Saturs
1. Galvenās uzņēmējdarbības formas…………………………………………………………..2
2. Akciju sabiedrības pamatraksturojums……………………………………………………..6
3. Akciju sabiedrības dibināšana…… ……………………………………………………………8
4. Akciju sabiedrības pamatkapitāls……………………………………………………………..9
5. Akciju veidi un kategorijas……………………………………………………………………12
6. Akcijas biržā………………………………………………………………………………………..14
7. Obligācijas…………………………………………………………………………………………..16
Ievads
Šī darba tēmu izvēlējos „Akciju sabiedrības”, jo man nebija īpaša skaidrība par tās dibināšanu, vadīšanu, pamatkapitāla palielināšanu un akciju izdošanu.
Galvenās uzņēmējdarbības formas.
Uzsākot uzņēmējdarbību, jebkuram uzņēmējam ir jāizlemj, kāda tipa uzņēmums viņam būtu vispiemērotākais, t.i., jāizvēlas vispiemērotākā uzņēmējdarbības forma. Šī izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem: pieejamiem resursiem, uzņēmējdarbības veida, dibinātāju skaita, esošās likumdošanas u.c.
Piemēram, ja jums ir nodoms dibināt banku, tad tā obligāti ir jādibina akciju sabiedrības formā.
Akciju sabiedrības ir atklāta sabiedrība, kuras akcijas var būt publiskās apgrozības objekts, akcija ir vērtspapīrs( KoL 134.panta 4. daļa) Publiska kapitāla piesaiste, emitējot jaunas akcijas, ļauj arī vieglāk piesaistīt lielākas investīcijas nekā piedāvājot daļas (akcijas) slēgtam pretendentu lokam, kā tas ir SIA gadījuma. Tāpēc akciju sabiedrību parasti dibina, ja plānots nodarboties ar tādu komercdarbības veidu, kam nepieciešami lieli ieguldījumi. Jāņem vērā arī, ka atsevišķos likumos ir speciāli paredzēta prasība, ka ar noteikta veida komercdarbību var nodarboties tikai komercsabiedrības A/S formā, piemēram, banku darbība, apdrošināšana u.c.
Atšķirībā no SIA dalībnieka akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas. Likums atstāj pašu A/S dibinātāju (akcionāru) ziņā, vai paredzēt A/S statūtos, ka vārda akcijas pārdošanai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana un iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, kā arī pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju(KoL 238. pants).
SIA dalībniekiem salīdzinājumā ar A/S akcionāriem ir arī lielāka ietekme uz sabiedrības pārvaldi – likums paredz, ka SIA dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē (KoL 210. pants). Akcionāru sapulcei likums šādas tiesības nepiešķir. Turklāt AS obligāta ir trīspakāpju pārvaldes struktūra – akcionāru sapulce, padome un valde (KoL 266. pants) , savukārt SIA – obligāta ir dalībnieku sapulce un valde, veidot vai neveidot padomi, tas ir pašas SIA dibinātāju (dalībnieku) ziņā(KoL 209. pants).
Bet, ja jūs vēlaties nodarboties ar apavu labošanu, tad akciju sabiedrību dibināt nebūtu prātīgi, jo akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, ar minimālo pamatkapitāla lielumu 25 000 latu un vairāku pakāpju pārvaldes struktūru, kura vairāk piemērota lielu investīciju piesaistīšanai. Šādā gadījumā fiziskajai personai vienkāršāk un lētāk pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu.
Visbeidzot, pirms uzsākt uzņēmējdarbību, personai ir jāatbild sev uz jautājumu, vai tā ir gatava atbildēt par saistībām, kas izriet no veiktās uzņēmējdarbības, ar visu savu personīgo mantu, vai tomēr vēlas ierobežot savu atbildību. Ja persona vēlas norobežot savu atbildību, tad jārēķinās, ka ir tai nepieciešamas tā saucamais “starta kapitāls”, ko ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitāla.
Akciju sabiedrības pamatraksturojums
Akciju sabiedrības tiesībspēja.
1.Akciju sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā.
2.Akciju sabiedrībai ir visas juridiskās personas tiesības un pienākumi atbilstoši likumiem un sabiedrības statūtiem.
Akciju sabiedrības nosaukums.
1.Akciju sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem “akciju sabiedrība” vai tās saīsinājumiem – “a/s” (KoL 27. panta 3. daļa).
2. Akciju sabiedrības nosaukumā var būt arī norādījums uz sabiedrības darbības priekšmetu.
Akciju sabiedrības juridiskā adrese.
Akciju sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās vietas adrese.
Ierobežota atbildība.
