Katrs cilvēks grib nodzīvot ilgu, laimīgu dzīvi, taču tas nav iespējams ja cilvēks nerupējās un nesaudzē savu veselību. Rūpēties par sevi jāsāk jaunībā. Regulāri jāapmeklē ārstus, un jāveic ikgada apskates. Pastāv tādas slimības kuras ir ļoti grūti ārstējamās, kā piemēram HIF infekcija. Domāju ka neviens negrib ar to inficēties, un lai tas nenotiktu jāievero konkrētus noradījumus kurus izstrādāja veselības aizsardzības organizācijas. Tikai tad var cerēt uz laimīgu un ilgu mūžu.
Runājot par imūndeficītu, pētnieki ir atklājuši trīs HIV pārnēsāšanas veidus: dzimumsakari, tiešs kontakts ar inficētām asinīm un slimības pāriešana no inficētas sievietes uz embriju vai zīdaini. Visbiežāk sastopamais saslimšanas vaids ir dzimumsakari ar inficētu personu. HIV tiek pārnēsāts visās dzimumsakaru formās. Lai izvairītos no inficēšanās ar HIV vīrusu, jāizvairās no seksuālam attiecībām ar personām, kas ir vai varētu būt inficētas. Efektīvākais izsargāšanās veids ir atturēšanās no seksuālām attiecībām vai intīmas attiecības ar tikai vienu, neinficētu personu. Medicīniskās un veselības aizsardzības autoritātes iesaka lietot prezervatīvu, stājoties dzimumsakaros ar personām kuru infekcijas statuss ir nezināms.
Pētnieki strādā, lai izveidotu drošas, efektīvas un ekonomiskas vakcīnas pret HIV infekciju. Tomēr pat tad, ja HIV pārnēsāšana tiktu pārtraukta, vēl daudzus gadus turpinātos AIDS gadījumi. Tas notiktu tāpēc, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē jau ir inficējušies ar vīrusu, un tiem vēl attīstīsies slimība. Tātad šo ķēdi nevares apstādināt tikai ar zinātnieku izgudrojumiem ir nepieciešams izglītot cilvēkus un sniegt viņiem informāciju. Šo problēmu jāsāk skaidrot jauniešiem skolās, jāizveido reklāmu valsts mērogā. Jāizstrādā programmas kuras varētu sniegt iespēju lai veiktu testus. Konstatēt vīrusu agrajās stadijās ir ļoti svarīgi lai savlaicīgi pielietot speciālus ārstēšanas kursus, ar kuriem iespējams ievērojami pagarināt laika periodu, kad cilvēks jūtas praktiski vesels, t.i., aizkavēt AIDS stadijas iestāšanos. Bet tam visam ir vajadzīga liela nauda, un lai spētu palīdzēt inficētiem cilvēkiem un pēc nepieciešamības arī pašam sev ir jāveido speciāli labdarības fondi. Kur katrs ieinteresētais varēs ziedot kādu naudas summu. Es domāju ja radīsies tādi fondi, cilvēki kuri jau sastapās ar šo problēmu nejutīsies tik vientuļi un pamesti ar savam problēmam.
It īpaši svarīgi manuprāt ir sniegt psiholoģisko palīdzību jau inficētiem cilvēkiem, jo ir ļoti grūti apzināties ka tavā organismā ir vīruss kuru tavs organisms nespēs uzveikt, bet tikai nedaudz apturēt. Un vēl grūtāk kad tev visapkārt ir veseli, dzīvespriecīgi cilvēki kuriem nav nekādas daļas gar tavam problēmām. Tad slims cilvēks var aizvērties sevī un sākt ienīst visu pasauli. (bija pat gadījumi kad cilvēki jutās tik vientuļi, bezpalīdzīgi un nevajadzīgi ka inficējušies paši inficēja ari citus lai atriebtie visai pasaulei) Sabiedrībai ir jāmaina sava attieksme un jāsniedz tiem savu palīdzības roku. Bet ciņa ar HIV, kuras mērķis ir apturēt šo slimību ir jāiestājas visiem. Jo tā ir ļoti globāla problēma kuru nevar izrisināt neliela ļaužu grupa. Manuprāt par šo problēmu nedrīkst klusēt, par to ir jārunā, un cilvēkus ar HIV vīrusu nedrīkst atstāt vienus pašus ar savam problēmam.
Es ticu un ceru ka nākotnē cilvēce spēs pieveikt šo šausmīgo slimību kura jau aiznesa ļoti daudzas dzīvības. Zinātnieki atradīs zāles, bet cilvēku attiecības pret šis slimības upuriem būs vairāk humānas un saprotošas.