Baltā cielava (latīņu: Motacilla alba) ir mazs dziedātājputniņš un Latvijas nacionālais putns. Cielava iekļauta Zvirbuļveidīgo kārtas Cielavu dzimtā
Izskats un raksturīgās pazīmes
Putniņam ir slaids, aptuveni 16,3-19 cm garš ķermenis, uzkrītoši gara aste , garas kājas un īss, tievs knābis. Putna apspalvojumu parasti veido pelēka augšdaļa un balts vēderiņš, balta seja, melna “cepurīte” un rīkle. Cielavas tēviņam, kā vairumam putnu, pavasarī spalva ir mazliet košākā nekā mātītēm.
Cielaviņu viegli atpazīt ja ne pēc tās melnbaltajām krāsām, tad pēc gaitas. Cielava veikli skraida pa zemi un apstājoties šūpo garo asti augšup-lejup.
Mājvieta un barības meklējumi
Latvijā sastopama ļoti bieži no aprīļa līdz oktobrim. Baltā cielava, tāpat, kā kārtas līdzinieks zvirbulis uzturas galvenokārt apdzīvotu vietu tuvumā, gan laukos, gan pilsētā, un pie ūdenstilpnēm. Cielaviņa pārtiek no kukaiņiem, tādēļ priekšroku dod klajiem, plašiem laukiem, kur tā var labi pārredzēt savu upuri un noķert. Cielava ir ļoti derīgs putns, jo iznīcina daudzus kaitēkļus.
Pasaulē cielava mitinās maigāka klimata apgabalos Eiropas dienviddaļā, Āzijā un Āfrikas ziemeļos, bet ziemot dodas galvenokārt uz Āfriku. Latvijā cielava atgriežas aprīļa pirmajos datumos.
Ligzdošana
Cielava ligzdos ēku pažobelēs, mūra sienu spraugās un nišās, malkas grēdās, koku un akmeņu krāvumos un cilvēku darinātos būrīšos. Ligzdas materiāliem var tikt izmantoti gan zāles stiebriņi un salmiņi, gan skaidas un sūnas, bet iekšējai apdarei – dzīvnieku spalva.
Parasti cielavu pāris ligzdu piepildīs ar mazuļiem divas reizes sezonā: maijā un jūnijā, iedējot tajā pa 4-8 raibām oliņām. Mazuļu inkubācijas periods olā ir 12 dienas. Pēc izšķilšanās mazie putnēni vēl pusotru līdz divas nedēļas pavadīs ligzdā.