Latvijā a/s atbild par savām saistībām ar visu savu mantu (KoL 137. pants). Latvijā valsts neatbild par a/s saistībām, bet a/s neatbild par valsts saistībām. Akciju sabiedrības nodrošina saviem īpašniekiem ierobežotu atbildību. Tas nozīmē, ka maksimālā summa, ko īpašnieki var zaudēt, ja a/s kļūst maksātnespējīga, ir uzņēmumā ieguldītais kapitāls. Akcionāri atbild par akciju sabiedrības saistībām ar savu ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā, kā arī ar citu savu mantu parakstīto akciju nenomaksātās daļas apjomā, bet neatbild ar pārējo savu mantu. Ierobežotā atbildība ir viena no a/s priekšrocībām.
A/s neatbild par savu akcionāru saistībām.
Uzņēmējdarbībai paplašinoties, tās finansēšanai ir nepieciešams lielāks kapitāls. Iespējams, ka esošie īpašnieki nevar atļauties ieguldīt papildu kapitālu. Viens no veidiem, kā palielināt kapitālu, ir piesaistīt ieguldītājus. Jaunie līdzīpašnieki parasti neiesaistās uzņēmuma vadīšanā, un viņiem ir izdevīgi, ka viņu atbildība ir ierobežota.
Latvijā a/s pamatkapitālu var palielināt:
1) iesaistot papildu kapitālu;
2) pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitālā par tās pamatkapitālu;
3) pārveidojot izlaistās obligācijas par akcijām;
4) aizstājot akciju sabiedrības parādus ar tās akcijām.
Līdzekļu ieguldīšana vienmēr ir riskants pasākums, bet ja atbildība ir ierobežota, ieguldītājs zina, ar kādu summu viņš riskē, ieguldot kapitālu.
Pamatkapitāla vērtības izteikšana.
Akciju sabiedrības pamatkapitāla vērtība izsakāma Latvijas Republikas naudas vienībās.
Pamatkapitālu var apmaksāt gan naudā, gan arī ar mantisko ieguldījumu, tomēr jāņem vērā, ka līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā (KoL 146.panta 4. daļa).
Sabiedrības pārvaldes institūcijas
Sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde (KoL 266. pants).
Akcionāru sapulce (KoL 267. pants)
1. Savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno akcionāru sapulcē.
2. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulces.
Akcionāru sapulces kompetence (KoL 268. pants)
1. Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:
1) sabiedrības gada pārskatu;
2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;
3) padomes locekļu, revidentu, sabiedrības kontrolieru un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu;
4) prasības celšanu pret valdes un padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;
6) sabiedrības statūtu grozīšanu;
7) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;
8) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;
9) atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem un revidentam;
10) sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu vai par sabiedrības reorganizāciju.
2. Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai tad, ja tas paredzēts likumā.
Padome (KoL 291. pants)
Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību.
Padomes uzdevumi (KoL 292. pants)
1. Padomes uzdevumi ir šādi:
1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi uzraudzīt valdes darbību;
2) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem;
3) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un sastādīt ziņojumu;
4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību un pārstāvēt sabiedrību citās tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem.
5) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu; iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.
2. Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ir tiesības, norādot iemeslus, rakstveidā pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbību. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara vai nesniedz atbildi, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.
3. Padome sniedz akcionāru sapulcei paskaidrojumus par savu ziņojumu, ja to pieprasa vismaz viens akcionārs.
Padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana (KoL 296. pants)
1. Padome tiek ievēlēta uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem.
2. Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par padomes locekli. Rakstveida piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda iespējamos likumā un statūtos noteiktos šķēršļus amata ieņemšanai vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.
3. Padomes locekli ievēlē amatā ne ilgāk kā uz padomes pilnvaru laiku.
4. Akcionārs vai akcionāru grupa ir tiesīgi izvirzīt ievēlēšanai padomē savus kandidātus ar tādu aprēķinu, lai, šā akcionāra vai akcionāru grupas pārstāvēto balsstiesīgo kapitālu dalot ar izvirzāmo kandidātu skaitu, katram no kandidātiem būtu ne mazāk par pieciem procentiem no akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā kapitāla. Katrs šādi izvirzītais kandidāts tiek iekļauts padomes locekļu vēlēšanu sarakstā.
5. Balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem vienā balsojumā visiem akcionāriem balsojot vienlaicīgi. Akcionārs ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.
6. Par ievēlētām padomē uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot statūtos noteikto maksimālo padomes locekļu skaitu. Ja divi vai vairāki padomes locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tāpēc nevar noteikt, kuri no viņiem uzskatāmi par ievēlētiem, jautājums izlemjams ar akcionāru sapulces balsojumu par katru no šiem kandidātiem un par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš atkārtotajā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu.
7. Padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu.
8. Padomes loceklis var jebkurā laikā atstāt padomes locekļa amatu, par to iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.
9. Ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, notiek jaunas padomes locekļu vēlēšanas, kurās pārvēlē visu padomes sastāvu.
10. Par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot padomes locekļu sarakstu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai attiecīgā padomes locekļa paziņojumu.
