Latvijas Universitāte
Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte
Pedagoģijas nodaļa
Veselības mācības un sporta pedagogs
Nepilna laika neklātienes
3.kursa studentes
Pētniecības darbs
Studiju kursā – Psihiskā veselība
Svarīgākie spriedzes izraisītāji dažādā vecumā
Studiju kursa docētājs-
Asist. Z. Šopo
Darbs iesniegts: 24.05.2008.
Rīga 2008
Spriedze koncepcija ir atstājusi ārkārtīgi lielu ietekmi dažādās to zinātņu jomās, kas pēta cilvēku.
Spriedze ir organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adaptācijas sindromā. Spriedze ir morāla vai fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežas. Medicīnā tiek uzsvērti trīs galvenie stresa posmi: trauksmes, rezistences jeb pretestības un izsīkuma posms.
Spriedzes jēdziens ir tik ietilpīgs, ka daudzi uzskata par spriedzi visu, kas notiek ar cilvēku, ieskaitot miegu. Pilnīgi atbrīvojies gulošs cilvēks nav izslēgts no spriedzes, un, ka spriedzes reakcija piemīt visam dzīvajam, arī augiem, spriedzes kategorijas papildinās ar jaunu jēdzienu virkni.
Aptaujājot, bērnus līdz 10 gadu vecumam, svarīgākie spriedzes izraisītāji ir, kad skolā nedraudzējas, vai bērnudārzā, atstumj-neļauj spēlēties kopīgi, nedalās ar saldumiem, kad vecāki neizpilda bērna iegribas, piemēram, nenopērk kādu iekāroto lietu vai saldumu.
Pusaudži līdz 16 gadu vecumam, svarīgākie spriedzes izraisītāji, nesaskaņas ar vecākiem, nesaskaņas ar draugiem- klasesbiedriem, ar skolotājiem, tas, ka nav kabatas naudas.
Jaunieši līdz 24 gadu vecumam, svarīgākie spriedzes izraisītāji, izglītības iegūšana, eksāmenu neveiksme, darba meklēšana, neatbilstošs atalgojums, iecerēto mērķu nesasniegšana.
Pieaugušie līdz 55 gadu vecumam, svarīgākie spriedzes izraisītāji, darba meklēšana, mazas algas, lielas cenas veikalos, dārgi pakalpojumi.
Vecāki cilvēki, mazas pensijas, lielas cenas precēm, nevar nopirkt zāles, ka nav veselības, kā gribētos.
Spriedzes regulēšana, tikai retajam dzīve ir kā rožu dārzs. Rūpes un nepatikšanas seko cita citai. Tikko viena nelaime ir pārvarēta, pie apvāršņa parādās nākošā. Bieži, nākošo likteņa triecienu gaidot, mēs neapzināti sasprindzināmies, un līdz ar to sakas bioķīmiska reakcija, kas rada spriedzes hormonu ieplūšanu asinīs. Ķermenis ir gatavs vai nu cīnīties, vai bēgt no draudošajām briesmām. Ilgstoša gatavība cīnīties vai bēgt priekšlaicīgi izšķiež ķermeņa spēkus. Tādēļ briesmu apziņas periodiem jāmainās ar relatīvas drošības periodiem. Lai endokrīnā sistēma atgūtu līdzsvaru, mums jāsūta tai trauksmes atsaukuma signāli.
Šo signālu nosūtīšanai varam izmantot tos pašus veidus, kurus automātiski lieto visi bioķīmiskie signāli. Divi šādi veidi, kas darbojas automātiski, ir elpošana un muskuļi, un tos varam regulēt apzināti ar nolūku. Tā ir iespējams samazināt spriedzes hormonu rašanos, kad briesmas vairs nedraud. Parasti spriedzes situācijās muskuļi saspringst un elpošana kļūst seklāka. Lai paziņotu organisma dziļākajiem slāņiem, ka briesmas vairs nedraud, vajag vairākas reizes dziļi ieelpot un atslābināt muskuļus. Cilvēks ir sarežģīta, pašregulējoša sistēma ar sazarotām un reaktīvām plūsmām. Viena daļa automātiski pašregulējošā ceļā ietekmē pārējās. Atslābinot muskuļus, elpošana kļūst dziļāka un vienmērīgāka, un, dziļi ieelpojot, muskuļi paši atslābinās.
