” ietver paredzēto pazīmju kopumu, kas raksturo šī nozieguma būtību un īpašības.
Jēdziens ir domāšanas forma, kas atveido priekšmetu tā būtiskajās pazīmēs.
Jēdziens ir domāšanas forma, bet vārds ir valodas forma. Jēdzienam atbilst var gan viens vārds, gan vairāki vārdi.
Pētot jēdzienus nākas saskarties ar dažādām grūtībām. Galvenā no tām ir tāda, ka nav izstrādāta eksperimentāla metodika, kuru izmantojot, varētu dziļi ielūkoties jēdzienu veidošanas procesā
Ļ. Vigotskis savā grāmatā „Domāšana un runa” raksta par pētījumu, ko veicis Ļ. Saharovs par jēdziena veidošanās procesu. Pētījumā tika iesaistīti veseli bērni, pusaudži un pieaugušie, kā arī tādi cilvēki, kuriem ir dažādi runas traucējumi. Galvenais secinājums ģenētiskajā aspektā ir šāds; procesi, kas izraisa jēdzienu veidošanos, ietiecas tālu bērnībā, bet tikai pārejas vecumā nobriest, izveidojas un attīstās tās intelektuālās funkcijas, kuras savā savdabīgajā apvienojuma rada jēdzienu veidošanās procesa psihisko pamatu.
Jēdziens attīstās 2.veidos:
1) antoģenēzē- indivīda attīstība. Līdz ar valodas attīstību attīstās jēdzieni. Parasti bērnam pirmais jēdziens, ko izsaka ir mam vai tete.
2) Filoģenēzē- cilvēka sugas attīstība. Kā cilvēku domāšana attīstījusies laika gaitā.
Jebkuras zinātnes nozares vai apakšnozares saturu nosaka noteikts tās jēdzienu kopums. Kā, piemēru, varu minēt socioloģijā- „socializācija”, „sabiedrība”, „primārās, sekundārās grupas”, politikā- „vara”, „politiskās partijas”, „korupcija”, vadības teorijā- „uzņēmums”, „pārvaldīšana”. Līdz ar dzīves un zinātnes attīstību mainās, padziļinās un attīstās jēdziena saturs, tas nav nemainīgs.
Jēdzienu attīstība un pastāvēšana ir saistīta ar vārdu kā valodas pamatvienību. Valodas formā jēdziena izteiksme ir vārds vai vārdkopa. Piemēram, jēdzienu „loģika” mēs varam izteikt ar vienu vārdu, jēdzienu „ dzelzceļa stacija”- ar diviem vārdiem, taču jēdzienu- „Latvijas Republikas Valsts zemes dienests”- ar 5 vārdu kopu.
Vārdu un arī vārdkopu raksturo 2 nozīmes :
• priekšmetiskā,
• jēgas.
Priekšmetiskā nozīme ir domas virzība uz noteiktu priekšmetu vai to kopumu, tā veido jēdziena apjomu. Taču vārda priekšmetiskā nozīme nav pats reāli pastāvošais priekšmets vai to kopums, kuru apzīmē ar attiecīgo valodas izpausmi. Jēdzieniskā nozīme veido jēdziena saturu. Īstenībā eksistējošo priekšmetu sauc par denotātu., bet vārda priekšmetiskā nozīme ir mūsu domas virzība uz savu denotātu attiecīgā aspektā.
Vārda jēgas nozīme ir ar to domāts būtisko pazīmju kopums attiecībā uz konkrētu denotātu. ( „denoto”- latīņu v. – apzīmēju).
4. Jēdzienu veidi pēc apjoma un satura
Jēdzieni iedalāmi dažādi gan pēc apjoma, gan pēc satura. Pēc apjoma jēdzieni iedalāmi atsevišķos un vispārējos, bet vispārējie – reģistrējošos un nereģistrējošos. Pēc satura visi jēdzieni iedalāmi absolūtos un korelatīvos, pozitīvos un negatīvos.
Atsevišķo jēdzienu apjomā tiek ietverts tikai viens priekšmets. Piemēram, tādi ir jēdzieni: „Liepājas rajons”, „zvaigznājs Strēlnieks”, „Urāla kalni”.