Valde (KoL 301. pants)
1. Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.
2. Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.
3. Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūti em un akcionāru sapulces lēmumiem.
Valdes pārstāvības tiesības (KoL 303. pants)
1. Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi.
2. Kopīgas pārstāvības gadījumā valdes locekļi var pilnvarot no sava vidus vienu vai vairākus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus.
3. Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi, nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.
4. Attiecībā uz sabiedrību valdes locekļiem jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, akcionāru sapulces un padomes lēmumos.
Valdes locekļu ievēlēšana un pārstāvības tiesību noteikšana (KoL 305. pants)
1. Valdes locekļus ievēlē padome.
2. Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par valdes locekli.
3. Valdes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu.
4. Valdes priekšsēdētāju no valdes locekļu vidus ieceļ padome.
Akciju sabiedrības dibināšana
Akciju sabiedrības dibināšanas veidi.
1. Akciju sabiedrību var dibināt:
1) pārveidojot jau esošo uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību akciju sabiedrībā;
2) nodibinot akciju sabiedrību kā jaunu statūtsabiedrību.
2. Izsludināt publisku parakstīšanos uz akcijām un veikt publiskās emisijas drīkst tikai saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”, reģistrējot akciju izlaišanu Finansu un kapitāla tirgus komisijā.
3. Valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās regulē Latvijas Republikas likums “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” .
Akciju sabiedrības dibinātāji(KoL 140. pants)
1. Par akciju sabiedrības dibinātājiem var būt:
1) Sabiedrības dibinātājs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī personālsabiedrība, kura veikusi sabiedrības dibināšanas darbības vai kuras vārdā dibināšanas darbības veiktas.
2) Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji.
Akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti
1. Akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti ir akciju sabiedrības dibināšanas līgums un statūti.
2. Ja akciju sabiedrību dibina valsts vai pašvaldība kā vienīgais dibinātājs, akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti ir tās statūti un Ministru kabineta rīkojums vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums par akciju sabiedrības dibināšanu, bet, ja akciju sabiedrību valsts vārdā dibina bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, ieguldot akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitālā privatizācijai nodoto valsts mantu, – akciju sabiedrības statūti un Privatizācijas aģentūras valdes lēmums.
3. Ja akciju sabiedrību dibina ārvalstu uzņēmējsabiedrība kā vienīgais dibinātājs, sabiedrības dibināšanas dokumenti ir šīs sabiedrības īpašnieka vai vadības institūcijas lēmums par akciju sabiedrības dibināšanu un sabiedrības statūti.
4. Akciju sabiedrības dibināšanas līgums jāizstrādā.
5. Akciju sabiedrības statūti jāizstrādā.
6. Ja vienīgais akciju sabiedrības dibinātājs ir fiziskā persona, sabiedrības dibināšanas dokumenti ir šīs fiziskās personas lēmums par akciju sabiedrības dibināšanu un sabiedrības statūti. Ja vienīgais akciju sabiedrības dibinātājs ir Latvijā reģistrēta juridiskā persona, sabiedrības dibināšanas dokumenti ir šīs juridiskās personas statūtos vai citā tās darbību reglamentējošā dokumentā paredzētās institūcijas lēmums par akciju sabiedrības dibināšanu un sabiedrības statūti.
Akciju sabiedrības dibināšanas kārtība(KoL 141. pants)
1. Dibinot akciju sabiedrību, dibinātāji:
1) izstrādā un paraksta akciju sabiedrības dibināšanas līgumu, norādot tajā sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas;
2) organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;
3) izstrādā un paraksta sabiedrības statūtus;
4) samaksā sabiedrības reģistrācijas nodevu un maksu par reģistrācijas publikāciju;
5) iesniedz pieteikumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.
2. Dibinātāji var pieprasīt akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudi.
Akciju sabiedrības statūti (KoL 144. pants)
1. Sabiedrības statūtos norāda:
1) sabiedrības firmu;
2) sabiedrības darbības termiņu vai mērķi (ja sabiedrība tiek dibināta uz
noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai);
3) pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību;
4) sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības
pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;
5) sabiedrības padomes skaitlisko sastāvu (ja sabiedrībai paredzēta padome);
6) īpašus daļu atsavināšanas noteikumus (ja tādi paredzēti);
7) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.
2. Akciju sabiedrības statūtos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām
norāda:
1) ja sabiedrībai ir dažādas akciju kategorijas, – akciju kategorijas (norādot
tiesības, kuras izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaitu un nominālvērtību;
2) vai akcijas ir vārda vai uzrādītāja akcijas un, ja statūti paredz vārda
akciju konversiju par uzrādītāja akcijām un otrādi, – konversijas noteikumus;
3) vai akcijas ir papīra formā vai dematerializētas un, ja statūti paredz papīra
formas akciju konversiju par dematerializētām akcijām un otrādi, – konversijas noteikumus.
