Dāvinājuma līgums

VIDZEMES AUGSTSKOLA

VIDZEMES AUGSTSKOLA

Biznesa vadības nodaļa

Referāts saimnieciskajās tiesībās

Dāvinājuma līgums

Autore:

Studiju programmas

“Biznesa vadība”

III kursa studente

Eva Cīrule

2008. gada decembris

Satura rādītājs

Dāvinājuma teorētiskais apraksts..............................3

Sevišķie dāvinājuma veidi. Dāvinājums ar uzlikumu ...................4

Dāvinājuma atsaukšana..............................5

Situāciju analīzes un doto piemēru izvērtējums...........................8

Dzīvokļa dāvinājuma līgums..............................13

Dāvinājuma līguma izstrāde..............................14

Izmantotās literatūras saraksts..............................16

Pielikumi..............................17

pielikums..............................17

pielikums..............................19

Dāvinājuma teorētiskais apraksts.

Tā kā lielāka interese radās par dāvinājuma līgumu, tad centos to izpētīt tuvāk – kas ir dāvinājuma līgums, ko nepieciešamas zināt un darīt, iesniedzot dāvinājuma līgumu, kur to var veikt un kādi dokumenti ir nepieciešami. Apskatīju dažādas situācijas un dažādu cilvēku jautājumus juristiem, ar

r
rī kā raksturotas problēmas, sastādot dāvinājuma līgumu. Analizēju juristu un citu zinošu cilvēku atbildes šajos jautājumos.

Dāvinājums ir līgums, ar kuru persona, kas ir dāvinātājs, piešķir apdāvināmam kādu mantisku vērtību. Dāvinājums var būt gan kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem, gan kā dāvana. Dāvinājums otram tiek piešķirts bez atlīdzības. jābūt rakstiskā veidā. Kā visiem līgumiem (gandrīz visiem) arī šim ir nepieciešams notāra apstiprinājums. Līgumuparaksta dāvinātājs un apdāvināmais, kā arī notārs. Līguma patiesumu pierāda notāra zīmogs uz līguma. Līgums stājas spēkā ar br

r
rīdi, kad tas tiek parakstīts. [9]

Dāvināšanas procedūra ir vienkārša, kā apgalvo notāre Baiba Dambe. Viņa stāsta, ka dāvinātājs savu nekustamo mantu var dāvināt, kam vien ienāk prātā. Tomēr izdevīgāk to ir pārrakstīt uz tuvāko radinieku (vecāku, bērnu, laulāto draugu) vārda, jo

o
o tad ir jāmaksā mazāka valsts nodeva — 0,5% no nekustamā īpašuma novērtējuma un kadastrālās vērtības. Ja mantu grib atdāvināt kādam, kurš nav tuvāko radinieku lokā, tad valsts nodeva ir sešas reizes lielāka — 3% no īpašuma vērtības. Visi dati (arī par nomaksātās valsts nodevas apjomu) ir publiski pieejami Valsts Zemesgrāmatas datu bāzē. Tomēr nezinātājam izsekot līdzi īpašnieka maiņai ir diezgan sarežģīti, jo jāzina gan jaunā īpašnieka dati, gan konkrētā īpašuma adrese. Savukārt daudz vienkāršāk un lētāk uz citu vārdu ir pārreģistrēt transportlīdzekļus (automašīnas, motociklus, jahtas). Pēc CSDD mājas lapā pieejamā cenrāža, transportlīdzekļa pārrakstīšana uz citu personu izmaksā tikai 11,25 latus. Valsts nodeva jeb īpašs nodoklis nav jāmaksā, ja tiek dāvināta skaidra nauda, akcijas vai kapitāldaļas kādā uzņēmumā. Tādējādi dāvināšanas process ir nesāpīgs, salīdzinot ar to
o
o, kas var draudēt tiesas lēmuma rezultātā, ja tas paredz vai nu īpašuma iesaldēšanu, vai pat konfiskāciju. Prakse liecina, ka visizplatītākais veids, kā nobēdzināt mantu no tiesu izpildītājiem, ir laulību līgumu slēgšana. Sevišķi noslēgto līgumu skaits ir pieaudzis pērn, t.i., 2007. gadā, kad tika noslēgti 1179 laulību līgumi (kopumā kopš 1994. gada Latvijā ir noslēgti 5802 šāda veida līgumi). Ir līgumi, kuros mīlošie laulātie pat sīki uzskaita, kam piederēs datora pele, 12 metru garš karoga kāts vai papagailis. Tomēr vislielāko ievērību pelna tie līgumi, kuros ir
r
r runa par desmitiem un simtiem tūkstošu latu.[12]

Dāvinājuma līgums ir tekstisks darījums, kas ir spēkā tikai tad, kad:

tiek veikts bez piespiešanas, un dāvinājumu piešķir rīcības spējīga persona;

dāvinājumu ir jāpieņem apdāvināmajam (to var pieņemt arī apdāvināmā vietnieks);

dāvinājumu par spēkā neesošu uzskata arī tādā gadījumā, ja dāvinātājs ir bijis izteicis dāvinājuma priekšlikumu iecerētajam apdāvināmajam, bet šī persona tam piekritusi tad, kad dāvinātājs vairs nav bijis rīcības spējīgs.

