Saturs
I Vispārīgie norādījumi 3
II Kadastrālās vērtēšanas protokola pieprasījuma pieņemšanas un izsniegšanas kārtība 4
III Ēkas datu precizēšanas sagatavošanas darbi 5
IV Ēkas datu precizēšanas kārtība 5
V Precizēto ēkas datu reģistrēšana un precizētā protokola izsniegšana 6
VI Noslēguma norādījumi 6I Vispārīgie norādījumi
1. Metodiskie norādījumi nosaka kārtību, kādā veicama Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra (turpmāk – kadastrs) datu bāzē uzkrāto ēkas datu (turpmāk – ēkas datu) precizēšana, atbilstoši ēkas faktiskajam stāvoklim.
2. Ēkas faktiskais stāvoklis – stāvoklis, kas fiksēts uz konkrētu datumu, veicot ēkas tehnisko inventarizāciju VZD noteiktajā kārtībā, un kuru raksturo identifikācijas dati (adrese un kadastra apzīmējums) un tehniskie dati (nosaukums, galvenais lietošanas veids, tips, ārsienu materiāls, virszemes stāvu skaits, ekspluatācijas uzsākšanas gads, apjoma rādītāji, ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamā platība un fiziskais nolietojums).
3. Ēkas datu precizēšana – ēkas datu aktualizēšana, atbilstoši ēkas faktiskajam stāvoklim.
4. Ēkas datu precizēšanu (turpmāk – precizēšana), balstoties uz ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisku “Iesniegumu datu precizēšanai” (sk. 1. pielikumu), veic VZD reģionālās nodaļas (turpmāk – nodaļa) speciālists šo metodisko norādījumu noteiktajā kārtībā tām ēkām, par kurām ir izsniegts kadastrālās vērtēšanas protokols (turpmāk – protokols, sk. 2. pielikumu) un par kurām izsniegtajā protokolā uzrādītie ēkas dati neatbilst ēkas faktiskajam stāvoklim.
5. Ēkas datu precizēšanu veic ēkām:
5.1. kas tiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli;
5.2. kam iepriekš veikta pilna vai nepilna tehniskā inventarizācija un inventarizācijas dati ir aktuāli.
6. Ēkas datus precizē tikai nepilnas tehniskās inventarizācijas datu apjomā.
7. Ēkām, kuras ar nekustamā īpašuma nodokli tiek apliktas ar nākošo gadu, ēkas dati precizējami līdz pirmstaksācijas gada 15. novembrim. Pārējām ēkām precizēšanu veic pēc 15. novembra.
8. Vienlaicīgi ar ēkas datu precizēšanu ir jāveic tās pārvērtēšana.
9. Protokolu ēkas īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam izsniedz, atbilstoši VZD noteiktajai kārtībai un apstiprinātajiem pakalpojumu sniegšanas izcenojumiem. Izdevumus, kas saistīti ar atkārtotu protokola izsniegšanu pēc ēkas datu precizēšanas klientam nav jāapmaksā.II Kadastrālās vērtēšanas protokola pieprasījuma pieņemšanas un izsniegšanas kārtība
10. Protokolu ir tiesīga pasūtīt persona, kam, atbilstoši LR likumdošanas prasībām, ir īpašuma vai tiesiskā valdītāja tiesības uz ēku un tā var šīs tiesības dokumentāli pierādīt. Īpašuma tiesības apliecina sekojoši dokumenti:
10.1. Zemesgrāmatas akts;
10.2. likumā noteikto institūciju izsniegtie dokumenti par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām;
10.3. noteiktā kārtībā apstiprināts akts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā;
10.4. rakstveida darījuma akts par ēkas iegūšanu;
10.5. apliecība par tiesībām uz mantojumu (līdz 1992. gada 31. decembrim);
10.6. tiesas spriedums vai lēmums;
10.7. akts par ēkas iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995. gada 29. martam);
10.8. izraksts no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā;
10.9. līgumu par ēku iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā.
11. Pieprasījumu protokola sagatavošanai un izsniegšanai, vienlaicīgi ar priekšapmaksas dokumentiem, pieņem nodaļas Klientu apkalpošanas centra (turpmāk – KAC) speciālists uz noteikta parauga veidlapas (sk. 3. pielikumu) un reģistrē VZD noteiktajā kārtībā (pasūtījumu pieteikumu žurnālā vai programmā).
12. KAC speciālists pieņemtos pieprasījumus nodod izskatīšanai un protokola sagatavošanai nodaļas Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas speciālistam ēku kadastrālās vērtēšanas jautājumos (turpmāk – kadastrālās vērtēšanas speciālists).
13. Pirms protokola sagatavošanas jāpārbauda vai:
13.1. ēka ir reģistrēta kadastrā, atbilstoši VZD noteiktajai kārtībai;
13.2. ēkas tehniskās inventarizācijas (pilnas vai nepilnas) dati ir aktuāli (kopš pēdējās tehniskās inventarizācijas nav pagājuši vairāk par 5 (pieciem) gadiem);
13.3. ēkas kadastrālā vērtība ir noteikta un tās vērtība nav vienāda ar 0;
13.4. ēkai ir ievadīti visi kadastrālo vērtību ietekmējošie dati (atrašanās vieta, galvenais lietošanas veids, tips, apjoma rādītājs un fiziskais nolietojums);
13.5. ēkai ir aizpildīta pazīme “Ar NĪ nodokli apliekamā platība” un kadastrālā vērtība NĪ nodokļa aprēķināšanai ir noteikta un nav vienāda ar 0;
13.6. ēkai nav aizpildīta pazīme “Ar NĪ nodokli apliekamā platība”, bet kadastrālā vērtība NĪ nodokļa aprēķināšanai atšķiras no kadastrālās vērtības.
14. Kadastrālās vērtēšanas speciālists novērš 13. punktā minētās nepilnības, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar NĪVP Būvju kadastrālās vērtēšanas daļas speciālistiem, un, pēc nepilnību novēršanas, sagatavo protokolu izsniegšanai piecu darba dienu laikā šo metodisko norādījumu noteiktajā kārtībā.
15. Protokolu un “Iesnieguma datu precizēšanai” veidlapu sagatavo no kadastra un izsniedz KAC speciālists, izdarot atzīmi pasūtījumu pieteikumu žurnālā vai programmā.
16. Ja klients konstatē (pēc viņa viedokļa) ēkas datu neatbilstību ēkas faktiskajam stāvoklim, KAC speciālists sniedz klientam mutisku informāciju par nodaļas speciālistu, kurš sniegs informāciju par ēkas datu nesakritības iemesliem un to novēršanas veidiem. Ja klientu neapmierina mutiski sniegtā informācija vai arī ēkas datu precizēšanai nepieciešama papildus informācija, tad klientam jāpiedāvā aizpildīt “Iesniegumu datu precizēšanai”.
17. Ja tiek apšaubīti protokolā uzrādītie ēkas dati, tad klientam savi priekšlikumi jānorāda “Iesniegumā datu precizēšanai”, kurus precizē šo metodisko norādījumu noteiktajā kārtībā.
18. Ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja “Iesniegumu datu precizēšanai” reģistrē VZD noteiktajā kārtībā.III Ēkas datu precizēšanas sagatavošanas darbi
19. Nodaļas kadastrālās vērtēšanas speciālists iepazīstas ar klienta “Iesniegumā datu precizēšanai” norādītajiem precizējamajiem datiem un pieņem lēmumu par to precizēšanas turpmāko gaitu.