Akciju sabiedrības pamatkapitāls
Akciju sabiedrības pamatkapitāls(KoL 146. pants)
1. Akciju sabiedrībai ir parakstītais un līdz reģistrācijas iesniegšanai apmaksātais pamatkapitāls.
2. Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē dibinātāji izpilda dibināšanas līgumā paredzētās saistības attiecībā uz parakstīto un līdz reģistrācijai apmaksājamo pamatkapitālu, ja dibināšanas līgumā nav noteikts agrāks pamatkapitāla apmaksas termiņš.
3. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai parakstāms pilnā apmērā un apmaksājams vismaz 50 procentu apmērā. Pārējā daļa apmaksājama viena gada laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.
3. Akciju sabiedrības (turpmāk šīs sadaļas ietvaros – sabiedrība) pamatkapitāls
nedrīkst būt mazāks par 25 000 latu.
Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu (KoL 249. pants)
1. Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus un izdara grozījumus sabiedrības statūtos.
2. Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par trim ceturtdaļām no akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla.
Pamatkapitāla palielināšana(KoL 250. pants)
1. Sabiedrība palielina pamatkapitālu, emitējot jaunas akcijas saskaņā ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un atklājot uz tām parakstīšanos.
2. Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējās emisijas akcijas ir pilnībā apmaksātas.
3. Ja jaunās emisijas akcijas tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, šis ieguldījums novērtējams un par to sniedzams ekspertu atzinums.
Pamatkapitāla samazināšana(KoL 262. pants)
1. Pamatkapitālu samazina:
1) sabiedrībai iegūstot un dzēšot savas akcijas;
2) dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri;
3) samazinot akciju nominālvērtību.
3. Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā pamatkapitāls tiek pirmām kārtām samazināts uz sabiedrībai piederošo savu akciju rēķina.
Akciju veidi un kategorijas
1. Akciju sabiedrības izlaiž šādu veidu akcijas: parastās, priekšrocību un personāla akcijas. (KoL 227. – 234. pants)
2. Parastajām akcijām var būt dažādas kategorijas. Sabiedrības statūtos jānorāda katras kategorijas akciju vērtība, skaits un to īpašnieku tiesības.
3. Akciju sabiedrības var emitēt šādu kategoriju parastās akcijas:
1) ar balsstiesībām;
2) bez balsstiesībām;
3) ar ierobežojumiem to atsavināšanā;
4) ar iepriekš noteiktu dividendi;
5) ar īpašiem likvidācijas kvotas saņemšanas noteikumiem;
6) ar balsstiesību ierobežojumiem.
4. Līdz pirmo divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanai akcionāru pilnsapulcē visu veidu akciju un kategoriju bezbalss akciju nominālvērtību kopsumma akciju sabiedrībā nedrīkst pārsniegt 40 procentus no akciju sabiedrības pamatkapitāla pēc
tā palielināšanas.
5. Akciju sabiedrība izlaiž vārda vai uzrādītāja akcijas slēgtā emisijā saskaņā ar šo likumu. Publiskā akciju sabiedrība izlaiž vārda vai uzrādītāja akcijas slēgtā emisijā saskaņā ar šo likumu vai arī vārda vai uzrādītāja akcijas publiskā emisijā – saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”.
6. Slēgtās emisijas akcijas līdz ar ziņām par slēgtās emisijas vārda akciju īpašnieku fiksējamas akcionāru reģistrā. Publiskās emisijas akcijas tiek iegrāmatotas saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”.
7. Slēgtās emisijas akcijas parakstītājs iegūst akcionāra tiesības ar brīdi, kad akcijas iegūšana fiksēta akcionāru reģistrā. Publiskās emisijas akcijas parakstītājs iegūst akcionāra tiesības ar akcijas iegūšanas darījuma noslēgšanas brīdi.
8. Akcijas nav dalāmas. Ja vienai akcijai ir vairāki īpašnieki, akcionāru reģistrā ir jāatzīmē, kurš no akcionāriem ir šīs akcijas īpašnieku pārstāvis.
Akcionāru reģistrācija(KoL 234. pants)
1. Akciju sabiedrības valde organizē vārda akciju un to īpašnieku uzskaiti akcionāru reģistrā.
2. Akciju sabiedrība var slēgt līgumus ar specializētiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām par akciju sabiedrības akciju uzskaiti un paziņojumu izsūtīšanu akcionāriem šajā likumā paredzētajos gadījumos, kā arī par citiem pakalpojumiem operācijās ar akcijām.
Akciju forma un izgatavošana(KoL 229. – . pants)
1. Akcijas papīra formā izgatavo Latvijas Republikas valdības noteiktajā kārtībā. Papīra formā drīkst izgatavot tikai slēgto emisiju akcijas.