Automātisko trauksmes signālu var regulēt vēl divos veidos. Viens no tiem ir pašiedvesma, otrs – mērķtiecīga iztēle. Šie procesi kopā ar dziļu elpošanu un muskuļu atslābināšanu ir spriedzes pārvarēšanas galvenās sastāvdaļas. Pārējie spriedzes novēršanas līdzekļi ir atvasināti no šīm četrām galvenajam sastāvdaļām. Ja vēlamies atbrīvoties no hroniskas spriedzes, tad jālieto šie četri paņēmieni.
Visas šīs četras spriedzes regulēšanas galvenās sastāvdaļas ir savstarpēji saistītas. Tikko viena sastāvdaļa ir iedarbojusies, sāk darboties arī pārējās. Gluži kā vējdzirnavu spārni: līdzko pagriežas viens no tiem, pārējie trīs seko tam līdz.
Lēna elpošana, elpojiet gari, lēni un vienmērīgi, un domas kļūs nosvērtas un mierīgas.
Šiem uzskatiem piekrīt arī moderna medicīna. Parasti sekla elpošana ir pietiekama atpūtas brīžiem, bet fiziskai piepūlei, koncentrācijai un svarīgiem lēmumiem ir nepieciešams vairāk skābekļa. Elpošana notiek automātiski, bet to var regulēt arī apzināti. Sekla elpošana samazina izturību un organisma spēju pretoties slimībām.
Pareizu elpošanu atjauno dažādi spontāni paņēmieni, piemēram, žāvas, nopūtas un izstaipīšanās. Taču spriedzes kontrolei pietiek ar normālu, dabisku elpošanu bez nevajadzīgas piepūles. Tikko spriedze liek sevi manīt, elpošana neapzināti sašaurinās, un tā notiek gandrīz vienmēr. Tieši tāpēc ir svarīgi katru stundu vairākas reizes dziļi ieelpot. Šim nolūkam lietderīgi izmantot tādus momentus, kuriem citādi nebūtu vērtības, piemēram, stāvot rindā veikalā, gaidot luksofora signāla maiņu vai liftu utt. Jebkurā brīdī mēģiniet atjaunot normālu elpošanu.
Mērķtiecīgā iztēle ir trešā spriedzes kontroles sastāvdaļa. Pareizi ievirzīta iztēle var padziļināt un stiprināt viegluma sajūtu, ko sasniedz ar dziļo elpošanu un muskuļu atslābināšanu. iedomājieties, piemēram, ka vakarā jūs baudīsiet karstu, spēcīgu dušu, un jūsu elpa tūlīt padziļināsies, muskuļi atbrīvosies. Iztēlojieties ūdens plūsmu uz savas miesas un ziepju smaržu, un spriedzes hormonu rašanās samazināsies – jūs jutīsieties labāk.
Iztēle sniedz sekmīgus rezultātus, jo organisms neatšķir iedomātos pārdzīvojumus no patiesajiem. Iztēlojieties kādu sāpīgu pārdzīvojumu, un kaitīgie bioķīmiskie procesi uzreiz tiks iedarbināti. Atcerieties kādu priecīgu notikumu, imūnā sistēma pastiprināsies. Atcerieties, piemēram, kādu vietu, kur jūs bijāt laimīgs un netraucēts. Varbūt tas bija noticis meža vai kalnos, jūras malā vai upes krastā. Aizveriet acis, atsauciet atmiņā toreizējas izjūtas. Kādas smaržas tur sajutāt? Ko redzējāt? Ko dzirdējāt? Mēģiniet atcerēties katru sīkāko notikumu. Izbaudiet šīs atmiņas vai iedomas piecas minūtes. Pēc tam lēnām atveriet acis, pamazām atgriežoties īstenībā, un vēl brīdi padomājiet par iztēlē pārdzīvoto. Empīriskie pētījumi liecina, ka pārdomāta pozitīvā iztēle labvēlīgi ietekmē, daudzas hroniskas slimības, kā arī vispārējo labsajūtu. Iztēle aptver galvenokārt Z. Freida terminoloģijas primāro domu procesu. Bet arī loģiski, racionāli un analītiski domāšanas veidi var labvēlīgi ietekmēt.
Dziļā elpošana, muskuļu atslābināšana, mērķtiecīgā iztēle ir kā brīnumainas «pūķa virves», bez kurām neviens nespēj iztikt. Šie pamatelementi spriedzes novēršanai ir vienkārši un viegli apgūstami. Tie ir spriedzes «ugunsdzēsēji», kas palīdz «iekšējam ārstam», proti, dabai sakopot spēkus organisma dziedēšanai.