BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA
Grāmatvedības katedra
FINANSES UN KREDĪTS
Studiju darbs Nr.1
Latvijas Republikas
budžeta ieņēmumu daļas izpilde
1999.gadā
UNIII4 grupas studente
Sandra Geida
Pasniedzējs: A.Plotkāns
Rīga, 2000.
Latvijas Republikas
budžeta ieņēmumu daļas izpilde 1999.gadā.
1999.gadā VID administrētie galvenie nodokļi un nenodokļu ieņēmumi valsts budžetā iekasēti Ls 1297,5 milj. apmērā, t.sk. valsts pamatbudžetā ieskaitīts Ls 557,7 milj., speciālajos budžetos ieskaitīts Ls 49,5 milj. (t.sk. ieskaitīti Valsts autoceļu fondā Ls 49,3 milj., Vides aizsardzības fondā Ls 0,2 milj.), sociālās apdrošināšanas iemaksās – Ls 452,3 milj., iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 238,0 milj.
VID administrētie pamatbudžeta un sociālā budžeta ieņēmumi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 1999.gadā:
(milj. Ls)
Ieņēmumu gada plāns Faktiskie ieņēmumi Ieņēmumu izpilde % Novirze
Valsts pamatbudžets 539,8 557,7 103,3 17,9
Spec. budžets 54,2 49,5 91,3 – 4,7
Soc. apdroš. iem. 445,7 452,3 101,5 6,6
Iedzīvotāju ienākuma nod. 243,4 238,0 97,8 – 5,4
Jāatzīmē, ka pastāvīgi notiek VID izdevumu viena lata iekasēšanai samazināšana. Ja 1995.gadā viena lata iekasēšanai izdevumi bija 3,2 santīmu apmērā, tad 1999.gadā (pēc operatīvajiem datiem) izdevumi ir
1.attēls
2,6 santīmu apmērā, tātad ir sasniegta ekonomija 18,3 procenti (skat. 1.attēlu).
Arī turpmāk VID plāno samazināt izdevumus viena lata iekasēšanai, jo tas ir viens no svarīgākajiem elementiem Centrālās un Austrumeiropas partnervalstu nodokļu sistēmas reformas un modernizācijas programmas elementiem – izmantot nodokļu administrēšanas sistēmu ar iespējami zemākajām izmaksām.
2.attēls
VID administrētie valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1997.- 1999.gados
1999.gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, faktiski iekasētās valsts pamatbudžeta iemaksas samazinājušās par Ls 11,3 milj.
Neraugoties uz Krievijas krīzes sekām uz Latvijas ekonomiku 1999.gadā, VID administrējamo valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns tika pārsniegts par 17,9 miljoniem latu.
1999.gadā budžeta plāna izpildi ietekmē:
• Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu plāna pārpilde – par Ls 6,9 milj. jeb par 8,1%;
• Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāna pārpilde – par Ls 8,9 milj. jeb par 2,9%;
• Muitas nodokļa ieņēmumu plāna pārpilde – par Ls 1,2 milj. jeb par 7,8%.
Ieņēmumus negatīvi ietekmējošie faktori:
• Krievijas ekonomiskā un finansu krīzes sekas
(Jāatzīmē, ka 1999.gada beigās Krievijas krīzes negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku samazinājās. Tomēr nodokļu ieņēmumu sistēma joprojām izjūt Krievijas krīzes sekas, jo 1999.gadā, faktiski iekasēto valsts pamatbudžeta iemaksu apjoms nesasniedza 1998.gada līmeni. 1999.gada pēdējos mēnešos Latvijas ražošanas apjomi uzrādīja kāpumu, taču pašreizējie rezultāti nespēj kompensēt sliktos ražošanas rūpniecības rādītājus 1999.gada sākumā);
• nodokļu atmaksas (skat. analīzi pa nodokļu veidiem);
• nodokļu atvieglojumi (skat. analīzi pa nodokļu veidiem);
• nodokļu parādi
(Turpina pieaugt nodokļu parādu summa valsts budžetam, kurai, saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” 29.pantu tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas aprēķināšana, kā arī tiek apturētas piedziņas procedūras, un pēc stāvokļa 01.01.2000.g. ir sasniegusi valsts pamatbudžetam Ls 82,5 milj., sociālās apdrošināšanas iemaksas (sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas + sociālā nodokļa parādi) Ls 84,3 milj.);
• nodokļu parādu kapitalizācija
(1999.gada laikā saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta 10.punktu un Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumiem Nr.265 “Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju” pēc finansu ministra rīkojuma ir kapitalizēti nodokļu parādi 13 uzņēmumiem par Ls 9,9 milj. (1998.gadā 27 uzņēmumiem par Ls 11,0 milj.));
• nodokļu parādu dzēšana
(saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 25.panta 1.daļu pēc nodokļu administrācijas priekšlikuma Ministru kabineta noteiktā kārtībā finansu ministrs 1999.gada dzēsa budžetā ieskaitāmos parādus par Ls 5,1 milj. 1998.gadā – par Ls 2,8 milj.).
