Satura rādītājs
Satura rādītājs 2
Latvijas mežu politika (mērķi un principi) 5
Meža politikas mērķi 5
Mežs un meža zemes 6
Īpašums uz mežu 6
Ekonomiskie jautājumi 7
Mežs un vide (ekoloģiskie jautājumi) 9
Meža sociālie jautājumi 10
Valsts loma ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas nodrošināšanā 11
Mežizglītība, mežzinātne un informācija 13
Mežizglītība 13
Mežzinātne 13
Meža informācija 14
Mežsaimniecība un mežrūpniecība 14
Valsts pienākums ir pasludināt šādas aksiomātiskas patiesības 16
Mūsdienīgam mežam jābūt 17
Mūsdienīgai mežsaimniecībai 17
Līdzekļi mērķu sasniegšanai 17
Meža zinātne un izglītība 17
Mežsaimniecības projektēšana 18
Meža lielsaimniecību izveidošana 18
Latvijas meži 18
Pēc piederības Latvijas meži uz 2000.gada 1.janvāri sadalījās šādi 19
Meža dinamika 19
Meža resursi 20
Valdošās koku sugas 20
Koksnes krāja atkarībā no augšanas apstākļu tipu grupām 21
Mežaudžu vecumstruktūra 21
Meža vides aizsardzība 22
Aizsargājamie parki (Gaujas Nacionālais parks) 23
Mežoles projekts 24
Dabisko un potenciāli dabisko mežaudžu biotropu iedalījums pēc tipiem 26
Koksnes resursu ieguve(1996. gads – 1999. gads) 27
Meža atjaunošana 30
Meža atjaunošana pa sugām (ha) 30
Meža kultūru ierīkošanas apjomi pa apsaimniekotāju 31
Neapmežoto izcirtumu vecuma struktūra 31
Operatīvās ziņas par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu 31
Kalsnavas čiekurkalte 32
Rendas čiekurkalte 32
Sēklu plantācijas 33
Valsts virsmežniecību kokaudzētavas 36
Nomas kokaudzētavas 36
Privātās kokaudzētavas 37
Meža veselība 37
Meža veselības stāvoklis Latvijā 38
Reģionālā meža monitoringa rezultāti 1999. gadā 38
Vainagu defoliācija 38
Koku sadalījums pa defoliācijas klasēm 1998. gadā (%) 38
Mežu veselības stāvokļa dinamika 39
Secinājumi par Latvijas mežiem 39
Lapu koki 40
Skuju koki 41
Kaitēkļi un Slimības 44
Egļu astoņzobu mizgrauzis 44
Priežu sprīžotājs 47
Priežu lūsngrauži 49
Kaitēkļu un slimību perēkļu platības (ha) 51
Meža aizsardzības pasākumi (ha) 51
Meža ugunsgrēki 52
Informācija par meža ugunsgrēkiem (ha) (01.01.00-19.10.00) 53
Latvijas mežainums 54
Meža sadalījums pēc augšanas apstākļu tipiem 55
Meža kategorijas 55
Meža sadalījums pa īpašumu veidiem 56
Valsts Meža dienesta funkcijas: 56
Meža kopšana 57
latvijas mežos medību saimniecības un kolektīvi 60
Medību saimniecības konsultatīvā padome 60
VMD pieaicinātie speciālisti: 60
Medību saimniecības konsultatīvās padomes nolikumā fiksēti šādi mērķi un uzdevumi: 61
Nomedīto dzīvnieku skaits medību sezonā 62
1999./2000.gada medību sezonā 62
1998./99.gada medību sezonā 63
1997./98.gada medību sezonā 64
1995./96.gada medību sezonā 65
Latvijas meža dienas 65
Recenzija 67Meža politikas mērķi
Meža nozares attīstības stratēģijas un taktikas mērķus un pamatprincipus ilgam laika periodam Latvijā nosaka Latvijas meža politika (MP). Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Latvijas meža politikai ir noteikts vispārīgais mērķis – meža un meža zemju ilgtspējīga (nenoplicinoša) apsaimniekošana,
MP kontekstā “ilgtspējīga” apsaimniekošana nozīmē meža un meža zemju pārvaldīšanu un izmantošanu tādā veidā un pakāpē, lai saglabātos to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciālā spēja veikt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, kā arī, lai neizraisītu draudus citām ekosistēmām” (Helsinku rezolūcija Nr.1).
MP pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Republikas ratificētās starptautiskās konvencijas un starptautiskie līgumi, valdības parakstītas starptautiskās vienošanās, nacionālās meža apsaimniekošanas tradīcijas un pieredze, un zinātniski pamatotas Latvijas dabas, sociālās un ekonomiskās likumsakarības.Mežs un meža zemes
Mežs ir Latvijas vides nozīmīga sastāvdaļa. Ņemot vērā meža nozīmīgumu vides saglabāšanā, cilvēku sociālo vajadzību apmierināšanā un tautsaimniecībā, MP mērķi ir:
• nodrošināt esošās meža platības nesamazināšanos, nosakot meža zemes transformācijas ierobežojumus;
• nodrošināt meža zemju ražības un vērtības saglabāšanu un paaugstināšanu;
• veicināt lauksaimnieciski un citādi neizmantojamo zemju apmežošanu, izmantojot valsts rīcībā esošos veicināšanas mehānismus.
Šo principu ievērošana ļaus palielināt meža zemju platību un īpatsvaru un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.Īpašums uz mežu
Latvijas meži var piederēt valstij, pašvaldībām un fiziskajām vai juridiskām personām. To regulē Latvijas Republikas likumi, visiem īpašniekiem garantējot vienādas tiesības un nosakot vienādus pienākumus, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību.
Visu īpašnieku mežos tiks realizēti vienoti meža apsaimniekošanas pamatprincipi.
Valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu realizācijai. Visi meži ir pamats to īpašnieku ekonomisko interešu realizācijai. Valsts meža īpašums saglabājamas pašreizējā platībā un tādā veidā, kas nodrošina šo mežu efektīvu apsaimniekošanu.
Ekoloģisko un sociālo funkciju veikšanai īpašnieks savā meža var noteikt papildus apsaimniekošanas ierobežojumus. Ja valsts noteikto ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošana rada jaunus saimnieciskās darbības papildus ierobežojumus citu īpašnieku mežos, kas rada būtiskus ekonomiskos zaudējumus, to īpašniekiem ir tiesības uz kompensāciju.
Īpašniekiem īpašumtiesību nostiprināšana dod ilglaicīgu un drošu saimniecisko un ekonomisko patstāvību savā mežā.
Netiek pieļauta tālāka meža īpašumu sadrumstalošana, t.sk. privāto mežu mantošanas gadījumos.
Mežs neatkarīgi no īpašnieka ir nacionālā bagātība, tāpēc tas ir brīvi pieejams visiem izņemot gadījumus, kad to ierobežo likums vai likumpamatoto tiesību aktu noteiktā kārtība, bet meža produktu izmantošana ierobežojama meža īpašnieku interesēs.Ekonomiskie jautājumi
Meža politikas ekonomiskais mērķis ir nodrošināt meža nozares ilgtspējīgu attīstību un rentabilitāti, ievērojot ekoloģiskos un sociālos nosacījumus, un dot maksimāli iespējamo pievienotās vērtības pieaugumu.
Valsts mežs, ņemot vērā tā specifiskās publiskās funkcijas, ir uzskatāms par valsts kapitālu. Valstij kā šā kapitāla īpašniekam ir divas pamatintereses:
• kapitāla (meža) vērtība nedrīkst samazināties, tai vēlams pieaugt;
• īpašnieks (valsts) vēlas gūt peļņu no kapitāla (meža).
Lai sasniegtu meža nozares ekonomiskos mērķus, tiks ievēroti zemāk minētie principi.
• Tirgus ekonomikas un brīvās konkurences attīstība meža nozarē, veidojot atbilstošu saimniecisko likumu un ar likumiem pamatotu tiesību aktu sistēmu, samazinot valsts iejaukšanos saimnieciskajā darbībā.
• Valstiska meža izmantošanas principu regulēšana, lai stabilizētu koksnes resursu ilgtspējīgu pieejamību, radot prognozējamu vidi mežsaimniecības produkcijas pārstrādes attīstībai.
• Meža nozares darbības rentabilitātes nodrošināšana pēc valstī pieņemtajiem uzņēmējdarbību regulējošajiem likumiem un likumpamatotajiem tiesību aktiem neatkarīgi no meža īpašnieka.
• Meža apsaimniekošanai nepieciešamā naudas plūsma jāveido tirgum.
• Valsts publisko funkciju – normatīvās, uzraudzības un daļēji arī atbalsta funkcijas īstenošanu – nodrošina ar tiešu budžeta finansējumu.
• Valsts meža apsaimniekošana kā valsts privāto tiesību īstenošana, ciktāl to neierobežo valsts sabiedriskās funkcijas – vides aizsardzība un sociālā sfēra; valsts mežos notiek saimnieciskā darbība, un tai jābūt rentablai.
• Valsts veido nosacījumus stabilas uzņēmējdarbības attīstības iespējai valsts mežos, to saistot ar ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanu.
• Valsts ekonomiskajai un reģionālajai attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidošana un uzturēšana meža zemēs, piesaistot valsts līdzekļus.
• Koksnes resursu izmantojamības paaugstināšana veicinot koksnes kā videi draudzīga materiāla plašāku izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā, koksnes atlieku izmantošana tālākai pārstrādei – plātņu un celulozes ražošanā, enerģētikā utt., paredzot šeit stimulējošo nodokļu politiku u.c. motivācijas mehānismus.Mežs un vide (ekoloģiskie jautājumi)
Meža politikas mērķis meža vides aizsardzības jomā ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un uzturēšana pašreizējā līmenī.
Lai sasniegtu meža politikas mērķus meža vides aizsardzības jomā, tiks ievēroti zemāk minētie principi:
• Meža apsaimniekošana tiek pilnveidota, ņemot vērā meža ekosistēmu lomu vietējos un globālajos procesos – oglekļa dioksīda piesaistīšanā un tā aprites stabilizēšanā, ūdensteču un ūdenstilpju, augšņu un ainavu aizsardzībā utt..
• Meža izmantošanas apjomi tiek valstiski regulēti, ņemot vērā meža ekosistēmu produktivitāti, atjaunošanās spēju un citus būtiskus meža struktūras elementus.
• Tiek novērtēta mežsaimnieciskās darbības ietekme uz vidi.
• Tiek pilnveidojama zinātniski pamatota aizsargājamo teritoriju sistēma, kas nodrošina ekosistēmu, sugu un ģenētisko resursu saglabāšanos mežos.
• Nodrošināta meža biotopu un tiem raksturīgo sugu daudzveidības saglabāšanu.
• Veicams meža stāvokļa monitorings.
• Mežsaimnieciskajā darbībā vēlamas dabiskus procesus atdarinošas metodes, tuvinot ekosistēmas to dabiskajai
• struktūrai un saglabājot elementus, kas uztur bioloģisko daudzveidību.
• Valstij ir tiesības noteikt ierobežojumus meža apsaimniekošanā vai tādām darbībām mežā, kas apdraud īpaši svarīgu dabas vērtību un ekoloģisko principu ievērošanu. Meža sociālie jautājumi
Meža politikas mērķis sociālajā sfērā ir līdzsvarot sabiedrības un meža īpašnieku intereses meža sociālo vērtību izmantošanā un darba attiecību veidošanā meža nozarē.
Lai sasniegtu meža politikas mērķus sociālajā jomā, tiks ievēroti zemāk minētie principi.
• Mežs neatkarīgi no īpašuma ir visiem brīvi pieejams, izņemot gadījumus, kad to ierobežo likums vai likumpamatoto tiesību aktu noteiktā kārtība.
• Mežu apsaimniekošanā tiek ņemta vērā kultūrvēsturisko vērtību un ainavu aizsardzība.
• Valsts sekmē sociālās infrastruktūras attīstību mežā.
• Medības tiek regulētas normatīvos aktos noteiktā kārtībā.
• Ņemot vērā meža darbu specifiku, valsts atbalsta darbinieku tiesības organizēties un kolektīvi iesaistīties savu sociālekonomisko jautājumu risināšanā darba aizsardzības normatīvu ieviešanā un drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanā darba vietās.
• Iedzīvotāju sociālo drošību valsts veicina, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai meža nozarē un priekšnosacījumus reģionālajai attīstībai. Valsts loma ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas nodrošināšanā
Valsts mērķis meža nozarē ir ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem radīt apstākļus meža politikas kopējo mērķu sasniegšanai.
Valstij meža nozarē ir četras pamatfunkcijas: normatīvā, uzraudzības, īpašnieka un atbalsta funkcija.
Normatīvā funkcija ietver meža politikas formulēšanu un tās realizācijai nepieciešamo tiesību aktu izstrādi, nodrošinot visu procesā ieinteresēto grupu informētību un iespējamu līdzdalību.
Uzraudzības funkcija ietver tādas institucionālās sistēmas izveidi, kas nodrošina likumu un likumpamatoto tiesību aktu piemērošanu un to ievērošanas kontroli visos mežos neatkarīgi no to īpašnieka.
