būvniecības attīstība Latvijā

Satura rādītājs

Ievads
Latvijas būvniecības raksturojums
Ceļu un tiltu būvniecība
Ēku būvniecība
Būvniecības attīstība 2006. gadā
Nozīmīgākie projekti būvniecība 2006. gadā
Secinājumi
Izmantotās literatūras un avotu saraksts
Pielikums

Ievads

Pēdējo gadu laikā Latvijā notiek ļoti strauja ekonomiskā attīstība un viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm ir būvniecība. Cilvēki vēlas iegādāties sev jaunus nekustamos īpašumus, tādēļ tiek celti daudzi jauni dzīvojamie ciemati, rindu mājas un daudzdzīvokļu nami. Tomēr, lai arī celts tiek ļoti daudz, pieprasījums ir gana augsts un tādēļ tuvākajā laikā būvniecības tempi nevarētu samazināties.
Referāta mērķis ir apjaust būvniecības nozīmi un attīstības būtiskumu valsts tautsaimniecībā un izpētīt būvniecības, kā vienas no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, attīstību Latvijā 2006. gadā, noskaidrot nozīmīgākos paveiktos ka arī iecerētos projektus, izanalizēt tos ietekmējošos faktorus, tā rezultāta izdarīt secinājumus par nākotnes perspektīvam un iespējamām aktivitātēm šajā nozarē.
Vadoties no izvirzīta mērķa, ir noteikti uzdevumi tā sasniegšanai. Referāta uzdevumi ir:
• Izpētīt ekonomikas attīstību Latvijā, pamatojoties uz statistikas datiem, lai spētu novērtēt būvniecības ietekmi uz to;
• Novērot būvniecības attīstības tendences pēdējo gadu laikā
• Noskaidrot svarīgākās norises 2006 gadā būvniecībā, apskatot svarīgāko projektu plānus, novērtējumus.
• Izstrādāt un argumentēt secinājumus svarīgākajam attīstības tendencēm būvniecībā.
Referāta uzdevumu izpildīšanai tika izmantotas informācijas vākšanas apkopošanas, statistikas datu apkopošanas un analizēšanas metodes.
Par šī referāta pētījuma avotiem kalpoja valsts statistikas dati, periodiskie izdevumi, vispārēja un speciālā literatūra, ekonomikas ministrijas pārskats par tautsaimniecību kā arī dažādi interneta resursi.

1. Latvijas būvniecības raksturojums

Būvniecība pieder pie ražojošām tautsaimniecības nozarēm. Tas jebkura valstī ir ļoti nozīmīgas. Būvniecības nozīmi nosaka arī tās ievērojamais īpatsvars nacionālā kopprodukta veidošanā. Būvniecība ir relatīvi darbietilpīgs process un valsts mērogā tā piesaista apmēram pusi no visiem kapitālieguldījumiem. Būvniecība ir saistīta ar jebkuru tautsaimniecības nozari, jo rada tām bāzi ēku un būvju veidā. Tāpēc katrai valstij ir vitāli svarīgi attīstīt savu dzīvotspējīgu būvniecību un būvindustriju (būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošanu).[8]
Būvniecības nozare ļoti jūtīgi reaģē uz ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī. Ekonomiskās krīzes apstākļos būvniecības produkcija samazinās visstraujāk. Latvijā no 1990.-1993. gadam iekšzemes kopprodukts samazinājās divas reizes, bet būvniecības apjomi – gandrīz astoņas reizes. Ar 1994. gadu sākās būvniecības pieaugums. Tā ka pēdējos gados ekonomika attīstās ļoti strauji, tad arī būvniecība apjomi palielinās lielos tempos.[2]
Radikālas izmaiņas ekonomikā ietekmējušas arī darbības specifiku būvniecībā: salīdzinot ar 1990. gadu, visvairāk palielinājies remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars, kā arī jaunu individuālo dzīvojamo māju būvniecība. Kopš 1995. gada pieaug inženierbūvju celtniecības apjomi (komunikācijas, ostas, ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli ). Būvniecības produkcija kopš 1998.gadā pieaugusi no 360,2 miljonu latu līdz 1131,6 miljonu latu 2006.gadā. Pieaugums katru gadu sastādījis vidēji 11,425 % kopš 1998.gadā
Būvniecības nozare ir viena no nedaudzajām, kur saglabājas ļoti zems bezdarba līmenis, trūkst augsti kvalificēti speciālisti, to kompensē ar ārvalstu speciālistu piesaisti. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc būvniecība Latvija tiek koncentrēta galvenokārt Rīga un Rīgas rajonā.[8]
Būvniecības produkts – būves dalās ēkās (dzīvojamās, publiskās, ražošanas ) un inženierbūvēs ( ceļi, tilti, tuneļi, hidrotehniskās u. tml. ). Inženierbūvju attīstība Latvijā šobrīd ir īpaši svarīgi.
Būvniecības nozarē strādā 6% no valstī nodarbinātajiem iedzīvotajiem, tomēr lielu daļu darbinieku šajā nozarē sastāda tā saucamie „ līgumstrādnieki”, kas oficiālajā statistikā neparadās.[2]

