Saturs
Mērdzenes pagasts…………………………………………………………………………………3.lpp
Stiglovas Romas katoļu baznīca ………………………………………………………………4.lpp
Karātavu kalns……………………………………………………………………………………….5.lpp
Rītupe…………………………………………………………………………………………………….5.lpp
Mērdzenes krucifikss……………………………………………………………………………..6.lpp
SIA Latgales dolomīts…………………………………………………………6.lpp
Secinājumi……………………………………………………………………………………………10.lpp
Tēzes…………………………………………………………………………………………………..11.lpp
Mērdzenes pagasts
Mērdzenes pagasts atrodas rajona vidusdaļā. Tā zemes robežojas ar Pušmucovas Mežvidu, Malnavas, Goliševas, Blontu pagastu, aizņem 8951 hektāru lielu platību. Pagasta teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļš Kārsava-Ludza-Ezernieki, 2. šķiras autoceļi Ludza-Stiglova-Kārsava, Mērdzene-Goliševa, Mērdzene-Čieri un Mērdzene-Stiglova.
Mērdzenes pagasta lielākā daļa atrodas Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, tā pārējā daļa Latgales augstienes Burzavas paugurainē. Augstākie pauguri: Diervanīšu, Karātavu, Kausinieku, Kviešu kalns. Cauri pagastam tek Rītupe, Strauja, Ločupeite un Kreiču strauts.
Trešdaļu pagasta teritorijas aizņem meži, īpaši iespaidīgs ir Kravcovkas masīvs. Pagasta teritorijas dienvidaustrumu daļā gandrīz tūkstoš hektāru platībā stiepjas vietām augstais, vietām zemais Kreiču purvs. Krievu Stiglovā stiepjas 32 ha plašais nosusinātais purvs, tajā iegūto kūdru izmanto pakaišiem, lauku mēslošanai un zālāju sēklu audzēšanai. Pagastā atrodas daļa no 1985.- 1988. gadā atklātās Degļovas dolomīta atradnes. Dolomīts derīgs šķembu ražošanai.1998. gadā izpētīta Vecpiragovas smilts-grants atradne. Smilts piemērota būvniecībai.
2000. gadā Mērdzenes pagastā bija 964 iedzīvotāju. Nacionālais sastāvs: 75,5% latviešu, 22,3% krievu, moldāvi.
Pagasta administratīvais centrs ir Mērdzene. Citas apdzīvotas vietas: Baranova, Boltāni, Čieri, Degterova, Diervanīši, Grabežova, Jaunpiragova, Kapačova, Kausinīki, Kitkova, Kozukolni, Kravcovka, Kreiči, Krievu Stiglova, Lapatnīki, Latviešu Stiglova, Lielie Bati, Malzubri, Mihalova, Miški, Parsikova, Pudinova, Repki, Rūzori, Samuši, Silagaiļi, Silinīki, Silkāni, Sloboda, Šalaji, Šķirmanti, Tabulova, Vacpiragova.
Kādreiz tagadējā pagasta teritorijā ir pastāvējušas divas lielas muižas-Mihalovas un Stiglovas. Mihalova izveidojās par nozīmīgu amatniecības centru, kas attīstījās arī kā tirdzniecības centrs pie Ludzas-Kārsavas lielceļa.
18.gs. Mihalovas muiža bija viena no lielākajām Ļucinas apriņķī, muižai piederēja 218 zemnieku sētas.Muižu zeme agrārās reformas laikā sadalīta. Līdz 19.gs.beigām Vecpiragovas sādžā darbojās Kiliša ūdensdzirnavas. No 1912.g.līdz pat 20. gs. 50. gadiem Mihalovā darbojās ūdensdzirnavas „Gulbīši”, Pudinovā no 1919.g. līdz 1945. g. –ūdensdzirnavas „Slūžas”. Abās dzirnavās malti graudi, kārsta vilna un velta vadmala. „Slūžās” darbojās arī kalve un kuļmašīna.