Īpašnieka funkcija nozīmē tādu valsts meža apsaimniekošanu, kas nodrošina valsts mežam piemītošo, sabiedrības akceptēto ekoloģisko un sociālo funkciju realizāciju, valsts meža vērtības saglabāšanu, vairošanu un ienākumus meža īpašniekam – valstij.
Atbalsta funkcija ietver sevī darbības, kuras valsts ar savām institūcijām un (vai) finansējumu veic, lai radītu apstākļus meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai un sekmētu privātā sektora attīstību:
• profesionālā un akadēmiskā izglītība;
• meža īpašnieku apmācība, konsultāciju sistēmas;
• zinātne;
• meža inventarizācija;
• statistika un informācijas sistēmas;
• meža patoloģiskā uzraudzība un aizsardzība;
• meža apsardzība pret uguni;
• meža atjaunošanas materiāla kontrole;
• meža monitorings u.c.
Šo funkciju īstenošanai valsts uzdevums ir izveidot tādu institucionālu sistēmu, kas nodrošina valstij meža nozarē esošo funkciju realizāciju.
Izveidojot institucionālo sistēmu, tiks ņemta vērā valsts divējā loma meža nozarē: valsts vienlaikus ir gan publisko, gan privāto tiesību subjekts. Normatīvā funkcija un uzraudzības funkcija attiecas uz valsti kā sabiedrisko tiesību subjektu, īpašnieka funkciju valsts realizē kā privāto tiesību subjekts. Valsts meža nozarē ir viens no privāto tiesību subjektiem.
Lai novērstu interešu konfliktus starp valsti un citiem privāto tiesību subjektiem, valsts publisko un privāto tiesību realizācijas institucionālās sistēmas izveidē tiek ievēroti zemāk minētie principi.
• Normatīvo un uzraudzības funkciju īsteno valsts institūcijas.
• Īpašnieka funkciju īsteno saimnieciska organizācija.
• Atbalsta funkciju īsteno saskaņā ar meža politikā izteiktajiem mērķiem un ar speciālajiem likumiem, ja tādi regulē attiecīgo atbalsta funkcijas sadaļu. Atbalsta funkciju var veikt atbilstošās valsts institūcijās vai kontraktētas, ievērojot maksimālas efektivitātes un līdzekļu izlietojuma ekonomijas principus.
Latvijas Meža politikas īstenošanu, dažādu interešu saskaņošanu un atklātības principu ievērošanu meža nozares būtisku problēmu risināšanā koordinē Meža nozares padome. Mežizglītība, mežzinātne un informācija
Mežizglītība, mežzinātne un informācija ir mežu nozares sastāvdaļas, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas un prasmes meža politikas, likumdošanas un prakses pilnveidošanai un mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Šo uzdevumu īstenošanai izmanto valsts, kā arī veicina privāto u.c. finansējumu.Mežizglītība
Latvijas mežizglītības mērķis ir sagatavot speciālistus meža nozarei, kuru zināšanas un prasme nodrošina Latvijas meža nozares konkurētspēju un dinamisku attīstību un kuru kvalifikācija tiktu starptautiski atzīta.
Lai to īstenotu, tiek ievēroti zemāk minētie principi.
Valsts koordinē mežizglītībau.
Valsts nosaka prasības speciālistu kvalifikācijai, veic visu profesionālās izglītības mācību iestāžu akreditāciju.
Valsts atbalsta privāto mežsaimniecību ar apmācībām un konsultāciju sniegšanu saistībā ar mežsaimniecības ilglaicīgo funkciju nodrošināšanu.
Valsts atbalsta mežizglītībai nepieciešamās literatūras un informatīvā materiāla izdošanu.Mežzinātne
Mežzinātnes mērķis ir iegūt zinātniski pamatotu informāciju meža ilgtspējīgas un daudzfunkcionālas apsaimniekošanas attīstībai. Ekoloģiskie, tehnoloģiskie, ekonomiskie un sociālie pētījumi meža nozarē ir veicami saistībā ar Latvijas meža vidi un resursiem.
Valsts nodrošina meža procesu ilglaicībai atbilstošus pētījumus. Lai nodrošinātu mežzinātnes attīstību, turpināma zinātnes un izglītības institūciju organizatoriskā pilnveidošana, pētniecības programmas saistāmas ar prioritārajiem nozares attīstības jautājumiem. Zinātnes finansējuma apjoms saistāms ar nozares ieguldījumu tautsaimniecībā.Meža informācija
Meža informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt valsts, privāto sektoru, sabiedrību un starptautiskās institūcijas ar patiesu informāciju par meža stāvokli, apsaimniekošanu un mežmateriālu tirgu.
Valsts nodrošina visu mežu monitoringu, meža inventarizāciju, kā arī informāciju par mežsaimniecisko darbību un meža produktu tirgu.
Valsts veicina sabiedrības informētību par mežu un mežsaimniecību, īpašu uzmanību pievēršot mācību materiālu sagatavošanai.
Meža informācijas sistēmas pamatprincips ir datu patiesums, to regulāra aktualizācija, informācijas aizsardzība un individuālo datu slepenība.
Valsts meža informācijas sistēmas apkopotajiem datiem ir jābūt publiski un operatīvi pieejamiem.
Valsts nosaka Meža informācijas sistēmas finansēšanas avotus, apjomus un institūcijas.Mežsaimniecība un mežrūpniecība
Latvijas mežu kopplatība ir 2839 tūkst. ha, kas sastāda 44,0 % no valsts teritorijas; salīdzinājumam – lauksaimniecības zemes aizņem 2540 tūkst. ha jeb 39,4 %. Pēdējo 50 gadu laikā meža kopplatība palielinājusies 1,5 reizes un, realizējot mežzinātnes ieteikumus, koksnes krāja uz ikvienu meža apklāto hektāru pieaugusi divas reizes.
Mežs ik gadu saražo 16,5 milj. m3 koksnes un ik gadus nocērtamās koksnes raža ir 8,3 milj. m3, no kuras patlaban ievāc 5,7 milj. m3. Mežmateriālu eksports sastāda apmēram vienu trešo daļu no valsts eksporta kopsummas. Pārdodot 8,3 milj. m3 apaļkoku, iegūst 360 milj. ASV dolāru; pārdodot to pašu koksni pēc pārstrādāšanas varētu iegūt 1,5-2,0 mljrd. dolāru. Audzējot augstražīgus mežus, Latvijas mežkopju iepriekšējās paaudzes ieguldījušas Pasaules “biosfēras bankā” 138 mljrd. dolāru, līdztekus tam saglabājot unikālu ekoloģisko daudzveidību.
Viena koksnes ciešmetra izaudzēšanas pašizmaksa Latvijas apstākļos ir 1,3 reizes mazāka nekā Skandināvijas valstīs. Attīstot koksnes pārstrādes industriju mūsdienu līmenī, Latvijas meža produkti spētu ļoti veiksmīgi konkurēt Pasaules tirgū.
Latvijas neatkarības atdzimšanas laikā mežsaimniecība bija ļoti izdevīgā starta pozīcijā: mežrūpsaimniecību (MRS) ietvaros vajadzēja pastiprināt koksnes apstrādes un pārstrādes, kā arī produkcijas realizācijas jomas, un MRS izveidotos par spēcīgiem, konkurētspējīgiem mežsaimniecības uzņēmumiem. Neraugoties uz zinātnieku un daudzu mežsaimnieciskās prakses darbinieku protestiem, vienotā mežsaimniecība tika sagrauta, aizbildinoties ar kļūdainiem argumentiem par meža audzēšanas un meža izstrādes ciklu atšķirīgiem garumiem, kas it kā liedzot vienas saimniecības ietvaros risināt meža audzēšanas un koksnes izmantošanas problēmas.
Prasmīgi manipulējot ar Latvijas pilsoņu jūtām, sākās meža masveida privatizācija; valsts īpašumā saglabājās tikai 56,6 % no Latvijas mežu kopplatības. Sagrautās lauksaimniecības sakarā privātie meži kļuva par bagātīgu ēsmu valdošajai tirgoņu un starpnieku kliķei, kā arī kriminālām bandām, kas sagrāba privātos mežmateriālus, samaksājot to saimniekam “sviestmaizes cenu par torti”.
Patlaban meža izstrādātājs (līdzīgi kombainierim lauksaimniecībā) nevis meža saimnieks ir mežsaimniecības centrālā persona, kas diktē noteikumus saimniekam, bet nekādi nespēj pārdot savu saražoto produkciju – apaļkokus – par tādu cenu, lai varētu dzīvot pats un samaksāt saimniekam meža paplašinātai atražošanai nepieciešamos līdzekļus.
Formāla atrunāšanās ar to, ka Saeimas apstiprinātā tāme netiek izcirsta, ir sabiedrības maldināšana vairākos aspektos, kas norāda, ka pašreizējās valsts institūcijas atsakās no atbildības par svarīgākā mūsu tautas kapitāla likteni. Ne jau tas svarīgi, cik daudz neizcērt, t.i. kādu daļu no izaudzētās ražas nenovāc, bet daudz svarīgāk ir paziņot, kāda daļa no iegūtās peļņas tiek atgriezta meža atjaunošanai, meliorācijai, ceļu būvei, aizsardzībai un ražības paaugstināšanai. To ilustrētu naudas aprite mežā, kas diemžēl vēl joprojām ir valsts noslēpuma statusā.
Puse no Latvijas mežiem ir pārmitri, visai grūti apsaimniekojami, ar nelielām un zemas kvalitātes koksnes krājām. Nu jau 10 gadus nenotiek ne mežu hidrotehniskā meliorācija, ne meža ceļu būve; tas ir ilgākais pārtraukums pēdējo 120 gadu laikā. Sekas ir bēdīgas jau tagad, un tās kļūs traģiskas visai tuvā nākotnē. Samazināsies gan meža ražība, gan cērtamie meži saglabāsies vienīgi grūti pieejamās vai pat intensīvai apsaimniekošanai nepieejamās vietās. Lietderīgi atcerēties kaut vai to, ka kūdras stingrs sasalums mežos vidēji ilgst tikai trīs četrus mēnešus desmit gadu ilgā periodā.
Šādā saspringtā situācijā aktivizējas mežizstrādes firmu labi apmaksātie pseidozinātniskie sludinātāji. Tiek popularizēti uzskati gan par mazvērtīgu mežmateriālu atstāšanas lietderību cirsmās, gan par meža kopšanu un ražības paaugstināšanu kā ekoloģisko kaitējumu, gan par bioloģisko daudzveidību kā mežsaimniecības prioritāru mērķi. Meža mērķtiecīga apsaimniekošana tiek …vērtēta kā noziedzīga rīcība.
Laiku pa laikam uzsāktās diskusijas par meža privatizēšanu, cirsmu izsoli vai meža nomu nav nekas cits kā pārrunas par līdzekļiem, atturoties no patieso mērķu formulēšanas, kas visai bieži reducējas uz vieglas un tūlītējas peļņas ieguvi, nedomājot par meža likteni nākotnē.Valsts pienākums ir pasludināt šādas aksiomātiskas patiesības
• mežs ir cilvēku apdzīvotas un apsaimniekotas vides neatņemama sastāvdaļa; nav pieļaujama orientācija uz tādu nākotni, kur cilvēki dzīvos aiz dzeloņdrāšu žoga ārpus meža un spēlēsies ar papīra puķēm;
• ikvienam meža zemju hektāram ir jāražo iespējami vairāk augstas kvalitātes meža produktu;
• mežam jādod maksimāls ienesums šī vārda plašākajā nozīmē Latvijas valstij, latviešu tautai un visai cilvēku sabiedrībai;
• jānovērš totāla meža, jūras un citu ūdeņu piekrastes piesārņošana un pārvēršana par atkritumu izgāztuvēm atpūtas zonu un apdzīvoto vietu tuvumā. Tas jādara ar sabiedrības izglītošanas un stingru sodu palīdzību.Mūsdienīgam mežam jābūt
• ražīgam un bioloģiski daudzveidīgam;
• veselīgam, ekoloģiski tīram;
• kvalitatīvam.Mūsdienīgai mežsaimniecībai
• jānodrošina nepārtraukta un paplašināta meža atražošana;
• jāveic ekonomiski, ekoloģiski un sociāli līdzsvarota uzņēmējdarbība.Līdzekļi mērķu sasniegšanai
Meža zinātne un izglītība
1. Jānodrošina meža zinātnes, meža izglītības un meža apsaimniekošanas mērķtiecīga sasaiste vienotā veselumā.
2. Jāveic meža ekosistēmās notiekošo procesu un pastāvošo likumsakarību izpēte kā priekšnoteikums ekonomiski un ekoloģiski pareizas mežsaimniecības pastāvēšanai; mežzinātnes atziņas nav importējamas, bet tās var formulēt tikai un vienīgi Latvijas mežos veikto pētījumu rezultātā.
3. Jāizstrādā rekomendācijas kā ar minimāliem līdzekļiem būtiski paaugstināt mežā uzkrātās koksnes un citu meža materiālu kvalitāti, rast tehnoloģijas to apstrādei un pārstrādei.
4. Jāveic mūsu lauku teritoriju plānošana, mērķtiecīgi optimizējot meža un lauku attiecības, lai veidotos skaista ainava, būtu tīrs gaiss un tīrs ūdens upēs, ezeros un jūrā, auglīgi lauki un ikdienas patēriņam nepieciešamie mežmateriāli tuvu pie mājas.