Ieņēmumus pozitīvi ietekmējošie faktori:
• nodokļu administrēšanas uzlabošana
Pastāvīgi uzlabojot nodokļu maksātājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, pakāpeniski VID kļūst par servisa organizāciju. Nosakot galveno nodokļu administrācijas stratēģisko mērķi – brīvprātīgo nodokļu nomaksu, VID nodrošina nodokļu maksātājiem:
– aktuālo informāciju par spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
– informāciju par viņu pienākumiem un tiesībām, kā arī procedūrām attiecībā uz aplikšanu ar nodokli un nodokļu saistību samaksu.
Kā rezultātā 1999.gadā brīvprātīgi nomaksātie nodokļi ir 86,4% (pamatbudžets + sociālās apdrošināšanas iemaksas).
VID teritoriālo iestāžu kontroles darbu rezultātā 1999.gadā budžetā papildus iekasēti Ls 15,6 milj.
Saglabājoties būtiskiem parādiem, kurus likuma noteiktajā kārtībā VID ir tiesības piedzīt, aktivizējies piedziņas darbs – 1999.gada 11 mēnešos veiktas 111493 piedziņas darbības, kā rezultātā piedzīti Ls 58,0 milj., attiecīgi 1998.g. 11 mēnešos veiktas 64837 piedziņas darbības, kā rezultātā piedzīti Ls 36,9 milj.).
• reģistrēto nodokļu maksātāju skaita pieaugums
(Līdz 2000.g. 1.janvārim bija reģistrēti kopumā 99.2 tūkst. nodokļu maksātāji – juridiskās personas. No 1999.gada 1.janvāra to skaits ir palielinājies par 7.6 tūkst.)
• nodokļu likmju palielināšana (akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem, etilspirtam, kombinētā likme vieglajiem automobiļiem) un jaunu preču grupu (kafija, bezalkoholiskie dzērieni, motocikli) aplikšana ar akcīzes nodokli;
• bezdarba līmeņa samazināšanās
(Pēc Nodarbinātības valsts dienesta operatīvajiem datiem, 1999.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 1886 cilvēkiem jeb par 1.7%. Līdz š.g. 1.janvārim bez darba valstī bija 109.5 tūkst. cilvēku jeb 9.1% no valsts ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (līdz 1999.gada 1.janvārim – 111,4 tūkst. jeb. 9,2%). Reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājums liecina par stabilizāciju darba tirgū un ir saistīts ar sezonalitāti un attiecībām ar darba devējiem. )
• vidējās bruto darba samaksas palielināšanās
(Pēc Latvijas statistikas datiem, 1999.gada 9 mēnešos, salīdzinot ar 1998.gada atbilstošo periodu, tautsaimniecībā nodarbināto strādājošo vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 5,7%. )
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi.
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 1999.gadā ir Ls 316.2 milj., kas ir par Ls 8.9 milj. vairāk nekā bija plānots un par Ls 0.1 milj. mazāk nekā 1998.gadā
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus pozitīvi ietekmēja:
• izmaiņas likumdošanā (pēc atsevišķu VID teritoriālo iestāžu sniegtām ziņām ir samazinājušās PVN atmaksas, galvenokārt kokmateriālu eksportētājiem sakarā ar to, ka š.g. jūlijā stājās spēkā 1999.gada 25.maija MK noteikumi Nr.198 “Noteikumi par PVN piemērošanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem);
• PVN maksātāju skaita pieaugums (līdz šā gada 1.janvārim LR Nodokļu maksātāju reģistrā bija reģistrējušies 46155 PVN maksātāji, kas ir par 16,6% vairāk nekā 1999.gada 1.janvārī)
• atsevišķu pakalpojumu veidu tempu palielināšanās 1999.gadā
(Pēc Latvijas statistikas datiem, 1999.gada 10.mēnešos, salīdzinot ar 1998.gada attiecīgo periodu, būtiski palielinājies maksas realizācijas apjoms šādās pakalpojumu sfērās: sadzīves tehnikas priekšmetu remontā – 3,7 reizes, pirmsskolas bērnu iestāžu pakalpojumos – 1,4 reizes, ar datoriem saistītajā sfērā – par 30,9%, nedzīvojamo telpu īrē – par 27,2%, atpūtas un sporta sfērā – par 24,6%, veļas mazgāšanā, ķīmiskā tīrīšanā, frizētavas un kosmētiskos salonos – par 17,6%, automobiļu remontā un tehniskā apkopē – par 11,3%).
