austrumu un rietumu civilizācija, saskarsme 20. – 21.gs

Austrumu un Rietumu civilizācija, saskarsme 20. – 21. gs.

Austrumi un rietumi, divas dažādas civilizācijas ar dažādām reliģijām un tradīcijām. Radikāli dažādas un pat savstarpēji konfliktējošas. Mums, kā stagnātiskiem un klasiskiem Eiropas iedzīvotājiem austrumu reliģijas un tradīcijas šķiet interesantas un gana amizantas, kas nodrošina lielu interesi par tām.

Viss uz šīs pasaules tiecas uz globalizācijas pusi, globalizācija var notikt tikai kultivējot savstarpējo sapratni starp pilnīgi dažādām civilizācijām. No mums neviens neprasa saprast atšķirīgas kultūras reliģiju vai tradīciju, no mums tiek prasītā atšķirīgas reliģijas un tradīciju pi

i
ieņemšana. Šim reliģiju un tradīciju pieņemšanas procesam ir jābūt abpusējam, lai uz pasaules valdītu miers un saticība.

Vēsture vienmēr ir atspoguļojusi, ka kari tieši saistās sākotnēji ar pārākuma un vajadzības sajūtu, pārākums ,protams, ir balstīts lielākoties tieši uz reliģisku aspektu bāzes. Austrumu civilizācijas reliģiskie aspekti vienmēr ir bijuši noteicošie tradīciju un kultūras veidošanās ceļā. Reliģija austrumiem dod spēku, jaudu, rīcības motīvu. Rietumiem reliģija nav tik svarīga, viņu bāze vairāk balstās uz ekonomiskiem pamatiem.

Civilizācijas saskarsme, kā izteiktu un praktisku piemēru var minēt Tu
u
urku invāziju rietumu attīstītajās lielvalstīs, sakarā ar augsta dzīves līmeņa meklējumu. Skaidrs spogulis stagnātiskai rietumu attieksmei ir tieši tajā, ka vislielākais bezdarbnieku lielums Vācijā ir tieši Austrumu civilizācijas pārstāvji. Ne jau tāpēc, ka turki būtu slinki, bet tāpēc, ka mēs ne
e
espējam pieņemt cilvēkus no citas civilizācijas kā līdzvērtīgus. Mēs viņus nostādām zemākā līmenī nekā balto cilvēku. Kā rezultātā paši neļaujam labvēlīgi attīstīties mūsu ekonomikai, un tas tikai aizspriedumu dēļ.

No otras puses šobrīd pasaulē aktīvi uzdarbojās cilvēki, kas popularizē austrumu reliģiju, BUDISMU. Pat Latvijā netrūkst budistu ar 10 – 15 gadu stāžu, kas ar šo ticību ir pārņemti, jo rod tajā iespēju attīstīties un sasniegt austrumu civilizācijas vērtību līmeni, dvēseles bagātību, patības sapratni. Visā rietumu civilizācijā skaidri ir iesakņojusies budisma mācība, kas ļauj mums ne tikai attīstīt sevi, bet arī saprast citu civilizāciju, kultūru un vērtības. Tas dod mums iespēju paspert soli uz priekšu globalizācijai.

Subjektīvi skatoties uz austrumu un rietumu civilizāciju saskarsmi, gribas apgalvot, ka jauniem cilvēkiem problēmu nav, tiem kas atbalsta pasaules globalizēšanos. Gl
l
lobalizēšanos nevis kā ekonomisku procesu, bet gan savstarpējās sapratnes, izpratnes un cieņas procesu. Saglabājot esošās kultūras un nacionalitātes, bet radot arī jaunas.

Civilizāciju saskarsme ekonomiskā ziņā ir vienkārši lieliska, kā apliecinājums ir ražošanas apjomi Austrumos. Bagātie rietumi pilnvērtīgi izmanto nabadzīgākos austrumus, kā lētu darbaspēku ražošanai. Produktu ražošanai, izejvielu ražošanai, kā arī potenciālā darbaspēka ražošana – ja apskatās populācijas augšanas straujumu. Skaidrs kā diena, pienāks stunda, kad dzeltenā rase dominēs visā pasaulē, ne tikai austrumos, viņi šobrīd sastāda gandrīz vai 50 % no pasaules iedzīvotāju da
a
audzuma. Atliek vien cerēt, ka vienā mirklī mūsu neveselīgā attieksme pret citu civilizāciju neatspēlēsies mums atpakaļ.

Mūsu nespēja un nevēlēšanās nedz pieņemt, nedz saprast citu kultūru, tradīcijas mūs nostādīs pabērna lomā, tāpēc visiem vairāk jādomā par globalizācijas procesu, kura ietvaros netiktu zaudēta nacionālā identitāte un ekonomiskā neatkarība, bet rastos savstarpēja sapratne.

Mēs esam par demokrātiju, mēs nostādām sievieti un vīrieti vienādā līmenī, mūsu reliģija ir daudz vienkāršāka, un tas viss mūs noved pie lielākas mirstības nekā dzimstības. Vai mūsu nespēja pieņemt citas civilizācijas pozitīvos un labvēlīgos aspektus, ziedojot varbūt kādu kultūras un tradīciju devu, bet saprotot un izprotot citu civilizāciju, nonākt pie daudz labākiem demogrāfiskiem rādītājiem. kas nodrošinātu arī potenciālāku attīstības iespēju.

Vienmēr vajag pacelt jautājumu, kāda var būt saskarsme starp skopo un savtīgu rietumnieku, un ticības apgaismotu austrumnieku.