Subates pamatskolas
9.klases skolnieces
Klintas Kraševskas
referāts Latvijas geogrāfijā.
Subate 2007
Saturs:
Ievads – Latvijas ezeri……………………………………………………………..3
Drīdzis…………………………………………………………………………………..4
Sateces baseins…………………………………………………………….4
Ezera salas…………………………………………………………………..5
Ezera dibens………………………………………………………………..6
Ezera krasts…………………………………………………………………6
Ezerā mītošie dzīvnieki…………………………………………………7
Apdraudējumi………………………………………………………………7
Nobeigums……………………………………………………………………………..8
Izmantotā literatūra……………………………………………………………….9
Latvijas ezeri
Latvija ir ezeriem bagātākā zeme. Mūsu valstī par 1 ha ir lielāki 2256 ezeri. Latvijas ezeri pārsvarā ir nelieli un to izvietojums – nevienmērīgs. Visvairak ezeru ir augstienēs, īpaši Latgalē un Augšzemē, vismazāk – Zemgalē, kur līdzenais reljefs un daudzās upes neļauj ūdeņiem uzkrāties.
Ezeru veidošanās.
Ezers ir dabiski radies, ar ūdeni piepildīts Zemes virsas padziļinājums. Vispirms izveidojās ieplaka (ezerdobe), kuru piepilda ūdens. Lielākā daļa Latvijas ezeru ir ledāja ieplaku jeb glaciālie ezeri, kas radušies leduslaikmeta beigās. Ledāja un tā kušanas ūdeņu darbības rezultātā izveidojās pauguriem un ieplakām bagāts reljefs. Daudzās ieplakās uzkrājās ūdens un veidojās ezeri. Latvijas reljefā sastopami šauri, gari ielejveida pazeminājumi – subglaciālās vagas (iegultnes). Tajās var būt izveidojies viens ezers vai vairaku ezeru virkne. Daļa zinātnieku uzskata, ka subglaciālās vagas izspiedis ledājs ar savu masu, bet citi -, ka tās izskalojušas zem ledus plūstošas upes. Pēc ezerdobes izcelsmes Latvijā ir arī lagūnas ezeri, vecupes ezeri, karsta ezeri.
Salas.
Latvijas ezeros kopa ir apmeram 350 salu. Ežezers ir līčiem un salām bagātākais ezers Latvijā. Lielākā ezersala – Viskūžu sala – atrodas Usmas ezerā. Drīdzis ir Latvijas dziļākais ezers, bet tā lielākā sala ir Bernātu sala (13,900 ha).
Drīdža ezers no Z krasta
Drīdzis
Viens no Latgales skaistākajiem un zināmākajiem ezeriem ir Drīdzis. Tas atrodas Krāslavas rajona Skaistas un Kombuļa pagastā. (Piebraukšana pa Aglonas – Krāslavas šoseju, no kuras jānogriežas pa ceļu Kombuļi – Sauleskalns. Attālums no Aglonas – 26 km; no Krāslavas – 13 km; no Kombuļiem – 4 km).
Drīdzis (Dreidzs, Dridzis) stāv pari visiem Latvijas un arī Baltijas ezeriem ar savu dziļumu – 65,1 m, bet ta vidējais dziļums ir 12, 8 m. Tā platība ir 772 ha, bet lielākais platums ir 2,4 km, garums – 9,8 km. Augstums virs jūras līmeņa ir 160,2m.
Ezera ūdenskrātuve aizņem subglaciālu iegultni, ielocītā pauguraines ieplakā ar vairakiem gariem līčiem.
Ezera aizaugums – ap 10%.
Kopš 1997.gada ezers ar apkārtejo ainavu ietilpst kompleksajā dabas liegumā „Drīdža ezers”. Lieguma teritorijā ir arī citi ezeri un vēl 10 purvi.