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu negatīvi ietekmēja:
• Importa apjoma samazinājums naudas izteiksmē.
Pēc Latvijas statistikas datiem, 1999.gadā 11 mēnešos, salīdzinot ar 1998.gada atbilstošo periodu, Latvijas importa apjoms ir samazinājies naudas izteiksmē – par 9,4%,. Importa apjoma samazinājums naudas izteiksmē ir izskaidrojams ar importa cenu samazinājumu. Sakarā ar importēto preču apjoma samazinājumu naudas izteiksmē ir vērojams arī deklarēto importēto preču vērtības samazinājums. Pēc vairāku VID teritoriālo iestāžu sniegtās informācijas ir samazinājies kravu apjoms un tiek ievestas preces ar zemu vērtību, kas ietekmē PVN un akcīzes nodokļa ieņēmumus par importētajām precēm uz valsts robežas.
• PVN ieņēmumu samazinājumu uz valsts robežas. PVN iemaksas uz robežas pa mēnešiem atspoguļotas nākamajā grafikā.
3.attēls
PVN ieņēmumi uz valsts robežas 1998. un 1999.gadā pa mēnešiem.
1999.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, PVN ieņēmumi uz valsts robežas samazinājušies par Ls 10.5 milj.
• Rūpnieciskās ražošanas apjomu kritums.
Pēc Latvijas statistikas datiem, kopējie ražošanas apjomi 1999.gada 11 mēnešos ir samazinājušies par 10,3%, līdz ar to ir samazinājušies ieņēmumi budžetā, jo ir samazinājusies ar PVN apliekamā bāze.
• PVN pārmaksu izmantošana citu nodokļu maksājumu segšanai, tekošo nodokļu maksājumu segšanai vai atmaksu segšanai uz uzņēmumu kontiem.
1999.gadā PVN priekšnodokļa atmaksai un citu nodokļu maksājumu segšanai ir novirzīti Ls 134,8 milj., t.sk.
– novirzīts uz valsts pamatbudžetu (citiem nodokļiem) Ls 30,2 milj.,
– pašvaldību budžetā Ls 14,2 milj.,
– sociālās apdrošināšanas iemaksas Ls 32,1 milj.,
– atmaksāts nodokļu maksātājiem Ls 54,8 milj.
• Saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 13.pantu 1999.gadā izmaksātā PVN 12% kompensācija zemnieku saimniecībām Ls 4,1 milj. apmērā, kas ir par 26,1% mazāk nekā 1998.gadā.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksas 1999.gadā ir Ls 92.2 milj., kas ir par Ls 6,9 milj. vairāk nekā plānots un par Ls 0.2 milj. mazāk nekā 1998.gadā.
Uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumus 1999.gadā negatīvi ietekmēja:
• realizācijas apjomu kritums 1998.gada beigās, ko ietekmēja Krievijas krīzes. Tā rezultātā atmaksājamā uzņēmuma ienākuma nodokļa summa par 1998.gadu pārsniedz piemaksājamo par Ls 1,7 milj. (aprēķinātā nodokļa piemaksa (+) Ls 29,3 milj. un atmaksa (-) Ls 31,0 milj.). Minēto faktoru ietekmē 1999.gadā samazinājās uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi.
• Saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.pantu (nodokļu atlaides ziedotājiem) 1209 uzņēmumi, nosakot uzņēmuma ienākuma nodokļa lielumu par 1998.gada rezultātiem, saņēma atlaides Ls 5,6 milj. apmērā.
• Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 17.pantu (atlaides mazajiem uzņēmumiem) 9198 uzņēmumi, nosakot uzņēmuma nodokļa lielumu par 1998.gada rezultātiem, saņēma atlaides par Ls 2,9 milj.
