Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbība ir jebkura saimnieciska darbība, kuras mērķis ir peļņas iegūšana, ražojot preces vai sniedzot pakalpojumus.
Cilvēks var darboties aktīvi un uzņēmīgi arī bez uzņēmuma izveidošanas, taču, darbībai paplašinoties, drīz vien izrādās, ka lietvedība būtu jāsakārto.
Uzņēmējdarbības uzsākšanai bez biznesa idejas vēl ir nepieciešama nopietna apsvēršana (ražošana -piedāvājums, atmaksāšanās, tirdzniecība u.tml.), jāizlemj uzņēmējdarbības juridiskā forma, uzņēmuma saimnieciskā puse, finansēšana.

1. Kas ir uzņēmējdarbības vīzija, misija, filozofija?

Uzņēmējdarbības vīzija ir uzņēmēja iztēlotais uzņēmējdarbības veids, kādu viņš iedomājās attīstīt un izveidot nākotnē, kādi varētu būt tās iespējamie rezultāti.
Uzņēmējdarbības misija ir darbības veidi, darbi, ko uzņēmums apņemas vai domā pildīt. Tā var būt tikai noteiktu izstrādājumu izgatavošana vai pakalpojumu sniegšana, bet var būt arī vides sakārtošana.
Uzņēmuma filozofija ir uzņēmuma augstākā līmeņa vadības vispārējie uzskati par vērtībām, tas ir, kas uzņēmējdarbībā būs svarīgākais peļņa par katru cenu, klienti un to apmierinātība, uzņēmuma tēls, zīmols u.c. Uzņēmuma filozofija noteiks uzņēmējdarbības galveno mērķi, turpmāko plānošanas procesu un arī uzņēmējdarbības veidu.
Uzņēmuma filozofija nosaka uzņēmuma misiju jeb sūtību, tā mērķus.

2. Kas uzņēmuma kultūra?

Uzņēmuma kultūra ir uzņēmuma attīstības pakāpe, ko tas sasniedzis savā pastāvēšanas laikā. Uzņēmuma kultūru raksturo piedāvāto produktu kvalitāte, uzņēmuma lielums, tēls, darbinieki, vadība, attiecības ar partneriem u.c. Tas nozīmē, ka nākotnes plānošanā uzņēmumam ir jāņem vērā un jānovērtē savi iepriekšējā perioda sasniegumi visās tās darbības jomās.

3. Kāpēc radās uzņēmējdarbības stratēģiskā plānošana un ko ar to saprot?

Pagājušā gadsimta 70.gados ASV un Japānas uzņēmumos sāka ieviest un nostiprinājās tāda vadības metode kā stratēģiskā plānošana. Stratēģiskās plānošanas rašanos izraisīja tādi objektīvi apstākļi kā tehniskais progress un jaunās tehnoloģijas, tirgus paplašināšanās, konkurences saasināšanās u.c. Šajos apstākļos bija nepieciešams paredzēt ārējās vides izmaiņas un uzņēmumam sava darbība šajā mainīgajā vidē. Ja uzņēmējdarbības mērķis ir punkts, kurā uzņēmumam ir jānokļūst, tad tās stratēģiskais plāns ir ceļa karte kā nokļūt pie mērķa. Tāpēc daudzos literatūras avotos uzņēmējdarbības stratēģiskais plāns tiek definēts kā mērķu un to sasniegšanas pasākumu konglomerāts. Katram uzņēmumam ir kopējais stratēģiskais plāns un funkcionālie stratēģiskie plāni. Pēdējie ir pamats kopējam stratēģiskam plānam. Uzņēmumā var izstrādāt šādas funkcionālos stratēģiskos plānus kā ražošanas, tirgvedības, finanšu u.c. Bieži funkcionālos plānus sauc par taktiskiem plāniem. Stratēģiskā plānošana ir kompleksu perspektīvu uzņēmējdarbības plānu izstrādāšana, lai sasniegtu paredzētos ilgtermiņa mērķus. Tā ietver darbības virzienu izvēli un to attīstību, prioritāšu noteikšanu, resursu vajadzības un to iegūšanas avotu prognozēšanu, ārējo faktoru izmaiņu paredzēšanu, piem., nodokļu likmju izmaiņu paredzēšanu, uzņēmējdarbības attīstības pakāpes noteikšanu, globālās darbības programmas pasākumu izstrādāšanu, tirgvedības jautājumu risināšanu, uzņēmējdarbības rezultātu paredzēšanu u.c. jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma ilgtermiņa vai vidēju termiņu attīstību. Par uzņēmuma stratēģisko plānu var uzskatīt uzņēmējdarbības [biznesa] plānu. Stratēģiskās plānošanas procesā ir jānoskaidro: kur uzņēmums grib nokļūt un kā tur nokļūt?