Divi vai vairāk priekšmeti tiek ietverti vispārējā jēdzienā. Tādi ir jēdzieni „ Baltijas jūra”, „Lielie Greizie rati”, „Gaujas Nacionālais parks”.
Gan atsevišķo, gan vispārējo jēdzienu vidū ir pieņemts izdalīt kopības jēdzienus. Tajā vienveidīgo kopums uzskatāms kā vesela sistēma. Jēdzienu pazīmes tiek attiecinātas nevis uz katru sistēmas elementu atsevišķi, bet gan uz visu sistēmu kopumā. Piemēram, „Baltijas valstis”, „tautisko deju ansamblis”, „politiskā partija”, „jūra”.
Reģistrējošie jēdzieni ir tie vispārēji jēdzieni, kuru apjoms attiecas uz noteiktu priekšmetu skaitu- galīgi jēdzieni pēc apjoma. Piemēram, tādi jēdzieni ir „ Latvijas iekšlietu ministrs”, „Skandināvijas valstis”, „Liepājas rajona Izglītības pārvalde”.
Nereģistrējošie jēdzieni ir tie vispārējie jēdzieni, kuru apjoms attiecas uz nenoteiktu priekšmetu skaitu. Šis skaits var būt praktiski nesaskaitāms vai bezgalīgi liels. Tādi, piemēram, ir „sportists”, „mašīna”, „skola”. Šie jēdzieni savā apjomā ietver visus pagātnes, tagadnes un nākotnes sportistus, mašīnas un skolas.
Absolūts jēdziens atveido priekšmetu, kas uztverams neatkarīgi no citiem priekšmetiem. Kā, piemēru, šim jēdzienu tipam varu minēt „medicīna”, „līgums”.
Korelatīvs jēdziens atveido priekšmetu, kas uztverams tikai sakarā ar kādu citu priekšmetu. Piemēram, „bērnudārzs”, „skolas direktors”.
Pozitīvs jēdziens atveido priekšmetam piemītošas pazīmes. Šāda tipa jēdzieni ir pārsvarā, piemēram, „laipns”, „inteliģents”, „izglītots”, „palīdzība”, „atbildība”.
Negatīvā jēdzienā tiek noliegtas pazīmes, kas veido pozitīvā jēdziena saturu. . Tādi ir jēdzieni „nelaipns”, „neinteliģents”, „neizglītots”, „bezpalīdzība”, „bezatbildība”.
Gan latviešu valodā, gan krievu valodā negatīvos jēdzienus parasti izsaka ar vārdiem, kuriem ir nolieguma piedēkļi „ne” un „bez”. No svešvalodām aizgūtos vārdos visbiežāk sastopams nolieguma priedēklis „a”, piemēram, „antiseptisks”, „ambiciozs”, „antikomunistisks”.
Pamatojoties uz iepriekš rakstīto par jēdzienu veidiem, varu dot jebkura jēdziena vispārīgo loģisko raksturojumu pēc tā apjoma un satura. Piemēram, „Liepājas pilsētas mērs Uldis Sesks” (atsevišķs, absolūts, pozitīvs).
5. Jēdziena satura un apjoma sakarība
Jēdziena apjoms un saturs atrodas savstarpējas sakarības attiecībā. Šī sakarība izpaužas vienā no svarīgākajiem loģikas likumiem. Jēdziena satura un apjoma sakarība izpaužas apgrieztas attiecības likumā: jo šaurāks jēdziena apjoms, jo plašāks tā saturs, un otrādi- jo plašāks jēdziena saturs, jo šaurāks tā apjoms. Ar piemēru, to var izteikt salīdzinot jēdzienus „kukuļņemšana” un „korupcija” pēc apjoma, var secināt, ka pirmā jēdziena apjoms ir šaurāks. Savukārt jēdziena „korupcija ” ir plašāks apjoms, jo tajā ietilpst ne tikai kukuļņemšana, bet arī kukuļdošana. Taču runājot par jēdziena satura attiecībām, tur viss ir otrādi. Jēdziena „kukuļņemšana” saturs ir bagātāks, jo tajā ietilpst viss, kas saistīts ar kukuļņemšanas specifiku. Jēdziena „korupcija” saturs ir nabagāks, jo tā pazīmes likuma pārkāpšanu raksturo kā tādu.