5. Ikgadējo postošo meža ugunsgrēku ierobežošanai un rūpnieciskās cietkoksnes iegūšanai jāizstrādā principiāli jauna meža atjaunošanas politika, pārejot no vienīgi priedes un egles stādījumiem uz Latvijā labi augošu lapukoku – ozolu, ošu, kļavu un bērzu – audžu ieviešanu. Mežsaimniecības projektēšana
6. Radikāli jāuzlabo meža resursu inventarizācija neatkarīgi no īpašuma veida.
7. Jāpastiprina Valsts Meža dienesta (Meža ministrijas) kontrole pār mežierīcības projektu kā mežsaimniecības uzņēmuma biznesa plāna kvalitāti.
8. Valsts Meža dienestam (Meža ministrijai) jānodrošina mežsaimniecisko pasākumu realizācija atbilstoši projektam.
9. Jāizveido īpašas programmas cietkoksnes – ozolu, īpaši ātraudzīgo ošu, kļavu un augstas kvalitātes bērzu – atražošanai.
10. Jāturpina salekcijas darbs ar pasaulē unikālās “Rīgas priedes” izkopšanu un tās sēklu ieguvi.
11. Jāturpina darbs ar Korejas vai izcilāko Sibīrijas ciedra, lapegles un citu perspektīvo koku šķirņu ieviešanu Latvijā . Meža lielsaimniecību izveidošana
lai līdzsvaroti varētu risināt ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās problēmas; šo atšķirīgo funkciju vienlaicīga optimizācija (maksimizācija) nav iespējama vienas kokaudzes vai nelielas saimniecības ietvaros. Nepieciešama privāto īpašnieku kooperēšanās mežsaimniecisko darbu saskaņotai veikšanai. Apkopt vai apsaimniekot var arī pushektāru meža, taču peļņu nesošas mežsaimniecības iedibināšanai nepieciešami vismaz dažu tūkstošu hektāru lielas meža platības. Tādēļ tālāka meža privatizēšana nav lietderīga. Likumdošanas ietvaros valsts savu mežu apsaimniekošanu var reglamentēt daudz operatīvāk nekā sadrumstalotu privātmežu apsaimniekošanu.Latvijas meži
Latvijas mežu platība ir 2,9 milj. ha vai 44% no valsts teritorijas (6,5 milj. ha). Teritorijas mežainums ir nevienmērīgs, un tas mainās no 29% līdz 60%. Mežainums laikā no 1930. gada līdz 1998. gadam ir pieaudzis no 24% līdz 44 %, t.i., gandrīz divkārt. Tam ir tendence nākotnē palielināties līdz 50-55% uz lauksaimniecības ražošana mazefektīvo vai neefektīvo zemju rēķina.
• valsts meži –50%
• privātie meži – 42%
• citu īpašnieku meži – 8%.
Valsts meža platība laika ritumā ir mainījusies nedaudz, bet tās īpatsvars ir samazinājies no 84% (1930.gadā) līdz 50%(1999.gadā).
Mežaudžu sadalījums pēc ekoloģiskās un tautsaimnieciskās nozīmes ir šāds:
• 9% aizsargājamie meži. Te mežsaimnieciskie pasākumi pakārtoti vides aizsardzības interesēm;
• 16% saudzējamie meži, kuros ar mežsaimnieciskajiem pasākumiem cenšas savienot vides aizsardzības un koksnes ražošanas intereses;
• 75% saimnieciskie meži, kuros mežsaimnieciskie pasākumi virzīti uz koksnes ražošanu, bet tajā pašā laikā tiek ievērotas vides aizsardzības intereses.
Jāpiezīmē, ka saimnieciskajos un saudzējamos mežos izdalīti īpaši aizsargājami mežu iecirkņi, kuri no meža kopplatības aizņem 8,6%.
Vērtīgās skuju koku sugas aizņem gan pēc platības, gan krājas ap 60% no Latvijas mežiem. Lapu koki aizņem 40%, un no tiem ap 65% ir bērzu audze. Taču jānorāda, ka sugu sastāvs 20. gadsimtā Latvijā ir mainījies: skuju koki īpatsvars samazinājies no 78% (1942.gadā) līdz 60% (1995.gadā). Attiecīgi pieaudzis lapu koku, īpaši bērza, īpatsvars (attiecīgi no 12% līdz 28%). Tas saistīts ar pēckara laikā notikušo lauksaimniecības zemju aizaugšanu ar mežiem, kur par pioniersugām ieviesās bērzi un baltalkšņi.Meža dinamika
Meža resursi
Mežaudžu koksnes resursu kopējais apjoms ir 544 milj.m3, tajā skaitā skuju koku krāja – 325 milj.m3. Sakarā ar mežainuma palielicnāšanus un mežu apsaimniekošanas uzlabošanos kopkrāja arvien pieaug. Salīdzinot ar 1938.gadu, tā pieauguši 2,87 reizes vai vidēji par 4,8% gadā. Krāja uz vienu ha vidēji ir 189m3 (tajā skaitā sausieņu mežos – 206, āreņos – 186, kūdreņos – 183, uz slapjām minerālaugsnēm – 162 un slapjām kūdras augsnēm – 137).
Tekošais krājas bruto pieaugums gadā ir 16,5milj.m3 (tajā skaitā skujkoku mežos – 9,6 mij.m3), bet izmantojamais (neto) pieaugums – 13,2milj.m3 (tajā skaitā 7,7 milj.m3 skuju koku).
Viens no meža nenoplicinātības rādītājiem ir attiecība starp ikgadējo ciršanas apjomu un izmantojamo tekošo pieaugumu. Tā mainās robežās no 0,30 līdz 0,75 un vidēji pēdējo desmit gadu laikā bija 0,48.Mežaudžu vecumstruktūra
Meža vides aizsardzība
Dabas aizsardzībai Latvijā ir senas tradīcijas. Jau pirms gandrīz simt gadiem Latvijā ir izveidots pirmais dabas rezervāts. Šodien dabas aizsardzības pasākumi un dažāda veida aizsardzības režīmi ir noteikti aptuveni 8% valsts teritorijas, no kuras gandrīz 7% aizņem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Vairāk nekā 90% no aizsargājamām dabas teritorijām veido meža un purvu ekosistēmas. Latvijā ir pieci dabas rezervāti (Moricsalas, Slīteres, Grīņu, Krustkalnu un Teiču) ar kopplatību 29,3 tūkst.ha, tajā skaitā 6,9 tūkst.ha stingrā režīma zona. Ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām aizsardzības statuss ir noteikts mežiem pilsētās un ap tām, mežiem gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci, bet saudzējamos un saimnieciskajos mežos tiek izdalīti īpaši aizsargājami iecirkņi ar speciālu aizsardzības un izmantošanas režīmu. Nozīmīgākie no tiem ir aizsargājamo augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu meža biotopi.
Pieaugot saimnieciskās darbības intensitātei, daudzu dabas vērtību saglabāšanās tiek apdraudēta. Tādēļ Latvijas meža politikā izvirzītais mērķi vides aizsardzības jomā ir “… bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un uzturēšana pašreizējā līmenī”.Aizsargājamie parki (Gaujas Nacionālais parks)
Gaujas Nacionālais Parks (GNP) tika iveidots 1973. gadā, tā kopējā platība sastāda 92,048ha. GNP ir unikāls komplekss, kas parāda dabas un civilizācijas sadzīvi pirmatnējā Gauja senlejā un tās apkārtnē. Parks glabā sevī neaptveramu Latvijas vēstures, kultūras un dabas bagātību kopumu. Atbalstot tūrismu un ilgstošu utilizāciju tās teritorijā, GNP ir mērķis saglabāt un pasargāt dabīgo un vidēji dabīgo bioloģisko dažādību, ģeoloģiskos un ģeomorfiskos formējumus, tāpat kā tam raksturīgo izskatu, dabas un kultūras pieminekļus.
GNP darbības izpausmes:
dabas saglabāšana ar stingriem aizliegumiem;
lieguma zonu uzturēšana;
liegumu uzturēšana dabas objektos;
kulturas un vēsturisko zonu uzturēšana;
neitrālo zonu uzturēšana.Mežoles projekts
Vides aizsardzības izpratnes veidošanā nozīmīgs ir Pasaules dabas fonda (WWF) Latvijas pārstāvniecības un Valsts meža dienesta kopprojekts, kas Latvijā un arī ārpus tās robežām pazīstams kā “Mežoles projekts”. Šī projekta ietvaros veiktā meža ekoloģiskā inventarizācija, ainavu ekoloģiskā plānošana, dažādu dabas aizsardzības pasākumu īstenošana, veicot cirtes, GIS pielietošana saimnieciskās darbības plānošanā, daudzo semināru organizēšana mežkopjiem, uzņēmējiem un citu interešu grupu pārstāvjiem no Latvijas un ārvalstīm – tas viss bija pamats nopietnām diskusijām par ilgtspējīgu mežsaimniecību.
Latvijas – Zviedrijas kopprojekts
Mežaudžu atslēgas
biotopu inventarizācija
(dabisko meža biotopu inventarizācija)
Latvijas meži ir plaši pazīstami ar savu bioloģisko daudzveidību. Daudzām citur Eiropā apdraudētām sugām Latvijā ir dzīvotspējīgas populācijas. Atbilstoši Helsinku procesā izstrādātajiem dokumentiem, par meža nozari atbildīgās valsts varas iestādes atzīst, ka Latvijas mežu ekoloģiskās ilgspējas pamatā ir meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un vairošana. Latvijas meža politikā izvirzītais mērķis vides aizsardzības jomā ir “… bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un uzturēšana pašreizējā līmenī”. Lai to sasniegtu, Valsts meža dienests sadarbībā ar citām organizācijām īsteno vairākus projektus.
Viens no šiem projektiem ir 1997. gadā uzsāktais Latvijas- Zviedrijas kopprojekts “Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija”. Latvijas pusi šajā projektā pārstāv Valsts meža dienests, bet Zviedrijas- Zviedrijas Ostra Gotalandes (Östra Götaland) meža pārvalde.
Projekta mērķis:
Apzināt bioloģisko daudzveidību Latvijas mežos
Projekta uzdevumi:
• veikt dabisko meža biotopu inventarizāciju Latvijas mežos;
• paaugstināt meža speciālistu un sabiedrības izpratni par dabiskajiem meža biotopiem un to aizsardzības nozīmi;
• sagatavot rokasgrāmatu dabisko meža biotopu noteikšanai.
Mežā, tā attīstības vēsturisko un citu apstākļu dēļ ir sastopamas ekoloģiski “karstās vietas”, t.i. biotopi ar īpaši augstu bioloģisko daudzveidību. Tā saucamie dabiskie meža biotopi veido tikai nelielu daļu no kopējās mežu platības tomēr, ja runa ir par retajām un apdraudētajām sugām, tajos atrodama ievērojama daļa no visas bioloģiskās daudzveidības.
Pirmā fāze (1997.g. – 1998.g.):
Projekta ietvaros izveidojās veiksmīga sadarbība ar valstiskām un nevalstiskām dabas aizsardzības organizācijām, biologiem, ekologiem, mežkopjiem. Izmantojot gan Latvijas, gan ārzemju zinātnes atziņas un praktiskajā darbā gūto pieredzi tika izstrādāta dabisko meža biotopu definīcija, to inventarizācijas metodika un klasifikācijas sistēma, apmācīti meža speciālisti šīs metodikas izmantošanā un veikta izmēģinājuma inventarizācija. Metodika paredzēta tādu biotopu identifikācijai, kuros sastopamas sugas ir prasīgas pret noteiktiem dzīves apstākļiem un to ilgstoša saglabāšanās šajās dzīvotnēs atkarīga no īpašas saudzības un rūpēm.
Valsts meža dienests, plānojot saimniecisku darbību valsts mežos, šīs dzīvotnes identificē un pasargā no nevēlamas iejaukšanās.
Otrā fāze (ar 1999.g.):
Paredzēts četros gados veikt dabisko meža biotopu inventarizāciju visos Latvijas mežos reizē ar to paaugstinot Latvijas mežkopju zināšanas par dažādu sugu ekoloģiju un vides aizsardzību. Katrā valsts virsmežniecībā strādā apmācīts speciālists(i), kurš pirmām kārtām inventarizāciju realizē valsts mežos.
Dabisko meža biotopu inventarizācijas ietvaros darbu patreiz veic 27 apmācīti speciālisti – inženieri-ekologi. Uz 2000. gada 1. septembrī kopā Latvijā dabisko meža biotopu inventarizācijā apsekoti 425 000 ha valsts mežu. Kopumā kā dabiskie meža biotopi izdalīti 9,7 tūkst. ha, kas sastāda 2,3% no kopējās apsekotās meža platības. Savukārt, kā potenciālie dabiskie meža biotopi izdalīti 2,9 tūkst.ha, kas ir vēl 0,7% no kopējās apsekotās meža platības. Tātad kopumā aizsargāšanai izdalīti 12,6 tūkst. ha jeb 3,0% no apsekotajām mežu platībām.