1935.gadā pagastā reģistrētas 2278 zemnieku saimniecības. Visvairāk tajās audzēja rudzus, miežus, auzas, linus un kartupeļus.
Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Silinīku pilskalns, Stiglovas senkapi (Kara kalns). Vietējas nozīmes arheol. piemin. –soda vieta Mērdzenes Karātavu kalns. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis ir Stiglovas katoļu baznīca.
Mērdzenē uzstādīta piemiņas plāksne 2. pasaules karā kritušajiem novadniekiem.
Pudinovā pie Ludzas-Kārsavas ceļa atrodas divas dižliepas, to apkārtmērs ir 4,0m un 4,4 m. Uz rietumiem no Stiglovas baznīcas atrodas Karolīnas liepa (apkārtmērs 2,71 m).
Stiglovas Romas katoļu baznīca
Stiglovas Romas katoļu baznīca atrodas Ludzas rajonā Mērdzenes pagastā. Stiglovas draudze robežojas ar Malnavas, Pušmucovas, Ludzas, Bērzgales un Mežvidu draudzi. Līdz Malnavas draudzes baznīcai – 20 km, Pušmuovas – 8 km, Ludzas – 23, Bērzgales – 14 km, Mežvidu – 20 km.
Stiglovas baznīca uzcelta 1709. gadā jezuītu vadībā un ar bīskapa M. Poplavska atbalstu. Sākotnēji šī baznīca tika uzcelta Mērdzenē, to sauca par Mihailovas jeb Pudinovas baznīcu. 1769. gadā bīskaps Jānis Stefans Gedrojcs šo baznīcu pārcēla uz lielo Stiglovas sādžu un pārbūvēja par Stiglovas baznīcu. No seniem laikiem Stiglovas baznīcai bija lieli īpašumi. Šeit dzīvoja un Latgales un Kurzemes katoļu baznīcu vadīja pirmais Livonijas bīskaps Miķelis Poplavskis (675.-1710.). Muiža, kurā viņš dzīvoja, atradās tikai nepilna kilometra attālumā no tagadējās Stiglovas baznīcas uz Kārsavas pusi. Šos īpašumus 1825. gadā baznīcai atsavināja valsts.
Tātad tagadējās Stiglovas baznīcas pirmsākumi meklējami jau 1709. gadā. Tā pārbūvēta 1769. gadā, torņi pārbūvēti 1929. gadā.
Stiglovas baznīca ir trīsjomu telpa, celta guļbūves tehnikā uz augstiem laukakmens mūra pamatiem. Baznīcai ir krustveida plānojums ar vēlāk piebūvētu sakristeju. Stiglovas katoļu baznīca ir viena no skaistākajām Latgales koka baznīcām. Baznīcas izmēri – 27x17x17 metri, nožogota ar akmens mūri. Rietumos no galvenās ieejas iežogojuma stūros stāv divas nelielas koka kapelas ar zvana torņiem.
Baznīcai ir divi torņi, sākotnēji to noslēgums bijis baroka stilā, bet pēc remonta 1929. gadā tie ieguva tagadējo formu – zvaigznes griezuma piramīdu ar romantiskas stilam raksturīgajiem trīsstūrainajiem zelmeņiem. Baznīcas jumts līdz 1956. gadam bija no dēlīšiem, bet tad jumta segums noklāts ar skārdu. Baznīca no ārpuses apšūta ar dēļiem, apšuvumam izmantotas kaltas naglas, apšūti arī torņi. Griesti un grīdas ir no koka. Kora telpu un griestu smagums balstās uz koka pīlāriem. Kora telpās ir ērģeles. Baznīcai ir trīs altāri. Baznīcā atrodas vairāki nozīmīgi glezniecības un dekoratīvas mākslas pieminekļi.
Stiglovas katoļu baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un 2005. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā.