Šeit netiek ņemts vērā tas fakts, ka tajā momentā, kad dāvinātājs bija izteicis priekšlikumu par dāvinājumu, viņš ir bijis rīcības spējīgs. [1; 9]

      Ja dāvinājums ir, piemēram, māja, mašīna un tamlīdzīgas ķermeniskas lietas, tad līdz ar dāvinājumu apdāvināmajam pāriet arī īpašuma tiesības uz dāvināto lietu. Par dāvinājuma bojā eju, sabojāšanos vai kvalitātes pasliktināšanos nav atbildīgs dāvinātājs izņemot, ja dāvinātājs ir uzņēmies par to vainu, vai arī tas noticis dāvinātāja nevērības vai ļaunprātības dēļ. Tādā gadījumā kā atlīdzība apdāvinātajam ir tāda, ka dāvinātājam ir jāatdod viss, ko apdāvināmais ir ieguldījis nelabvēlīgo seku likvidēšanai. Dāvinātājs var dāvināt ne tikai kādu konkrētu mantisku vērtību, bet arī visu savu mantu. Tādā gadījumā dāvinātājs var dāvināt tikai to, kas viņam pieder konkrētajā brīdī, bet viss, kas būs iegūts nākotnē pie dāvinājuma vairs nepieder. Ja dāvinātājs vēlas dāvināt tagadējo mantu un mantas, kas tiks iegūtas nākotnē, tad tas jau skaitīsies nevis dāvinājums, bet gan mantojuma līgums.[1; 9]

Dāvinājuma līgums var būt divu veidu — dāvinājums aiz atlīdzības un dāvinājums aiz devības. Dāvinājuma līgumu aiz atlīdzības visbiežāk noslēdz tad, ja dāvinātājs vēlas pateikties par saņemtajiem pakalpojumiem. Dāvinājumu aiz devības visbiežāk slēdz radinieku starpā. [6]

Balstoties uz civillikuma 1912. pantu dāvinājums ir – tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Apskatot civillikumu no 1913. līdz 1914. pantam – dāvināt var katra rīcības spējīga persona. Dāvanu iegūt var katrs, kam vispār ir spēja iegūt (1913.p.). Dāvinājums var būt ne vien īpašuma vai citu lietu tiesību atdošana apdāvinātam, bet arī prasījumu tiesību bezatlīdzības cesija, apdāvinātā atsvabināšana no pienākumiem pret dāvinātāju vai pret trešām personām, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātam par labu, kā arī viņa lietu bezmaksas pārziņa(1914.p). Dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ vai arī apdāvinātā nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt(1919.p).[14] Tiesība atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ nepāriet uz dāvinātāja mantiniekiem, kā arī nav vēršama pret nepateicīgā apdāvinātā mantiniekiem, un dāvinātājs var celt tikai personisku prasību pret apdāvināto, lai tas atdod pašu lietu līdz ar tās piederumiem un augļiem, bet arī tikai tad, kad dāvana joprojām atrodas apdāvinātā mantā vai arī kad viņš vismaz vēl no tās ir iedzīvojies(1920.p). [1; 10]   Kā nosaka civillikuma 1927. pants, tad: manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Likums nosaka arī to, ka, ja dāvinātājs nespēj samaksāt savus parādus, kas bijuši dāvinājuma laikā, tad viņš parāda daļu ir tiesīgs prasīt no apdāvinātās personas, respektīvi, no dāvinājuma. To var darīt arī dāvinātāja kreditori, ja apdāvinātais nav vienojies ar dāvinātāju un kreditori tam nav piekrituši.[1; 9]

Aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā. Bet ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro šis pavairojums, kā arī tas, kas neatraidāmam mantiniekam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam.