2. Publisko emisiju uzrādītāja akcijas tiek izlaistas dematerializētā formā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” un noteikumiem, kurus izdod Finansu un kapitāla tirgus komisija. Publisko emisiju vārda akcijas var izlaist papīra formā, kā arī iegrāmatot pie emitenta tikai saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.
3. Ziņas, kas jānorāda dematerializētas formas akcijā, nosaka Latvijas Centrālā depozitārija noteikumi. Papīra formas akcijā jānorāda šādas ziņas:
1) dokumenta nosaukums – “Akcija”;
2) akcijas veids, akciju sabiedrības nosaukums, reģistrācijas vieta un juridiskā adrese;
3) akcijas kārtas numurs, nominālvērtība, īpašnieka vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;
4) akcijas kategorija un ar to saistītās statūtos paredzētās tiesības;
5) akcijas izlaišanas datums, sabiedrības pamatkapitāla lielums akciju izlaišanas brīdī.
4.Papīra formas akcijas paraksta valdes priekšsēdētājs (prezidents), un uz tām jābūt sabiedrības zīmoga nospiedumam.
5. Akciju izlaide atļauta tikai pēc akciju sabiedrības reģistrēšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
6. Akcionāram, kuram pieder vairākas viena veida vai vairākas vienas kategorijas akcijas, sabiedrība akciju vietā var izsniegt akciju apliecību vai vairākas akciju apliecības.
Akciju nominālvērtība(KoL 230. pants)
1. Akciju nominālvērtību nosaka katras atsevišķās akciju sabiedrības statūti.
2. Ja akciju sabiedrība izlaiž dažādu nominālvērtību akcijas, to nominālvērtībai jābūt izteiktai ar skaitli, kas bez atlikuma dalās ar katras mazākas akcijas nominālvērtību.
3. Sabiedrība nedrīkst izlaist akcijas, kuru nominālvērtība būtu zemāka par statūtos noteikto nominālvērtību.
4. Vienā akciju sabiedrībā visām vienas kategorijas akcijām ir viena un tā pati nominālvērtība.
5. Vienas akciju sabiedrības visās vienas kategorijas akcijās nostiprinātās tiesības nemainās atkarībā no akcijas formas, sērijas, koda vai kārtas numura un akcijas atsavināšanas veida.
Priekšrocību akcijas(KoL 231. pants)
1. Akciju sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja tas paredzēts sabiedrības statūtos.
2. Priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma akciju sabiedrības pirmajos divos darbības gados nedrīkst pārsniegt 25 procentus no akciju sabiedrības pamatkapitāla pēc tā palielināšanas, bet pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma drīkst sasniegt 100 procentus attiecībā pret parasto akciju nominālvērtību kopsummu.
Priekšrocību akciju īpašnieku tiesības(KoL 232. pants)
1. Priekšrocību akciju īpašnieku priekšrocības nosaka akciju sabiedrības statūtos.
2. Priekšrocību akciju īpašniekiem nav balsstiesību, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu.
3. Ja priekšrocību akciju īpašnieki nesaņem dividendes par iepriekšējo pārskata gadu, viņi iegūst balsstiesības tikai nākamajā pārskata gadā.
4. Akcionāru pilnsapulce var pieņemt lēmumu par priekšrocību akciju apmaiņu pret parastajām akcijām pēc pirmā darbības gada pārskata apstiprināšanas, ja akciju sabiedrība to noteikusi savos statūtos vai publiskā akciju sabiedrība – priekšrocību akciju emisijas prospektā.
5. Ja akcionāru pilnsapulce pieņēmusi lēmumu par priekšrocību ierobežošanu, grozīšanu vai atcelšanu, attiecīgie grozījumi izdarāmi arī sabiedrības statūtos.
Personāla akcijas(KoL 255. pants)
1. Akciju sabiedrība var izlaist personāla akcijas. Par personāla akciju īpašniekiem var kļūt tikai sabiedrības darbinieki.
2. Akciju sabiedrība pārdod personāla akcijas sabiedrības darbiniekiem ar atlaidi vai piešķir tās bez maksas. Summa, kuru veido personāla akciju pārdošanas atlaides un bez maksas piešķirto akciju nominālvērtības, jāsedz no akciju sabiedrības peļņas.
3. Akciju sabiedrības pamatkapitāls jāpalielina par personāla akciju nominālvērtības kopsummu. Personāla akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no akciju sabiedrības pamatkapitāla pēc tā palielināšanas.
4. Personāla akcijas to īpašnieks nevar atsavināt (pārdot, uzdāvināt u.c.), un tās nepāriet mantojumā.
5. Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar akciju sabiedrību, tai ir jāatpērk no šā darbinieka viņam piederošās personāla akcijas pilnā to vērtības apjomā, izņemot šā panta sestajā daļā paredzētos gadījumus.