20. Ēkas datu precizēšanas procesu vada kadastrālās vērtēšanas speciālists, atbilstoši ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja “Iesniegumā datu precizēšanai” norādītajiem datiem.
21. Ja kadastrālā vērtība noteikta, izmantojot pilnas tehniskās inventarizācijas (turpmāk – PTI) datus, tad ēkas datu neatbilstības turpmāko pārbaudi un precizēšanu veic nodaļas būvju tehniskās inventarizācijas speciālists.
22. Ja ēkas datu neatbilstība konstatēta identifikācijas datos un īpašnieka, tiesiskā valdītāja personas datos (vārds, uzvārds/nosaukums, personas kods/nodokļu maksātāju reģistrācijas Nr., dzīves vietas/juridiskā adrese), to precizēšanu veic nodaļas Kadastra speciālists.
23. Ja ēkas kadastrālā vērtība noteikta pēc nepilnas tehniskās inventarizācijas (turpmāk – NTI) datiem, jāsalīdzina:
23.1. inventarizācijas arhīva lietas materiālos esošā informācija ar protokolā esošo un jāizvērtē, vai protokolā nav ieviesusies kļūda datu ievades rezultātā;
23.2. protokolā esošā informācija ar klienta iesniegtajiem precizēšanas priekšlikumiem un jāizvērtē:
23.2.1. vai mērījumu kļūda nepārsniedz NTI pieļaujamo mērīšanas precizitāti;
23.2.2. vai kļūda nav ieviesusies apjomu aprēķinos (t.sk. apbūves laukuma, būvtilpuma u.c. tehnisko rādītāju aprēķinos).
24. Ēkas datu precizēšanas sagatavošanas darbu rezultātā jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību:
24.1. protokola saglabāšana bez izmaiņām;
24.2. protokolā esošo datu labošana kamerāli;
24.3. ēkas apsekošana dabā.IV Ēkas datu precizēšanas kārtība
25. Ja kamerāli ir atklāta aprēķinu vai datu ievades kļūda, jāveic kļūdaino datu un aprēķinu labošana, pareizo datu ievade kadastrā un precizētā protokola sagatavošana.
26. Ēkas galveno lietošanas veidu var mainīt (fiksēt faktisko) tikai tad, ja PTI nav aktuāla un kadastrālā vērtība noteikta pēc NTI datiem. Ja kadastrālā vērtība noteikta pēc PTI datiem, ēkas galveno lietošanas veidu nosaka atbilstoši ar VZD 08.12.1999. rīkojumu Nr. 483 apstiprinātās “Tehniskās inventarizācijas instrukcijas” Vispārīgo noteikumu 22. punktam.
27. Ēkas datu precizēšanai dabā konkrētai klienta “Iesniegumā datu precizēšanai” minētajai ēkai veic NTI atbilstoši ar VZD 08.12.1999. rīkojumu Nr. 483 apstiprinātajai “Tehniskās inventarizācijas instrukcijai”.
28. Gadījumos, kad “Iesniegumā datu precizēšanai” ir pieprasīts precizēt kadastra apzīmējumu, tā precizēšana veicama tikai pēc ēkas iezīmēšanas kadastra kartē.
29. Veicot ēkas NTI, pēc ēkas apsekošanas dabā darba žurnālā nepieciešama atzīme un klienta paraksts par iepazīšanos ar apsekošanas rezultātiem.V Precizēto ēkas datu reģistrēšana un precizētā protokola izsniegšana
30. Precizētie ēkas dati jāievada kadastrā, pirms tam sastādot atkārtotu NTI lietu, pievienojot papildus:
30.1. aizpildītu klienta “Iesniegumu datu precizēšanai”;
30.2. precizētā protokola kopiju.
31. Arhīva lietu veido atbilstoši VZD arhīvu prasībām.
32. Ja pēc ēkas datu precizēšanas, jāsagatavo precizētais (jauns) protokols, tad tas ēkas īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāizsniedz šo metodisko norādījumu 9. punktā noteiktajā kārtībā.VI Noslēguma norādījumi
33. Ja ēka nav reģistrēta kadastrā un tā nav bijusi apsekota, ēkai ir jāveic NTI, ēkas dati pirmreizēji jāreģistrē kadastrā, jāveido NTI lieta, atbilstoši ar VZD 08.12.1999. rīkojumu Nr. 483 apstiprinātās “Tehniskās inventarizācijas instrukcijas” 49. punktam.
Nekustamā īpašuma
vērtēšanas pārvaldes direktors G. Kalniņš
Informācijas galvenās
pārvaldes direktora vietnieks N. Ābols
1. pielikums
IESNIEGUMS DATU PRECIZĒŠANAI
Dati no Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra (NĪVKR)
Piezīmes
ADRESE Pliena iela 490, Saldus, Saldus raj. –
KADASTRA APZĪMĒJUMS 84010910110001 –
NOSAUKUMS Dzīvojamā māja –
GALVENAIS LIETOŠANAS VEIDS 1110 – Viena dzīvokļa mājas –
TIPS 11100308 – 2 stāvu mūra mājas ar pagrabu –
ĀRSIENU MATERIĀLS Ķieģeļu mūris koks
VIRSZEMES STĀVU SKAITS 2 1
EKSPLUATĀCIJAS UZSĀKŠANAS GADS 1971 –
APBŪVES LAUKUMS 75 kv.m 83
BŪVTILPUMS 338 kub.m 354
KOPĒJĀ PLATĪBA 92 kv.m 101
AR NĪ NODOLI APLIEKAMĀ PLATĪBA 30 kv.m –
FIZISKAIS NOLIETOJUMS 30 % –
INVENTARIZĀCIJAS VEIDS Būves nepilna pirmreizējā tehniskā inventarizācija –
APSEKOŠANAS DATUMS 01.04.2001. –
Iesniegto informāciju apliecinu Ojārs Liepiņš 02.07.2001.
/ paraksts / / paraksta atšifrējums / / datums /
Reģistrēts VZD Dienvidkurzemes reģionālajā nodaļā Anna Bērziņa 05.07.2001.
/ paraksts / / paraksta atšifrējums / / datums /
Piezīme: Iesniegums datu precizēšanai sagatavots atbilstoši 2001. gada 30. aprīļa MK noteikumu Nr. 184 “Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 35. punktam
2. pielikums
LR Valsts zemes dienests
Dienvidkurzemes reģionālā nodaļa
KADASTRĀLĀS VĒRTĒŠANAS PROTOKOLS
ADRESE Pliena iela 490, Saldus, Saldus raj.