4.attēls
Akcīzes nodoklis.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi 1999.gadā ir Ls 155.1 milj. (ieskaitot summas, kas pārskaitītas speciālajam budžetam), kas ir par Ls 6.9 milj. mazāk nekā bija plānots (skat. 1.tabulā) un par Ls 14.3 milj. mazāk nekā 1998.gadā.
1.tabula
(milj. Ls)
Akcizēto preču nosaukums 1999.gada normatīvs Faktiskā izpilde Novirze (3-2) % (3/2)
1. 2. 3. 4. 5.
Alkoholiskie dzērieni 44.2 45.1 0.9 102.0
Tabakas izstrādājumi 18.4 17.4 – 1.0 94.6
Vieglie automobīļi 3,9 4,6 0,7 117.9
Naftas produkti 95.4 87.7 – 7.7 91.9
pārejie 0.1 0.4 0.3 0
Kopā 162.0 155.1 – 6.9 95.7
Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” 14.pantu 1999.gadā Ls 49.5 milj. ieskaitīti Valsts autoceļu fondā, t.sk. decembrī – Ls 5.7 milj. (attiecīgi pagājušā gadā – Ls 53.4 milj., t.sk., decembrī Ls 8.8 milj.) un Vides aizsardzības fondā ieskaitīti Ls 235.3 tūkst.
Otrajā tabulā atspoguļoti dati par iekasētajiem akcīzes preču ieņēmumiem 1999.gadā, salīdzinājumā ar 1998.gadu, (t.sk. pārskaitītās summas speciālajam budžetam).
2.tabula
(milj. Ls)
Akcizēto preču nosaukums Faktiski iekasēts 1998.gadā Faktiski iekasēts 1999.gadā Novirze (3-2) % (3/2)
1. 2. 3. 4. 5.
Alkoholiskie dzērieni 42,2 45,1 2,9 106,9
Tabakas izstrādājumi 16,4 17,4 1,0 106,1
Dārgmetāli un dārgakmeņi 0,3 0,2 – 0,1 66,7
Vieglie automobīļi 3,5 4,6 1,1 131,4
Naftas produkti 106,9 87,7 – 19,2 82,0
Kopā 169,4 155,1 – 14,3 91,6
1999.gadā iekasētā akcīzes nodokļa lielākais īpatsvars ir akcīzes nodokļa iemaksām par naftas produktiem – 56,5%, par alkoholiskajiem dzērieniem- 29,1% un par tabakas izstrādājumiem – 11,2%.
Analizējot 2.tabulas rādītājus redzams, ka 1999.gadā ieņēmumi ir zemāki nekā 1998.gadā, vislielākais kritums ir naftas produktiem. Analizējot naftas produktu ieņēmumus pa preču grupām lielākais īpatsvars ir:
• Benzīnam (svinu nesaturošam + svinu saturošam), tā aizstājējproduktiem un komponentiem:
1999.gada 12 mēnešos – 60,4%, decembrī – 48,2%;
1998.gada 12 mēnešos – 62,4%, decembrī – 64,9%;
• dīzeļdegviela, tās aizstājējprodukti un komponenti:
1999.gada 12 mēnešos – 37,6%, decembrī – 47,2%;
1998.gada 12 mēnešos – 36,1%, decembrī – 33,5%.
Vislielākais kritums 1999.gadā,salīdzinot ar 1998.gada ieņēmumiem, ir svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem (par Ls 13727,8 tūkst. jeb par 20,6%), dīzeļdegvielai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem (par Ls 5575,0 tūkst. jeb par 14,5%) un degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem (par Ls 885,6 tūkst. jeb par 64,7%).
1999.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumus par naftas produktiem ietekmē vairāki savstarpēji saistīti faktori:
Importa apjoma samazinājums un tā ietekme uz aprēķinātajiem nodokļu apjomiem.
Pēc apkopotajiem Latvijas muitas statistikas datiem 1999.gada 12 mēnešos importētas 261,44 tūkst. tonnas svinu nesaturošā benzīna un tā aizstājējproduktu vai par 26,0% mazāk nekā 1998.gada attiecīgā periodā, 1998.gada 12 mēnešos – 353,33 tūkst. tonnas (skat. grafiku); t.sk. no Krievijas 1999.gadā importētas 18,24 tūkst. tonnas vai par 70,9% mazāk nekā 1998.gadā, 1998.gadā – 62,64 tūkst. tonnas.
