Ādams Smits pazīstams kā viens no klasiskās politiskās ekonomikas sistēmas aizsācējiem, kuram ir bijuši daudzi sekotāji cauri visiem gadsimtiem. Uz Smita idejām un aizspriedumiem balstās vēl daudzi ekonomikas zinātnieki pat šodien. Ādams Smits ekonomikas zinātnē nozīmēja apmēram to pašu, ko Ņūtons fizikā, Bēthovens mūzikā un Koperniks astronomijā. Viņa darbs „Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem”, manuprāt, ir pirmais ar ko jāsāk ekonomikas studijas.
Reizēm Smits tiek pieskaitīts pie angļu ekonomistiem, bet tas nav pareizi, jo gandrīz visu savu mūžu viņš ir dzīvojis Skotijā, un arī Smita uzskatu veidošanā noteicošā loma bijusi tā sauktajai „skotu apgaismībai” – ievērojamu intelektuālu sasniegumu periodam Skotijas vēsturē 18. gadsimtā.
Smita idejas bija kā trieciens veciem principiem. Smits noliedz feodālās attiecības, lielo īpašnieku privāto zemes īpašumu. Viņš bija pirmais, kurš nostājās par brīvību, valsts neiejaukšanos. Viņa pētījumi tika vērsti uz tirgus attiecību veidošanos. Ādams Smits apskata darba dalīšanu kā ļoti svarīgu cēloni darba ražīguma celšanai.
Smita idejas bija kā trieciens veciem principiem. Pēc viņa domām, sabiedrībai nāk par labu, ja katrs rīkojas savās intresēs. Ja kāds kāro palielināt savu personīgo peļņu, tad viņš neizbēgami palielina arī nacionālo ienākumu un vispārējo labklājību. Adams Smits balstījās uz pieņēmumu, ka cilvēks rīkojas savas interesēs, taču viņš tos neizteloja par rupjiem egoistiem. Ikviens cilvēks, Smits rakstija „ Tikumisko jūtu teorijā”, tiecas pēc „ simpātijām” – viņš vēlas palikt līdzcilvēkiem. Pēc Adama Smita principiem, valstij jāturas malā no ekonomikas. Viņs īpaši aizstavēja brīvās tidzniecības principus,tātad brīvu preču ievešanu un izvešanu.
Smita argumentus, kas aizstāv brīvo tirdzniecību, pilnveidoja Dievids Rikardo, otrs izcilais klasiķis nacionālekonomikas jomā.
Ādams Smits uzskatīja, ka sabiedrība ir pašregulējoša sistēma, kuras atsevišķās daļas ar ekonomisko spēku palīdzību darbojas strādājot kopējam labumam. Ā. Smits uzsvēra, ka sabiedrības bagātības pirmavots ir individuāla tieksme pēc labklājības, kā arī personīgā tieksme pēc ieņemt sabiedrībā augstāku stāvokli. Savukārt par valsts uzplaukuma galvenajiem nosacījumiem Smits uzskatīja privātīpašumu, valsts neiejaukšanos ekonomikā, šķēršļu likvidāciju personīgās iniciatīvas attīstībai. Tātad Adams Smits pārstāvēja uzskatu, ka ekonimikai nevajag valstisku plānu. Viņš bija pārliecināts, ka ekonomika ir sakārtota tad, kad ikviens var darboties savās intresēs un valsts to netraucē.
Adams Smits ir dzimis 1723. gada 5. jūnijā Kirkeldas pilsētiņā Skotijā pārticīgā ģimenē, lai gan īsi pirms Ādama piedzimšanas viņa tēvs bija nomiris. Smita dzīvē nav bijis neparastu un īpaši pieminamu notikumu. Bērnībā viņš gāja skolā dzimtajā pilsētiņā. 1737. gadā Smits iestājās Glazgovas Universitātē. 1740. gadā Smitam tika piešķirta stipendija, lai viņš turpinātu studijas Oksfordas Universitātē un pēc tam kļūtu par garīdznieku. Pēc sešiem ne visai veiksmīgiem gadiem 1746. gadā Smits atgriezās Kirkeldā. Smits atteicās no garīdznieka karjeras un lasīja lekcijas par filozofiju Edinburgā. Turpmāko piecu gadu laikā Smits guva ievērību un atzinību un par to saņēma stipendiju, lai turpinātu akadēmisko karjeru.
Smits publicēja divus svarīgus darbus – „ Tikumisko jūtu teorija” un „ Pētījums par nāciju bagātības lietderību un cēloņiem”- tajā parādās slavenākais Smita izteiciens: neredzamā roka. Otrā darba iznākšanu 1776. gadā uzskata par modernās ekonomikas zinātnes sākumu. Iedvesmoja Adamu uzrakstīt šo darbu brauciens 1764.gadā uz Franciju kur viņš iepazistinās ar Voltēnu Kenē, Helvēciju un citiem .