No iepriekšminētā …darba apjoma 2000. gadā apsekoti 85 000 ha, no kuriem 72 000 ha apsekoti pilnās inventarizācijas ietvaros, bet 13 000 ha cirsmu fonda inventarizācijas ietvaros. No šīs platības kā dabiskie meža biotopi izdalīti 3674,2 ha, kā potenciālie dabiskie meža biotopi – 1189,1 ha.Dabisko un potenciāli dabisko mežaudžu biotropu iedalījums pēc tipiem
Koksnes resursu ieguve(1996. gads – 1999. gads)
Valsts meži Privātie meži Pārējie meži KOPĀ
1996 Platība(ha) Krāja(m3) Platība Krāja Platība Krāja Platība Krāja
Galvenā cirte 11009 2728904 8467 1217403 1734 181175 21210 4127482
Starpcirte 100580 1633461 9918 235848 22160 382696 132658 2252005
Pārējās 1309 120079 271 18116 4153 245893 5733 384088
KOPĀ 112898 4482444 18656 1471367 28047 809764 159601 6763575
Valsts meži Privātie meži Pārējie meži KOPĀ
1997 Platība(ha) Krāja(m3) Platība Krāja Platība Krāja Platība Krāja
Galvenā cirte 10493 2696419 17438 2692872 1204 100256 29135 5489547
Starpcirte 44519 1077946 8379 332102 1900 59280 54798 1469328
Pārējās 80835 1095422 14860 335950 23024 533059 118719 1964431
KOPĀ 135847 4869787 40677 3360924 26128 692595 202652 8923306
Valsts meži Privātie meži Pārējie meži KOPĀ
1998 Platība(ha) Krāja(m3) Platība Krāja Platība Krāja Platība Krāja
Galvenā cirte 10416 2648001 23454 3831263 754 62812 34624 6542076
Starpcirte 49310 1112075 16715 695379 2064 65132 68089 1872586
Pārējās 60859 749067 18595 463814 16906 401885 96360 1614766
KOPĀ 120585 4509143 58764 4990456 19724 529829 199073 10029428
Valsts meži Īpašnieku meži Pārējie meži Kopā
1999
1.10.98.-1.01.2000. Platība (ha) Krāja (m3) Platība Krāja Platība Krāja Platība Krāja
Galvenā cirte 14536 3463232 34436 5797082 658 54187 49630 9314501
Starpcirte 60460 1338092 28716 1203137 1822 56471 90998 2597700
tajā skaitā:
Sastāva kopšanas cirte 35416 10279 544 9928 144 317 36104 20524
Krājas kopšanas cirte 24975 1322455 27763 1163378 1647 55870 54385 2541703
Rekonstruktīvā cirte 69 5358 409 29831 31 284 509 35473
Pārējās cirtes 44459 498775 24186 727290 13730 299456 82375 1525521
Kopā 119455 5300099 87338 7727509 16210 410114 223003 13437722
Izsniegtais ciršanas apjoms (m3)
(01.01.2000.-01.10.2000.)
Cirtes veids VAS “Latvijas valsts meži” Pārējie valsts meži Īpašnieku meži Pārējie meži Visi meži kopā
Galvenā cirte 2694910 93003 4712231 673502 8173646
Starpcirte 740703 30247 1404599 187211 2362760
Sanitārā cirte 69810 11926 438732 85512 605980
Citas cirtes 18640 687 60397 46236 125960
KOPĀ 3524063 135863 6615959 992461 11268346
VAS “Latvijas valsts meži” Pārējie valsts meži Īpašnieku meži Pārējie meži Visi meži kopā
Janvāris 1146279 26835 1855048 90043 3118205
Februāris 767943 22431 1305497 173399 2269270
Marts 341778 25038 705612 140162 1212590
Aprīlis 200149 6632 421115 81118 709014
Maijs 286494 20738 518977 99574 925783
Jūnijs 224209 5285 461604 101650 792748
Jūlijs 182850 15578 452472 99671 750571
Augusts 229260 6856 414159 92479 742754
Septembris 145101 6470 481475 114365 747411
KOPĀ 3524063 135863 6615959 992461 11268346Meža atjaunošana
Meža atjaunošana pa sugām (ha)
1997 Priede Egle Bērzs Osis Apse Melnalksnis Citas KOPĀ
Mākslīgi 2873.9 3881.7 3.5 2.3 0.9 39.2 6801.5
Dabiski 346.2 357.8 2188 320 432.4 414.6 65.3 4124.3
Kopā 3220.1 4239.5 2191.5 322.3 433.3 414.6 104.5 10925.8
1998 Priede Egle Bērzs Osis Apse Melnalksnis Citas KOPĀ
Mākslīgi 3096 4226 51 18 21 7412
Dabiski 650 521 3694 429 753 549 182 6778
Kopā 3746 4747 3745 447 753 549 13987
1999 Priede Egle Bērzs Osis Apse Melnalksnis Citas KOPĀ
Mākslīgi 3566 5125 92 2 15 8800
Dabiski 759 736 4408 306 1406 537 494 8646
Kopā 4325 5861 4500 308 1406 537 16950Meža kultūru ierīkošanas apjomi pa apsaimniekotāju
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
Valsts meži 4999 4819 5356 4723 5444 5771 6257 6503 6575
Citu apsaimniekotāju meži 1814 1080 449 530 410 350 544 909 2225
Kopā valstī 6813 5899 5805 5253 5854 6121 6801 7412 8800Neapmežoto izcirtumu vecuma struktūra
(pēc stāvokļa uz 01.01.2000.)
Apsaimniekotājs Izcirtumu vecumi
1 g. 2 g. 3 g. > 3g.
Valsts meži 6517 3659 1079 1213
Citi meža apsaimniekotāji 12348 8084 4623 6615
Kopā valstī 18865 11743 5702 7828Operatīvās ziņas par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu
(2000. gada pavasarī)
Apsaimniekotājs Meža mākslīgā atjaunošana
Sējumi Stādījumi
Priede Egle Bērzs Citas sugas Kopā
Valsts mežos 546,2 2052,5 3786 50,7 23 5912,2
Citu apsaimniekotāju mežos 131,5 642,5 2541 145,6 5,9 3335
Kopā 677,7 2695 6327 196,3 28,9 9247,2 Kalsnavas čiekurkalte
1999. gada pavasarī Kalsnavā (Madonas raj.) nodeva ekspluatācijā meža koku sēklu pārstrādes komplekss. Jaunā čiekurkalte spēj apstrādāt visus valsts austrumu zonā ievāktos čiekurus, bet Zviedrijā firmas BBC izgatavotās modernās iekārtas nodrošina skuju un lapu koku sēklu apstrādi no visas Latvijas.
Svarīgi elementi šo iekārtu kompleksā ir sēklu mitrā šķirošana, atdalot tos piemaisījumus un bojātās sēklas, ko citas tehnoloģijas nespēj veikt, kā arī gravitācijas šķirotājs sēklu sašķirošanai pēc īpatnējā svara. Kompleksa darbības jauda paredzēta 20kg tīru skuju koku sēklu ieguvei diennaktī. Apstrādāto un sašķiroto sēklu uzglabāšanai uzstādītas modernas saldētavas ar regulējamu temperatūras režīmu (no 0° līdz – 20°C). Sēklu pārstrādes kompleksā nodrošinās gan sēklu uzglabāšanu, gan sadali patērētājiem. Tajā paredzēts izvietot arī meža sēklu valsts rezervi.Rendas čiekurkalte
Darbi Rendas (Kuldīgas raj.) čiekurkaltē tika uzsākti 1998.gadā. Visi kaltēšanai paredzētie čiekuri tiek ievākti tikai no plantācijām un pārsvarā tiek iegūtas I klases sēklas. 1998./1999.g. sezonā izkaltētas 1488 kg neatspārnotas priežu sēklas no kurām iegūtas 855 kg tīras sēklas, vidēji no 1 hektolitra iegūstot 0,7 kg. No egļu čiekuriem izkaltētas 4158 kg neatspārnotas sēklas un 1794 kg tīras sēklas, vidēji no 1 hl iegūtas 1,11 kg tīras sēklas. Kopumā rietumu zonā izkaltēja 2994 hl..Sēklu plantācijas
Virsmežniecības Plantācija Suga Platība, ha
Aizpute Cīrava Priede 4.6
Alūksne Ape Priede 11.4
Ziemeri Priede 11.6
Bauska Iecava Priede 5.7
Skaistkalne Priede 11.1
Cēsu Dzērbene Priede 6.5
Cesvaine Iedzēni Priede 3.3
Daugavpils Svente Priede 7
Dobele Īle Priede 11.2
Dundaga Dundaga Priede 28.2
Valdemārpils 10
GNP Gauja Priede 4
Kvēpene Priede 4
Raiskums Priede 4.2
Sigulda Priede 2.1
Gulbene Ranka Priede 9.2
Tirza Priede 14.7
Gulbene Egle 12
Inčukalns Allaži Priede 8
Baltezers Priede 2.7
Cerība Priede 14.9
Inčukalns Priede 4.5
Jugla Priede 10
Jaunjelgava Jaunjelgava Priede 21
Jēkabpils Kaupre Priede 10.5
Tadaine Priede 9.7
Vēžinieki Priede 11.8
Jelgava Garoza Priede 21.8
Jūrmala Olaine Priede 5
Misa Priede 6
Valgums Egle 5
Olaine Melnalksnis 2
MPS “Kalsnava” Ķeķeļi Priede 1
Sāviena Priede 84.9
Bērzs 1.2
Upmaļi Apse 2.3
Koknese Ozolkalni Priede 5.5
Ozoliņi Priede 4
Krāslava
Kuldīga Ēdole Priede 10.4
Kurmale Priede 33
Dravas Priede (II) 46.5
LLU MPS
Liepāja Bārta Priede 10
Priekule Priede 10
Limbaži Avotkalns Priede 15.3
Katvari Priede 9.8
Karēlijas bērzs 5
Kārpainais bērzs 5.8
Egle 14.4
Salaca Priede 13.3
Viegzdiņš Priede 3
Līvāni Atašiena Priede 4.5
Ludza Dunduri Priede 5
Mērdzene Priede 4.8
Muļči Priede 3
Ņukši Priede 2
Lapegle 1.8
Kurma Lapegle 2.7
Ogre
Rēzekne Maltečkas Priede 5
Stikuti Priede 5
Virauda Priede 1.3
Saldus Remte Egle 26.5
Smiltene Mežole I Priede 2.6
Mežole II Priede 14.1
Silva Priede 8.3
Strenči Klabīši Priede 7.7
Seda Priede 6
Zīle Priede 4.4
Talsu Andumi Priede 11
Tukums Amula Priede 11.3
Sēme Egle 7.4
Ugāle Ezernieki Priede (sv) 11.1
Zlēkas Priede (sv) 10
Valmiera Brenguļi Priede 23.2
Ventspils Ziņģeri Priede 10
Zemeņi Priede 10
Žīguri Katleši Priede 5.2
Egle
Rugāji Priede 11.3Valsts virsmežniecību kokaudzētavas
Virsmežniecība Kokaudzētavas nosaukums Pasta adrese Telefons
Cesvaines “Podiņi” Madonas raj., Indrānu pag., “Līgotņi”, LV – 4827 94212
Dundagas Dundaga Brīvības 2-60, Dundaga, Talsu raj., LV – 3270 3242842
Jaunjelgavas Jaunjelgava “Zaķi”, Birzgales pag., Ogres raj., LV-5033 5152389
MPS Kalsnava Eksperimentālā kokaudzētava Jaunkalsnava, Madonas raj., LV-4860 4837591
Kokneses Pļaviņas Pļaviņas, Lielā iela 53 34637
Limbažu “Katvaru” “Kadiķi”, Umurgas pag., Limbažu raj., LV – 4004 4023607
Limbaži “Ungurpils” “Mežgravas”, Staiceles pag., Limbažu raj., LV-4043 4035295
LLU MPMS LLU MPMS Rīgas iels 54a, Jelgava, LV – 3001 3021118
Ogres Ogre “Tūjas”, Ogresgala pag., Ogres raj., LV – 5041 45244
Smiltenes Smiltene “Silva”, Launkalnes pag., Valkas raj., LV – 4718 4776637
Strenču Strenči Briežu iela 17, Strenči, LV – 4730 4733243
Talsu Stende “Sili”, Abavas pag., Talsu raj., LV – 3294 3251653
Valmieras Daliņi “Stādaudzētava”, Valmieras pag., Valmieras raj., LV – 4202 4223112
Ventspils Pope “Virsaiši”, Popes pag., Ventspils raj., LV-3614 95105
Žīguru Katleši “Katleši”, Žīguru pag., Balvu raj., LV – 4584 64481Nomas kokaudzētavas
Bauskas Z/s “Skujenieki” “Jaunaudzes”, Iecavas pag., Bauskas raj., LV – 3913 3942860
Cēsu IU “Kovārnis” “Stādaudzētava”, Liepas pag., Cēsu raj., LV-4128 4195234
Kuldīgas SIA “Ieviņa” “Sīļi”, Kurmales pag., Kuldīgas raj., LV – 3301 3341376
Jēkabpils Z/s “Kaupres” “Kaupres”, Viesītes pag., Jēkabpils raj., LV – 5237 5245117
Jūrmalas SIA “Olaines kokaudzētava” “Stādaudzētava”, Olaines pag., Rīgas raj., LV – 2114 2966225
Inčukalna z/s “Ozoli” “Strautnieki”, Inčukalna pag., Rīgas raj., LV – 2141 2977169
Liepājas z/s “Īve” Kokaudzētava “Īve”, Atpūtas iela 4, Grobiņa, Liepājas raj.,
LV -3430 34961064
Saldus “Lašupe” “Līči”, Lutriņu pag., Saldus raj., LV – 3861 31343
Rēzeknes z/s “Mežinieki” “Taudējāņi”, Veremu pag., Rēzeknes raj. 54106Privātās kokaudzētavas
Alūksnes z/s “Gravas” Alūksnes raj. 21630
Alūksnes z/s “Miķeļi” “Korintes”, Ape, Alūksnes raj., LV-4337 4355351,
4361356
Dobeles z/s “Līcīši” “Līcīši”, Īles pag., Dobeles raj., LV – 3716 3745621
Jaunjelgavas z/s “Zaķi” Ogres raj., “Zaķi”., Birzgales pag., 52389
Jelgavas z/s “Aptiekas” “Aptiekas”, Zaļenieku pag., Jelgavas raj., LV – 3011 3074444
Kalsnavas MPS SIA “Mētras” “Stādaudzētava”, Jaunkalsnava, Madonas raj., LV – 4860 4837599
Krāslavas Kopuzņ. “Andrupene” Andrupene, Krāslavas raj. 59267
Inčukalna z/s “Sabīņi” a/k 101 Ādažu pag., Rīgas raj., LV – 2164 7996370
Ogres z/s “Žubītes” Ikšķile 9246568
Tukuma z/s “Senči” “Senči”, Degoles pag., Tukuma raj., LV – 3140 3124478Meža veselība
Meža veselības stāvokļa novērtēšanai ar 1990.gadu Latvijā starptautiskās sadarbības programmas ICP Forest ietvaros tiek veikts reģionālais meža monitorings. Tā uzdevums ir apzināt mežaudžu veselības stāvokļa izmaiņas, šo izmaiņu tendences un noskaidrot galvenos mežaudžu veselības stāvokli ietekmējošos faktorus.