5.attēls
Importa apjoma samazinājums būtiski ietekmēja aprēķināto akcīzes nodokli, 1999.gada 12 mēnešos svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem aprēķinātais akcīzes nodoklis bija Ls 54,8 milj., kas ir par Ls 11,0 milj. vai 16,7% mazāk nekā šajā pašā laika periodā 1998.gadā.
Dīzeļdegviela un tās aizstājējprodukti 1999.gadā importētas – 261,42 tūkst. tonnas vai par 24,0% mazāk nekā 1998.gadā, 1998.gadā – 344,31 tūkst. tonnas (skat. attēlu), t.sk., no Krievijas 1999.gada 12 mēnešos – 76,47 tūkst. tonnas vai par 61,2% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgā periodā, 1998.gadā – 197,21 tūkst. tonnas.
6.attēls
1999.gadā dīzeļdegvielai, tās aizstājējproduktiem aprēķinātais akcīzes nodoklis bija Ls 36,2 milj., kas ir par Ls 4,6 milj. vai 11,1% mazāk nekā šajā pašā laika periodā 1998.gadā.
Krietni samazinājies naftas produktu imports no Krievijas uz Latviju
1999.gadā turpinājās naftas produktu importa samazinājums no Krievijas, kas saistīts ar to, ka Krievija ir noteikusi ierobežojumu degvielas izvešanai. Piemēram, pēc apkopotajiem Latvijas muitas statistikas datiem 1999.gada 12 mēnešos, salīdzinot ar 1998.gada atbilstošo periodu,
– dīzeļdegvielas un tās aizstājējproduktu imports no Krievijas samazinājies natūrā – par 61,2%, naudas izteiksmē – par 57,6%,
– svinu nesaturošā benzīna un tā aizstājējproduktu imports no Krievijas samazinājies natūrā – par 70,9%, naudas izteiksmē – par 71,6%,
– degvieleļļas imports no Krievijas samazinājies natūrā – par 26,8%, naudas izteiksmē – par 70,3%,
– petrolejas imports no Krievijas samazinājies natūrā – par 29,8%, naudas izteiksmē – par 9,5%.
Augstas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem Latvijā un zemākas naftas produktu cenas kaimiņvalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Krievijā.
Naftas produktu realizācijas apjoma samazinājums iekšējā tirgū izskaidrojams ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī ar visaugstākajām akcīzes nodokļa likmēm naftas produktiem Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm (benzīnam: Latvijā – EUR 266, Lietuvā – EUR 256, Igaunijā –EUR 192 par 1000 litriem; dīzeļdegvielai – attiecīgi EUR 216, 118, 129 par 1000 litriem).
Pēc BNS datiem 95 E markas benzīna mazumtirdzniecības cena 30.decembrī Tallinā bija 0,575 USD par litru; Lietuvā – 0,610; Maskavā – 0,290; Kijevā – 0,320 savukārt Latvijā – 0,650 USD par litru .
Benzīna un dīzeļdegvielas importa cenu pieaugums.
Viens no importa apjoma samazināšanās iemesliem 1999.gadā ir benzīna un dīzeļdegvielas importa cenu pieaugums, ko ietekmēja naftas produktu cenu pieaugums pasaulē. Lai gan naftas cenas 1999.gada beigās nedaudz pazeminājās, visā pagājušajā gadā tika fiksēts naftas cenas būtisks kāpums. Pēc BNS ziņām 1999.gadā naftas cenas vidējais pieaugums bija 37%. Savukārt, ja salīdzina nevis vidējās, bet pēdējās cenas 1999.gadā un 1998.gadā, naftas cenas pieaugums bija gandrīz 140 procenti.
Naftas produktu realizācijas samazinājums.
Pēc Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas sniegtās informācijas, 1999.gada laikā naftas produktu realizācijas apjomi vidēji samazinājušies par 20%. Tajā pat laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem 1999.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, samazinājušies par 18%.
Autotransportu līdzekļu tirgus ietekme.
Kā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistika, 1999.gadā pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits bija 45861, kas ir par 20,1% mazāk nekā 1998.gadā. Tapāt 1999.gadā ir samazinājies pirmoreiz reģistrēto transportlīdzekļu kopskaits par 16,2%. 1999.gadā Latvijā reģistrēto jauno automobiļu skaits salīdzinājuma ar 1998.gadu arī ir samazinājies – par 6,3%.