KADASTRA APZĪMĒJUMS 84010910110001 APBŪVES LAUKUMS 75 kv.m
NOSAUKUMS Dzīvojamā māja BŪVTILPUMS 338 kub.m
GALVENAIS LIETOŠANAS VEIDS 1110 – Viena dzīvokļa mājas KOPĒJĀ PLATĪBA 92 kv.m
TIPS
11100308 – 2 stāvu mūra mājas ar pagrabu AR NĪ NODOLI APLIEKAMĀ PLATĪBA 30 kv.m
ĀRSIENU MATERIĀLS Ķieģeļu mūris FIZISKAIS NOLIETOJUMS 30 %
INVENTARIZĀCIJAS VEIDS Būves nepilna pirmreizējā tehniskā inventarizācija VIRSZEMES STĀVU SKAITS 2
APSEKOŠANAS DATUMS 01.04.2001. EKSPLUATĀCIJAS UZSĀKŠANAS GADS 1971
Apjoma rādītājs Tips
(kods) Tipa bāzes vērtība par vienību
(LVL) Fiziskā stāvokļa koeficients (K S) Tirgus korekcijas koeficients (K CL) Kadastrālā vērtība
(LVL) Kadastrālā vērtība NĪ nodokļa aprēķināšanai
(LVL)
Veids Mērvienība Apjoms
Būvtilpums kub. m. 338 11100308 10.50 0.85 0.59 1780.00 580.00
Kopā: 1780.00 580.00
Protokols sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta un zīmoga
Protokola sagatavošanas datums – 29.06.2001.
Piezīme: Protokols sagatavots atbilstoši 2001. gada 30. aprīļa MK noteikumu Nr. 184 “Ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 35. punktam
3. pielikums
LR Valsts zemes dienesta
Dienvidkurzemes reģionālās nodaļas
Saldus pilsētas birojam
(vārds, uzvārds/nosaukums)
(personas kods/reģistrācijas numurs)
(dzīves vietas adrese/juridiskā adrese)
(tālruņa Nr., e-pasta adrese)
PASŪTĪJUMS Nr. __________
Lūdzu izsniegt man kadastrālās vērtēšanas protokolu par manā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajām sekojošajām ēkām:
Adrese:
Kadastra apzīmējums:
Adrese:
Kadastra apzīmējums:
Adrese:
Kadastra apzīmējums:
Adrese:
Kadastra apzīmējums:
Adrese:
Kadastra apzīmējums:
Par pieprasītajiem protokoliem apņemos segt izdevumus, atbilstoši Valsts zemes dienesta apstiprinātajiem pakalpojumu sniegšanas izcenojumiem.
Kopā ar pieprasījumu iesniedzu:
•
•
•
/ paraksts / / datums /
( Ja vēlaties pasūtīt referātu vai arī ir kādas pretenzijas, tad, lūdzu, ziņojiet: guniss@inbox.lv )
SATURS
IEVADS……………………………………………………………………………………………………..2…
1. Kas ir mitoloģijas būtnes…………………………………………4
2. Saule,ka mitoloģiskā būtne………………………………………5
2.1.Saules zīmes…………………………………….6
3.Mēness,ka mitoloģiskā būtne…………………………………………..7
3.1 Mēness zīmes…………………………………… 8
NOBEIGUMS……………………………………………………………………………………………..9
LITERATŪRAS SARAKSTS……………………………………………………………………….10
PIELIKUMS……………………………………………………………………………………………..11
Kas ir mitoloģijas būtnes.
Mūsu senči izveidoja godbijīgu attieksmi pret dabu un visu apkārtejo pasauli,tajā saskatos dievišķā klātbūtni.Bet atšķirība no kristīgās pārliecības.ka pasaulē valda viens Dievs,mūsu senči balti uzskatīja:pasaules kārtību nosaka daudzas dievības,piemēram,Dievs,Saule,Mēness,Pērkons,Laima,Dēkla,Kārta,Māra,Zemes māte un citi,pret kurām izturējas ar lielu godību,tās cienīja un tām upurēja.
Saules zīme
Mēness zīme
Saule,ka mitoloģiskā būtne.
Saule ir zemkopju tautām svarīga dievība,ta ir kā māte-silditāja un žēlotāja.Saulei rietot,senči uz brīdi pārtrauca darbu.Šis brīidis ir „svētas vakariņš”.Saulei veltīti saulgriežu svētki.
Saule latviešu mitoloģijā ir personificēts debesu spīdeklis, centrālais tēls debesu mītu sistēmā.
Tautasdziesmās Saule tēlota nerimstošā kustībā. Viņa pārvietojas ratos, kamanās ar diviem vai trim kumeļiem, pa jūru vai ezeru brien kājām vai brauc laivā.
Saule tēlota kā bagātas debesu sētas saimniece, kuras ikdienas dzīve īpaši neatšķiras no lauku sētas saimnieces ikdienas.
Tautasdziesmās pie Saules apģērba minētas baltas, zelta vai sudrabotas sagšas, kas var būt izrakstītas zeltītiem dzīpariem. Vēl Saule ir tērpusies zīda kleitā. Visbiežāk pieminēti Saules svārki, lindraki vai brunči. Pie Saules apģērba pieder arī priekšauts. Kā Saules vai Saules meitas rotas minēts vainags (zelta, zelta lapiņām, zīlītēm u.c.), sakta un gredzeni.
Nostāstos un tautasdziesmās saule ir minēta kā mēneša līgava.
Saules zīmes.
Debesis mēs redzam divejādas – dienas debesis un nakts debesis. Dažādu tautu senajās ticībās debesu spīdekļiem ir piedēvēta dažāda jēga. Latviešu tautas folklorā no debesu spīdekļiem centrālais ir Saule. Saule ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols. Citu zīmju vidū Saule ierindojas uz viena no augstākajiem pakāpieniem. Saule ir visa redzētāja un zinātāja. Latvijas teritorijā Saules simboli koncentrisku apļu veidā kaula un raga priekšmetu rotājumos ir sastopami jau vēlajā neolītā. Rombs jeb četrstūrainā Saules zīme ir sastopama uz mezolīta keramikas.
Mēness ir Saules vīrs un vēl Saulei ir diezgan plašs radu pulks. Folklorā sastopam Saules tēvu, Saules māti, Saules meitas, Saules brāļus, Saules bērnus, Saules dēlus, Saules vedeklas utt. Starp citām zīmēm, Saules zīmei ir ierādīta goda vieta arī tāpēc, ka Saule tika uzskatīta par visu bērnu māmiņu.
Saules zīmes apzīmējumi visi ir apaļi priekšmeti (lode, ola, zelta zīle u.c.), kuru ritēšana apzīmē Saules kustību debesu velvē. Visvienkāršākajā veidā Saules zīme ir aplis. Visiem atvasinātajiem un sarežģītākajiem Saules simboliem grafiski ir uzsvērta vidusdaļa. Saules raksts ir ģeometrisks un stingri simetrisks. Saules zīme parasti ir uzsvērta vai rotājuma vidū un kuplināta arcitiem sīkiem rakstiem. Saules raksta atvasinājumu ir ļoti daudz, parasti tas ir kuplināts daudzstūris – izplatītākās ir astoņlapu rozetes, bet pietiekami bieži ir sa…stopamas arī četrstūrainās Saules zīmes.
Latviešu tautas mākslā Saules motīvs ir sastopams uz visdažādākajiem priekšmetiem. Šis raksts sastopams visā Latvijas teritorijā, katrā novadā ievērojot savas īpatnējās tradīcijas. 18.-20. gs. tautas mākslas darinājumu rotājumos saulīte ir visiemīļotākā ģeometriskā raksta sastāvdaļa, kas neskaitāmos variantos vienlīdz plaši ir sastopama visā Latvijas teritorijā. Bieži Saules zīme vienā rakstā atkārtojas vairākas reizes, apzīmējot maģiskos auglības un siltuma rituālus. Saules zīme bieži tiek lietota sieviešu rotās un apģērbos, visvairāk Saules zīmju ir atrodamas uz tiem darbarīkiem, kas meitām vajadzīgi pūra darināšanai. Saules raksti ir paši svarīgākie sieviešu goda tērpu rotājumos, tāpat tie ir neiztrūkstoši kāzās līgavainim dāvināmo cimdu un zeķu rakstos.
