administratīvā procesa stadijas

Stadijas jēdziens

· Teorijā ar administratīvās lietas izskatīšanas stadijām saprot administratīvās lietas virzību caur atsevišķiem valsts pārvaldes iestāžu un privātpersonu attiecību posmiem, katrā no tiem administratīvā procesa dalībniekam veicot noteiktu rīcību.

· Administratīvās lietas izskatīšanā var izvirzīt šādas sešas stadijas:
v Administratīvās lietas ierosināšanas stadija;
v Nepieciešamās informācijas iegūšanas stadija;
v Administratīvā akta izdošanas stadija;
v Administratīvā akta izpildes stadija;
Fakultatīvās stadijas
Administratīvā akta apstrīdēšanas stadija
Administratīvā akta pārsūdzēšanas stadija.
1. Administratīvās lietas izskatīšanas stadija
Rīcības paredzmība:
Tieši ar stadiju palīdzību tiek paredzēta valsts pārvaldes iestādes perspektīvā rīcība, izskatot administratīvo lietu privātpersona var plānot savu turpmāko rīcību attiecībās ar valsts pārvaldes iestādi. Katrā stadijā ir specifisks subjektu sastāvs, iegūstamā un izmantojamā informācija, izstrādājamie dokumenti, pieņemamie lēmumi, un veicamās darbības. Daudzās stadijās var izdalīt posmus – darbību kopumu, kurām ir kāds stadijas iekšējais uzdevums. Kopā administratīvajam procesam ir četri līmeņi:
Darbības;
Posmi;
Stadijas;
Process kopumā.
Administratīvā procesa likuma 55. pants administratīvo lietu, iestādē ierosina:
Uz iesnieguma pamata;
Uz iestādes iniciatīvas pamata;
Uz augstākās iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata.

Piekritības un pakļautības noteikumi:
Administratīvās lietas izskatīšana ir saistīta ar lietas piekritības un pakļautības noteikumiem, kas izriet no iestādei normatīvā aktā noteiktās kompetences. Administratīvās lietas piekritība izriet no valsts pārvaldes kompetences sadalījuma starp nozaru valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām. Izvērtējot lietas piekritību, attiecīgajam valsts kalpotājam ir jāsaņem atbildes uz jautājumu:
1. Vai iestādei ir tiesības risināt administratīvi tiesiskus jautājumus?
2. Vai tas atbilst iestādes nozares kompetencei?
3. Vai tā ir kompetenta risināt konkrēto jautājumu?
Ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, institūcija var šo iesniegumu nepieņemt (tas gan attiecas uz mutvārdu iesniegumiem).

1) dokumenta adresāta izvēle ;
2) dokumenta kopējās struktūras izveide, materiāla sistematizācija un argumentu izkārtošana pa atsevišķām nodaļām ;
3) dokumenta teksta rakstīšana;
4) iespējamo seku prognozēšana un analīze;
5) teksta pārbaude.
2. Nepieciešamās informācijas iegūšanas stadija
Administratīvajai institūcijai ir pienākums nodrošināt kvalificēta administratīva akta izstrādāšanu. Institūcijai pašai ir pienākums savākt visus materiālus un dokumentus, kas nepieciešami lietas izskatīšanai (administratīvā procesa likums 59.pants).
Informācijas iegūšanas metodes:
Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no:
Administratīvā procesa dalībniekiem;
No citām institūcijām;
Kā arī ar liecinieku,
Ekspertu,
Apskates dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību.
Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.
Par fiziskas personas privāto dzīvi:
Lietas izskatīšanas gaitā iestādei ir jāievēro personas datu un komercnoslēpuma aizsardzība. Ja nepieciešamā informācija satur ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi ( personas kods, tautība, dzīvesvieta, pilsonība, ģimenes stāvoklis, veselības stāvoklis, sodāmība ienākumi, īpašums, reliģiskie vai politiskie uzskati vai citas ziņas) iestāde paskaidro privātpersonai uz kāda normatīvā akta pamata un kādam mērķim iestāde šīs ziņas vēlas iegūt, kā arī to, vai privātpersonai šīs ziņas saskaņā ar ārējo normatīvo aktu jāsniedz obligāti vai to sniegšana ir brīvprātīga.