6. Ja darbinieks pārtrauc darbu akciju sabiedrībā sakarā ar aiziešanu pensijā vai invaliditāti arodslimības dēļ, vai sakarā ar darbā iegūtu sakropļojumu, šis darbinieks var paturēt viņam piederošās personāla akcijas vai prasīt, lai akciju sabiedrība tās atpērk.
7. Bijušā darbinieka nāves gadījumā akciju sabiedrībai jāatpērk personāla akcijas no viņa mantiniekiem.
8. Ja bijušais darbinieks vai viņa mantinieki piekrīt, akciju sabiedrība var konvertēt viņiem piederošās personāla akcijas par parastajām akcijām.
9. Lēmumu par personāla akciju konversiju pieņem akcionāru pilnsapulce.
10. Ja darbinieks vai viņa mantinieki neizpilda šā panta noteikumus, viņiem piederošās personāla akcijas tiek anulētas.
11. Personāla akcijas īpašniekam nav balsstiesību.
12. Personāla akciju īpašnieki saņem dividendes tādā pašā apjomā kā parasto akciju īpašnieki.
Noteikumi, ar kādiem akciju sabiedrība iegūst pati savas akcijas (KoL 240. pants)
1.Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas, izņemot gadījumus, kad:
1) sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju un tās dzēšot;
2) sabiedrība iegūst savas akcijas, lai pasargātu sevi no būtiskiem tiešiem zaudējumiem;
3) sabiedrība iegūst savas personāla akcijas;
4) sabiedrība savas akcijas iegūst reorganizācijas rezultātā, izmaksājot atlīdzību likumā noteiktajos gadījumos;
5) sabiedrība savas akcijas iegūst, iegūstot citu uzņēmumu vai tā daļu;
6) sabiedrība savas akcijas iegūst bezatlīdzības darījuma rezultātā;
7) sabiedrība savas akcijas iegūst mantošanas ceļā;
8) sabiedrība savas akcijas iegūst, piedzenot savus prasījumus no trešajām personām;
9) sabiedrībai pāriet tā akcionāra akcijas, kurš nav šīs akcijas apmaksājis noteiktā termiņā.
2. Personai piederošās sabiedrības akcijas, ja šī persona tās ieguvusi savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, kā arī sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības atkarīgajai sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai, ja likumā nav noteikts citādi.
Akcijas biržā
Lai veicinātu uzņēmuma attīstību, Latvijā tradicionālākais līdzekļu piesaistīšanas veids ir doties uz banku pēc aizņēmuma, taču tikpat labi var sekot attīstīto valstu pieredzei, kur finanšu resursu piesaistei var izmantot akciju emisiju, kuru izplata publiskā vērtspapīru tirgū, kas uzņēmuma veiksmīgas darbības gadījumā dod iespēju strauji kāpināt tā tirgus vērtību.
Pasaulē birža tradicionāli ir viens no izdevīgākajiem akciju kapitāla piesaistes veidiem – cena, ko iespējams iegūt par akcijām, tās pārdodot biržā, lielākoties ir augstāka, nekā piesaistot privāto kapitālu. Palēnām to sāk apzināties arī uzņēmēji Baltijas valstīs.
Lai piesaistītu kapitālu, uzņēmumam ar akciju tirgus starpniecību ir divi ceļi: uzņēmums var emitēt jaunas akcijas un, pārdodot tās sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO), piesaistīt papildus naudas līdzekļus uzņēmuma tālākās attīstības vai projektu finansēšanai vai arī esošie uzņēmuma akcionāri var pārdot daļu no viņu īpašumā esošajām akcijām.
Uzņēmumam, kurš kotējas biržā, vieglāk emitēt publiskus parāda vērtspapīrus, kas varētu būt lētāks finansēšanas avots par banku kredītiem, skaidro biržas vadītāja. Akcijām nokļūstot publiskā vērtspapīru tirgū, uzņēmuma akcionāri var sekot līdzi sava ieguldījuma vērtības izmaiņām ar caurspīdīgas tirdzniecības palīdzību, turklāt tiek vienkāršota akciju pārdošanas iespēja caur biržu un iespēja iegādāties papildus akcijas par tirgus cenu. Akcionārs var arī savas akcijas ieķīlāt un izmantot kā nodrošinājumu aizdevumam.
Pieaugot korporatīvajai aktivitātei, ieplūstot investīcijām un ārvalstu kompānijām aizvien vairāk pārņemot Latvijas uzņēmumus, ar publiska un likvīda vērtspapīru tirgus starpniecību daudz vieglāk noteikt, kāda tad varētu būt uzņēmuma vērtība. Ar publiskā tirgū piesaistītajiem līdzekļiem var, piemēram, arī finansēt citu uzņēmumu pārņemšanas darījumus.
Akciju cena biržā
Akciju cenu birža nosaka piedāvājums un pieprasījums. Jo vairāk pircēju gribēs pirkt kādu konkrētu akciju, jo augstāka būs šis akcijas cena.