Mēness,ka mitoloģiskā būtne.
Mēness palīdzejis ļaudī nakts gaitās un darbos.Arī mūsdienās lauku ļaudis daudzus darbus-stādīšanu,sēju,ar lopkopību saistītās norises-saskaņo ar mēness gaitu.
Mēness ir viena no galvenajiem tēliem debesu mītu ciklā. Bez vīriešu kārtas nosaukuma tautasdziesmās sastopami arī sieviešu kārtas Mēness nosaukumi: Mēnestiņa, Mēnesnīca, Menesīte.
Mēnesim ir zvaigžņu mētelis vai sega un arī zobens, ko viņš dažkārt iedod savam ormanim.
Tāpat kā citiem debesu iemītniekiem, arī Mēnesim piedēvēts savs nams. Mēneša zirgi ir Rīta un Vakara zvaigzne. Liela daļa tautasdziesma norāda uz zvaigžņu piederību Mēnesim. Vakarā viņš tās skaita, neatrazdams starp tām Ausekli.
Tautasdziesmās Mēness tēlots kā Saules vai Saules meitu precinieks.
Debesu mītu ciklā Mēness atņem Auseklim cerētu, saderētu līgaviņu, par ko Saule vai Pērkons Mēnesi soda.
Saules un Mēness nesaskaņas nav vērojamas tikai debesu kāzu ciklā. Strīdi ir par pasaules apgaismošanas sadalīšanu. Saule pārmet Mēnesim, ka tas nespīd dienas laikā, ka uzlec tikai vēlu naktī, ka pa nakti nosaldējis Saules rožu dārzu u.c.
Mēness tautasdziesmās attēlots kā reāla dabas reālija – debesu spīdeklis, kas pieņem savā aizgādībā likteņa pabērnus, kam nav sveču vai skalu, ko tumsā dedzināt. Mēness dod savu gaismu meitai, kas naktī darina pūru, vērpj linus, kurai bargi radi, kas neļauj dedzināt sveces vai skalus. Mēness saistība ar karu un karošana norādīta tautasdziesmās, taču pārsteidzīgi būtu Mēnesim piedēvēt kara dieva funkcijas. Mēness darbojas kā karavīrs un arī kā karavīru palīgs, aizgādnis. Biežs Mēneša epitets ir karavīrs.
Etioloģiskajās teikās skaidrota Mēness plankumu izcelšanās. Mēness plankumi esot uzrauta meita ar nēšiem, vecītis vai puika, ko Mēness uzrāvis augšā par mēdīšanos.
Mēness zīmes.
Mēness ir viens no solārās simbolikas centrālajiem elementiem gandrīz visās senajās civilizācijās. Latvijā mēness zīme ir pazīstama kopš vēlā neolīta. Mēness zīme visbiežāk lietota kopā ar Saules un zvaigznes zīmēm. Mēness darbs ir rūpēties par zvaigznēm kā tēvam par bērniem. Tik mīļš kā Saulīte, māmiņa Mēness nav, taču tāpat turēts lielā cieņā.
Mūsu senči ir izmantojuši Mēness kalendāru savu ikdienas darbu plānošanā. Mēness simbolam ir visciešākā saite ar zemkopības kultu. Zemnieks zināja, ka Mēness ietekmē un veicina augšanu, tāpēc pielūdza Mēnesi. Mēness ir uzskatīts arī par karavīru sargātāju un ar Mēness zīmēm vairāk ir rotāti vīriešu, it īpaši, karavīru apģērbi un rotaslietas.
Visvienkāršākā Mēness zīme ir pusloks, kurš tehnisku iemeslu dēļ bieži tiek parādīts kā vienādmalu 90o leņķis – skujiņas daļa. Mēness zīme var būt ar nolocītiem galiem vai ielauztu vidu. Bieži ir sastopami arī kuplāki Mēness zīmes atvasinājumi, no kuriem populārākā ir zīme, kas veidota no divām 90o leņķī savienotām zīmēm. Pa pāriem savienotas zīmes parasti norāda uz
simbolisko saistību ar auglības kultu.
Tiesa gan, rakstos meitas, Mēness zīmes ir maz lietojušas, jo rokdarbos pārsvarā valda Saule kā gaismas devēja. Senās rakstu veidošanas tradīcijas liecina, ka simboli, kas saistīti ar debess sfēru, biju…ši goda tērpu rotājumi un rakstu hierarhijā ir ieņēmuši augstāku pakāpi. Par vienu no Mēness zīmes sarežģītākiem atvasinājumiem uzskata arī Ūsiņa – pavasara auglības dieva simbolu.
Latviešu ornamentu vidū sastopams arī t.s. Mēness krusts – ap apli vai četrstūri simetriski izvietotas četras Mēness zīmes. Šajā zīmē varētu būt attēlotas četras Mēness fāzes. Mēness krustam piemīt sargātāja spēks.
Nobeigums.
Nobeigumā gribu pastastīt par savām izjutām rakstot referātu!Man ļoti patika rakstīt par latviešu mitoloģiskām būtnēm.raktot referātu un lasot dažādus materjālus uzzināju daudz ko jaunu un interesantu.Mūsu laikos saule un mēness tie ir ienkārši debess ķermeņi,agrāk tās bija dievības kuras cilvēki baidijās un ļoti cienija,šie fakti man likās ļoti interesanti.
Tā kā es rakstiju tieši par Sauli un Mēnesi nācās sastapties gan ar mūsdienu saules un mēness nozīmi gan veclaiku.To lasot un konspektējos priekš sevis atklāju ļoti daudz interesantu faktu,piemērams tādu ka Saule un Mēness skaitijās ka sieva un vīrs!
Man ļoti patika rakstīt par Sauli un Mēnesi.
Literatūrs saraksts.
Rakstot referātu izmantoju šādus avotus:Literatūrs mācību grāmatu 9.klasei.
Interneta adresi-www.liis.lv
Enciklopēdiju-Latviešu mitologija un folklora.
Interneta adresi-www.ailab.lv
Pielikums.
Saule,attēlota kā debes ķermenis.
Rotējot saules diagrammu un no¬vietojot ziemas saulgriežus apakšā, iegūtais attēls izskatīsies pēc «iņ -jan» simbola
Saules zīmes attelotas uz koka
Saules etnogrāfiskā zīme.
( Ja vēlaties pasūtīt referātu vai arī ir kādas pretenzijas, tad, lūdzu, ziņojiet: guniss@inbox.lv )
Svārstības
Par svārstībām sauc tādu kustību, kurā no stabila stāvokļa izvirzīts ķermenis periodiski atgriežas tajā. Svārstību pastāvēšanu nosaka divi galvenie faktori: 1) inerce, kuras dēļ ķermenis cenšas saglabāt nemainīgu kustības ātrumu un nav momentāni apstādināms, un 2) ķermenim pieliktā atgriezējspēka darbība, kas bremzē kustību. Svārstības raksturo frekvence un amplitūda. Svārstības ir regulāri atkārtojošies kustības. Atkārtojumu skaitu vienā sekundē sauc par svārstību frekvenci. Viens cikls sekundē ir viens hercs, kuru apzīmē ar Hz. Lidojošai bitei spārni svārstās augšup un lejup 150 reižu sekundē, tātad svārstību frekvence ir 150 Hz, un to dzird kā dūkoņu.