3. Administratīvā akta izdošanas stadija
Iestādes rīcība pēc informācijas izvērtēšanas: Pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un pieņem lēmumu:
1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ (lēmumu par lietas izbeigšanu un motivāciju iestāde paziņo iesniedzējam, kā arī citiem administratīvā procesa dalībniekiem, ja tie bijuši aicināti izteikt savu viedokli).
šo lēmumu kā administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā;
2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga – ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības;
3) par administratīvā akta izdošanu – ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod vai arī piešķir iestādei izdošanas izvēles tiesības.
Administratīvā akta izdošanas termiņi:
Administratīvā procesa likuma 64. panta ir noteikti administratīvā akta izdošanas termiņi:
ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja normatīvajā aktā nav noteikts īsāks termiņš.
Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības administrācijas vadītājs, bet, ja iestāde neatrodas Ministru kabineta padotībā, iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam.
4. Administratīvā akta izpildes stadija
Administratīvais akts sāk darboties, ja tas nav ticis apstrīdēts vai ja administratīvā akta apstrīdēšana neparedz administratīvā akta spēkā stāšanās atlikšanu.
Jāņem vērā, ka attiecībā uz administratīvā akta spēkā esamību darbojas tā saucamā administratīvā akta spēkā esamības prezumpcija, saskaņā ar kuru administratīvais akts tiek pildīts tik ilgi, kamēr to atceļ institūcija, kas to ir izdevusi, vai tas kādā citā veidā zaudē savu spēku. Turklāt jāatzīmē, ja administratīvais akts ir nelikumīgs, tas nenozīmē, ka tas nav spēkā.
Kļūdaini administratīvi akti ir nelikumīgi un nepareizi administratīvie akti. Nelikumīgi administratīvi akti ir tie, kurus izdodot, ir pārkāpts likums.
Nepareizs administratīvs akts tieši nepārkāpj likumu, bet nodara kaitējumu sabiedrības interesēm.
Administratīvā akta kļūda var būt būtiska un nebūtiska. Saistībā ar minēto akts var tikt atcelts pilnībā vai daļēji. Atsevišķas administratīvajā aktā pieļautās kļūdas var tikt arī novērstas. Tas var tikt darīts:
labojot administratīvo aktu (piemēram, ja ir pārrakstīšanās kļūda);
izmainot administratīvā akta saturu, tas ir, labojot atsevišķas akta daļas.
Administratīvi akti, kuri satur būtiskas kļūdas:
Īpaši jāizdala administratīvi akti, kuri satur tik būtiskas kļūdas, kuras nav iespējams izlabot, tāpēc šāds administratīvais akts vispār nevar radīt nekādas juridiskas sekas.
Runājot par šādiem administratīvajiem aktiem, var tikt izdalīti:
spēkā neesoši administratīvie akti – tiek atzīti par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža, jo tajos ir pieļautas tik nopietnas kļūdas, ka nevar pat īslaicīgi radīt jebkādas juridiskas sekas. Par spēkā neesošiem aktiem var tikt uzskatīti arī akti, kurus pieņēmusi institūcija, kuras kompetencē nav šādu tiesību, vai akti, kuru saturs aicina izdarīt noziedzīgus nodarījumus;
anulēt paredzami administratīvi akti – satur tādu kļūdu, kuru nevar izlabot; tomēr tie darbojas, kamēr kompetenta institūcija to aptur. Par anulējamiem aktiem tiek uzskatīti akti, kuri satur nepatiesas ziņas un akti, kurus institūcija nevarēja izdot bez citas administratīvas institūcijas piekrišanas, ja tas bija paredzēts likumdošanā.