1.1 Ceļu un tiltu būvniecība

Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību nosaka ceļi. Ceļu un tiltu būvniecība ir ļoti nepieciešama, lai attīstītu infrastruktūru un tādējādi uzlabotu ekonomisko situāciju tālākos valsts rajonos. Jo , ja nav ērtu piebraucamo ceļu, tad netiek veidoti uzņēmumi šajos rajonos. Tā kā daudzviet šo ceļu nav, tad visa ekonomiskā darbība tiek galvenokārt koncentrēta lielajās pilsētās. Tāpat ceļu uzlabošana(paplašināšana, pārveidošana) un jaunu tiltu būvniecība pašlaik ir ļoti nepieciešama Rīgā, lai būtu iespējama ērtāka un ātrāka pārvietošanās pa pilsētu un neveidotos tik daudz sastrēgumu.
Par ceļu stāvokli Latvijā rūpējas VAS „Latvijas Valsts ceļi”. „Latvijas Valsts ceļu” mērķis ir nodrošināt valsts autoceļu tīkla efektīvu uzturēšanu un atjaunošanu atbilstoši noteiktajiem kvalitātes un vides standartiem.[16] Valsts autoceļu tīkla garums ir 20 182 km no kuriem 8108 km ir ar melno segumu un 12074 km ar grants segumu. To uzturēšana uz attīstīšana prasa lielus naudas līdzekļus, tomēr nepārtraukti tiek veidoti jauni projekti. Pašlaik nozīmīgākie projekti ir tieši Rīga, taču tai pat laikā lēnām un sistemātiski ceļi ar grants segumu tiek pārklāti ar melno segumu, tādējādi uzlabojot satiksmi un transporta plūsmu. Lai autoceļu darbība un kvalitāte būtu optimāla, katru gadu būtu jāveic seguma atjaunošana 1131 km autoceļu ar melno segumu un 3083 km autoceļu ar grants segumu. Ja seguma atjaunošanas darbi netiek veikti paredzētajā laikā, autoceļu konstruktīvās kārtas zaudē savas tehniskās īpašības un nespēj nodrošināt nepieciešamo noturību transporta radītām slodzēm, kā rezultātā notiek strauja autoceļu sabrukšana. Uz 2006.gadu 64% ( 12880 km) valsts autoceļu nav veikti normatīvi paredzētājā laikā nepieciešamie seguma atjaunošanas darbi un tie ir nokalpojuši vismaz 5 gadus vairāk par tiem paredzēto kalpošanas laiku. Šos autoceļus vairs nav iespējams atjaunot ar vienkāršām seguma atjaunošanas tehnoloģijām (virsmas apstrāde, virskārtas nomaiņa), kā tas paredzēts normatīvā, bet tiem ir nepieciešams veikt pilnīgu ceļa konstruktīvo kārtu rekonstrukciju, ieskaitot ūdens atvades sistēmu sakārtošanu un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu atjaunošanu. Lai likvidētu šos normatīvi paredzētajā laikā neveiktos darbus (remontu deficītu) 2006. gadā būtu nepieciešams 3,5 miljardi Ls.
Situācijā, ja autoceļi tiek atjaunoti normatīvi paredzētajā laikā un nav iekrājies remontu deficīts, valsts autoceļu tīkla uzturēšanai būtu nepieciešami 148 milj. Ls gadā un 63 milj. Ls gadā būtu jāparedz autoceļu segu rekonstrukcijai un attīstībai.[1.,15.]
Tiltam ir konstatēts, ka tā kalpošanas laiks līdz rekonstrukcijai ir 40 gadu, šajā laikā uzkrājušos defektu un bojājumu dēļ tam nepieciešama rekonstrukcija, kuru neveicot, veidojas remonta deficīts. Pēc Tiltu daļas speciālistu sniegtās informācijas, katru gadu tiltu remontam atlikto darbu apjoms pieaug par 3,5%. Vērtējot pēc tiltu skaita, gadā remonta deficīts pieaug uz valsts galvenajiem autoceļiem par 6 tiltiem, 1.šķiras – par 11 tiltiem, 2.šķiras – par 15 tiltiem gadā. 2005. gadā tika rekonstruēti: 2 tilti uz valsts galvenajiem, 6 tilti uz valsts 1.šķiras autoceļiem. 2005.gadā remonta deficīts tiltiem ir 58 % uz valsts galvenajiem, 86 % uz 1.šķiras un 97 % uz 2.šķiras autoceļiem.
Apkopojot remontu deficīta apjomus, pēc pēdējiem tiltu apsekošanas rezultātiem valsts autoceļu tīklā, steidzami būtu jāveic remonta un rekonstrukcijas darbi uz tiltiem ar kopgarumu 25922 metri (kas ir 84 % no kopgaruma), tiem būtu nepieciešami 398 milj.[1.,21.]
Tā kā ēku būvniecība notiek gana ātros tempos, bet ceļu stāvoklis ir visai slikts, tad nākotnē tiek plānots īpašu uzmanību pievērst un atvēlēt īpašus naudas līdzekļus tieši šai nozarei. 2008.gadā būvniecības apjomi pieaugs ne mazāk kā par 10-15%, taču lielāko daļu pieauguma veidos tieši ceļu būvniecības apjomu pieaugums.[9]