4. Kas ir taktiskā plānošana un kādi ir tās uzdevumi?

Ar uzņēmējdarbības stratēģisko plānošanu ir cieši saistīts jēdziens uzņēmējdarbības taktikā plānošana. Uzņēmējdarbības taktikā plānošana ir uzņēmējdarbības atsevišķu funkciju izpildes plānošana, kas paredz kā rīkosies atsevišķas nodaļas, lai izpildītu tos uzdevumus, kas tām ir jāveic uzņēmuma plāna ietvaros, kādas būs to tiesības un pienākumi. Kāda perioda taktiskie plāni var paredzēt uzņēmuma struktūras izmaiņas, struktūrvienību pienākumu izmaiņu. Visām taktiskos plānos paredzētām izmaiņām ir jāpamato to izdevīgums.

5. Kas ir operatīvā un kalendārā plānošana un kādi ir to uzdevumi?

Operatīvā plānošana ir ražošanas programmas plānošana īsam laika periodam [mēnesim, dienai], kurai pamatā ir tirgus pieprasījums, uzņēmuma ražošanas potenciāls, [jaudas, darbaspēks, izejvielu resursi], uzņēmuma mērķi un pasākumi tā funkcionālo spēju uzlabošanai. Operatīvs ir uz operāciju attiecināms, nekavējoši izpildāms. Operatīvie plāni tiek izstrādāti, lai konkretizētu stratēģiskos plānus. Operatīvās plānošanas uzdevums ir:
1. Ražošanas plāna detalizēšana un konkretizēšana, lai noteiktu, kad, kāda izmēra, modifikācijas utt. preces ražot vai kāda veida pakalpojumus sniegt atbilstoši noslēgtiem līgumiem, pieprasījumam vai citiem apsvērumiem.
2. Ražošanas resursu [jaudu, materiālo resursu un darbaspēka] vajadzības noteikšana atbilstoši konkretizētai ražošanas programmai.
3. Materiālo resursu sagādes plānošana un to piegāžu organizēšana atbilstoši konkretizētam ražošanas plānam.
4. Ieņēmumu un izdevumu plānošana, ņemot vērā konkretizētos plānus.
5. Pārdošanas plānošana.
6. Atsevišķu ražošanas struktūrvienību darba plānošana.
Izstrādātie plāni ir jānovērtē, vai tajos nav ieviesušās kļūdas, vai tie ir izpildāmi, optimāli utt.

Operatīvo plānu paveids ir kalendārais plāns, kas ir plāns, kurā pildāmie uzdevumi ir piesaistīti atsevišķām kalendāra dienām.
Kontrole ir nepieciešama, lai iegūtu informāciju par plānu izpildes gaitu, par novirzēm no plāniem to pildīšanas procesā, lai savlaicīgi pieņemtu lēmumus, ja plāni netiek izpildīti un uzņēmumam būtu mazāk zaudējumu.

6. Kas ir uzņēmējdarbības koncepcija un kādi ir tās uzdevumi

Daži autori [ vācu profesori H. Meferts, M. Brūns u.c.].uzskata, ka pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas, vai kādu izmaiņu izdarīšanas darbojošos uzņēmumos, ir jāizstrādā nākošo produktu ražošanas vai paredzēto izmaiņu koncepcija.
Koncepcija ir latīņu vārds un nozīmē kāda darba satura un formas pirmo uzmetumu, kurā ir redzamas nākošā darba kontūras, paredzamie mērķi, darbības gaita, iedomātie darbības virzieni.
Uzņēmējdarbības koncepcija ir uzņēmuma vadības iecere, darbības uzmetums uzņēmējdarbības veidošanai, attīstīšanai, pārveidošanai, kurā atainoti tās mērķi, darbības iespējamie virzieni, stratēģija un tirgvedības instrumenti. Koncepcijas izstrādāšana palīdz:
1/ ātrāk saskatīt, kādi ir izvirzītie mērķi: pārāk lieli, sasniedzami, mazi, kļūdaini;
2/ vai ideja par izvēlēto uzņēmējdarbības virzienu ir dzīvotspējīga, vai vajag to īstenot: būs produktu patērētāji, ražošanas resursi, zināšanas u.c.
3/ vai pareizs ir lēmums par uzņēmuma produktu sortimenta izmaiņām, ražošanas paplašināšanu, tehnoloģijas nomaiņu vai citām izmaiņām.
Koncepciju var izstrādāt ne tikai visai uzņēmējdarbībai, bet arī funkcionālās, piem., tirgus paplašināšanas u.c. Koncepcijas izstrādāšana ir uzskatāma par priekšplānošanas procesu, kas palīdz uzņēmējam:
– savlaicīgi atklāt daudzas neskaidrības un tās noskaidrot;
– atklāt iespējamos riskus un tos savlaicīgi novērst;
– neuzsākt uzņēmumam neizdevīgus darbības virzienus un līdz ar to novērst iespējamos zaudējumus;
– palīdz rast labākus uzņēmējdarbības, tās stratēģijas variantus;
– dod iespēju paredzēt iespējamos uzņēmējdarbības rezultātus;
– ātrāk nonākt pie informācijas lēmumu pieņemšanai.
Lai izstrādātu uzņēmējdarbības koncepciju, tāpat kā plānošanā, ir jāveic uzņēmuma iekšējās un ārējās vides analīze, ņemot palīgā koncepcijas izstrādāšanā intuīciju, kā arī prognozējot sabiedrības , tirgus u.c. attīstību.