Šogad Finansu ministrijas, Satiksmes ministrijas un LPAA speciālisti izstrādā jaunu vieglo automašīnu akcīzes nodokļa variantu, jo no 1999.gada 1.aprīļa ieviestais nodoklis sevi nav attaisnojis, gaidītā autoparka atjaunošanās nav notikusi. Samazinājies ievesto par 10 gadiem vecāko automašīnu skaits, taču ir pieaudzis to mašīnu skaits, kuras ir reģistrētas Lietuvā un par kurām nodokļi netiek maksāti vispār
Naftas produktu patēriņa samazinājums ražošanā.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotās informācijas, benzīna patēriņš 1999.gada 9 mēnešos ir samazinājies, salīdzinot ar 1998.gada attiecīgo periodu par 28000 tonnām vai 11,6%. Analizējot šos datus pa darbības veidiem vislielākais samazinājums ir:
• benzīnam – lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā par 1390 tonnām vai 14,9%, rūpniecībā – 1535 tonnām vai 6,4%, viesnīcās un restorānos – 148 tonnām vai 23,9%; rūpniecībā – 534 tonnām vai 3,3%; būvniecībā – 812 tonnām vai 7,3%.
1999.gada 9 mēnešos, salīdzinot ar 1998.gada attiecīgo periodu, mazuta patēriņš samazinājies par 32000 tonnām vai 6,2%. Analizējot šos datus pa darbības veidiem vislielākais samazinājums ir:
• mazutam – rūpniecībā par 30851 tonnām vai 6,4%; transports, glabāšana un sakari – 3742 tonnām vai 29,1%; lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā par 176 tonnām vai 18,3%, būvniecībā – 237 tonnām vai 7,6%.
Izmaiņas likumdošanā un normatīvajos aktos:
• saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” 6.panta 2.daļu, no 1999.gada 1.janvāra petrolejai un dīzeļdegvielai, ko piegādā tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras šos naftas produktus izmanto par kurināmo siltuma ieguvei apkurē, elektroenerģijas ražošanā vai siltuma enerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā, ir noteikta pazemināta akcīzes nodokļa likme – Ls 13 par 1000 litriem, kas akcīzes nodokļa ieņēmumus 1999.gada 11 mēnešos samazināja par Ls 2,9 milj. 1999.gadā izsniegtas 1556 izziņas (513 juridiskām personām, 1043 – fiziskām personām) par atļauju iegādāties iezīmētos naftas produktus.
• akcīzes nodokļa ieņēmumu apjomus ietekmēja arī tas, ka ar 1999.gada 1.janvāri stājās spēkā MK noteikumi Nr.289 “Noteikumi par akcīzes preču noliktavām” un saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” 10.panta 3.daļas 2.punktu akcīzes nodokli par naftas produktiem, kurus taksācijas perioda mēneša laikā izved no akcīzes preču noliktavas vai izmanto akcīzes preču noliktavā – iemaksā bankas iestādē 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, līdz ar to izveidojusies maksājumu nobīde salīdzinot ar pagājušo gadu, nobīdot šos maksājumus par vienu mēnesi.
• 1999.gada akcīzes nodokļa ieņēmumus par naftas produktiem ietekmēja atmaksas par 1998.gadu uzņēmumiem, kuri 1998.gadā naftas produktus izmantoja par izejvielu vai kurināmo (saskaņā ar MK noteikumiem Nr.50) – atmaksāts Ls 1,2 milj. Bez tam, 1999.gadā, saskaņā ar 1999.gada 29.jūnija MK noteikumiem Nr.233, atmaksātā no valsts pamatbudžeta degvieleļļa Ls 332,7 tūkst. apmērā izmantota kā kurināmais.
1999.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, ir vērojams pieaugums iekasētajiem ieņēmumiem no alkoholiskiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ko ietekmēja izmaiņas likumos “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” (sākot ar 13.08.1999. palielinātas nodokļu likmes) un “Par akcīzes nodokli alkoholiskiem dzērieniem” (sākot ar 13.08.1999. palielinātas nodokļu likmes un likmju maiņa sākot ar 11.12.1999.). Sākot ar 1999.gada 11.decembri un 2000.gada 1.janvāri tiks paaugstinātas nodokļu likmes, kā rezultātā alkoholisko dzērienu importētāji akcīzes nodokļa markas saņem un akcīzes nodokli samaksā pirms alkohola ievešanas Latvijā, kas būtiski palielināja ieņēmumus no alkoholiskajiem dzērieniem decembrī.
Pēc VID Akcīzes preču pārvaldes datiem, līdz 1999.gada 31.decembrim juridiskām personām, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu importu bija izsniegtas 43 licences, kas ir par 16,2% vairāk nekā šajā pašā laika periodā 1998.gadā.