Tirdzniecības sesija ir laiks, kad birža var pirkt un pārdot vērtspapīrus. Rīgas Fondu biržā tirdzniecības sesija sākas plkst. 10.00 un beidzas 14.00.
Parasti akciju cena mainās tad, kad vērtspapīru tirgu tiek uzzināta jauna informācija, kas atšķiras no ieguldītāju gaidītās. Tā var būt gan informācija par apstākļiem, kas ietekmē tirgu kopumā, gan informācija par pašu uzņēmumu, šī informācija akciju cenu var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi. Piemēri:
• Pēc makroekonomisko rādītāju publiskošanas – kad, piemēram, gaidīto 4% valsts iekšzemes kopprodukta pieauguma vietā tā kāpums izrādās 7%, visticamāk, ka vairumam akciju cenas pieaugs, jo valsts tautsaimniecība kopumā attīstās ātrāk nekā cerēts.
• Savukārt, ja tiks publicēta informācija, ka uzņēmums plānotās peļņas miljons latu apmērā īstenībā ir cietis pusmiljona latu zaudējumus, tā akciju cena kritīsies, jo nebūs attaisnojušās ieguldītāju cerības.
Akciju vērtībai (cenai) vajadzētu atspoguļot visu attiecīgajā brīdī publiski pieejamo informāciju, kas saistīta ar uzņēmumu – tā pašreizējo stāvokli un nākotnes iespējām, ņemot vērā tirgus attīstības tendences.
Priekšrocības iegādājoties kotētās akcijas biržā:
1. Iegādājoties akcijas, Tu kļūsti par uzņēmuma līdzīpašnieku, pašam nedibinot uzņēmumu;
2. Tu vari brīvi pirkt un pārdot akcijas, un gūt ienākumus no akciju cenu svārstībām;
3. Tu vari veikt ilgtermiņa ieguldījumus akcijās, Tev ir iespēja piedalīties akcionāru pilnsapulcē, ierosināt izskatīt kādu jautājumu un balsot, tādējādi lemjot par uzņēmuma nākotni;
4. Ja uzņēmums strādājis ar peļņu un akcionāri pieņem attiecīgu lēmumu, Tev tiek izmaksātas dividendes;
5. Akcijas Tu vari pirkt un pārdot par skaidru naudu, ieķīlāt, aizdot, dāvināt, novēlēt mantojumā;
6. Iespēju iegādāties papildu akcijas par cenu, ko nosaka tirgus, kā arī iespēju pārdot sev piederošās akcijas;
7. Vienkāršāku akciju pārdošanas iespēju caur biržu, nevis ar uzņēmuma valdes starpniecību;
8. Stabilitāti un papildu drošību, jo publiskās akciju sabiedrības (uzņēmumu, kas kotējas biržā) darbību uzrauga gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan Rīgas Fondu birža;
9. Iespēju objektīvi novērtēt sava ieguldījuma vērtību, jo biržā tiek noteikta tirgus cena.
Uzņēmuma priekšrocības kotējot akcijas biržā:
1. Uzņēmums iegūst iespēju piesaistīt jaunu kapitālu lai straujāk attīstītu ražošanu, uzlabotu uzņēmuma finansiālo darbību un paplašinātu produkcijas sortimentu un kvalitāti;
2. Uzņēmumam kļūstot atklātākam, publiskākam, palielinās iespēja gan jaunu ieguldītāju piesaistei, gan vieglākai kredītu saņemšanai bankās;
3. Ja uzņēmuma mērķis ir kāda cita uzņēmuma pārņemšana, tad daļu no pirkuma summas iespējams maksāt ar pārņēmēja akcijām, savukārt, ja uzņēmuma īpašnieki vēlas pārdot sev piederošo uzņēmumu, to ir vieglāk novērtēt, ja tam ir vērā ņemama kotēšanas vēsture;
4. Akciju kotēšana biržā ir uzņēmuma kvalitātes rādītājs;
5. Papildu publicitāti, kas nostiprinās uzņēmuma tēlu gan esošo, gan potenciālo klientu, kā arī darbinieku vidū, jo biržas emitents bauda lielāku masu mēdiju uzmanību. Tā savukārt nostiprina uzņēmuma konkurētspēju un var veicināt gan jaunu klientu, gan ieguldītāju piesaistes procesu nākotnē;
6. Prestižu un ražotās produkcijas vai pakalpojumu atpazīstamību, ko veicinās pieaugošā publicitāte;
7. Papildu motivāciju uzņēmuma darbiniekiem, ja to īpašumā ir tās akcijas, kas var tikt piešķirtas kā prēmija.
Obligācijas (KoL 244. – 248. pants)
1. Akciju sabiedrība var izlaist obligācijas, ja tas paredzēts sabiedrības statūtos.
2. Ja tas paredzēts akciju sabiedrības obligāciju izlaides noteikumos, jaunu akciju izlaides gadījumā obligacionāram ir priekšrocības tiesības iegādāties akcijas obligāciju vērtības ietvaros. Publiskās emisijas obligacionāriem nav priekšrocības tiesību iegādāties publiskās akciju sabiedrības jauno publisko vai slēgto emisiju vērtspapīrus.