5. Administratīvā akta apstrīdēšanas stadija
Administratīvo aktu, ar kuru persona nav apmierināta, var apstrīdēt augstākā institūcijā vai pārsūdzēt tiesā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 80.panta pirmo daļu iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē.
Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija Administratīvo aktu procesa noteikumi nr.154 noteica, ka administratīvo aktu var apstrīdēt nākamajā augstākajā iestādē vai arī citā iestādē, kas attiecīgajam gadījumam noteikta tiesību normās (74.punkts). Tādējādi tiesību norma pieļāva vairāku pakāpju apstrīdēšanas kārtību. Tas ļoti labi redzams arī Pasaules Bankas un Tieslietu ministrijas veiktā pētījuma materiālos par administratīvo apstrīdēšanu Latvijā. Dažādās valsts un pašvaldību institūcijās, piemēram, Valsts policijā vai Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē ir noteikta pat četru līmeņu administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība. No minētā pētījuma izriet, ka daudzas iestādes arī pēc administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās nav izvērtējušas nepieciešamību mainīt administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību.
Tomēr nepieciešams norādīt, ka Administratīvā procesa likums nosaka, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā vai arī normatīvajos aktos noteiktā citā iestādē. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt tiesā (76.panta otrā daļa). Administratīvā procesa likums skaidri nosaka, ka administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums un administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu, un tāds tas arī pārsūdzams administratīvajā tiesā (81.panta piektā daļa).
No minētajā administratīvā procesa likuma normām izriet, administratīvais akts ir apstrīdams vienā augstākā pakāpē vai arī tūlīt tiesā
Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta reģionālo iestāžu struktūrvienību amatpersonu pieņemtie lēmumi apstrīdami attiecīgās iestādes direktoram, kura pieņemtais lēmums, savukārt, apstrīdams pie Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora. Bet, piemēram, tieši šīs kategorijas lietās, kad ar nodokļu administrācijas amatpersonu lēmumu ir uzlikts pienākums personai nomaksāt valsts budžetā papildus aprēķināto nodokļa summu, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāks galīgais lēmums konkrētajā lietā.
Tāpat vairāk nekā viena apstrīdēšanas pakāpe ir sastopama pašvaldībās. Piemēram, Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta nolikums nosaka, ka Pilsētas attīstības departamenta darbinieku izdotie administratīvie akti ir pārsūdzami Pilsētas attīstības departamenta direktoram, kura lēmums, savukārt, pārsūdzams Rīgas Domei . āda vairāk pakāpju administratīvo aktu apstrīdēšanas prakse neatbilst valsts pārvaldē un administratīvajā procesā piemērojamajiem vispārējiem tiesību principiem.

Viens no svarīgākajiem valsts pārvaldes darbības principiem ir labas pārvaldības principu ievērošana savā darbībā. Valsts pārvaldei ir jādarbojas konsekventi un efektīvi, nodrošinot privātpersonu tiesisko interešu aizsardzību.

Administratīvajā procesā iestāde, piemērojot tiesību normas, veicina privātpersonas tiesības un tiesisko interešu aizsardzību.
Pieļaujot vairāk pakāpju apstrīdēšanas kārtību, pēc būtības netiek ievērots neviens no iepriekšējiem nosacījumiem.

Tādējādi valsts pārvaldei ir steidzami jāiegulda nopietns darbs līdzšinējās lēmumu apstrīdēšanas kārtības izvērtēšanā un, kur tas nepieciešams, jāveido jauna, skaidri definēta un efektīva apstrīdēšanas sistēma.