Tabakas izstrādājumu ieņēmumu palielināšanos ietekmēja likmju paaugstināšana (sākot no 13.08.1999.). Tā kā tabakas izstrādājumiem akcīzes nodokļa markas uz cigarešu paciņām tiek uzlīmētas cigarešu ražošanas procesā (zem celofāna iepakojuma), tad tabakas izstrādājumu importētāji akcīzes nodokļa markas saņem un akcīzes nodokli samaksā pirms cigarešu izgatavošanas un ievešanas Latvijā. Tādējādi cigarešu importētājiem rodas iespēja īsi pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas nomaksāt lielākas akcīzes nodokļa summas par cigaretēm, kuras tiek saražotas un ievestas Latvijas teritorijā realizācijai vidēji divus mēnešus vēlāk pēc akcīzes nodokļa nomaksas.
7.attēls
Atsevišķos 1999.gada mēnešos netika izpildīts akcīzes nodokļa marku realizācijas plāns, bet aprīlī un maijā tika pārpildīts (attiecīgi par 23,2 un 54,5%) sakarā ar ievedmuitas tarifa pacelšanu; augusta plāna pārpilde (par 116,9%) saistīta ar akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem pacelšanu. Šī iemesla dēļ augusta mēnesī tika iemaksāta vislielākā summa 1999.gadā – Ls 3,8 milj., bet 1999.gada 2.pusgadā samazinājās marku realizācijas apjoms, jo samazinājās pieprasījums. Tātad var secināt, ka nodokļu likmju palielināšana tabakas izstrādājumiem 1999.gada augusta mēnesī uzreiz nedeva gaidāmo ieņēmumu pieaugumu, bet var arī prognozēt, ka 2000.-2001.gada laikā ieņēmumi no tabakas izstrādājumiem pa mēnešiem izlīdzināsies.
Līdz 1999.gada 31.decembrim juridiskām personām, kas nodarbojas ar tabakas izstrādājumu
– vairumtirdzniecību bija izsniegtas 111 licences, kas ir par 15,6% vairāk nekā šajā pašā laika periodā 1998.gadā,
– mazumtirdzniecību bija izsniegtas 11975 licences, kas ir par 5,8% vairāk nekā šajā pašā laika periodā 1998.gadā,
– importu bija izsniegtas 21 licences, kas ir par 16,7% vairāk nekā šajā pašā laika periodā 1998.gadā,
– ražošanu bija izsniegtas 4 licences (no 1998.gada skaits palicis nemainīgs).
Muitas nodoklis.
1999.gadā iekasētais muitas nodoklis Ls 16,1 milj., kas ir par Ls 1,2 milj. vairāk nekā bija plānots un par Ls 3,7 milj. mazāk nekā 1998.gadā.
Muitas nodokļa samazināšanās tendence, kas parādījās sākot ar 1997.gadu, ir saistīta ar to, ka pazeminās ievedmuitas likmes precēm, ar kuru izcelsmes valstīm ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgums (brīvās tirdzniecības līgums ar ES valstīm paredz pakāpenisku ievedmuitas tarifu samazināšanu), kā arī ar Latvijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā, kas nosaka vislielāko labvēlības režīmu tirdzniecībā ar 134 PTO dalībvalstīm (samazina ievedmuitas nodokļa likmes preču importam no šīm valstīm).
Sociālās apdrošināšanas iemaksas (sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas + sociālais nodoklis) 1999.gadā salīdzinājumā ar 1998.gadu.
8.attēls
Solis uz priekšu virzienā uz integrāciju ES (jāsoļo ir ilgi un jāizvairās no iestāšanās) ir arī sociālās apdrošināšanas pārņemšana ar 1998.gada 1.janvāri. 1998.gadā VID iekasētās sociālās apdrošināšanas iemaksas par 7,7 miljoniem latu pārsniedza ieplānoto apjomu, 1999.gadā – par 6,6 miljoniem latu.
Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu palielināšanos 1999.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, ietekmēja minimālās darba algas palielināšanās (no 1999.gada 1.janvāra minimālā darba alga Ls 50). Šo iemaksu iekasēšanas augšupeja izskaidrojama arī ar to, ka 1999.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksas tika administrētas prioritārā kārtā.
Attiecībā uz VID veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanu piedziņas jomā jāatzīmē, ka 1999.gada 11 mēnešos sociālās apdrošināšanas iemaksas ir piedzītas Ls 31005,5 tūkst. apmērā, kas ir 53,4% no visām kopā piedzītajām summām (Ls 58033,3 tūkst.).
Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus negatīvi ietekmē tas, ka vairāki uzņēmumi ir samazinājuši ražošanas apjomus un strādā nepilnu darba dienu, vai uz nenoteikto laiku apturējuši saimniecisko darbību, kas izraisa bezdarba līmeņa pieaugumu un darba vietu skaitu samazinājumu. Darba ņēmēju skaita kritums negatīvi ietekmē aprēķinātās darba algas apjomu un līdz ar to ieņēmumu no SAOI un IIN maksājumu samazināšanos dažos Latvijas rajonos.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
1999.gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklī bija iekasēti Ls 238,0 milj., kas ir par Ls 5,4 milj. mazāk nekā bija plānots.
9.attēls
Sociālās apdrošināšanas iemaksu (sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas + sociālais nodoklis) ieņēmumu un iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieņēmumu dinamika pa mēnešiem 1999.gadā.
Analizējot sociālās apdrošināšanas iemaksu (sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas + sociālais nodoklis) ieņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu dinamiku pa mēnešiem 1999.gadā var secināt, ka tiem nav tendences mainīties, jo nav vērojamas būtiskas svārstības starp sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu pieaugumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu pa mēnešiem 1999.gadā (1999.gadā iekasētie sociālās apdrošināšanas maksājumi salīdzinājumā ar 1998.gadu ir pieauguši par 5,8%, bet ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir palielinājušies par 8,4%).
Cēsu rajona nodokļu izpilde
Cēsu rajona nodokļu maksātāji 1999.gada valsts budžetā iemaksājuši 10 258,2 tūkstošus latu, tai skaitā:
valsts pamatbudžetā – 573,9;
valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās– 6 398,3;
iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 2 994,2
Kopējie maksājumi valsts budžetā, salīdzinot ar 1998.gadu, ir palielinājušies par 237,4 tūkst.latu jeb 2,4%.
Cēsu rajonu var uzskatīt par lauksaimniecisku. No nodokļu maksātāju skaita:
zemnieku saimniecības – 54,3%,
ar tirdzniecību nodarbojas – 21%,
ar pakalpojumu sniegšanu – 12,2%,
ar mežsaimniecību un mežizstrādi – 6,6%,
ražotāji – 3,6%.
Pavisam VID Cēsu rajona nodaļas uzskaitē ir 3 778 nodokļu maksātāji:
zemnieku saimniecības – 2 053,
individuālie uzņēmumi – 794,
uzņēmējsabiedrības – 653,
citas uzņēmējdarbības formas – 77.
Cēsu rajona nodokļu parāds valsts budžetam pavisam ir 3 075 100 latu. Parādnieki galvenokārt ir maksātnespējīgas vai bankrota procesā nonākušie uzņēmumi: publiskā a/s Līgatnes papīrfabrika, SIA Cēsu autoremonta rūpnīca, SIA Tace, A.Kažociņa i/u Vidzemes tekstils, Zukules i/u Riets, SIA Aureus, Skubiņa z/s Priedaines, SIA Amala, SIA Priekuļu sēklkopības stacija, SIA Karloss.
Cēsu rajona lielākie nodokļu maksātāji 1999.gadā.
Uzņēmuma nosaukums Samaksātā summa latos
1. A/s Lode 480 615
2. Cēsu raj.pašv.uzņ.centrālā slimnīca 251 093
3. Cēsu raj.patērētāju biedrība 216 243
4. A/s Ruks Cēsu gaļas kombināts 212 321
5. Cēsu virsmežniecība 196 101
6. Cēsu pils.pašv.siltumtīklu uzņēmums 151 999
7. Nevēlas, ka publicē
8. A/s Cēsu alus 141 182
9. Piensaimnieku sabiedrība Straupe 111 450
10. Cēsu pils.pašv.uzņ. Vinda 109 778
11. PKS Cēsis 108 741
12. SIA Cēsu būvnieks 105 368
13. Vidzemes nov.rehab.c. Līgatne 102 056
14. SIA Virāža 101 263
15. SIA Piebalgas alus 100 062
16. Cēsu pils pašv.uzņ.Dzīvokļu pārv. 99 665
17. SIA Runnestaven Latvija 99 250
18. K/s Raunas piensaimnieks 89 627
19. Cēsu raj.pašv.uzņ. Cēsu r.poliklīnika 87 944
20. SIA CED 87 571