Basketbols.
Basketbols ir sporta veids, kurā divas komandas ar pieciem spēlētājiem katrā cenšas gūt punktus, izmetot bumbu cauri stīpai (grozam), ievērojot īpašus noteikumus. Kopš tā izgudrošanas Springfīldā, Masačūsetsā 1891. gadā, tas ir attīstījies, lai kļūtu par patiesi starptautisku sporta veidu. Organizēta spēle līgās radās Jauno vīriešu kristīgajā apvienībā; pirmās līgas tika veidotas augstskolās. Ar laiku basketbols kļuva par profesionālu sporta veidu. Lai gan tā bija amerikāņu sporta spēle, basketbols strauji izplatījās starptautiski un mūsdienās izcili spēlētāji un komandas ir visā pasaulē.
Basketbolu pamatā spēlē telpās – basketbola laukumā. Punkti tiek gūti, iemetot bumbu cauri grozam no augšas; komanda ar visvairāk gūtiem punktiem spēles beigās uzvar. Bumba drīkst tikt vadīta pa laukumu, sitot to pret zemi (driblējot) vai piespēlējot komandas biedriem. Ļaunprātīgs fizisks kontakts (piezīme) ir aizliegts, un ir arī nosacījumi, kā drīkst rīkoties ar bumbu.Basketbolā, spēlētājiem ir 5 pozīcijas laukumā: 1. Saspēles vadītājs 2. Uzbrūkošais aizsargs 3. Vieglais uzbrucējs 4. Spēka uzbrucējs 5. Centrs
Laikam ejot, basketbols ir attīstījies, ietverot sevī pazīstamus mešanas, piespēlēšanas un driblēšanas paņēmienus, kā arī spēlētāju pozīcijas laukumā, uzbrukuma un aizsardzības stratēģijas. Kamēr sacensībās basketbols tiek stingri uzraudzīts, vairākas basketbola variācijas ir attīstījušās ikdienas spēlei. Basketbols ir arī iecienīts skatītāju sporta veids.
Iegutas vietas līdz mūsdienām.
Olimpiskajās spēlēs
1936 – 15. vieta
1940-1988 – nepiedalījās, atradās PSRS sastāvā
1992 – nekvalificējās
1996 – nekvalificējās
2000 – nekvalificējās
2004 – nekvalificējās
2008 – nekvalificējās
Eiropas čempionātos
1935 – Čempioni
1937 – 6. vieta
1939 – 2. vieta
1946-1991 – nepiedalījās, atradās PSRS sastāvā
1993 – 10. vieta
1995 – nekvalificējās
1997 – 16. vieta
1999 – nekvalificējās
2001 – 8. vieta
2003 – 13. vieta
2005 – 14. vieta
2007 – 13. vieta
Pirmais lielais basketbola pasākums Rīgā
FIBA nolēma 1937.gadā otrās meistarsacīkstes sarīkot Rīgā. Tas bija stimuls.
Eiropas meistarsacīkšu spēles šaurajā Konservatorijas vingrotavā sarīkot nav iespējams, nepieciešama sacensību rangam atbilstoša sporta zāle. Lai uzceltu jaunu ēku, laika bija par maz, tādēļ vajadzēja rast iespēju sporta vajadzībām piemērot kādu no jau esošām celtnēm, fabrikas ,,Fēnikss” ražošanas korpuss, tika pārbūvēts līdz nepazīšanai .Pati zāle tobrīd bija labākā Eiropā – plastikāta vairogi, VEF elektriskais pulkstenis, basketbolisti
Jauno zāli pirmo reizi izmēģināja tikai 19.aprīlī –nepilnas divas nedēļas pirms Eiropas meistarsacīkšu sākuma.
Otrās Eiropas meistarsacīkstes Rīgā tika atklātas 1937.gada 2.maijā.Turnīrā piedalījās astoņu valstu izlases. Latvijas valstsvienībā spēlēja Rūdolfs Jurciņš, Eduards Andersons, Andrejs Krisons, Džems Rudziņš (visi US), Aleksejs Anufrijevs, Aleksandrs Martinsons, Jānis Jansons (visi ,,Starts,,), Visvaldis Melderis, Voldemārs Šmits un Mārtiņš Grundmanis (ASK).
Censoņi vispirms spēkojās divās apakšgrupās. Lai iekļūtu finālgrupā, vajadzēja izcīnīt vienu no divām pirmajām vietām. Latvijas izlase sāka pārliecinoši, uzveicot Čehoslovākiju ar 44:11.Taču nākamajā dienā tika piedzīvots zaudējums mačā ar Polijas izlasi – 25:32.Mūsējiem vietu finālā varēja dot pārliecinoša uzvara pār ļoti spēcīgo Francijas vienību.
Liepājas 1. ģimnāzija.
Kultura Latvijā 30.-40.g.-basketbols
darba autors:
2007./08.m.g.
Kultūras dzīve Latvijā.
Panākumi saimnieciskajā un izglītības laukā veicināja uzplaukumu arī literatūrā un mākslā. Pamati latviešu rakstniecībai, glezniecībai, teātrim un mūzikai likti jau ilgi pirms Latvijas valsts nodibināšanas, uz tiem arī neatkarības laikā tālāk attīstās un pilnveidojas tālāk latviešu kultūra. Jau kopš brīvības cīņām tautā godāja tādus latviešu rakstniekus un māksliniekus, kas ar saviem darbiem bija iedvesmojuši un veicinājuši brīvās valsts izcīnīšanu – Ati Kronvaldu, Andreju Pumpuru, Raini. Kad 1929. gadā latviešu dzejnieku nekronētais karalis Jānis Rainis aizgāja viņsaulē, līdzi sēroja visa tauta, un dzejnieka bērēs blakus valdības pārstāvjiem, ārvalstu sūtņiem un sirmiem profesoriem soļoja strādnieki, zemnieki un skolu jaunatne.