Dabā ir ļoti daudz periodisku kustību. Svārstās koka zars, ja no tā aizlido putns, svārstās metāla lineāls, ja tā viens gals nostiprināts, bet otru izkustina utt.
Diegā iekārta lodīte un atsperē iekārts atsvars pirms svārstību izraisīšanas atrodas miera stāvoklī jeb līdzsvara stāvoklī. Pēc iesvārstīšanas ķermenis, virzoties gan uz vienu, gan otru pusi, periodiski iziet caur līdzsvara stāvokli.
Ķermeņa periodisku kustību ap līdzsvara stāvokli sauc par mehānisku svārstību.
Svārstību kustību raksturojošie lielumi. Apskatot dažādus svārstību piemērus, redzējām, ka pēc zināma laika ķermenis ieņēma iepriekšējo stāvokli un turpināja kustēties. Tādu svārstību sauc par pilnu svārstību.
Piemēram, lodīte vienu pilnu svārstību ir veikusi tad, ja tā no līdzsvara stāvokļa punktā A izvirzījusies pa kreisi (1. att.) līdz punktam B, tad gājusi pa labi atpakaļ caur līdzsvara stāvokli A, nonākusi punktā C, bet pēc tam, atpakaļ ejot pa kreisi, sasniegusi atkal līdzsvara stāvokli punktā A.
Laika sprīdi, kādā ķermenis veic vi…enu pilnu svārstību, sauc par svārstību periodu un apzīmē ar T.
Pilno svārstību skaitu, ko ķermenis veic vienā laika vienībā (sekundē), sauc par svārstību frekvenci.
Svārstību frekvenci apzīmē ar grieķu burtu .
Starp svārstību periodu un frekvenci pastāv līdzīga sakarība kā vienmērīgā kustībā pa riņķa līniju.
Svārstību frekvence ir periodam apgrieztais lielums .
Par svārstību frekvences vienību pieņem tādu frekvenci, kad vienā sekundē tiek veikta viena svārstība. Šo vienību sauc par hercu (Hz).
1Hz = 1s -1 .
Ķermeņa attālumu no līdzsvara stāvokļa svārstību kustībā sauc par novirzi.
Vislielāko novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to apzīmē ar A.
Novirze svārstību kustībā nepārtraukti mainās. Novirze raksturo ķermeņa stāvokli svārstību kustībā. Apskatīsim piemēru, kad pa horizontālu stienīti slīd lodīte, kurai vidū izurbts caurums, un tā piestiprināta horizontāli novietotai stieplei (2. att.). koordinātu X asi vērsīsim paralēli balsta stienītim.
Novirze x vienlaikus ir arī koordinātas izmaiņa. Lodītes līdzsvara stāvokli uz ass norāda sākumpunkts x = 0. Izvirzot lodīti pa kreisi no sākuma stāvokļa attālumā x = – A, atspere tiek saspiesta, bet pēc tās atbrīvošanas lodīte sāk svārstīties. Koordināta x norāda lodītes atrašanās vietu jebkurā laika momentā.
Harmoniskās svārstības
Vērojot svārstību kustību, var konstatēt, ka tā nav vienmērīga. Tā, lodītes ātrums līdzsvara stāvokļa tuvumā ir lielāks nekā tad, ja tā ir novirzījusies tālāk no līdzsvara stāvokļa. Noskaidrosim, kā mainās novirze atkarībā no laika. Izveidosim iekārtu, kāda redzama 3. attēlā. Iekārsim piltuvi divos diegos. Zem piltuves vienmērīgi pārvietosim kartona sloksni. Piltuvē iebērsim sausas smiltis un iesvārstīsim to. Smilšu strūkla uz kartona uzzīmēs svārstību novirzes atkarībā no laika. Redzams, ka izveidojies grafiks ir līdzīgs sinusoīdai. Tātad svārstību novirze atkarībā no laika mainās pēc sinusa likuma.
Svārstības, kurās novirze atkarībā no laika mainās pēc sinusa vai kosinusa likuma, sauc par harmoniskām svārstībām.
Šo svārstību novirzi (koordinātu x) apraksta funkcija, kuras atkarību no laika izsaka vienādojums , kur A – svārstību amplitūda, T – periods. Šī funkcija grafiski parādīta 4. attēlā.
Harmonisko svārstību kustības vienādojumu var iegūt, ja salīdzina svārstību kustību ar vienmērīgu kustību pa riņķa līniju.
Veiksim šādu mēģinājumu. Pieņemsim, ka maza lodīte piestiprināta diskam, kuru vienmērīgi griež (5. att.). Blakus iekārtai novieto ekrānu, lai ar gaismas staru kūli varētu projicēt lodītes ēnas kustību uz ekrāna. Savukārt līdzās diskam novietosim atsperē iekārtu atsvaru. Iesvārstīsim atsvaru tā, lai tā svārstību amplitūda būtu vienāda ar riņķa līnijas rādiusu, pa kuru riņķo lodīte. Mainot lodītes apriņķošanas ātrumu, var panākt, ka atsvara ēna un lodītes ēna uz ekrāna veic vienādas svārstības. Tām ir vienādi svārstību periodi, kā arī jebkurā laika momentā vienādas novirzes no līdzsvara stāvokļa.
Lai noskaidrotu, kā mainās novirze jeb koordināta x atkarībā no laika, aplūkosim lodītes kustību pa riņķa līniju un tās projekcijas – ēnas kustību uz ekrāna. Apskatīsim 6. attēlu, kurā attēlota lodītes un tās ēnas kustība. Kad lodīte atrodas punktā O, tās ēnas atrodas “līdzsvara” stāvoklī punktā O`. Pēc laika sprīža t lodīte, vienmērīgi kustoties pa riņķa līniju, nonāk punktā B, bet tās ēna – punktā B`, kas atrodas attālumā x no līdzsvara stāvokļa O`.
Punktā B novilksim rādiusu, kura garums sakrīt ar amplitūdu A. Ja 5. attēlā parādīto iekārtu apgaismojam ar paralēliem stariem, tad var pieņemt, ka BD = x, bet no trijstūra BCD var noteikt, ka . No matemātikas kursa zināms, ka radiānos izteiktais leņķis ir vienāds ar loka garuma l attiecību pret riņķa līnijas rādiusu A:
Vienmērīgā kustībā pa riņķa līnijas loku noietais attālums ; , tādēļ un .
Harmonisko svārstību kustību apraksta svārstību novirzes vienādojums .
Matemātiskais svārsts.
Novērojot dažāda garuma svārstu svārstības, var ievēr…ot, ka to svārstību periodi ir atkarīgi no svārstu garuma. Tomēr reālu svārstu gadījumā nav īsti skaidrs, ko pieņemt par svārsta garumu. Tā, piemēram, pārbīdot sienas pulksteņa svārsta disku uz augšu vai uz leju pa stieni, var izmainīt tā svārstību periodu, bet svārsta stieņa garums paliek nemainīgs. Tā īpašību pētīšanai izmanto matemātiskā svārsta modeli – nelielu, smagu, piemēram, svina lodīti, kas iekārta smalkā, garā un neizstiepjamā diegā.
