bazniicas veesture

Krustpils luterāņu draudzei pirmā baznīca tikusi celta 1522.gadā, taču 1618. gadā baznīcu no jauna ceļ Krustpils muižas īpašnieks Nikolajs Korfs. Šī celtne nodeg un 1683. gadā to ceļ tagadējās baznīcas vietā. Dievnams pastāvējis līdz 1818. gadam, kad tiek uzsākta jaunas ēkas celtniecība. To pabeidz 1820. gadā. 1848. gadā, kad tiek pārbūvēta Krustpils pils, tiek atjaunotas arī baznīcas ērģeles un tiek izgatavota kancele. Pirmā pasaules kara laikā dievnams tika sagrauts, pāri palikušas bija tikai mūra daļas. Taču pēc kara dievnams tika atjaunots. Dievkalpojumi sākās 1924. gadā. Tiek salabots ar

r
rī mūra žogs ap baznīcu.

Klasicisma stilā celtajam dievnamam it trīs jomi, vidējais augstāks un pārsegts ar lielu pusapļa arku un frontonu. Baznīcas tornis segts ar mazu šķautņainu smaili. Altārgalu akcentē klasicismam raksturīgu formu apsīda ar lielu pusapaļu arku un frontoni. Ar vērienu izveidoti lūgšanu telpas trīsdaļu logi. Trīs vietējie ievietoti nišā un tos ritmiski sadala doriskās kolonnas. Ar 19. gs. pirmo ceturksni datējams dievnama interjera dekoratīvā apdare, kurā izceļas vidusjomu nodalošās monumentālās marmorētās kolonnas ar kompozīta ordera kapiteļiem. Virs greznajām ba
a
aznīcas durvīm,kuras veidotas 1818.g. atrodas Krustpils īpašnieku Korfu ģērboņa ciļņi,veidoti 1686g. un 1818.g. Baznīcas torņa telpā sagabājušas kapa plāksnes mācītājam Kristapam Engelbertam no Pomerānijas(17/18.gs.) un Krustpils muižas virspārraugam Goldbergam. Ērģeles 1935. gadā izgatavojis J.Dūrējs (Valmiera).