Valsts mežierīcības institūts izveidojis gandrīz 400 pastāvīgas novērošanas punktus (PNP), kas izvietoti vienmērīgi visā valsts teritorijā. PNP regulāri veic koku vainaga defoliācijas, dehromācijas un citu bojājumu uzskaiti.
Latvijā pēdējā laikā ik gadu iet bojā 1200-2400 ha mežaudžu. Galvenie cēloņi ir kaitēkļu postījumi, meža ugunsgrēki, pārlieku lielais mitrums (galvenokārt bebru nopludinātas platības), vējgāzes, dzīvnieku postījumi un slimības. Kaitēkļu un slimību apkarošanu veic pielietojot gan ķīmiskos meža aizsardzības pasākumus (galvenokārt pret priežu lielo smecernieku), gan bioloģiskos pasākumus – putnu būrīšu uzlikšanu un tīrīšanu, rūsgano meža skudru piesaistīšanu, feromonu slazdu izvietošanu un uzraudzību. Pēdējā laikā ik gadus kaitēkļu un slimību apkarošanu veic ap 6 tūkst.ha platībā, galvenokārt valsts mežos.
Ugunsuzraudzības stāvokli raksturo katru gadu izcēlušos meža ugunsgrēku skaits un izdegusī platība. Galvenie ugunsgrēku iemesli ir neuzmanība ar uguni mežā un vecās zāles dedzināšana.
Cēloņi 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
Bojā aizgājušās audzes, pavisam (ha) 967 2841.9 1870.4 2398.8 1904.8 1975.9 1196.8 1688.2 1329.8
no tām:
dzīvnieku bojātas 244 262.5 141.9 331.3 225.5 231.3 131.2 226.3 236.0
kaitēkļu bojātas 13 15.6 323.3 876.3 815.6 856.2 438.9 181.7 144.1
slimību bojātas 317 38.4 21.8 10.4 8.4 39.8 64.5 61.4 125.0
vējgāzes 62 167.8 610.5 336.9 230.7 209.2 171.4 879.7 497.0
meža ugunsgrēki 35 2004.8 519.6 442.2 345.7 303.9 197.4 70.5 120.2
pārliecīgs mitrums 296 352.8 253.3 401.7 278.9 335.5 193.4 268.6 207.5Meža veselības stāvoklis Latvijā
Reģionālā meža monitoringa rezultāti 1999. gadā
Koku veselības stāvoklis 1998. gadā novērtēts 376 pastāvīgajos novērošanas punktos (PNP). Parauglaukumos kopumā apsekoti 8946 koki, no tiem 73,6% skuju koki (65% – priede, 35% – egle) un 26,4% lapu koki (78,7% – bērzs, 10,9% – apse, 5,4% – melnalksnis; 4,9% – pārējie lapu koki).Vainagu defoliācija
Saskaņā ar koku iedalījumu defoliācijas klasēs, 1999. gadā nebojātu koku ir 22,5%, viegli bojātu – 58,6%, vidēji bojātu – 17,7%, stipri bojātu – 0,9%,bet nokaltušu – 0.3% no visiem novērtētajiemKoku sadalījums pa defoliācijas klasēm 1998. gadā (%)
Sugu Defoliācijas klases
grupa Nebojāti Viegli bojāti Vidēji bojāti Stipri bojāti Miruši
Skuju koki 20,1 59,3 19,4 0,9 0,3
Lapu koki 29,2 56,6 13,0 1,0 0,2
Visas sugas 22,5 58,6 17,7 0,9 0,3Mežu veselības stāvokļa dinamika
Novērojumu rezultāti liecina, ka augstākā vainagu vidējā defoliācija visām skuju koku sugām Latvijā bija 1992. gadā; pēc tam tā sāka pakāpeniski samazināties (1. attēls). 1992. gadam raksturīgs bija ekstremāli laika apstākļi – ļoti silta ziema un ļoti karsta un sausa vasara ar lieliem ugunsgrēkiem. Šādi laika apstākļi novājina kokus, kā arī veicina dažādu kaitēkļu savairošanos. Koku veselības stāvokļa uzlabošanās sākot ar 1993. gadu varētu būt daļēji saistīta ar vispārēju vides kvalitātes uzlabošanos un labvēlīgākiem klimatiskajiem apstākļiem. Visnoteiktāk uz vides apstākļu izmaiņām reaģējusi priede, kas tiek atzīta par visjūtīgāko koku sugu pret gaisa piesārņojumu un citiem stresoriem mūsu reģionā. No 1992. līdz 1999. gadam bojātu koku (defoliācija >25%) īpatsvars priedei samazinājās gandrīz 3 reizes – no 66.0% līdz 23.0%.Secinājumi par Latvijas mežiem
1999. gada novērojumu rezultātā, par nebojātiem vai viegli bojātiem uzskatāmi 79,4% skuju koki un 85,8% lapu koki.
Latvijas mežu veselības stāvoklis vērtējams kā labs; pēc bojāto koku sadalījuma Latvijas rādītāji ir tuvi ES valstu vidējiem rādītājiem.
Priedes veselības stāvoklim, neskatoties uz nelielo pieaugumu 1998./1999. gadā, ir tendence uzlaboties; eglei raksturīgs pastāvīgs veselības stāvoklis ar nelielām ikgadējām izmaiņām.
Defoliācijas vidējā vērtība priedei 1999. gadā ir 22,9%, eglei – 17,7%. Priedes vainaga defoliācijas vidējā vērtība 1998./99. gadu periodā pieaugusi par 0,7%, eglei par 0,8%. Priežu un egļu audzes kopumā uzskatāmas par viegli bojātām.
Lapu koku vainaga stāvoklim kopš 1996. gada ir tendence pasliktināties, to vainagu defoliācija ir paaugstinājusies un sastāda 18,9% 1999. gadā. Vainagu defoliācijas vidējā vērtība izplatītākajām lapu koku sugām paaugstinājusies vidēji par 0,7%. Defoliācijas pieaugums saistīts ar kaitēkļu, galvenokārt lapgraužu izraisītiem bojājumiem.
Galvenais mežaudžu bojājumu cēlonis ir kaitēkļu un slimību bojājumi, kā arī netieša klimata un gaisa piesārņojuma ietekme uz mežaudzēm. Gaisa piesārņojuma izraisīti bojājumi vērojami atsevišķu sārņojošu avotu tuvumā.Lapu koki
Parauglaukumos novērtēto lapu koku vainagu defoliācijas vidējā vērtība 1999. gadā ir 18,9% (1998.g. – 18,0%). Kopumā 29,2% lapu koku vērtīti kā nebojāti un 56,6% kā viegli bojāti. Bojātu un stipri bjātu koku īpatsvars ir ļoti neliels – attiecīgi 2% un 1%.
Bērza vainaga defoliācijas vidējā vērtība 1999. gadā ir 18,9% (1998. gadā – 17,7). Salīdzinājumā ar 1998. gadu samazinājies nebojāto audžu īpatsvars un pieaudzis viegli un vidēji bojātu koku īpatsvars.
Minētās izmaiņas saistītas galvenokārt ar bērza īssmecera (Phyllobius argentatus) bojājumiem, kā arī ar karstu, sausu vasaru.
Jaunjelgavas virsmežniecībā 1999. gadā vērojams nozīmīgs defoliācijas pieaugums līdz 31,1% vienlaikus pārsniedzot vidēji bojātu audžu defoliācijas slieksni 25% (1998.g.-17,9%). Tas galvenokārt saistīts ar bērza īssmecera bojājumu pieaugumu. Domājams, ka arī vairāku citu virsmežniecību teritorijās (Strenču, Ugāles, Cesvaines, Kuldīgas un Kokneses) straujais defoliācijas pieaugums (4,8-9,5%) saistīts ar šī kaitēkļa darbību.
Bērza vainaga defoliācija 1998./99. gadā samazinājusies Daugavpils virsmežniecībā, šogad tā bija 22,3% (1998. gadā – 27,3%), GNP – 21,0% (1998. gadā – 27,4%), Tukuma – 17,6% (21,4%) un Ventspils virsmežniecībā – 17,1% (21,2%). Viszemākā defoliācija 1999. gadā novērota Bauskas virsmežniecībā (13,4%), Cēsu (12,3%), Dobeles (10,8%), Jelgavas (12,7%), Limbažu (11,9%), Ludzas 10,4%), Ogres (11,4%) un Rēzeknes virsmežniecībā (12,7%).
Citi lapu koki kā melnalksnis, apse, baltalksnis, ozols, osis u.c. pārstāvēti ar nelielu koku skaitu, kopā sastādot 21% (502 koki) no visiem lapu kokiem. Apses vainaga defoliācijas vidējā vērtība ir 19,0+0,8%, kas praktiski neatšķiras no 1998. gada vērtējuma (18,8%). Melnalkšņa defoliācijas vidējā vērtība ir 21,1%, kas salīdzinājumā ar 1998. gadu (24,5%) ir samazinājusies par 3,4%. Melnalkšņi ar paaugstinātu vainaga defoliāciju pārstāvēti Jēkabpils virsmežneicībā (30,8%, 1998.g.-33,1%). Apse ar defoliāciju, kas pārsniedz 25%, sastopama Saldus virsmežniecībā (30,0%; 1998.g. – 26,2%) Brocēnu cementa un šīferu rūpnīcas tiešā tuvumā, kā arī Alūksnes virsmežneicībā (29,3%; 1998.g. – 30,5%).Skuju koki
Priedes vainagu vidējā defoliācija 1999. gadā ir 22.9% (1998. gadā – 22.2%).
1999. gada novērojumu rezultātā, nebojātas priežu audzes sastāda 21,1%, viegli bojātas – 64,9%, vidēji bojātas – 19,0%, ļoti stipri bojātas – 1,1%, nokaltušas – 0,3%. Salīdzinot ar 1998. gadu pieaudzis ir bojātu koku daudzums vienlaikus samazinoties nebojāto koku īpatsvaram. Viszemākā vainagu defoliācija (20,4%), līdzīgi kā iepriekšējos gados, novērota jaunaudzēs. Šie dati apstiprina arī citu valstu zinātnieku slēdzienus, ka jaunaudzes ir salīdzinoši noturīgas pret dažādiem stresa faktoriem. Pārējās vecuma klasēs priedes vainaga defoliācija ir augstāka un svārstās no 22,7%-24,5%. Salīdzinot ar 1998. gadu vainagu defoliācija šajās klasēs ir nedaudz pieaugusi, vienlaikus samazinājies nebojāto koku skaits.
Teritoriālā ziņā joprojām relatīvi augsta koku vainagu defoliācija vērojama Smiltenes (27,3%) un Strenču (29,4%) virsmežniecībās, kas tomēr ir zemāka salīdzinājumā ar periodu no 1991.-1997. gadam. Šīs izmaiņas galvenokārt saistītas ar dažādu kaitēkļu, piemēram, sveķotājsmecernieka (Pissodes spp.) bojājumu samazināšanos pēdējos gados šajā reģionā. Defoliācijas pieaugums, vienlaikus pārsniedzot defoliācijas slieksni 25%, šogad vērojams Jaunjelgavas (34,4%), Jelgavas (30,2%) un Cesvaines (26,6%) virsmežniecībās. Vairākos parauglaukumos augstais defoliācijas līmenis ir izskaidrojams ar kaitēkļu bojājumiem, bebru darbību, saimniecisko pasākumu (piemēram, atsveķošana) ietekmi, lielu audzes vecumu un citu dabisku vai antropogēnu faktoru ietekmi. Vienlaikus saglabājas liels parauglaukumu skaits, kur patreiz grūti noteikt audzes bojājumu cēloni. Minētajos parauglaukumos nepieciešams veikt papildus pētījumus, kas daļēji jau uzsākti 12 parauglaukumos un tika veikti Mežsaimniecības attīstības fonda (Valsts meža dienesta) finansēta projekta ietvaros.