7. Kāda ir plānu izstrādāšanas gaita un no kura posma ir visvairāk atkarīga to precizitāte?

Jebkura plāna izstrādāšanai ir šāda shēma:

1. Problēmas izvirzīšana.
2. Informācijas vākšana.
3. Informācijas apstrāde un pētīšana.
4. Problēmas risināšanas iespējamo variantu izstrādāšana.
5. Variantu novērtēšana.
6. Izšķiršanās par risinājuma veidu ar dažādu paņēmienu palīdzību [ punktu, pēc sagaidāmiem rezultātiem u.c.]. Plāna uzdevumu izstrādāšana Plānošana

7. Uzdevumu došana izpildītājiem un mudināšana [motivēšana] tos pildīt. Izpildes vadīšana

8. Plānu izpildes rezultātu noteikšana un salīdzināšana ar plānoto. Kontrole

Tiešais plānošanas process aptver pirmos piecus punktus, ko parasti veic plānotāji, sestais punkts ir lēmuma pieņemšana par varianta izvēli. Tas parasti ietilpst vadītāja kompetencē. Septītais punkts ir plānu realizācija, kas lielā mērā ir atkarīga no tā, kā vadītājs ir pratis uzdevumu iedot un cik labi spējis motivēt darbiniekus darbam. Beidzot plānu izpildes pārbaude [kontrole] ir nepieciešama, lai redzētu kādā mērā tiek izpildīts ieplānotais, vai nav novirzes no plāna, lai noskaidrotu noviržu cēloņus un gūtu informāciju nākošo plānu izstrādāšanai. Šo funkciju var veikt pats vadītājs vai viņa uzdevumā kāds speciālists.

8. Kādi ir iespējamie informācijas avoti, kurus var izmantot uzņēmējdarbības plānošanas procesā?

Vispirms plānu izstrādāšanai ir jāizmanto uzņēmuma iekšējā informācija. Tā ir:

1. Finanšu grāmatvedības pārskata dati par apgrozījumu, ražošanas krājumiem, saistībām, finanšu līdzekļiem, kapitāla piesaisti, peļņu u.c.
2. Vadības grāmatvedības jeb izmaksu vadīšanas (kontrolēšanas) nodaļas informācija, kas var būt šāda: produktu pašizmaksa, rentabilitāte, likviditāte, darba ražīgums u.c.
3. Tirgvedības daļas pētījumu rezultātā iegūtā informācija: uzņēmuma tirgus daļa, pircēju atsauksmes par produktiem, garantijas darbnīcu dati u.c.
4. Pārdošanas daļas dati par atsevišķu produktu noietu kopumā un atsevišķos tirgos, produktu krājumi noliktavā u.c.
5. Personāla daļas uzskaites dati par darbinieku mainību, kvalifikāciju u.c.

Ārējās informācijas avoti ir:

1. Valdības publicēti pārskati un prognozes.
2. Valsts statistikas pārvaldes dati.
3. Tirdzniecības un rūpniecības kameras dati.
4. Komercreģistra dati.
5. Katalogi un prospekti.
6. Interneta informācija.
7. Reklāma.
8. Informācija, ko sniedz avīzes, žurnāli u.c.

9. Kādas darbības ir jāveic ar informāciju, lai to varētu izmantot plānošanas procesā?

Visa iegūta informācija ir jānovērtē, vai tā pareiza, pilnīga un ticama. Sevišķi rūpīgi ir jānovērtē ārējā vidē iegūtā informācija un tās avoti. Pēc tam tā jāapstrādā, lai varētu pēc tās atklāt kādas likumsakarības, attīstības tendences, izmaiņu cēloņus u.c. Tikai pēc šādas informācijas apstrādes to var izmantot plānu izstrādāšanā.