Matemātiskā svārsta svārstību likumi. Svārstību formula.
Matemātiskā svārsta īpašības var formulēt ar diviem likumiem:
1.Matemātiskā svārsta svārstību periods nav atkarīgs ne no tā amplitūdas, ne no svārsta masas, ja svārsta vēziena leņķis ir mazs.
2.Matemātiskā svārsta svārstību periods ir tieši proporcionāls kvadrātsaknei no svārsta garuma un apgriezti proporcionāls kvadrātsaknei no brīvā krišanas paātrinājuma.
Matemātiskā svārsta vienkāršas svārstības periodā aprēķināšanas formula ir šāda:
Fiziskais svārsts
Fiziskais svārsts. Matemātiskā svārsta svārstību likumus var izmantot tādu ķermeņu svārstību aprakstam, kuru izmēri ir mazi salīdzinājumā ar attālumu no pieskares punkta līdz smaguma centram. Visus tos svārstus, kuriem šis nosacījums netiek izpildīts, sauc par fizikālajiem svārstiem.
Par fiziskā svārsta reducēto garumu sauc matemātiskā svārsta garumu lred , ja šī svārsta svārstību periods ir vienāds ar fiziskā svārsta periodu. Tādejādi formulu fiziskā svārsta garumā pieraksta šādi:
Jāpiebilst, ka tādu svārstu, kura vienkāršo svārstību periods ir viena sekunde, sauc par sekundes svārsta reducēto garumu, kas ir 0,99m.
Amplitūda
Piemēram, ģitāras stīga atrodas miera stāvoklī, jo tā ir taisni nostiepta un nekustīga. Iestrinkšķināta tā svārstās augšup un lejup vienādā attālumā abās pusēs līdzsvara stāvoklim. Lielāko attālumu, kādā stīga attālinās no miera stāvokļa, sauc par svārstību amplitūdu. Amplitūda ir raksturīga arī citām svārstībām. Piemēram, elektriskā signāla amplitūda var atbilst maksimālai strāvai vai spriegumam katrā ciklā. Iesvārstītas ģitāras stīgas skaņa lēnām norimst. Svārstību enerģija nepārtraukti samazinās, gaisa pretestībai iedarbojoties uz stīgu. Šādā gadījumā amplitūda ir pirmā un lielākā svārstību novirze. Svārstību amplitūda ir saistīta ar svārstību enerģiju. Lielas amplitūdas skaņa ir skaļa, lielas amplitūdas starojums ir spožs, un lielas amplitūdas zemestrīce ir pietiekami spēcīga, lai izpostītu pilsētas.
Viļņi svārstās ap vidējo stāvokli, kuru sauc par nulles amplitūdu (līdzsvara stāvokli). Piemēram, ūdens viļņiem ir virsotnes un ieplakas virs un zem mierīga ūdens līmeņa. Skaņas viļņa amplitūdas palielināšanās padara skaņu skaļāku, gaismas viļņa amplitūdas palielināšanās – spožāku.
Frekvence
Viļņa frekvence ir viļņa veikto svārstību skaits vienā sekundē. Rotācijas frekvence ir ķermeņa pilno apgriezienu skaits vienā laika vienībā. Augstfrekvences skaņai ir augstāks tonis nekā zemfrekvences skaņai. Līdz ar gaismas viļņa frekvences palielināšanos mainās arī krāsas no spektra sarkanā gala violetā gala virzienā. Viļņa kustības frekvences palielināšana samazina viļņa garumu, kas ir attālums starp blakus viļņu maksimālajām amplitūdām.
Viļņa garums
Saka, ka no ķermeņa uz visām pusēm gaisā izplatās skaņas viļņi. Skaņa, tāpat kā gaisma, izplatās taisnlīnijas virzienā. Sablīvējums un retinājums kopā veido vienu vilni. Attālumu starp diviem viens otram sekojošiem sablīvējumiem vai retinājumiem sauc par viļņa garumu. To apzīmē ar burtu . Var teikt arī, ka viļņa garums ir ceļš, ko vilnis veic viena perioda laikā. Tā kā katrā svārstībā rodas viens vilnis, tad no svārstībā esoša ķermeņa izplatās tik viļņu, cik svārstību tas izdara. Katrs vilnis aiznes līdzi daļu skaņas avota enerģijas. Tādēļ, ja skaņas avotam nepievada enerģiju, tad ķermeņa svārstības rimst (to amplitūda samazinās). Zinātnieki ir izpētījuši, ka gaisa daļiņas kopā ar skaņu nepārvietojas, bet paliek uz vietas. Tās tikai svārstās ap līdzsvara stāvokli….
Brīvās svārstības
1. Ķermeņa kustību sauc par brīvām svārstībām, ja vienīgais ārējais spēks, kas tās izraisa, ir atgriezējpēks. Brīvās svārstības ir idealizēts gadījums, tās nerimst un, ja svārstības sākušās (ķermenis atvirzīts no līdzsvara stāvokļa un atbrīvots), tās periodiski turpinās neierobežoti ilgi. Dabā un tehnikā absolūti brīvu svārstību nav, jo parasti ķermenim ir pielikti arī vēl citi spēki, piemēram, berzes spēks, vides pretestības spēks, utml.
Brīvo svārstību rašanās nosacījumi
Lai sistēmā varētu izraisīties brīvās svārstības, nepieciešami divi nosacījumi:
2. Izvirzot ķermeni no līdzsvara stāvokļa, sistēmā jārodas spēkam, kurš vērsts uz līdzsvara stāvokli un tādējādi cenšas atgriezt ķermeni līdzsvara stāvoklī.
3. Berzei sistēmā jābūt pietiekami mazai, pretējā gadījumā svārstības ātri norimst vai pat vispār nerodas. Nerimstošas svārstības iespējamas tikai tad, ja nav berzes.
Uzspiestās svārstības
Uzspiestās svārstības – svārstības, ko veic ķermeņi periodiski mainīgu ārējo spēku iedarbībā. Šīs svārstības nenorimst, kamēr darbojas ārējais spēks.
Rezonanse
Rezonanse – viena ķermeņa līdz skanēšana otram ķermenim – skaņas avotam. To izmanto skaņas pastiprināšanai mūzikas instrumentos. Cilvēka balss saites ir pārāk vārgas, lai varētu izraisīt pietiekami stipru skaņu runājot. Cilvēka mutes un deguna dobums kopā ar gaisu rezonansē ar balss saišu svārstībām un tās pastiprina.
Rezonanse ir objekta svārstības ar pašsvārstības frekvenci. Neliels pieliktais spēks izraisa svārstības ar lielāku amplitūdu.
Katra svārstību frekvence cenšas svārstīties ar vienu noteiktu frekvenci. Šī frekvence ir atkarīga no sistēmas, un to sauc par pašsvārstības frekvenci jeb rezonanses frekvenci. Pūšot gaisu pāri tukšas pudeles kakliņam, radīsies noteikta toņa skaņa. Šis tonis ir pudelē esošā gaisa pašsvārstību frekvence. Pudelē nedaudz ieliets ūdens toni paaugstina. Gaiss tilpums pudelē ir mainījies, un katram tilpumam ir sava pašsvārstību frekvence.