3. Ja tas paredzēts akciju sabiedrības obligāciju izlaides noteikumos vai publiskās akciju sabiedrības obligāciju emisijas prospektā un ja sabiedrības pilnsapulcē ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu tā izlemj akcionāri, iespējama arī visu pilnībā samaksāto obligāciju apmaiņa pret akcijām.
4. Akcionāru pilnsapulce drīkst pieņemt lēmumu par obligāciju apmaiņu pret akcijām tikai tad, ja pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas akciju sabiedrības pamatlīdzekļi, ilgtermiņa finansu ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi un naudas līdzekļi
kopā sedz esošo pamatkapitālu un pamatkapitāla palielinājuma vērtību, ko veidos samaksāto obligāciju nominālvērtību kopsumma.
5. Par obligāciju emisiju lemj akcionāru pilnsapulce. Lai pieņemtu lēmumu par obligāciju emisiju, nepieciešams pilnsapulcē klātesošo akcionāru balsu vairākums, ja sabiedrības statūtos nav noteikts lielāks kvalificētais vairākums.
6. Slēgtās emisijas veidā drīkst izlaist tikai vārda obligācijas. Tās reģistrējamas sabiedrības obligacionāru reģistrā. Tajā jāieraksta obligacionāra vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, obligāciju pārdošanas datums, katra obligacionāra obligāciju skaits, to numuri un vērtība.
7. Publiskās emisijas veidā drīkst izlaist gan vārda, gan uzrādītāja obligācijas.
Obligāciju veidi:
1) valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas;
2) vietējo iekšējo aizņēmumu obligācijas;
3) saimnieciska subjekta obligācijas.
Obligācijas tāpat var būt procentu un bezprocentu (ar preces vai pakalpojuma mērķi).
Valsts iekšējā aizņēmuma un vietējā aizņēmuma obligācijas tiek izlaistas uz uzrādītāju. Saimnieciskā subjekta obligācijas tiek izlaistas kā vārda, tā kā uzrādītāja obligācijas.
Uz procentu obligācijām norāda izmaksājamā procenta līmeni un datumu.
Uz mērķa (bezprocentu) obligācijām norāda preci vai pakalpojumu kā dēļ tās ir izlaistas.
Saimnieciskie subjekti var izlaist arī konvertējamās obligācijas.
Konvertējamā obligācija dod īpašniekam tiesības to pamainīt uz tā paša emitenta parastajām akcijām saskaņā ar konversijas privilēģijas noteikumiem.
Priekš konvertējamās obligācijās kā pamatkritērijus ir obligāti norādīt pirmo datumu, kas paver iespēju obligāciju pārvērst par akciju un pārvēršanas prēmiju. Ar pārvēršanas prēmiju tiek saprasta procentos izteikta pārmaksas summa no akcijas tekošās cenas par tiesībām pārvērst obligācijas parastajās akcijās.
Līdzekļi, kas ir bankas mobilizēti uz obligāciju izlaišanas pamata, tiek uzskatīti par aizņemtajiem atšķirībā no naudas līdzekļu atlikuma klientu kontos, kas bankas praksē saucas par piesaistītiem. Obligāciju izlaišanā banka spēlē aktīvu lomu, izlaides iniciatīva pieder tai, tai laikā kad ieguldījumu piesaistē bankas loma ir pasīva.
No depozītsertifikātiem un krājsertifikātiem, un banku vekseļiem bankas obligācijas atšķiras, pirmkārt, ar izlaides termiņu (tās nevar tikt izlaistas termiņā, kas mazāks par vienu gadu) un, otrkārt, ar izlaides kārtību. Akciju komercbankām, kas izlaiž obligācijas, tiek izvirzītas tādas pat prasības kā pie akciju izlaides. Obligāciju izlaide reglamentējas ar tiem pašiem normatīvajiem dokumentiem, kā akciju izlaide.
Bankas obligāciju izlaide aizņemamo līdzekļu piesaistei var būt tikai ar noteikumu, ka ir pilnībā apmaksātas visas šīs bankas izlaistās akcijas (ja tā ir akciju komercbanka) vai ka ir pilnībā apmaksātas daļas no paju īpašnieku puses bankas statūtfondā (ja ir paju banka).
Obligāciju realizācija var notikt vai nu uz to pārdošanas pamata ar pircēju līgumu vai arī apmaiņas ceļā uz agrāk izlaistajām obligācijām un citiem vērtspapīriem.