1.2 Ēku būvniecība

Latvijā pēdējos gados notiek ļoti aktīva dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu namu celtniecība. Ir izveidoti neskaitāmi dzīvojamie ciemati. Lielākā daļa no tiem ir izvietoti Rīgā un Rīgas rajonā(par to liecina statistikas dati, ka Rīgas rajonā 2006. gadā izsniegtas visvairāk būvatļaujas(1980 būvatļaujas) jaunu viena dzīvokļu māju būvniecībai, kas veido 43% no kopējā šāda tipa būvatļauju skaita republikā. Rīgā saņemtas 530 būvatļaujas (12%), Ogres rajonā – 418 būvatļaujas (9%), Jelgavas rajonā – 224 (5%), Cēsu rajonā – 142 (3%), Jūrmalā – 141 (3%), Tukuma rajonā – 136 (3%), Jelgavā – 135 (3%)[15]). Tie lielākoties ir privātpersonu projekti, jo būtībā pēdējo 10 gadu laikā pašvaldība gandrīz nav piedalījusies jaunu daudzstāvu māju būvniecībā. Neskatoties uz aktīvo būvniecību, diezgan liela problēma ir veco māju atjaunošana un renovācija, jo 60% rīdzinieku dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas savukārt veido ap 40% no pilsētas dzīvojamā fonda, un lielākā daļa no tām ir samērā sliktā stāvoklī. Tomēr pašvaldībai trūkst līdzekļu, lai to uzsāktu.[12]
Tomēr arī jauno dzīvokļu celtniecība netiks pārtraukta. Lai arī dzīvokļu cenas nepārtraukti aug, tomēr pieprasījums nesarūk, jo pašlaik Rīgā ir vairāk kā 20000 dzīvokļu deficīts.[6]
Tomēr ārpus Latvijas lielākajām pilsētām situācija nav tik laba. Būvniecības apjomi ir daudz zemāki. Un tās pašas ēkas, kas tiek celtas lauku rajonos ir nekvalitatīvas un nepraktiskas. Tas izskaidrojams ir ar to, ka Latvijā būvfirmām ir ārkārtīgi maza pieredze lauksaimniecības ēku projektēšanā un celtniecībā un vēl mazāka praktiskā darba pieredze par jaunu liellopu fermu celtniecībai nepieciešamajiem dzīvnieku labturības standartiem. Piedevām šo lauksaimniecības ēku būvniecība Latvijā ir daudz dārgāka nekā citur Eiropā. Interesanti ir arī tas, ka Eiropā fermu būvniecībā daudz tiek izmantots koks – Vācijā tas ir par 30% lētāks nekā metāls. Latvijā fermu celtniecībā koku izmanto maz. Paradoksāli, bet fakts, Latvijā kur pusi no visas teritorijas klāj meži.[13]
Daudz tiek spriests, ka vajadzētu vairāk celt komerciālās ēkas, ne tikai ģimenes mājas un vasarnīcas, tādējādi attīstot rūpniecību un ražošanu. Taču pieprasījums pēc mājokļu būvniecības ir tika augsts, ka netiek nodrošināts viss pieprasījums un veidojas deficīts. Tādēļ tuvākajā laikā ēku celtniecības apjomi saglabāsies, tomēr tas nespēs atrisināt komercēku trūkuma problēmu.