No šī likuma var izdarīt šādu secinājumu: jēdziena „B” apjoms ir jēdziena „A” daļa, tad jēdziena „A” saturs ir jēdziena „B” satura daļa.
Ārējais aplis (A) simbolizē pakārtojumu jēdzienu, bet iekšējais aplis (B)- pakārtoto jēdzienu. Šādas attiecības sauc par ģints un sugas attiecībām. Aptverošo jēdzienu sauc par ģints jēdzienu, bet aptverto- par sugas jēdzienu.
Lielākā daļa jēdzienu vienlaikus var būt kā sugas, tā arī ģints attiecībām. Un runājot par jēdziena satura un apjoma sakarības likumu, jāņem vērā, ka tas ir spēkā tikai attiecībā uz ģints un sugas jēdzieniem. Jēdzienu ģints un sugas attiecības, kā arī satura un apjoma apgrieztas attiecības likums visspilgtāk izpaužas jēdzienu vispārināšanas un ierobežošanas loģiskajās operācijās.
Jēdziena vispārināšana izpaužas pārejā no sugas uz ģints jēdzienu. Vispārināšanas būtība ir jēdziena apjoma palielināšana, pakāpeniski izslēdzot no sākotnējā jēdziena satura noteiktas pazīmes. Jēdziena vispārināšanā pastāv arī robežas. Tās ir universālas klases jēdzieni. Sasniedzot šo robežu, tālākai vispārināšanai nav praktiskas nozīmes.
Jēdziena ierobežošana izpaužas pārejā no ģints uz sugas jēdzienu. Šī darbība ir pretēja jēdziena vispārināšanas procesam. Ierobežošana ir jēdziena apjoma samazināšana (sašaurināšana). Jēdziena ierobežošana notiek pakāpeniski, iekļaujot sākotnējā jēdziena saturā papildpazīmes. Ir arī jāievēro noteiktas robežas. Sasniedzot šo robežu tālāka ierobežošana nav iespējama.
4. Secinājumi
Informācija ir apkopota, referāts ir uzrakstīts, darba autores izvirzītais mērķis ir sasniegts. Referāta izpilde aizņēma samērā daudz laika un izdomas, jo jāapkopo bija informācija no vairākiem literatūras avotiem un jāizdomā atbilstoši piemēri, lai labāk būtu saprotams gan jēdziens, gan tā saturs un apjoms. Tātad izstrādājot šo darbu var izdarīt šādas galvenās atziņas:
• priekšmets ir tas, par ko var domāt,
• priekšmeta īpašība ir tā, ar ko priekšmeti atšķiras vai līdzinās cits citam,
• priekšmeta pazīmes ir mūs domas par priekšmeta īpašībām,
• priekšmetu pazīmju kopums tiek dalīts divās lielās grupās: būtiskās un nebūtiskās,
• būtiskās pazīmes ir tās, kas raksturo priekšmeta kvalitatīvo noteiktību,
• nebūtiskās pazīmes nav obligātas visiem vienveidīgiem priekšmetiem. Tās var būt un arī nebūt,
• jēdziens ir priekšmeta būtisko pazīmju kopums,
• valodas formā jēdziena izteiksme ir vārds vai vārdkopa,
• vārdu un arī vārdkopu raksturo 2 nozīmes : priekšmetiskā, jēgas,
• pēc apjoma jēdzieni iedalāmi atsevišķos un vispārējos, bet vispārējie – reģistrējošos un nereģistrējošos,
• pēc satura visi jēdzieni iedalāmi absolūtos un korelatīvos, pozitīvos un negatīvos,
• jēdziena apjoms un saturs atrodas savstarpējas sakarības attiecībā: jo šaurāks jēdziena apjoms, jo plašāks tā saturs, un otrādi- jo plašāks jēdziena saturs, jo šaurāks tā apjoms,
• jēdziena ierobežošana izpaužas pārejā no ģints uz sugas jēdzienu,
• jēdziena vispārināšana izpaužas pārejā no sugas uz ģints jēdzienu,
Darba autore savu darbu vērtē ļoti labi, jo izvirzītais mērķis ir sasniegts un ir saprotami izdevies atspoguļot informāciju par jēdziena apjomu un saturu. Vienīgi sarežģījumus radīja tas, ka bija jāizdomā piemēri, ar kuru palīdzību labāk iz izprotams referāts.