Zirgkopība ir nozare , kurā tiek audzēti zirgi dažādiem nolūkiem. Piemēram , izklaidei , ēdienam , sportam u.c. Kopumā pasaulē ir ap 65 milj. Zirgu no kuriem 1/5 daļa atrodas Ķīnā.Tiek audzēti dažādu šķirņu, izmēru un krāsu zirgi. Sniegšu mazu ieskatu galvenajās zirgu audzēšanas nozarēs.
Zirga gaļa ir mazliet salda , maiga , tajā ir maz tauku un tājā ir daudz olbaltumvielu. Jauno zirgu gaļa ir gaišāka un arī garšas ziņā neizteiksmīgāka.
Paleolītā zirga gaļa ieņēma stabilu vietu ikdienas uzturā. Kamēr vēl nebija izplatījusies kristietība zirga gaļa tika ēsta Ziemeļeiropā kā daļa no Teitoņu ordeņa ceremonijām. 2. Pasaules kara laikā zemo krājumu un augsto liellop gaļas cenu dēļ , Nūdžersijas štatā legalizēja zirga gaļas tirdzniecību. Tomēr mūsdienās ASV cilvēki uzturā maz lieto zirga gaļu. ASV katru gadu tiek noslaktēti apmēram 50tūkst. Zirgu eksportam uz Eiropu , Teksasu un Japānu. ASV saražotā zirga gaļa tiek izmantota zooloģiskajos dārzos plēsoņu barošanai , jo kā jau iepriekš minēts zirga gaļa satur daudz olbaltumvielas. Diezgan daudz zirga gaļa uzturā tiek lietota Eiropā un Āzijā , taču aizliegta tā ir angliski runājošajās zemēs ( tādās kā Anglija un Austrālija) , kā arī Rumānijā un Brazīlijā. Islāma ticībā zirga gaļa tiek uzskatīta par „tīru” , taču ne atļaujamu. Dažviet zirga gaļa netiek ēsta , jo tā tiek uzskatīta par nabago ēdienu , un tas tiek uzskatīts par apkaunojumu ēst zirga gaļu.
2002. gadā , 14 vadošās zirga gaļas ražotājvalstis saražoja 700tūkst. tonnu zirga gaļas no kurām 2/3 vadošās 6 valstis : Ķīna , Meksika , Kazahstāna , Itālija, Argentīna , Mongolija.
Reti kad zirga gaļas ražotājvalstis audzē zirgus speciāli kaušanai(kā to dara ar liellopiem) , parasti tiek izmantoti bijušie sporta zirgi un citi lētie zirgi kuri tiek nopirki izsolēs.
Parasti zirga gaļa tiek kūpināta un sālīta , kā arī izmantota dažās salami receptēs.Austrijā tiek gatavots sautējums no zirga gaļas un dārzeņiem , arī klimpas dažkārt tiek gatavotas no zirga gaļas. Beļģijā zirga gaļa jeb viande chevaline tiek augsti vērtēta un tiek izmantota īpaša steika pagatavošanā. Francijā zirgu gaļa tiek pārdota speciālos veikalos , jo to ir aizliegts tirgot parastajos gaļas veikalos , kaut gan no 90iem gadiem tā tiek pārdota lielveikalos ,speciālās nodaļas . Zirga gaļa pārtikā tiek izmantota arī citās valstīs – Kanādā , Čīlē , Vācijā , Islandē , Itālijā , Japānā , Kazahstānā , Nīderlandē , Polijā (Kabanos desiņās), Rumānijā ( Tikai kā īpaša delikatese ) , Slovēnijā , Spānijā , Zviedrijā un Šveicē.
Zirgu audzēšana sportam ir ļoti izplatīts naudas pelnīšanas veids mūsdienās. Tam parasti tiek audzēti tīrasiņu zirgi , jo tie skaitoties sportiskāki un ātrāki. Katram sporta paveidam tiek audzēti speciāli zirgi. Parasti sportā spēcīgāki ir ērzeļi nevis ķēves , taču ir arī izņēmumi. Piemēram tā saucamie„American Quarter Horse” ir īpaši audzēti iejādēm. Vēl tiek uzskatīts , ka liela nozīme ir arī zirga vecākiem , piemēram , ja tie ir bijuši čempioni , tad arī to pēcnācējiem tiek prognozēti lieli sasniegumi. Zirgu audzēšana ir izplatīta visā pasaulē , bet diezgan liela tirgus daļa pieder ASV.
Audzē arī zirgus izklaidei , taču tie bieži vien pārtop par sporta zirgiem. Sākotnēji tie tie izmantoti izjādēm , kad tie kļūst vecāki tie tiek nopietnāk dresēti , un kā jau minēju tiek pārveidoti par sporta zirgiem. Retāk tie tiek izmantoti dažādām ‘eksotiskām’ izklaidēm , piemēram, cirkā.
Protams , arī lauksaimniecība ir nozarē, kurā tiek izmantoti zirgi , tie tiek izmantoti kā vilcējspēks. Kā vilcējspēks tie parasti tiek izmantoti attīstības valstīs , jo attīstītajās valstīs jau tiek izmantotas modernas tehnoloģijas un zirgi šādiem nolūkiem vairs nav nepieciešami.