Antīkajās sporta spēlēs nebija futbols, vieglatlētika, basketbols, riteņbraukšana, airēšana.
Mūsdienu olimpiskajās spēles ir dokuments „Olimpiskā harta”.
Mūsdienu olimpiskajās spēlēs olimpiskais simbols ir pieci kopā savīti apļi.
Mūsdienu olimpiskajās spēlēs ir olimpiskā himna.
No 1912. līdz 1948.gadam Olimpiādes spēlēs bez sporta sacensībām notika arī arhitektūras, literatūras, mūzikas, mākslas un tēlniecības konkursi. Mūsdienās olimpisko spēļu programmu papildina plašs kultūras sarīkojumu klāsts.
Mūsdienu olimpiskā kustība ir nepārtraukts process, kas pieejams jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā neatkarīgi no viņa sociālā stāvokļa un fiziskajām spējām.
Mūsdienu olimpisko kustību pasaulē veido Nacionālo olimpisko komiteju, Starptautisko sporta veidu federāciju, Starptautiskās olimpiskās komitejas, kā arī citu ieinteresēto organizāciju un personu aktivitātes.
Mūsdienu olimpiskā kustība radusies XIX gs. beigās, kad strauji sāka attīstīties sports, nostiprinājās starptautiskie sporta sakari, kā arī daudzās valstīs aktīvi tika pētīti fiziskās audzināšanas teorētiskie un praktiskie jautājumi.
Antīkās olimpiskās spēles bija viens no tiem agrāko laiku pasākumiem, kurš aizsāka sporta vēsturi. Nekur citur, kā tikai senajā Grieķijā notika tik grandiozs sporta pasākums.
Taču senajā Grieķijā šīs olimpiskās spēles nebija tikai sporta spēles un nebija saistītas tikai ar sportu, pašas olimpiskās spēles bija viens no reliģiskajiem festivāliem, vēlāk slavenākais no tiem, kurš ir veltīts par godu kādam dievam. Cilvēki nodarbojoties ar sportu ziedoja dieviem gan savus spēkus, gan enerģiju. Starp sacensībām notika arī citi reliģiski rituāli. Laika gaitā olimpiskās spēles kļuva par vairāk sportisku pasākumu.