Ja spēļu laukuma šūpoles katra vēziena galā kāds pagrūž, tad svārstību kustības amplitūda strauji pieaug. Pieaug arī svārstību enerģija. Līdzīgu parādību novēro flīzētā vannas istabā dziedošs cilvēks. Cilvēka balss palielina enerģiju telpā, un skaņas viļņi viegli atstarojas no sienām. Noteikti toņi skan skaļāk un dzirdami ilgāk nekā citi toņi. Tas ir tāpēc, ka skaļāko nošu frekvences atbilst vannas istabas gaisa rezonanses frekvencēm.
Elektriskā rezonanse var notikt, ja elektriskajā ķēdē tiek izdalīta kāda noteikta svārstība esoša strāvas frekvence. Šāda veida ķēdes sauc par noskaņotām ķēdēm. Tipiskā noskaņota ķēde satur divus elektroniskos elementus: kondensatoru un induktoru. Kondensatori sastāv no diviem tuvu novietotiem metāla plašu komplektiem, kas nesaskaras. Tās var uzkrāt enerģiju starp plašu elektriskajā laukā. Indukcijas spoles ir vadu spoles. Tās var enerģiju uzkrāt vadus aptverošajā magnētiskajā laukā. Kad indukcijas spoles un kondensators ir ieslēgti noskaņotā ķēdē, elektroni var svārstīties starp tiem. Uzspiedēj spēku rezonansei piešķir ieejas signāls. Tās ieejas signāla sastāvdaļas, kas nesakrīt ar ķēdes rezonanses frekvenci, dzēš pašas sevi. Līdz ar to tās no signāla tiek atdalītas. Tā frekvences daļa, kas sakrīt ar pašsvārstību frekvenci, rada rezonansi. Šādas ķēdes rezonanses frekvence mainās, ja mainās ķēdes elementu kapacitāte vai induktivitāte.
Mehāniskās svārstības un viļņi, skaņa
Tas ir izplatīts kustības veids. Svārstības ir ķermeņa vai sistēmas periodiska kustība ap līdzsvara stāvokli. Svārstību process var notikt tikai tad, ja ķermenim vai sistēmai piešķir papildus enerģiju. Svārstību izplatīšanos vidē sauc par viļņiem. Izšķir garenviļnus un šķērsviļņus. Skaņa ir gaisa vai elastīgas vides svārstības. Gaisā skaņas ātrums ir 330 m/s, 1200 km/s. Lielāks ātrums ir šķidrumos, bet vislielākais ir cietvielās.
Rotācijas periods
Rotācijas periods ir laiks, kurā ķermenis izdara vienu pilnu apgriezienu a…p rotācijas asi. Piemēram, Zemes rotācijas periods ap savu asi ir diennakts ilgums jeb 24 stundas.
Svārstību izplatīšanās. Viļņi
Līdz šim aplūkojām atsevišķu ķermeņu (lodītes, atsvara) svārstības. Taču dabā biežāk vērojamas parādības, kurās svārstības noris veselās daļiņu sistēmās. Tā, piemēram, lauku ainavā var vērot viļņojošu, nenopļautu labības lauku, kurā saistīti svārstās atsevišķi stiebri. Līdzīga aina vērojama rudenī, kad rāmā laikā ezerā vai dīķī ir iebirušas lapas. Ja iemetam ūdenī nelielu akmentiņu, tad ap šo grimstošo akmentiņu uz gludās virsmas izplatās viļņi (7. att.). Ja sīkāk aplūkojam lapas, tad varam redzēt, ka tās svārstās uz augšu un uz leju, bet nepārvietojas kopā ar viļņiem. Tas liecina, ka svārstās tikai virsējais ūdens slānis, bet pārējā ūdens masa horizontālā virzienā nepārvietojas.
No minētajiem piemēriem varam secināt, ka svārstības izplatās vidē, ja vides daļiņas ir saistītas savā starpā.
Svārstību izplatīšanos var vērot arī auklā, kuras vienu galu piestiprina pie balsta, bet otru galu ar roku iesvārsta (8. att.). Kaut arī abi auklas gali paliek uz vietas, tomēr pa auklu pārvietojas vilnis.
Svārstību izplatīšanos vidē sauc par vilni.
Viļņu procesu labi demonstrē modelis, kas izveidots no lodīšu virknēm. Var iedomāties, ka lodītes (daļiņas), kas izvietotas horizontāli, elastības dēļ savā starpā saistītas it kā ar atsperītēm (9. att.).
Iesvārstot 1. daļiņu uz augšu, tā pārvietosies vertikālā virzienā un vilks līdzi arī 2. daļiņu, kura arī sāks svārstīties, tomēr elastības dēļ nedaudz atpaliks no pirmās daļiņas. Līdzīgi 2. daļiņas svārstības ierosina 3. daļiņas svārstības.
Kā redzams 9. attēlā, ja 1. daļiņa sasniegusi savu maksimālo novirzi (amplitūdu), tad 4. daļiņa vēl nav sākusi pat svārstīties. Kad 1. daļiņa sāk atgriezties līdzsvara stāvoklī, tad svārstības pāriet no 3. daļiņas uz 4. daļiņu, kura sāk svārstīties uz augšu. Tā svārstības pāriet uz visām daļiņām, un katra daļiņa izdara svārstības vertikālā virzienā. Šeit parādītas daļiņu svārstības ik pēc perioda ceturtdaļas. Perioda T laikā 1. daļiņa ir izdarījusi vienu pilnu svārstību, bet vilnis šajā pašā laikā ir sasniedzis 13. daļiņu.
Attālumu, kādu vilnis noiet viena perioda laikā, sauc par viļņa garumu.
Viļņa garumu apzīmē ar grieķu burtu (lambda). To mēra garuma vienībās.
Viļņa garums ir attālums starp divām tuvākajām daļiņām, kas atrodas vienādā stāvoklī. 9. attēlā parādīts, ka 1. un 13. daļiņa ir šādā stāvoklī. Daļiņas atrodas attālumā, kas vienāds ar viļņa garumu .
Ja vērojam viļņus uz ūdens virsmas, tad varam teikt, ka viļņa garums ir attālums starp divu blakus esošu viļņu virsotnēm vai ielejām (10. att.).
Viļņa ātrums. Vilnis ir svārstību izplatīšanās process.
Viļņa izplatīšanās ātrumu sauc par viļņa ātrumu.
Noskaidrojām, ka perioda laikā vilnis noiet attālumu, kuru sauc par viļņa garumu. Tātad .
Periodu un frekfenci saista sakarība . No šejienes vai .
Viļņa ātrums un svārstībā esošo daļiņu ātrums ir dažādi lielumi, jo daļiņas nepārvietojas kopā ar vilni.
Šķērsviļņi un garenviļņi. Iepriekšējā modelī (sk.9. att) aplūkotajā vilnī daļiņas svārstās perpendikulāri viļņa izplatīšanās virzienam, t.i., vertikālā virzienā, bet pats vilnis izplatījās horizontālā virzienā.
Viļņus, kuros daļiņas svārstās perpendikulāri viļņu izplatīšanās virzienam, sauc par šķērsviļņiem.
Taču ir arī viļņi, kuros daļiņas svārstās viļņu izplatīšanās virzienā.