1999. gadā joprojām uzlabojas koku vainagu stāvoklis teritorijās, kur iepriekšējos gados bija augsts skuju zudums – Alūksnes, Daugavpils, Žīguru un Ogres virsmežniecībās. Rezumējot iepriekš teikto, var izdalīt trīs Latvijas reģionus ar ikgadēji augstu koku vainagu bojājuma pakāpi:
• Ziemeļkurzeme (Dundagas, Talsu virsmežniecībās)
• Latvijas centrālā daļa; (Jūrmalas, daļa Jelgavas, kā arī Ogres un Jaunjelgavas virsmežniecībās)
• Vidzemes ziemeļaustrumu daļa (Smiltenes, Strenču, Alūksnes, Gulbenes un Cesvaines virsmežniecībās) un Ziemeļlatgale (Žīguru virsmežniecība).
Egles vainagu vidējā defoliācija 1999. gadā bija 17,7 +0.3% (1998. gadā – 16,9+0.2%).
Salīdzinājumā ar 1998. gadu samazinājies nebojāto audžu īpatsvars (par 4,2%) un pieaudzis koku īpatsvars visās bojājumu klasēs. Egles sadalījums defoliācijas klasēs – 3. tabulā.
1998./99. gadā samazinājies nebojāto koku īpatsvars visu vecumu audzēs. Īpaši straujš nebojāto audžu īpatsvara pieaugums novērots pāraugušās audzēs (-8,7%). Nozīmīgs vidēji bojātu koku īpatsvara pieaugums novērots pāraugušās audzēs; viegli bojātu koku pieaugums – pieaugušās audzēs.
Šīs izmaiņas pieaugušās un pāraugušās audzēs daļēji izskaidrojamas ar egļu rezistences samazināšanos pret stresu, bioloģiski novecojot. Defoliācijas pieaugums egļu jaunaudzēs lielā mērā izskaidrojams ar koku konkurences pēc apgaismojuma un barības vielām pieaugumu, koku atmiruma palielināšanos audzes formēšanas rezultātā, kā arī kultūru nekopšana, to aizaugšana ar lapu kokiem. Kopumā 1999. gadā pieaugusi egles defoliācija visās vecuma klasēs. Egļu audžu bojājumu cēloņi galvenokārt ir lokāli – dzīvnieku un kaitēkļu bojājumi. Vērojama tendence, ka, pieaugot koka vecumam, arvien lielāks ir vainaga defoliācijas pieaugumus.
Parauglaukuma izvietojums, kuros egles defoliācijas vidējā vērtība pārsniedz 25%, ir samērā vienmērīgs. Visaugstākā vidējā defoliācija eglei ir Bauskas (26,9%) un Jelgavas (30,2%) virsmežniecībās. Daugavpils, Smiltenes un Žīguru virsmežniecībās vērojama koku veselības stāvokļa uzlabošanās. Defoliācijas pieaugums 1999. gadā raksturīgs Jaunjelgavas,
Jelgavas, Kalsnavas un Kokneses v…irsmežniecību parauglaukumos.
Egļu audzes ar nebojātiem un viegli bojātiem vainagiem dominē Dobeles virsmežniecībā (vidējā defoliācija 11,1%), GNP (12,6%), Cēsu (11,9%), Kuldīgas 910,1%), Rēzeknes (13,6%), Talsu (13,8%) un Tukuma (12,4%) virsmežniecībās.Kaitēkļi un Slimības
Pēdējos gados Latvijā nozīmīgākie meža kaitēkļi ir skujgraužu kaitēkļi, priežu un egļu mizgrauži, kā arī priežu smecernieks. No skujgraužu kaitēkļiem jāmin priežu sprīžotājs, kurš masu savairošanās rezultātā spēj pilnīgi atskujot priežu vainagus.
No mizgraužu grupas jāmin egļu astoņzobu mizgrauzis, kas invadē egļu audzes, bet priežu audzēs nozīmīgi ir priežu lielā un mazā dārznieka jeb lūksngraužu bojājumi.
Ierīkotajās kultūrās vēl aizvien nozīmīgākie ir priežu lielā smecernieka bojājumi. No sēnīšu izraisītajām slimībām priežu un egļu audzēs nozīmīgākās ir trupes, sveķu vēzis, skujkoku dzinumu vēzis, kā arī skujbire.Egļu astoņzobu mizgrauzis
IZPLATĪBA. Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus L.) ir sastopams uz egles, ļoti reti uz priedes un ir viens no galvenajiem egles kaitēkļiem. Šis kaitēklis kolonizē egles mizu gandrīz visā stumbra garumā. Mizgrauzis ir sastopams visās egļu audzēs gandrīz visā egles izplatības areālā, normālos apstākļos izraisot atsevišķu koku nokalšanu. Eiropā egli ārpus areāla audzē Britu salās, kur egļu atoņzobu mizgrauzis nav izveidojis pastāvīgu populāciju. Tas ir par iemeslu stingrajai šī mizgrauža karantīnai Lielbritānijā. Egļu astoņzobu mizgrauža masu savairošanās parasti sākas novājinātās (piemēram, sakņu trupes inficētās) audzēs pēc karstām, sausām vasarām, pēc lielām vējgāzēm, kad kaitēklis savairojas izgāztās un nolauztās eglēs. Savairošanos var izraisīt arī citi iemesli. 1992.gadā praktiski visā Latvijas teritorijā sākās plaša egļu astoņzobu mizgrauža masu savairošanās. Plašās teritorijās grupveidīgi kalta pieaugušas veselīgas egles, nodarot milzīgus zaudējumus mūsu mežsaimniecībai. 1994.g. vēsā un mitrā vasaras ietekmē šī savairošanās nodzisa Vidzemē, bet Latvijas dienvidrietumos tā turpinās arī šobrīd.
BIOLOĢIJA. Egļu astoņzobu mizgrauzis – Ips typographus ir vienīgais skujkoku stumbra kaitēklis Latvijā, kurš spēj kolonizēt nenovājinātas egles. Koka pretestības pārvarēšanai egļu astoņzobu mizgrauža tēviņi izdala agregācijas feromonu, kas pievilina abu dzimumu vaboles attīstībai piemērotām eglēm. Egles mizgrauža uzbrukumu atvaira izdalot sveķus, kuri intensīvi izdalās uzbrūkot nelielam mizgraužu skaitam. Egle nespēj neitralizēt vairāku tūkstošu vaboļu vienlaicīgu iegraušanos mizā un galu galā tiek kolonizēta. Vaboļu skaits, kas spēj kolonizēt koku, atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem, koka individuālajām īpašībām un fizioloģiskā stāvokļa. Pieaugušās egļu astoņzobu mizgrauža vaboles pārnēsā zilējuma sēņu (Ophistoma polonicum) sporas, kurām ir liela loma koka novājināšanā un nokalšanā. Zilējuma sēnes iespiežoties koksnē, traucē ūdens transportu. Ap vaboļu izgrauztajām ejām izdalās sveķi veidojot cietus “korķus”, kas ierobežo sēņu izplatību, taču koka aizsardzības spējas ir resursu limitētas. Globālā mērogā dabīgai šī kaitēkļa masu savairošanās ierobežošanā galvenā loma ir klimatiskajiem apstākļiem (agrs pavasaris un sausa vasara veicina masu savairošanos), tomēr arī dabīgajiem ienaidniekiem – parazītiem un plēsīgiem kukaiņiem ir svarīga nozīme ilgstošas masu savairošanās gadījumā.
Egļu astoņzobu mizgrauža vaboles ir apmēram 5 mm garas, īsi cilindriskas, tumši brūnas līdz melnas, spīdīgas un matotas. Ķerrītes katrā malā 4 konusveidīgi zobi (kopā astoņi). Trešā zoba gals sabiezināts. Vecās mizgrauža vaboles ziemo zemsegā, bet neliela daļa paliek ziemot attīstības vietās zem koku mizas. Vaboles lido pavasarī, kad zemsegas temperatūra paceļas virs 10oC – parasti maija sākumā retāk aprīļa beigās vai maija beigās. Pirmie sāk izlido tēviņi, nedaudz vēlāk arī mātītes. Sākumā izlidojušie tēviņi orientējas pēc novājinātas egles izdalītajiem terpēniem, taču tikko mizgrauzis nonāk novājinātas egles tuvumā un sāk iegrauties mizā, tas sāk izdalīt agregācijas feromonu, kura sastāvdaļas ir egles monoterpēnu (sveķu gaistošo sastāvdaļu) atvasinājumi. Kukainim iegraužoties koka mizā no ieskrejas tiek izstumti raksturīgi brūni mizas milti, kas sakrājas pie koka pamatnes. Citas vaboles orientējas pēc agregācijas feromona un turpina koncentrēties lielā skaitā egles tuvumā. Mātītes nonākušas uz koka stumbra orientējas pēc smaržas skaņām, ko izdala tēviņi graužot ieskreju un kopulācijas telpu. Kopulācijas telpa atrodas mizā, to blīvumam pieaugot tēviņi izdala antiagregācijas feromonu, kas novērš vaboļu iegraušanos aizņemtā eglē. No kopulācijas telpas paralēli stumbra asij sākas 2-3 mātes ejas no kurām atiet līdz 60 kāpuru ejas. Jaunās vaboles papildus barojas attīstības vietās. Kopumā pirmās paaudzes attīstība ilgst 60-85 dienas un beidzas jūlijā (1.tab.).
Pēc olu izdēšanas izdzīvojušās vecās vaboles izlido vēlreiz u…n parasti citās eglēs veido tā saucamo māsu paaudzi. Šī māsu paaudzes lidošana parasti sākas maija beigās un var turpināties visu jūniju. Tā kā māsu paaudze attīstās vasarā tās attīstība ir īsāka – 50-80 dienas.
Labvēlīgos apstākļos (3-4 reizes 10 gados) jūlija vidū – jūlija otrajā pusē, I paaudze veido mizgraužu otro paaudzi.
Rudenī, iestājoties vēsam laikam, vaboles pamet attīstības vietas un dodas zemsegā ziemot. Maigās ziemās var izdzīvot arī attīstību nenobeigušie kāpuri un kūniņas.
UZRAUDZĪBA. 70.gadu beigās tika identificētas un sintezētas galvenās egļu astoņzobu mizgrauža agregācijas feromona sastāvdaļas. Agregācijas feromona sastāvdaļu kombinācijas lieto uzraudzībai (populācijas monitoringam) un kaitēkļa skaita samazināšanai. Feromonu lieto dispenseros (iztvaikotājos), kuri nodrošina pakāpenisku feromona iztvaikošanu. Dispenserus ievieto dažādas konstrukcijas slazdos. Biežāk lietotās slazdu konstrukcijas ir cilindriskie, tāfelslazdi, barjerslazdi. Latvijā plašāk lietotie ir no polietilēna izgatavoti barjierslazdi. Detalizēts slazda konstrukcijas apraksts un lietošanas instrukcijas atrodamas brošūrā – “Feromonu lietošana egļu audžu uzraudzībai un aizsardzībai pret egļu astoņzobu mizgrauzi. Rekomendācija. Latvijas PSR Mežsaimniecības Un Mežrūpniecības ministrija, Rīgā, 1986, 20 lpp.”. Pēc noķerto vaboļu skaita var spriest par mizgraužu populācijas lielumu, kā arī sekot to lidošanas dinamikai. Kā kaitēkļa kontroles (skaita samazināšanas) līdzeklis egļu astoņzobu mizgrauža feromona lietošana attaisnojas tikai kopā ar mērķtiecīgām cirtēm un citiem meža aizsardzības pasākumiem. Kaitēkļu skaita samazināšanu slazdus izvieto svaigos skujkoku izcirtumos mizgraužu lidošanas sākumā ne tuvāk kā 30 m no augošām eglēm. Feromonu dispenserus var novietot arī uz svaigi cirstu egļu stumbriem tādejādi izmantojot tos keķeramkokus. Šajā gadījumā koku stumbri jāizvāc no meža līdz jūnija vidum, vai arī tie jāmizo un mizas jāsadedzina, lai jaunā paaudze nepaspēj izlidot. Ja feromonu monitoringa rezultātā atklājas, ka mizgraužu fons ir paaugstināts, iecirkņu meistariem jāapseko savas apgaitas un jāizzīmē svaigi invadēti koki. Uzmanība jāpievērš brūnajiem mizas miltiem, kas sakrājas pie sakņu kakla kaitēkļu darbības rezultātā, jo citādi svaigi invadēti koki neatšķiras no apkārtējiem kokiem. Audzes pavirši aplūkojot bojājumus atklāj tikai jūlijā, kad skujas strauji nobrūnē un sāk nolobīties miza. Tad mizgrauži egli ir jau pametuši. Svaigi invadēti koki izvācami līdz jūnija vidum. Izvāktie koki jāmizo, jo mizgrauži spēj pārvarēt vidēji 1 km attālumu (reģistrētais maksimums 40 km). Pēc svaigi invadētu koku izvākšanas un ciršanas atlieku sadedzināšanas, audzē var lietot feromona slazdus, tos novietojot ne tuvāk kā 10 m no augošām eglēm audzes logos.
