Automobiļa apstādināšanas problēma ir sena kā pašas automašīnas vēsture. Jau Karls Bencs un Gotlībs Daimlers prātoja par automobiļa bremzēšanas, precīzāk — apstādināšanas, efektivitāti. Kas zina, varbūt arī pirmais autoavārijas upuris, kam auto uzbraukšana beidzās letāli, būtu izdzīvojis, ja tolaik 6 km/h straujajam auto būtu jau uzstādītas bremzes ar modernajiem, kaut arī videi kaitīgajiem azbesta klučiem.
Bremžu evolūcija ir gājusi milzīgu ceļu — no horizontālas saķeres dzelzs klučiem, kas līdzīgi vēl tagad velosipēdos izmantotajām bremzēm iedarbojās uz riteņu aploku iekšmalu, līdz slēgtiem bremžu trumuļiem. Vēl straujāka bremžu evolūcija aizsākās Pirmā pasaules kara laikā un turpinājās līdz Otrajam pasaules karam. Problēmu atklāja auto sacīkstes un karstais Dienvideiropas un Ziemeļāfrikas klimats. Tā bija pietiekama motivācija, lai radītu pilnīgi jaunas konstrukcijas diskveida bremzes, kuru saķeres un bloķešanās laiks bija īsāks un efektivitāte lielāka nekā trumuļu bremzēm.
Kvalitāti nebremzē
Būtiskākais bremzēšanas sistēmā ir galvenais cilindrs. Tieši tur mehāniskais spēks, ar kādu izspiež pedāli, iedarbina hidraulisko spiedienu, ar kuru vienādā laikā līdz visiem riteņu cilindriem nonāk bremzēšanas impulss. Tā ir drošībai izšķiroši svarīga detaļa, tādēļ visi bremžu galvenie cilindri modernajās mašīnās veidoti tandēma dizainā, lai palielinātu drošību. Šīs ir precīzas ražošanas detaļas, ražotas pēc augstākajiem standartiem.
Būtiski pilnveidojot automobiļus, speciālisti arvien uzlaboja bremžu sistēmu parametrus. Visi modernie bremžu kluči un loki ir projektēti, lai tie izpildījuma ziņā spētu sacensties ar oriģinālaprīkojuma daļu līmeni. Daudziem noteikti ir zināms, ka jau tuvā nākotnē ir jāpazūd dalījumam: OE — oriģināldaļa, aftersales spare parts — pērcpārdošanas jeb nomaiņas rezerves daļa. Šā iemesla dēļ lielākie bremžu daļu ražotāji veic ne tikai savas produkcijas juridisko aizsardzību pret pakaļdarinājumiem, bet arī uzlabo pašu izstrādājumu kvalitāti un aizsardzību pret plaģiātismu.
Bremžu sistēma ir viena no daļām ikvienā automobilī, kuras pārbūve un novirze no oriģinālkonstrukcijas ir aizliegta. Šā iemesla dēl norit rūpīgs bremžu sistēmas uzlabošanas darbs tieši automobiļu ražotāju konstruktoru birojos un kopīgi ar stratēģiskajiem partneriem Bosch, LUK, Delphi, Ferodo u.c.
Gandrīz gadsimtu sens izgudrojums
Pērn apritēja 25 gadi, kopš automobilī tika uzstādīta pirmā bremžu pretbloķēšanas sistēma ABS, kuru izstrādāja firma Bosch. Pirmo reizi ar to aprīkoja S klases mersedesu 1978.gadā. Toreiz tas bija īpašais pa-pildaprīkojums. Nedaudz vēlāk analoģiska sistēma parādījās arī S klases konkurentā — BMW 7-Series.