Karātavu kalns
Karatavu kalns atrodas Mērdzenes pagastā, Kārsavas – Mērdzenes šosejas rietumu pusē, 200m uz ziemeļiem no Kārsavas – Mērdzenes un Mērdzenes – Stiglovas ceļu krustojuma. Karātavu kalns ir izstiepts ziemeļu – dienvidu virzienā, 60x130m liels un 25m augsts. Tam ir sedlveida forma ar pacēlumiem ziemeļu un dienvidu galos. Soda vieta ir valdošā augstiene tuvākajā apkārtnē un tā dienvidu galā saglabājies trigonometriskā torņa pamatu kvadrāts. 5m uz ziemeļiem no pamatu vietas ir vairāki līdz 0,5m diametrā lieli akmeņi. Ziemeļrietumu nogāzē saskatāmas vairākas terases, bet nav nosakāms vai tās ir dabīgas vai mākslīgas. Kultūrslāņa nav.
Būvējot šoseju ir norakta austrumu nogāze. Tagad noraktā daļa aizaugusi ar kokiem un krūmiem.
Mērdzenes Karātavu kalns – soda vieta ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis.
Rītupe
Rītupe (Ūdrāja, Krievijā Utroja) – Veļikajas pieteka. Upe iztek no Meirānu ezera Rēzeknes rajonā pie Bērzgales. Augštece Burzavas paugurainē. Zilupes līdzenumā un Abrenes nolaidenumā. Krievijā, bijušajā Latvijas teritorijā Abrenē upe tek pa Mudavas zemieni uz ziemeļiem. Ietek Veļikajā no kreisa krasta ~10 km lejpus Ostrovas. Lielākā pieteka lejtecē – Lža (tās augštece Latvijā – Ludza). Upei lielākās pietekas Latvijā (labā): Strauja (24 km), Ziblas strauts. Lejpus Abrenes upē ietek Lada (Ledupe). Upe ir stipri līkumaina, ar plašām palienēm un daudzām vecupēm; vietām regulēta. Stipri aizaugusi, galvenokārt ar meldriem un glīvenēm. Daudz parasto upes zivju. Ūdenskritumam izmantojama no Stiglavas (Mērdzenes pagasts). Upei tuvumā ir Sanktpēterburgas – Varšavas dzelzceļa līnija un autoceļš, kas to vairākkārt šķērso. Kritums Latvijā 49 m (0,74 m/km). Upes senākais nosaukums ir Ūdrāja, kas vēlāk krieviskots uz Utroja un pārtulkots atkal latviski uz Rītupe. Latgaliskais upes nosaukums ir – Iudrupe (Ūdru upe), ko krievi nodēvēja par Utroju, un tad latvieši par Rītupi (no krievu valodas vārda utro – rīts).
Garums 176 (Latvijā 56) km
Baseins 3012 (Latvijā 1453) km2
Gada notece 0,06 (Latvijā 0,123) km3
Izteka Meirānu ezers
Ieteka Veļikaja
Tek caur Latvija, Krievija
Mērdzenes krucifikss
Krucifikss ciemā tika uzstādīts tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas (kā stāsta vecmāmiņas, tas atradies te arī pirmās brīvvalsts laikā). Pie krusta maijā pulcējās psalmu dziedātājas, krucifikss apliecināja latgalisko katoļu tradīciju noturīgumu. Kad remontēja un paplašināja ceļu, iznāca tā, ka krusts nu atradās pašā ceļa malā. Tas bija jāpārceļ. Kur būtu labākā vieta? Kopā ar draudzes prāvestu Andri Jonānu tika apsvērti varianti.Tā kā nebija īpaši ērti krustu novietot blakus estrādei un futbola laukumam, izvēlējās vietu ceļa otrā pusē starp ambulanci un aptieku. Laukumu noplanēja, atveda melnzemi, izveidoja celiņus. Bija izsludināts konkurss par krusta veidošanu. Četru pretendentu vidū par labāko tika atzīts kārsavieša Sandra Kirovaiņa projekts. Daudzus krucifiksa elementus viņš arī izveidoja pats. Apkārtni iekārtoja daiļdārzniece Velta Drule.