Masu savairošanās gadījumos mežsaimnieciskajiem pasākumiem ir sevišķa nozīme. Laicīgi jāveic sanitārās izlases vai pat kailcirtes, lai samazinātu mizgraužu populāciju un bojājumu apjomus nākošajā gadā.Priežu sprīžotājs
Priežu sprīžotājs – Bupalus piniarius L. (Lepidoptera, Geometridae) – Latvijas apstākļos, iespējams ir visbīstamākais priedes kaitēklis. Pēdējos gadu desmitos novērotas periodiskas šī kaitēkļa savairošanās ik pēc 10 gadiem. 1937.g. masu savairošanās aptvēra 80 ha., 1966.-67.g. – 500 ha, 1972.-76.g. – 670 ha, 1979.-83.g. – 4000 ha, 1989.-1992.g. –30000 ha, 1998.-1999. – 400 ha. Sprīžotāja skaita samazināšanai lietojas avioapstrādes: 1981.g. 1057 ha platībā, 1990. un 1991.gg. 10964 ha platībā, bet 1998.g. 130 ha platībā.
Priežu sprīžotājs ir monofāga suga. Normālos apstākļos tā saimniekaugs ir parastā priede – Pinus sylvestris, taču masu savairošanās gadījumos, kad kāpuriem nepietiek barības, tie var atskujot arī egles, kadiķus un var tikt bojāti pat virši. Tauriņi lido no maija beigām līdz jūlija vidum, dienā, galvenokārt rīta stundās. Tēviņu lidošana sākas vairākas dienas pirms mātīšu lidošanas sākuma. Tēviņi un mātītes viegli atšķirami. Mātītēm spārnu pamatkrāsa var būt no gaiši pelēkas līdz tumši brūnai. Tēviņiem pamatkrāsa parasti ir tumši brūna. 24 stundu
laikā pēc mātīšu izkūņošanās notiek kopulācija un drīz pēc tam mātītes sāk dēt olas. Olas tiek dētas klāsteros virknē pa 2-20 uz vienas skujas. Vienas mātītes auglība ir apmēram 80-240 olas. 15-30 dienas pēc olu izdēšanas šķiļas jaunie kāpuri. I auguma kāpuri iegraužas skujās veidojot rievas. Nomainot ādu to barošanās veids mainās – tie grauž skujas vienu malu. Vienai 60 gadus vecai II bonitātes priedei visas skujas var iznīcināt apmēram 4000 kāpuri. Sprīžotājs barojas pārsvarā ar iepriekšējā gada skujām. Kāpuri normālos apstākļos 4-5 reizes maina ādu. Pieauguša kāpura garums ir līdz 30 mm.
Septembra otrajā pusē, oktobrī pieaugušie kāpuri dodas zemsegā. Masu savairošanās laikā, kad kāpuriem trūkst barības tie turpina baroties arī novembrī un pat decembrī. Kaitēklim savairojoties koku defoliācija parasti tiek pamanīta vēlu rudenī, jo V auguma kāpuru barošanās ir ļoti intensīva. V auguma kāpuru kaitējums ir 3 reizes lielāks nekā 4 iepriekšējo augumu kaitējums kopā. Sekojoši, ir iespējams prognozēt defoliācijas apjomu no skuju paraugiem, kas ņemti augustā-septembrī. Zemsegā kāpurs iekūņojas un pārziemo kā kūniņa. Kritisku kaitēkļa blīvums zemsedzē ir 6 veselas (neparazitētas) mātītes uz 1 m2. Stipri atskujotās audzēs vēl vairākus gadus turpinājās sekundāro kaitēkļu izraisīta koku kalšana.
Sprīžotāja dabīgie ienaidnieki ir parazīti (trihogrammas, brakonīdi, jātnieciņi, kāpurmušas u.c.), plēsēji (zeltactiņas, sprakšķu kāpuri u.c.) un putni. Izliekot audzēs putnu būrus, laikā, kad sprīžotāja blīvums nepārsniedz 10 kūniņas uz 1 m2, iespējams būtiski samazināt tā blīvumu un masu savairošanās iespēju. Tomēr jāņem vērā, ka jālieto pareizas būrīšu konstrukcijas un tie jākopj (reizi gadā jātīra). Sakarā ar ilgo attīstības laiku sprīžotāja populāciju ļoti ietekmē laika apstākļi.
Priežu sprīžotāja olas (tumšās – parazitētas) Priežu sprīžotāju kāpuru 1-2 auguma bojājums Priežu sprīžotāja kāpurs un raksturīgais bojājums Priežu sprīžotāja tauriņi (augšā mātīte, apakšā – tēviņš)Priežu lūsngrauži
Lielais un mazais priežu lūksngrauži (Tomicus piniperda un T.minor) ir bīstamākie priežu stumbra kaitēkļi. Retos gadījumos tie uzbrūk arī eglei.
Vaboles lido agri pavasarī, kad dienas maksimālā temperatūra pārsniedz +10ºC (parasti tas ir aprīļa otrajā pusē). Uzbrūk maz un vidēji novājinātām priedēm, bet masu savairošanās gadījumos arī pilnīgi dzīvotspējīgām priedēm. Priežu mazais lūksngrauzis kolonizē stumbra vidus un augšdaļu, ko klāj plānā miza, bet lielais priežu lūksngrauzis kolonizē stumbra apakšdaļu ar biezo kreves mizu. Pieaugušas vaboles pārnēsā zilējuma sēņu sporas. Zilējuma sēnes palīdz pārvarēt koka pretestību bloķējot ūdens transportu trahejās. Zilējums strauji samazina kokmateriālu vērtību mežā atstātos krāvumos. Jaunās vaboles izlido jūnija beigās, jūlija sākumā. Gada laikā attīstās viena paaudze. Vaboles pārziemo priežu celma daļā iegrauzušās biezajā kreves mizā vai arī zemsegā. Jaunās vaboles barojas priežu jaunajos dzinumos, kur izgrauž to serdes daļu. Izgrauztie dzinumi parasti grauzuma vietā nolūzt. Masu savairošanās laikā lūksngrauži paplildbarojoties var izraisīt būtisku vainaga defoliāciju. Pēc nokritušajiem dzinumiem var spriest par lūksngraužu populāciju. Vidēji 0-2 dzinumiem uz 1 m2 ir uzskatāms par fona blīvumu. Ja dzinumu skaits sasniedz 2-5 uz 1 m2, nepieciešama audzes sanitārā stāvokļa novērošana, bet, ja dzinumu skaits ir jau 5-20 uz 1 m2, nepieciešama kaitēkļa ierobežošana ar ķeramkokiem vai izcērtot svaigi invadētos kokus. Ja dzinumu skaits pārsniedz 20, tas norāda, ka tuvumā masveidā ir savairojušies lūksngrauži un, iespējams, nepieciešama sanitārā kailcirte. Dzinumu uzskaiti vislabāk veikt vēlu rudenī vai agri pavasarī, tūlīt pēc sniega nokušanas. Uzskaitei izmanto 1.78 m garu auklu, kuras vienu galu nostiprina, bet otru galu pārvieto veicot pilnu apli uzskaitot visus dzinumus aplī, kura laukums ir 10 m2 (S= R2).
Priežu lūksngrauži savairojas nekoptās vējgāztās un snieglauzes bojātās audzēs, degumos, skuju grauzēju kaitēkļu un slimību novājinātās audzēs. Priežu lielais lūksngrauzis veiksmīgi attīstās arī priežu celmos. Audžu sanitārais stāvoklis (lūksngraužu populācijas lielums) ir svarīgs faktors lēmuma pieņemšanā skuju grauzēju savairošanās gadījumos. Parasti priede spēj pārciest vienreizēju pilnīgu defoliāciju, taču priežu lūksngrauži var izraisīt augstu novājināto koku mirstību.
Lielā priežu lūksngrauža bojājums (mātes un kāpuru ejas) Priežu mazā lūksngrauža ieskrejaKaitēkļu un slimību perēkļu platības (ha)
1999 1998 1997 1996 1995 1994 1993 1992 1991
Skuju grauzēji, kaitēkļi – pavisam 573,5 1142.4 424.5 2276.6 9069.1 2068.8 62.2 76.7 815
Lapu grauzēji, kaitēkļi – pavisam 6,0 9.0 10.0 10.0 10.0 – 5.0 79.2 –
Pārējie kaitēkļi – pavisam 1686.6 1826.6 1992.2 3047.1 3951.6 4095.2 2855.8 1908.9 1010
Slimības – pavisam 2363.6 2440.0 2377.8 1643.5 2132.5 1556.1 1772.1 1939.8 1719
Kopā 4629.7 5418 4804.5 6977.2 15163.2 7720.1 4695.1 4004.6 3544Meža aizsardzības pasākumi (ha)
1999 1998 1997 1996 1995 1994 1993 1992 1991
Avioapstrāde – 94.0 – – – – – – 2808
Ķīmiskā meža aizsardzība pret kaitēkļiem un slimībām 3668.3 3302.7 3213.8 2527.7 1756.8 1353.7 1377 1448 964
Bioloģiskā meža aizsardzība pret kaitēkļiem un slimībāmpavisam 5129.7 5659.9 6068.7 6038.1 6712.3 3128.3 3194 2954 8401Meža ugunsgrēki
1991 1992 1993 1994 1995
Izdegusī platība (ha) 73.4 8411.8 570.84 350 535.60
Ugunsgrēku skaits 221 1510 965 854 582
Cēloņi: skaits ha skaits ha skaits ha
Ļaunprātīga dedzināšana 214 71.72 140 63.8 104 224.04
Nevērība apsaimniekošanā 749 496.88 706 284.6 473 308.95
t.sk. lauksaimnieciskā darbība 45 33.45 29 19.2 21 47.30
meža izstrādātāju un mežsaimnieciskā darbība 18 17.26 10 17.4 8 4.68
cita rūpnieciskā darbība 1 0.50 2 1.1 0 0
komunikāciju (elektrolīniju, dzelzceļa u.c.) iedarbības rezultātā 55 56.62 15 4.5 14 7.77
meža apmeklētāju iedarbība (nometnes, citi apmeklētāji, bērni) 596 327.91 632 234.8 424 243.62
citi (militārie u.c.) gadījumi 34 61.14 18 7.6 6 5.58
Zibens izraisītie 2 2.24 8 1.6 5 2.61
1996 1997 1998 1999
Izdegusī platība (ha) 927.01 448.64 211.10 1544.42
Ugunsgrēku skaits 1095 768 357 1196
Cēloņi: skaits ha skaits ha skaits ha skaits ha
Ļaunprātīga dedzināšana 198 300.18 42 16.64 17 13.15 42 53
Nevērība apsaimniekošanā 897 626.83 725 431.60 340 197.95 1146 1483
t.sk. lauksaimnieciskā darbība 163 181.19 30 34.81 31 41 46 51
meža izstrādātāju un mežsaimnieciskā darbība 67 52.53 25 17.44 23 16.25 38 30
cita rūpnieciskā darbība 1 0.10 2 0.31 3 0.19 6 2
komunikāciju (elektrolīniju, dzelzceļa u.c.) iedarbības rezultātā 26 13.85 26 23.31 25 14.33 13 5
meža apmeklētāju iedarbība (nometnes, citi apmeklētāji, bērni) 633 367.26 630 354.89 255 126.06 1016 136
citi (militārie u.c.) gadījumi 7 11.90 12 0.84 3 0.12 27 31
Zibens izraisītie 0 0 1 0.40 0 0 8 8Informācija par meža ugunsgrēkiem (ha) (01.01.00-19.10.00)
Virsmežniecības Ugunsgrēku skaits Uguns skartā meža platība (ha)
Aizkraukles 22 8,5
Alūksnes 16 6,0
Balvu 22 40,2
Bauskas 29 15,0
Cēsu 16 16,8
Daugavpils 146 20,8
Dobeles 9 18,5
Gulbenes 7 10,6
Jelgavas 21 2,5
Jēkabpils 9 4,7
Krāslavas 9 5,3
Kuldīgas 9 10,3
Liepājas 19 11,8
Limbažu 17 6,2
Ludzas 12 22,4
Madonas 13 17,1
Ogres 31 15,7
Preiļu 14 35,5
Rēzeknes 26 51,3
Rīgas 308 713,3
Saldus 1 1,5
Talsu 22 16,4
Tukuma 19 9,5
Valkas 26 16,1
Valmieras 28 12,7
Ventspils 20 189,8
871 1278,8Meža sadalījums pa īpašumu veidiem
Valsts Meža dienesta funkcijas:
– uzrauga visos Latvijas mežos to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu;
– novērtē normatīvo aktu darbību attiecībā uz meža apsaimniekošanu un izmantošanu, iesniedz priekšlikumus Zemkopības ministrijai normatīvo aktu darbības efektivitātes palielināšanai;
– piedalās meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu projektu izstrādāšanā;
– izsniedz normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, apliecības, licences, apliecinājumus un citus dokumentus;
– atestē meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu un sertificē meža reproduktīvo materiālu;
– veic meža patoloģiskā stāvokļa un meža monitoringu;
– pārbauda meža inventarizācijas datu kvalitāti;
– kārto Meža valsts reģistru;
– eksaminē medniekus un izsniedz mednieka apliecības;
– organizē meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu;
– administrē valsts un starptautiski finansēto atbalsta programmu realizāciju mežsaimniecībā;
– informē sabiedrību par meža un medību resursu stāvokli un to izmantošanu;
– pārvalda zinātniskās izpētes mežus ilglaicīgo zinātnisko pētījumu veikšanai mežsaimniecībā;
– informē un konsultē meža īpašniekus par mežsaimniecības jautājumiem un attiecīgo normatīvo aktu prasībām;
sniedz maksas pakalpojumus.Meža kopšana
1999.g.