2. Būvniecības attīstība 2006. gadā

Kā jau iepriekš tika minēts – būvniecība ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, uz to norāda tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā, kas 2006. gadā bija 6.8% (jau no 2001 gada tas nav bijis zemāks par 6%, bet pēdējos gados tas ir sācis augt īpaši strauji). 2006. gadā IKP pieaudzis par 11.9% salīdzinot ar 2005. gadu, to veicināja apjomu pieaugums šajās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā–20.9%) – par 17.3%, komercpakalpojumu nozarē (14.8%) – par 17.6%, transporta un sakaru nozarē (13.0%) – par 9.3%, apstrādes rūpniecībā (11.9%) – par 6.2%, būvniecībā (6.8%) – par 13.6%.[7]

2.1.tabula
IKP izmaiņas procentos
Pieauguma tempi Ieguldījums pieaugumā
2006 2006
Primārās nozares 0,4 0,0
Apstrādes rūpniecība 6,2 0,9
Elektroenerģija, gāze un ūdensapgāde 4,0 0,1
Būvniecība 13,6 1,0
Tirdzniecība, viesnīcas un restorāni 17,3 3,9
Transports un sakari 9,3 1,4
Citi komercpakalpojumi 16,7 4,0
Sabiedriskie pakalpojumi 4,4 0,6
IKP 11,9 11,9

Pagājušajā – 2006. gadā būvniecības apjomi sasniedza 1131,6 miljonus latu, kas ir par 14,4% (rēķinot salīdzināmās cenās) vairāk nekā 2005. gadā. tas norāda uz to, ka šī nozare attīstās ļoti strauji. Šis rādītājs ir ļoti svarīgs, jo būvniecība norāda uz valsts ekonomisko attīstību. Ja ekonomiskā situācija valstī pasliktinās, tad strauji samazinās mājokļu būvniecība, jo valsts iedzīvotāji nav spējīgi sev atļauties jaunas dzīvesvietas, tāpat samazinās arī komerciālo būvju ražošana, jo netiek atvērti jauni uzņēmumi. Turpretī , ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, tiek būvētas jaunas ēkas uzņēmumiem, fabrikām, tiek attīstīta infrastruktūra un arī mājokļi tiek būvēti arvien vairāk.[4]
Nepārtraukti pieaug uzcelto ēku skaits, un gandrīz puse no tām ir privātmājas, jo, kā rāda statistikas dati, tās ir celtas par iedzīvotāju līdzekļiem, to parāda arī statistikas dati, kas attēloti diagrammā.