Administratīvā akta apstrīdēšanas jēga ir dot iestādei iespēju pašai novērst iespējamo kļūdu pieņemtajā lēmumā un atrisināt strīdīgo jautājumu iestādes līmenī.
Līdzšinējā kārtība, kad administratīvais akts tiek vēlreiz skatīts tajā pašā iestādē tomēr var viest pamatotas šaubas par procesa lietderību un rezultāta objektivitāti. Tātad apstrīdēšanas kārtībai būtu jānodrošina objektīva un kompetenta lēmuma pieņemšana par apstrīdēto administratīvo aktu. Te būtu nepieciešams steidzami izstrādāt kritērijus, pēc kuriem varētu vērtēt iestādes, kurā tiek izskatīts iesniegums par apstrīdēto administratīvo aktu, spēju pieņemt objektīvu un kompetentu lēmumu. Amatpersonām, kuras izskata apstrīdētos lēmumus, būtu nepieciešams nodrošināt zināmu neatkarību šo lēmumu pieņemšanā.
Administratīvā procesa likuma 77.pantā noteikts, ka iesniegumu par administratīvā akta pārsūdzēšanu iesniedz iestādē, kura izdevusi administratīvo aktu. Savukārt, iestādei šis iesniegums septiņu dienu laikā jānosūta augstākai iestādei. Minētā norma dod papildus iespēju arī pašam administratīvā aktā izdevējam konstatēt brāķi savā darbā un, piemēram, nekavējoties veikt nepieciešamos pasākumus, lai atceltu prettiesisku administratīvo aktu.
Bez tam būtu nepieciešams, lai administratīvā akta izdevējs, nosūtot iesniegumu par apstrīdēto administratīvo aktu augstākai iestādei, jau vienlaicīgi nosūtītu arī visus rīcībā esošos materiālus par strīdīgo jautājumu. Tas būtu nepieciešams, lai pēc iespējas samazinātu laiku, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par apstrīdēto administratīvo aktu. Bieži vien no tiesā saņemtajiem materiāliem redzams, ka apstrīdēšanas procesā starp iestādes struktūrvienībām notiek neproduktīva sarakste un vairākkārtēja materiālu pārsūtīšana, kā rezultātā pieņemtais lēmums tomēr ir formāls un satur to pašu pamatojumu, kas norādīts sākotnējā lēmumā. Pēc būtības šāds administratīvā akta apstrīdēšanas process nesasniedz savu mērķi. Lai gan administratīvais process skaidri definē gadījumus, kad var atcelt administratīvos aktus, praksē iestādes šo iespēju izmanto reti.
Par to, ka privātpersonas nevar realizēt savu tiesisko interešu aizsardzību apstrīdēšanas procesā varētu liecināt arī lielais pārsūdzēto administratīvo aktu skaits. Nepilnu trīs mēnešu darbības laikā Administratīvajā rajona tiesā ir iesniegti jau vairāk kā 1000 pieteikumu par dažādu administratīvo aktu pārsūdzēšanu. Starp pārsūdzētajiem administratīvajiem aktiem lielāko īpatsvaru veido jau pieminētie Valsts ieņēmumu dienesta un pašvaldību amatpersonu pieņemtie lēmumi.
Administratīvā procesa likumā vēl ir daudz atklātu jautājumu, tā faktiskā piemērošana dzīvē rada arvien vairāk jaunu jautājumu. Cerams, ka ar laiku tā piemērošana kļūs aizvien efektīvāka un arī faktiskā situācija valsts pārvaldē aizvien vairāk atbildīs šī likuma nosacījumiem un mērķiem, kā arī privātpersonas tiesību un interešu aizsardzības principiem.

6. Administratīvā akta pārsūdzēšanas stadija

Ja pievēršas administratīvā akta pārsūdzēšanas stadijai, tad šajā stadijā var izdalīt vairākus būtiskus posmus, kas saistīti ar jautājuma izskatīšanu tiesā.
Administratīvā akta pārsūdzēšanas stadijas pieteikuma pieņemšana, pieteikuma izskatīšana un iespējamā lēmuma pieņemšana.