Cirtes veids Valsts meži Īpašnieku meži Pārējie meži Kopā
Platība Krāja Platība Krāja Platība Krāja Platība Krāja
Sastāva kopšanas cirtes 35416 10279 544 9928 144 317 36104 20524
Krājas kopšanas cirtes 24975 1322455 27763 1163378 1647 55870 54385 2541703
1998.g.
Cirtes veids Valsts meži Īpašnieku meži Pārējie meži Kopā
Platība Krāja Platība Krāja Platība Krāja Platība Krāja
Sastāva kopšanas cirtes 26543 7785 249 4637 127 283 26919 12705
Krājas kopšanas cirtes 22685 1096117 16296 674870 1913 64029 40894 1835016
1997.g.
Cirtes veids Valsts meži Īpašnieku meži Pārējie meži Kopā
Platība Krāja Platība Krāja Platība Krāja Platība Krāja
Sastāva kopšanas cirtes 23069 8741 166 3908 186 920 23421 13569
Krājas kopšanas cirtes 21343 1058045 7660 305013 1648 57949 30651 1421007
1996.g.
Cirtes veids Valsts meži Īpašnieku meži Pārējie meži Kopā
Platība Krāja Platība Krāja Platība Krāja Platība Krāja
Sastāva kopšanas cirtes 19256 9150 76 2496 222 1465 19554 13111
Krājas kopšanas cirtes 15168 746139 2884 102653 2083 75662 20135 924454latvijas mežos medību saimniecības un kolektīvi
Latvijas meži ir bagāti ar saviem medību resursiem, tajos dzīvo apmēram 8,1 tūkst. aļņu, 20 tūkst. staltbriežu, 41,5 tūkst. stirnu, 17,3 tūkst. meža cūku, 36,8 tūkst. bebru, kā arī daudzas Eiropā jau izzudušas vai reti sastopamas sugas kā vilki, lūši, ūdri. Latvijas medību resursus izmanto ne tikai Latvijas mednieki, kuru kopskaits ir apmēram 35 tūkstoši, bet ar katru gadu pieaug viesmednieku skaits no daudzām citām valstīm. Šobrīd Latvijā izveidoti 928 mednieku formējumi, kuros apvienojušies 26 tūkst. mednieku.
Valsts meža dienests ir iznomājis 1.5 milj. ha lielu platību medībām, apmēram 150 tūkst. ha ir bezpeļņas uzņēmuma Valsts medību saimniecības rīcībā.
Valsts meža dienesta uzdevums ir pārvaldīt meža resursus Latvijā.Medību saimniecības konsultatīvā padome
Pamatojoties uz VMD 1998. gada 18. maija rīkojumu Nr. 48 pie visām virsmežniecībām tika nodibinātas medību saimniecības konsultatīvās grupas. Šo grupu galvenais uzdevums ir piedalīties lielākā pieļaujamā nomedījamo dzīvnieku skaita noteikšanā virsmežniecības teritorijā, kā arī dot ieteikumus citu ar medību saimniecību saistītu jautājumu risināšanā.
Konsultatīvo grupu darbības tālākai koordinēšanai, iesniegto priekšlikumu izskatīšanai, vienotu lēmumu pieņemšanai un tālākai to virzīšanai radās nepieciešamība izveidot centralizētu medību saimniecības konsultatīvo padomi, ar iespējami plašu pārstāvniecības spektru. Konsultatīvās grupas konstruēšanās sanāksmē tika nolemts Medību saimniecības konsultatīvo padomi veidot 16 cilvēku sastāvā, no kuriem 8 ir VMD pieaicināti medību speciālisti, bet 8 – medību saimniecības konsultatīvo grupu izvirzīti pārstāvji. Pēc pagaidu konsultatīvās padomes ieteikuma un medību saimniecības konsultatīvo grupu pārstāvju ievēlēšanas Valsts galvenais virsmežzinis A. Melnis apstiprināja sekojošu Medību saimniecības konsultatīvās grupas sastāvu:VMD pieaicinātie speciālisti:
1. Uģis Bergmanis – Teiču Valsts rezervāta direktora vietnieks zinātniskajā darbā (tel. d. 48 48277; 48 48291; m. 48 48173; fax 48 48161)
2. Vilnis Bernards – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta, Dabas aizsardzības nodaļas vecākais referents (tel. d. 7026524; m. 7624594)
3. Jānis Bērziņš – Latvijas mednieku un makšķernieku biedrības priekšsēdētājs ( mob. 9288249)
4. Juris Dalbiņš – LR Saeimas deputāts, Latvijas šaušanas federācijas prezidents (mob. 9413328)
5. Modris Grantiņš – Ogres Meža tehnikuma direktors (mob. 9361638; d. 50 24254; m. 50 57649; fax 50 44389)
6. Mintauts Kalniņš – LMMB kinologs (tel. m. 7518974)
7. Didzis Pakalns – žurnāla MMD galvenais redaktors (tel.m. 50 36216)
8. Jānis Zommers – CIC izstāžu un trofeju komisijas viceprezidents (mob. 9298699; m. 3028840)Medību saimniecības konsultatīvās padomes nolikumā fiksēti šādi mērķi un uzdevumi:
1. Izskatīt un apkopot virsmežniecību konsultatīvo grupu priekšlikumus un izstrādāt ieteikumus to realizācijai VMD.
2. Organizēt savu darbu tā, lai veicinātu valsts līmeņa medību saimniecību koordinējošu, mūsdienu prasībām atbilstošu un funkcionējošu sabiedrisku organizāciju veidošanos.
3. Informēt sabiedrību par medību saimniecības jautājumiem.
4. Ierosināt nepieciešamās ar medību saimniecību saistītās izmaiņas likumdošanā un citos normatīvajos dokumentos, kā arī piedalīties attiecīgo dokumentu projektu izstrādāšanā.
Medību saimniecības konsultatīvā padome ir izstrādājusi ieteikumus izmaiņām “Medību likumā”, kā arī medību trofeju ekspertu un medību šķirnes suņu ekspertu sagatavošanas un darbības nolikumu projektus. Nākotnē plānots aktīvi darboties mednieku eksaminācijas programmas izstrādē, analizēt medību saimniecības ekonomiskos faktorus un juridiskos aspektus.Nomedīto dzīvnieku skaits medību sezonā
1995./’96.g.sezona
1996./’97.g.sezona
1997./’98.g.sezona
1998./’99.g.sezona
1999./2000.gada medību sezonā
Dzīvnieki Uzskaite (gab.) Limits (gab.) Nomedīts (gab.)
Aļņi 9176 2122 1747
Staltbrieži 20445 4369 2915
Stirnas 46635 6788 4639
Meža cūkas 19341 9120 5896
Bebri 40066 15742 3981
Vilki 703 146
Lūši 649 72
Jenotsuņi 10793 1183
Lapsas 24753 6593
Baltie zaķi 13844 415
Pelēkie zaķi 23377 1362
Zaķi kopā 37221 1777
Caunas 18311 971
Ūdri 5948 48
Āpši 7531 103
Vāveres 31468 30
Ūdeles 13558 207
Ondatras 598 47
Seski 245
Rubeņu gaiļi 8158 662
Medņu gaiļi 1802 164
1998./99.gada medību sezonā
Dzīvnieki Uzskaite (gab.) Limits (gab.) Nomedīts (gab.)
Aļņi 8075 1630 1327
Staltbrieži 20026 4199 2645
Stirnas 41456 5254 3536
Meža cūkas 17274 7939 5163
Bebri 36755 13705 3219
Vilki 908 288
Lūši 686 87
Jenotsuņi 10335 1007
Lapsas 20426 6217
Baltie zaķi 13760
Pelēkie zaķi 24412
Zaķi kopā 38172 1852
Caunas 16270 866
Ūdri 5586 7
Āpši 7421 45
Vāveres 28857 13
Ūdeles 12519 206
Ondatras 5643 28
Seski 97
Lāči 10
Rubeņu gaiļi 8422 671 117
Medņu gaiļi 1734 150 57
Kraukļi 842
Vārnas 1271
Žagatas 764
1997./98.gada medību sezonā
Dzīvnieki Uzskaite (gab.) Limits (gab.) Nomedīts (gab.)
Aļņi 6974 1288 994
Staltbrieži 20462 4219 2675
Stirnas 38419 4214 2137
Meža cūkas 15228 7037 4061
Bebri 33630 13317 2639
Vilki 997 369
Lūši 714 158
Jenotsuņi 11022 1182
Lapsas 21442 4010
Baltie zaķi 14840
Zaķi kopā 40700 2437
Caunas 15649 690
Ūdri 5249 9
Āpši 7499 108
Ūdeles 11493 183
Ondatras 6002 45
Seski 68
Rubeņu gaiļi 7801 611 90
Medņu gaiļi 1584 140 36
Pīles 29204
Zosis 1076
Slokas 8849
Kraukļi 687
Vārnas 1846
Mežirbes 107
1995./96.gada medību sezonā
Dzīvnieki Uzskaite (gab.) Limits (gab.) Nomedīts (gab.)
Aļņi 7212 1488 1162
Staltbrieži 24902 6587 4263
Stirnas 69637 15036 12187
Meža cūkas 19741 11778 7420
Bebri 26294 10563 1160
Vilki 926 321
Lūši 703 321
Jenotsuņi 11650 1016
Lapsas 18466 4046
Baltie zaķi 13347
Pelēkie zaķi 23043
Zaķi kopā 36390 1923
Caunas 13473 683
Ūdri 4842 7
Āpši 7468 63
Vāveres 29796 16
Ūdeles 10154 146
Ondatras 3897 45
Seski 68
Lāči 10
Rubeņu gaiļi 8417 742 137
Medņu gaiļi 1532 141 45Latvijas meža dienas
Neoficiāls meža dienu pirmsākums bija 1928.gads, kad pēc Varakļānu mežziņa P. Purvīša iniciatīvas tika sarīkota sabiedrisko ēku apstādīšanas talka. Jau tā paša gada rudenī šim pasākumam radās sekotāji Strenčos un Bebrenē. 1929.gadā Meža darbinieku biedrības kopsapulce nolēma sarīkot Meža dienas 1930.gada pavasarī visā Latvijā. To uzdevums bija – ar attiecīgiem priekšlasījumiem, praktiskiem meža sēšanas, stādīšanas un kopšanas darbiem, ar meža kultūru un mežaudžu apskati propagandēt meža taupīšanu, kopšanu, ieaudzēšanu, vienlaikus veltījot vislielāko vērību sabiedrisko ēku, ceļu un lauku māju apstādīšanai. Meža dienās piedalījās gan skolēni gan armija, gan sabiedriskās organizācijas. Meža dienu galvenā prasība bija – labāk iestādīt mazāk un rūpīgāk, nekā vairāk un pavirši. Tā sasaucās ar Valsts prezidenta K. Ulmaņa atziņa, ka, ja nevar padarīt kādu darbu kā nākas, tad nav vērts to darīt. 1931.gadā uzsāka vairākus gadus ilgstošo Ložmetējkalna stādījumu veidošanu. 1932.gadā tika ierīkota ķiršu aleja gar autoceļu no Lietuvas robežas līdz Ventspilij. 30-jos gados Meža dienu dalībnieku skaits pieauga no 30 tūkstošiem 1930.gadā līdz pat 256 tūkstošiem. Tajā laikā tika apzaļumoti 5500 objekti, iestādot gandrīz pusotra miljona kociņu un krūmu alejās, gar ielām, ceļiem, dzīvžogos, parkos, ap sporta laukumiem, neieskaitot apmežotos izcirtumus un meža audzēšanai paredzētās zemes.
Padomju laikos Meža dienu pasākumiem bija cits skanējums un tas viss notika tikai nozares ietvaros, nedaudz piepalīdzot skolām.
Meža dienas atdzima 1995.gadā, kad meža platību atjaunošanā Jūrmalas virsmežniecībā piedalījās Valsts prezidents G. Ulmanis un Ķekavas skolas skolēni. Savukārt 1996.gadā radās ideja par Latvijas robežas apstādīšanu ar ozoliem, un tā pirmie ozoli tika stādīti Grenctāles robežpunktā gar Latvijas un Lietuvas robežu.
1999.gadā Valsts meža dienests organizēja Meža dienas ar mērķi – palīdzēt jaunajam mežam, atdodot mežam to, kas no tā paņemts un ko tas prasa. Tādēļ 30.aprīlī pirmo reizi visās Latvijas virsmežniecībās vienlaicīgi rīkoja tematiskus seminārus mežu īpašniekiem par meža atjaunošanu un kopšanas jautājumiem. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par Latvijas dabas bagātību – mežu, Valsts meža dienests visām skolām dāvināja A. Zviedres grāmatu “Egle”.