R līcis (tuvākais Sauleskalnam)
Sateces baseins
Ietekošā upe ir tikai viena – Čenčupe (no Liela Āžukņa). Ietek arī vairaki grāvji. Bet iztek kanals uz Ota ezeru.
Notekas sakums uz Ota ezeru.
Ezera salas
Ezerā ir 9 salas. Bernātu sala (lielākā, platība 13,900 ha), Liepu sala, Ozolu sala, Apšu sala, Zemā sala, Upes sala, Pizānu salas.
Ezera dibens
Ūdens tilpnei ir sarežgīts reljefs. Dibena struktūra ir smilšaina, mālsmilts, smiltis, oļi, arī akmeņi, līčos dažās vietās dūņas, bet ūdens ir ļoti dzidrs.
Akmeņainā Z piekraste
Ezera krasts
Krasta līnijas garums ir 41,4 km.
Krasta nogāzes Z malā stipri stāvas ar turpinajumu zem ūdens. Vēl stāvākas
nogāzes ir ezera vidusdaļā, lielajā dziļuma zonā. Vietumis krasti terasveidīgi, slīpi, D malā pauguraini; piekrastē sastopami lieli akmeņi. Var arī tikt pie krastiem.
Krastos aug biezas niedres, meldri, kosas, līčos lēpes, glīvenes, elodejas, u.c. Aug vienzieda krastenes, pamīšziedu daudzlapenes, mieturu hidrillas.
Kosu josla šaura, skraja; niedrujosla šaura, skraja; ūdeņu ērkšķuzāļu josla – šaura, skraja.
Stāvais Z krasts
Ezerā mītošie dzīvnieki
Ezerā mājo līdakas, asari, plauži, raudas, vēdzeles, arī ezera salakas (sniedzes), repši, līdakas, sapals, ķīsis, rudulis, līnis, kā arī zutis.
Nav novērota zivju slāpšana. Ir konstateti arī vēži.
2004.gadā zivju krājumi papildinati par 20 000 zandartiem.
Lasis
Apdraudējumi
Upes līci ietekošais gravis no Nameņa – nelikumīgi padziļināts un paplašināts. Drīdzī ieplūst humusvielām bagats ūdens. To visu ietekmē purva ūdeņu ieplūde.
No Hameņa ietekošais grāvis (ūdens duļķains,
Brūns).
Ikdienā to ir ļoti grūti iztēloties sev priekšā, kā tas viss izskataas, tur, ezera dzelmē. Saprast, ka ezers nav no neka uzradies. Ka tā veidošanās ir ilga un interesanta.
Ezeri ne tikai izdaiļo ainavu, tiem ir arī praktiska nozīme. Tajos ierīko zivaudzētavas, medī ūdensputnus, zvejo zivis. Ezeru krastos cilvēki labprāt atpūšas un sporto.
Protams, mēs visi varam lepoties ar to, ka mēs dzīvojam tik skaista zemē, kā Latvijā,- kurā ir skaistas pļavas, zaļi meži, dzidri zili ūdeņi. Mēs varam lepoties ar to, ka dzīvojam skaistā un, salīdzinoši, sakoptā valstī, kura nepamet un ievēro skaistās vietas šeit, mēgina tās pilnveidot, kopt un tīrīt.
Centīsimies tā arī turpmāk darīt un neaizmirst par vienu no Latvijas pērlēm, – par Latvijas ezeriem.
Drīdzis, A pusē
Izmantotās literatūras saraksts
„Lielā Latvijas enciklopēdija”, Zvaigzne ABC, 2005.g.
„64 Latvijas ezeru kartes”, „Copes Lietas” otrais speciālizlaidums, 2005.g.
„Lielā Latvijas enciklopēdija”, Zvaigzne ABC, 2005.g.
„Latvijas enciklopēdija”, 2 sējums. „Valērija Belokoņa izdevniecība.” 2003.g.
interneta adrese www.latvijasdaba.lv
interneta adrese www.google.lv