2.1.diagramma
Uzcelto māju skaits Latvija 2006. gadā pa ceturkšņiem

Būvniecības straujā attīstība sekmē arī daudzu darbavietu rašanos. Taču diemžēl tas valstij nenes lielus ienākumus, jo provizoriskie dati liecina, ka 2006. gadā būvniecībā VDI konstatējusi 746 nelegāli nodarbinātus cilvēkus, kas ir 41% no visiem atklātajiem nelegālās nodarbinātības gadījumiem valstī. Tādējādi var secināt, ka lielākā daļa no būvniecībā nodarbinātajiem, strādā nelegāli, viņi nemaksā nodokļus.[4]
Taču šai aktīvajai būvniecībai ir arī negatīvas sekas. Tā var radīt arī inflāciju. Alberts Krols: „Būvniecība ne vien sekmē tautsaimniecības attīstību, bet arī inflāciju un cenu pieaugumu”. Tieši būvniecības dēļ (cilvēki pērk sev jaunu mājokļus) cilvēki ņem aizvien vairāk kredītus, aizņēmumus, jo ne visiem ir pietiekami lieli iekrājumi.[5]
Uz 2006. gadu būvproduktu eksports Latvijā bija augsts – 90%. Bet augstais eksporta līmenis ne vienmēr ir labs rādītājs. Latvijā pietrūkst būvmateriāli pašu vajadzībām (piemēram, cements ne vienmēr ir pieejams).[5]
2.1 Nozīmīgākie projekti būvniecībā 2006.gadā.
2006.gadā ekspluatācijā pieņemti daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti, piemēram, Rīgā – daudzfunkcionālā izklaides un sporta būve “Arēna Rīga”, jauna “Rīgas Piena kombināta” siera ražotne, paplašinātā viesnīca “Reval Hotel Latvia”, Daugavpilī – rekonstruētā Vienības pamatskola, Aizkraukles rajonā – SIA “Nelss” Aizkraukles kokzāģētavas kokmateriālu poligons un muitas noliktava, Rīgas rajonā – SIA “Knauf” jaunā kaļķa un cementa rūpnīca un autoceļa “Via Baltica” posms Ādaži – Gauja, Valmierā – jauna biezpiena ražotne a/s “Valmieras piens” u.c. [4]
2006.gadā ceļu būvē un rekonstrukcijā tika ieguldīti vairāk nekā 177 miljoni latu, liecina Satiksmes ministrijas informācija.[17]
Nedrīkst arī nepieminēt vairākus nozīmīgus dzīvojamos ciematus kā piemēram vairāki ciemati Mārupes pagastā (Jaundimanti, Sēļi), Ādažos(Stapriņi, Aņu Ciems) un citur Rīgas rajonā (Beberi, Bišulejas, Rīgas Vārti).Un ņemot vērā lielo pieprasījumu, visas gatavās dzīvojamās mājas jau ir nopirktas, tātad dzīvojamo ciematu aktīvā celtniecība turpināsies. 2006. Gada ir nodoti ekspluatācija ari vairāki daudzdzīvokļu nami (Dienvidu pakavs, Dzimtā sēta u.c.).[14]

2.2. diagramma
2006.gadā izziņotie projekti

Tāpat ka līdz šim, tā arī nākotnē lielākā daļā būvniecības darbu tiks veikti Rīgā un Rīgas rajonā. Jaunajai būvniecībai daudz pievilcīgāki būs Vecmīlgrāvis, Imanta, Mežciems, Pļavnieki, Purvciems un Šampēteris. 2006. Gadā jau tika izziņoti vairāki dzīvojamo ciematu un daudzdzīvokļu māju projekti. Kopā ir izziņoti 100 daudzdzīvokļu māju projekti ar 6318 dzīvokļiem(no tiem ārpus Rīgas rajona tikai 12 projekti ar 610 dzīvokļiem. [9] Tāpat tika izziņoti arī vairāki dzīvojamo ciematu projekti un rindu māju projekti. Laika perioda no 2006. gada janvāra līdz 10. septembrim tika izziņoti 17 rindu māju projekti ar 142 mājām(no tiem ārpus Rīgas rajona tikai 3 projekti ar 24 mājām) un 29 dzīvojamo ciematu projekti ar 774 mājām (no tiem 10 projekti ar 183 mājām ārpus Rīgas rajona).[11]

Secinājumi

• Būvniecība Latvijā 2006. Gadā ir attīstījusies ļoti strauji, jo apjomu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo – 2005.gadu ir 13,6%.
• Būvniecības attīstība norada arī uz valsts ekonomikas attīstību, to parāda arī tas, ka paralēli tam, ka ekonomiskā situācija vērojums straujš augums, arī būvniecības intensitāte ir vairakkārt palielinājusies.
• Būvniecībā ir ļoti zems bezdarba līmenis, jo trūkst kvalificētu darbinieku un darbs ir labi atalgots, tomēr šis darbs ir diezgan bīstams veselībai.
• Ņemot vērā pastāvošo augsto pieprasījuma līmeni pēc nekustamajiem īpašumiem, lieli būvniecības apjomi ir sagaidāmi arī turpmākos 5 gadus.
• Nākamajā gadā Latvijā tiek plānots palielināt apjomus ceļu būvniecība, jo pašlaik tie ir ļoti sliktā stāvoklī, bet to atjaunošana ir nepieciešama infrastruktūras un satiksmes plūsmas ātruma uzlabošanai.
• Lielākā daļa būvniecības (gan daudzdzīvokļu māju, gan dzīvojamo ciematu) noris Rīgā un Rīgas rajonā.
• Neskatoties uz augsto būvproduktu eksporta līmeni (90%), šie produkti irļoti nepieciešami šeit Latvija un brīžiem rodas to deficīts.
• 41% no visiem Latvijā nelegāli nodarbinātajiem, 2006. gada atklāti tieši būvniecībā, tas nozīme, ka liela daļa šajā nozare strādājošo strādā nelegāli un nemaksā nodokļus, tādējādi radot valstij lielus zaudējumus.