Krucifiska atklāšana
Uz krusta iesvētīšanu gaidīja ierodamies viņa ekselenci bīskapu Jāni Buli, bet diemžēl bīskapa darba grafikā pēkšņi bija radušās izmaiņas un viņš neatbrauca. Bet iesvētīšanas brīdis tāpat izdevās gan svinīgs, gan sirsnīgs.
Krusts ir atslēga uz debesīm. Turēsim krusta zīmi cieņā. Nav labi, ja cilvēki kapsētā, noņemot vecos kapu krustus, izmet tos aiz žoga. Būtu jāmācās no cilvēkiem, kuri, krustam garām ejot, cieņā apstājas, noņem cepuri un pārmet krustu, — tā, iesvētot krucifiksu, teica Jāzeps Aglonietis. Andris Jonāns aicināja turēt cieņā svētas lietas.
SIA Latgales dolomīts
Pēc Ģeoloģijas pārvaldes datiem, mūsu rajona teritorijā viens no vērtīgākajiem derīgajiem izrakteņiem ir dolomīts.Tieši par tā ieguvi pašreiz ir vislielākā interese. Protams, vēl ir arī smiltsgrants, māla, kūdras un sapropeļa krājumi,bet šobrīd tie uzņēmējus tik daudz nepiesaista.
Degļevas atradne, kuras lielākā daļa atrodas Mērdzenes pagastā, ir 315 ha liela, arī dolomīta krājumi tajā ir milzīgi. Šajā atradnē Mērdzenes pagasta Rūzaros pērnā gada septembrī darbu sāka SIA Latgales dolomīts. Saistībā ar karjera atvēršanu jau pirms tam Mērdzenes pagastā izvērsās asas diskusijas, vai ir lietderīgi tieši šajā vietā atļaut dolomīta izstrādi, jo tas var ietekmēt apkārtējas vides kvalitāti. Visas nepieciešamās atļaujas tika iegūtas, un firma uzsākusi darbu.
Šodien piedāvājam jums sarunu ar Natāliju PEIRĀGU, SIA Latgales dolomīts vadītāju.
Dzīve ievirzījusies tā, ka pēc koledžas beigšanas viņa iesaistījās savas ģimenes biznesā, kas saistīts ar lauksaimniecības tehnikas un tās rezerves daļu izplatīšanu. Šie 10 gadi veido viņas uzņēmējdarbības pieredzi, pierādot, ka viņa var biznesā darboties. 2005. gadā pēc paziņu ieteikuma viņa nopirka zemes gabalu Mērdzenes pagastā. Piesaistes objekts bija dolomīta iegulas, kas izpētītas jau padomju laikā. Jau pērkot zemes gabalu, Natālija pašvaldībā norādīja, ka vēlas izstrādāt dolomītu, lai pagasta teritoriālajā plānojumā karjers būtu jau iezīmēts. Līdz izstrādnes licences saņemšanai pagāja trīs gadi.
— Šī sfēra man bija pilnīgi sveša, bet tas nenozīmē, ka to nevar apgūt. Tas ir pat interesanti, īpaši tāpēc, ka dolomīta ieguvei un pārstrādei ir reāla perspektīva. Iepazinos ar dolomīta ieguves vietām karjeros Rīgas rajonā. Jā, pieredze viņiem bagāta, gadu desmitos skaitāma, bet dolomīta krājumi tur pamazām izsīkst. Tātad Latgalē ar tās neskartajiem krājumiem paveras vēl lielākas iespējas. Ļoti lielu nozīmi pievērsu tehnikas iegādei. Tehnika mums tagad ir tāda pati kā Salenieku dolomītā, šiem apstākļiem piemērota.