Apskatīsim elastīgi saistītu daļiņu ķēdīti (11. att.). Iesvārstīsim 1. daļiņu uz labo pusi. Radīsies sablīvējums, kas izraisīs blakus esošo daļiņu svārstības. Daļiņu svārstības (sablīvējumi un retinājumi) viļņu veidā izplatīsies horizontālā virzienā. Daļiņas svārstīsies viļņu izplatīšanās virzienā, bet kopā ar vilni nepārvietosies.
Viļņus, kuros daļiņas svārstās viļņu izplatīšanās virzienā, sauc par garenviļņiem.
Tā kā daļiņu kustība ir niecīga, tad tā ar acīm nav novērojama. Piemēram, ja ar āmuru uzsit pa dzelzs stieņa galu stieņa ass virzienā, tad stienī izplatās garenviļņ…i.
Viļņu kustība
Viļņu kustība ir to regulāra turp atpakaļ pārvietošanās vai pārvietošanās no vienas puses uz otru. Tā raksturo enerģijas pārvietošanos telpā. Viļņa kustības piemēri ir skaņa, ņirboņa dīķī, radiosignāli un gaisma. Katrā no šīm kustībām regulāras pretēja virziena izmaiņas vai svārstības pārnes kāda veida enerģiju. Skaņas viļņi izplatās gaisā kā ļoti mazas gaisa spiediena izmaiņas. Ūdens ņirb. Kad tā virsma kustas vertikāli augšup un lejup. Gaismai un radiosignāliem izplatoties, materiāla kustība nenotiek. Tas ir elektromagnētiskā starojuma veids, ar kuru enerģija tiek pārnesta elektriskā vai magnētiskā lauka svārstības veidā.
Šķērsviļņi un garenviļņi
Kad pudele peld jūrā, tā šūpojas augšup lejup līdz ar garām plūstošajiem viļņiem. Tā nevirzās uz priekšu, jo nav straumes vai brīze to nedzen. Tas ir tāpēc, ka ūdens viļņi ir šķērsviļņi: ūdens kustība notiek perpendikulāri viļņu izplatīšanās virzienam. Elektromagnētiskie viļņi arī ir šķērsviļņi: elektriskais un magnētiskais lauks svārstās perpendikulāri izplatīšanās virzienam. Tie arī savstarpēji svārstās perpendikulāros virzienos.
Skaņas viļņi ir garenviļņi. Gaiss svārstās turpatpakaļkustībā viļņu izplatīšanās virzienā. Daļa no zemestrīces seismiskajiem viļņiem arī ir spiediena garenviļņi, kas izplatoties rada zemes svārstību turpatpakaļkustību.
Elektromagnētiskie viļņi, to izplatīšanās ātrums
Mainīgais magnētiskais lauks un mainīgais elektriskais lauks ir savstarpēji saistīti un kopā veido elektromagnētisko lauku. Sakarību starp mainīgo elektrisko lauku un mainīgo magnētisko lauku atklāja angļu fiziķis Džeimss Maksvels. Viņš 1864. gadā pierādīja, ka elektromagnētiskais lauks var izplatīties telpā ap lauka ierosinātāju elektromagnētisko viļņu veidā. Atšķirībā no skaņas viļņiem (mehāniskajām svārstībām), kuri izplatās tikai elastīgā vidē, elektromagnētiskajiem viļņiem vielas daļiņu starpniecība nav nepieciešama. Vissārtāk tie izplatās vakuumā, kur to ātrums ir 300 000 km/s (gaismas ātrums). Elektromagnētisko viļņu izplatīšanās ātrums kādā vidē ir atkarīgs no šīs vides dabas, bet vienmēr ir mazāks nekā vakuumā. Vienkāršākais elektromagnētiskā lauka ierosinātājs ir, piemēram, dzirkstele starp konduktoriem skolas elektrostatiskās indukcijas mašīnā. Uzkrājoties lādiņiem, pieaug spriegums un spēcīgāks kļūst elektriskais lauks starp konduktoriem. Kad spriegums ir pietiekami augsts, notiek dzirksteļizlāde – īslaicīga elektrisko lādiņu plūsma, apkuru veidojas mainīgs elektromagnētiskais lauks. Šis mainīgais elektromagnētiskais lauks izplatās apkārtējā vidē viļņu veidā. Mainīgs elektromagnētiskais lauks veidojas arī ap augstsprieguma elektrisko līniju vadiem, kuros plūst maiņstrāva. Visiem dažādu frekvenču elektromagnētiskajiem viļņiem ir vienāds izplatīšanās ātrums neatkarīgi no viļņu fizikālajām īpašībām. Elektromagnētiskajiem viļņiem piemīt visas viļņu īpašības – tie atstarojas, pārnes enerģiju, apliecas ap šķēršļiem. Elektromagnētisko viļņu caur spiešanās spēja ir atkarīga no starojuma viļņu garuma.
Dažādu frekvenču elektromagnētiskajiem viļņiem nav principāli fizikālu atšķirību. Lai gan visu elektromagnētisko viļņu fizikālā daba ir vienota, dažādu frekvenču viļņu iegūšana, izmantošana un mijiedarbība ar apkārtējo vidi ir atšķirīga. Zemfrekvences elektromagnētiskās svārstības veidojas ap maiņstrāvas pārvades līnijām. Līnijas ir garas, un augstā sprieguma dēļ vadi novietoti relatīvi tālu cits no cita. Tas veicina zemfrekvences svārstību rašanos. Tām nav lielas nozīmes. No 105 līdz 1011 Hz elektromagnētiskos viļņus sauc par radioviļņiem. Tos izmanto radiosakaros, televīzijas pārraidēs un radiolokācijā. Tālāk viļņu skalā izvietojas elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir augstāka par 1011 – 1012Hz. Šo augstāko frekvenču elektromagnētiskie viļņi rodas vielu atomos un molekulās, tām izstarojot absorbēto enerģiju. Infrasarkanie stari ir acīm neuztverami siltuma stari, kas telpā izplatās elektromagnētisko viļņu veidā. Ir vēl cit…i stari – ultravioletie, rentgenstari un gamma sari, kuriem ir visaugstākā frekvence – līdz pat 1022 Hz.
Tomsona formula
Angļu fiziķis Viljams Tomsons (lords Kelvins) 1855. Gadā noteica sakarību starp strāvas svārstību periodu T, kondensatora kapacitāti C un spoles induktivitāti L:
Paskaidrojums:
Kapacitāte – spēja uzkrāt, sevī ietilpināt; spēja noteiktā daudzumā sevī ietvert (piem. Elektrību)
Induktivitāte – Fizikāls lielums, kas raksturo elektriskās ķēdes magnētiskās īpašības.
Kopsavilkums
Periods – laiks kura ķermenis veic vienu pilnu svārstību.
Frekvence – svārstību skaits laika vienībā.
Amplitūda – vislielākā novirze.
Harmonisku svārstību grafiks ir sinusoīda.
Viļņi – svārstību izplatīšanās vidē.
Viļņa garums – attālums, kādu vilnis noiet viena perioda laikā.
Šķērsviļņos daļiņas svārstās perpendikulāri viļņu izplatīšanās virzienam.
Garenviļņos daļiņas svārstās viļņu izplatīšanās virzienā.
( Ja vēlaties pasūtīt referātu vai arī ir kādas pretenzijas, tad, lūdzu, ziņojiet: guniss@inbox.lv )…