Bibliogrāfiskais saraksts

1. Informācija stratēģijas plānošanas vajadzībām 2006 / VAS Latvijas Valsts ceļi Stratēģijas daļa – Rīga, VAS Latvijas Valsts ceļi, 2006. – 26 lpp
2. Jurjāns A., Būvniecības nacionālā programma 2002. – 2012.gadam – Rīga, Ministru kabinets, 2002. – 71 lpp.
3. Nešpors, V. Ievads ekonomikā. – Rīga: Multineo, 2006. – 193. lpp.
4. Būvniecības apjomi Latvijā 2006.gadā. Statistika. [Elektroniskais resurss]// Arvīds Uibo. – Resurss aprakstīts 2007. gadā – http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=10548
5. Būvniecības funkciju precizējums Eiropas Savienības politikas kontekstā. [Elektroniskais resurss]//Alberts Krols. – Resurss aprakstīts 2007.gada 17. Jūlijā – http://www.lbs.building.lv/readnews.php?news_id=93610
6. Domāju, ka dzīvojamo ēku būvniecība attīstīsies vēl ilgi, jo pēc mūsu aprēķiniem dzīvokļu deficīts pašlaik Rīgā ir vairāk kā 20 000. Intervija ar Jāni Kosīti.[Elektroniskais resurss]//Autors nezināms. – Resurss aprakstīts 2004.gada 16.jūlijā – http://buvnieciba.delfi.lv/readnews.php?news_id=80555
7. Ekonomika un finanses. Arhīva dati.[Elektroniskais resurss]//Centrālā statistikas pārvalde. – Resurss aprakstīts 2007. gada 9. martā -http://www.csb.gov.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=03.2007&cc_cat=470&id=2828
8. Ekonomikas konspekts. [Elektroniskais resurss]// Autors nezināms. – Resurss aprakstīts 2007.gada 27.novembrī – http://fizmati.lv/resursi/macibu_materiali/parejie_materiali/citas_lietas/bakalaurs.doc
9. Eksperti: nākamgad būvapjomi Latvijā saglabāsies šā gada līmenī; attīstīsies ceļu būvniecība. Ziņas. [Elektroniskais resurss]// Autors nezināms. – Resurss aprakstīts 2007.gada 6.novembrī – http://news.frut.lv/lv/economics/15134
10. Jaunie projekti. Daudzdzīvokļu mājas. [Elektroniskais resurss]// meklēšanas rezultāti. – Resurss aprakstīts 2007.gada novembrī – http://www.jaunieprojekti.lv/lv/catalogue.html?type=1&address=1&year=2006
11. Jaunie projekti. Dzīvojamie ciemati. [Elektroniskais resurss]// meklēšanas rezultāti. – Resurss aprakstīts 2007.gada novembrī – http://www.jaunieprojekti.lv/lv/catalogue.html?type=2&address=1&year=2006
12. Kā pašvaldībai labāk veicināt mājokļu būvniecību un rekonstrukciju. [Elektronisks resurss]//Autors nezināms. – Resurss aprakstīts 2003.gada 23.aprīlī – http://www.building.lv/readnews.php?news_id=49826
13. Lauksaimniecība un lauku attīstība. Lauksaimniecības ēku attīstība Latvijā – „kā māku, tā ceļu”.[Elektroniskais resurss]//Mārtiņš Cimermanis. – Resurss aprakstīts 2007.gada 11.oktobrī – http://blogi.nozare.lv/cimermanis/category/buvniecibas-aktualitates-un-problemas/
14. Liela mēroga projekti sekos? Analītiska informācija. [ Elektroniskais resurss]//autors nezināms. – Resurss aprakstīts 2007.gada11.oktobrī – http://www.jaunieprojekti.lv/lv/analytics.html?id=123
15. Par izdotajām būvatļaujām ēkām un inženierbūvēm 2006.gadā. notikumu arhīvs. [Elektroniskais resurss]//Arvīds Uibo. – Resurss aprakstīts 2007.gada 19.februārī – http://www.csb.gov.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=02.2007&cc_cat=472&id=2802
16. Par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi”. [Elektroniskais resurss]// – Resurss aprakstīts 2004.gadā – http://www.lad.lv/LV/?i=99
17. Šogad ceļu būvniecībā ieguldīs 290 miljonus latu. [elektroniskais resurss]//Autors nezināms. – Resurss aprakstīts 2007. gada 23.maijā – http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=17958576