Patents uz “bremzējošo riteņu preventīvās bloķēšanas mehānismu” tika izsniegts firmai Bosch jau 1936.gadā. Tomēr sistēmas ilgās izmēģināšanas izrādījās sarežģītas — tajā laikā iekārta bija pārāk sarežģīta un darbojās pārāk lēni. Un tikai pagājušā gadsimta 70.gados, pateicoties tehnoloģiskās revolūcijas ietekmē Bosch izdevās uzbūvēt funkcionējošu ABS. Šāda tipa ierīces tagad tiek izmantotas ne tikai autotransportā, bet arī uz dzelzceļa un pat lidmašīnās.
Braukšanas kursa noturētājs
Bremžu sistēmas pilnveidošana ir pastāvīgs un neapturams process. Piemēram, jaunākajos ASV Nacionālās kustības drošības administrācijas (NHTSA) pētījumos noskaidrojies, ka elektroniskās kursa noturības kontroles programmas (Electronic Stability Program — ESP) esamība automobilī ievērojami samazina nopietnu avārijas situāciju iespējamību.
Pētījumā autovadītājiem tika piedāvāts iziet pārbaudījumu īpašā simulatorā National Advanced Driving Simulator (NADS), kas imitē avārijas situāciju uz ceļa, vadot gan auto ar ESP sistēmu, gan bez tās. Kā izrādījās, pirmsavārijas situācijā autovadītāju, kas spēja saglabāt kontroli pār auto ar ESP un izvairīties no avārijas, bija par 34% vairāk nekā vadītāju, kas no negadījuma spēja izvairīties bez šīs sistēmas palīdzības.
Kāds cits tests pierādīja, ka ESP sistēmas izmantošana par 88% samazina tādu situāciju iespējamību, kad vadītājs zaudē kontroli pār automobili. Kā zināms, ESP ar īpašu sensoru palīdzību fiksē situāciju, kurā varētu tikt zaudēta kontrole pār auto, un, piebremzējot attiecīgo riteni, novērš iespējamo negadījumu. Šāda sistēma, piemēram, ļauj izvairīties no auto saslīdēšanas pagriezienā un palīdz vadīt auto uz slidena seguma.
Komplektā ar kultūru
Bremžu darbība ir process automobilī, kas darbojas soli solī ar autovadītāja brauk-
šanas kultūru un stilu . Lai nodrošinātu efektīvu darbību, ikvienam vadītājam būtu jākontrolē bremžu kluču un loku dilums, kā arī riteņu bremžu cilindru stāvoklis. Apgalvojums ir utopisks, jo autobraucējam tas prasa laiku, remontbedri un pamatzināšanas auto mehānikā.
Tomēr visiem automobilistiem būtu jāizvairās no iejaukšanās bremžu sistēmas darbībā, konstruktīvi tās pārveidojot bez CSDD atļaujas, jāseko bremžu šķidruma līmenim rezervuārā (zems līmenis nozīmē sūci caur cilindru manšetēm vai bremžu kluču pārmērīgu dilumu).
Autovadītājam svarīgi ir izsargāties no pārmērīgas bremžu uzkarsēšanas un nepieļaut uzkarsētu bremžu strauju atdzišanu (piemēram, iebraukšana dziļā ūdens peļķē), jo strauja bremžu disku atdzišana var izraisīt to savērpšanos, pat plaisāšanu, tādējādi var samazināties bremžu efektivitāte un bremzēšanas laikā var sākties pastiprināta stūres vibrācija.
Kravas auto
Uzmanieties no kravas auto!
Vai zināt, ka aizvadīto divdesmit gadu laikā kravas mašīnu bremžu sistēmas ir padarītas ne mazāk efektīvas kā vieglajiem automobiļiem?Piemēram, 1986. gada modelim MAN F90 bija vajadzīgi 60 metri, lai apstātos, braucot ar atrumu 80 km/h, bet aktuālajam modelim MAN TGA (ar 40 tonnu vezumu) nepieciešami vairs tikai 39 m un trīs sekundes. Interesanti, ka šāds autovilciens 80 km/h ātrumu spēj sasniegt 45 sekundēs…