Tiesību atsaukt dāvinājumu var izlietot tikai pats dāvinātājs viena gada laikā, no apdāvinātā nāves dienas, vai no tās dienas, kad nācis spēkā spriedums, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu. Nosacījumi, kas aprobežo dāvinātāja tiesību atsaukt dāvinājumu,nav spēkā. [1;10]

Sevišķie dāvinājuma veidi.Dāvinājums ar uzlikumu

Katram dāvinājumam var pievienot sevišķu uzlikumu, ar kuru vai nu tuvāk norādīts, kādā kārtā vai kādam mērķim apdāvinātam jāizlieto saņemtā dāvana, vai arī aprobežots tiesības ilgums tādā kārtā, ka apdāvinātam uzlikts pienākums atdot vēlāk visu priekšmetu vai daļu no tā kādam citam(1928.p). Ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem. Šāda dāvinājuma atsaukšana nepateicības dēļ nav pielaižama!(1933.p) [1; 10; 14]     

Dāvinājumu var dāvināt arī nosakot īpašas dāvinātāja prasības, kas būtu jāievēro apdāvināmajam, ja viņš vēlētos pieņemt dāvinājumu. To sauc par dāvinājumu ar uzlikumu. Uzlikums apdāvināmajam precīzāk norāda:[9]

kā izmantot dāvinājumu;

kādiem mērķiem;

kā arī uzlikums var ierobežot apdāvināmā tiesības, kas var izpausties kā:

dāvinājuma vai tā daļu nodošana citai personai pēc kāda laika,

kāda pienākuma uzlikšana, piemēram, ja cilvēks dāvina māju, tad dāvinājuma līgumā dāvinātājs var iekļaut tādu punktu, ka māja pieder apdāvināmajam, bet dāvinātājs drīkst tajā dzīvot.

 Ja dāvinātāja uzlikums ir neizpildāms tādu iemeslu dēļ, kā:

aiz dabiskiem šķēršļiem;

ir nelikumīgs;

nav tikumisks,

Tad dāvinājums paliek spēkā, bet dāvinājuma uzlikums vairs nav spēkā. Bet, ja apdāvinātais nepilda uzlikumu (ja tas, protams, ir izpildāms), tad dāvinātājam ir tiesības vērsties tiesā.[9]

Dāvinājuma līgumā var ierakstīt citus papildu nosacījumus, piemēram, aizliegumu dāvinātāja dzīves laikā zemi atsavināt citām personām. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu, kas noslēgts aiz devības, var arī atsaukt. Taču to nevar izdarīt vienpersoniski. Ja abas puses vienojušās par līguma atcelšanu, noslēdzams atcēlējlīgums. Saskaņā ar šo līgumu īpašuma tiesības atkal pāriet dāvinātājam un tās nostiprināmas zemesgrāmatā uz viņa vārda. Ja par līguma atcelšanu puses nevar vienoties, tad to var atcelt tiesā. Tikai tad jānorāda, kāpēc dāvinātājs vēlas atcelt dāvinājuma līgumu. Iemesls varētu būt, piemēram, apdāvinātā necienīga izturēšanās pret dāvinātāju, līguma nosacījumu neizpilde vai cits. Jāņem vērā, ka aiz atlīdzības noslēgtu dāvinājuma līgumu nevar atsaukt. [6]

Bieži vecāka gadagājuma cilvēki noslēdz dāvinājuma līgumu cerībā, ka apdāvināmais viņiem sniegs atbalstu vecumdienās. Tādos gadījumos labāk iesaka slēgt uztura līgumu, kas garantē kopšanu, ārstēšanu un cita veida nepieciešamo palīdzību. [6]

Zemes gabala dāvinājuma līgumam jābūt rakstveidā, notariāls apstiprinājums nav obligāts. Taču pie notāra jāapstiprina nostiprinājuma lūgums par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz apdāvināmā vārda, kas iesniedzams zemesgrāmatu nodaļā. Nostiprinājuma lūgumam pievienojami šādi dokumenti: [6, 9]

dāvinājuma līgums (oriģināls);

zemes robežu plāns,

Valsts zemes dienesta izziņa par zemes kadastrālo novērtējumu;

zemesgrāmatu akts (apliecība) — oriģināls;

izziņa par valsts nodevas samaksu;

izziņa par kancelejas nodevas samaksu.

Jāņem vērā, ka īpašuma tiesības uzzemesgabalu apdāvinātajam radīsies tikai pēc tam, kad zemesgrāmatu nodaļā tās nostiprinās uz viņa vārda.[6, 9]

Dāvinājuma atsaukšana

 Dāvinātājs dāvinājumu var atsaukt, ja apdāvinātājs ir bijis nepateicīgs. Šajā gadījumā par rupju nepateicību ir jāuzskata dāvinātāja apvainojumi, ļaunprātības no apdāvinātā, tīši nodarīts mantisks zaudējums, dāvinātāja dzīvības apdraudēšana no apdāvinātā puses. Dāvinājumu var atsaukt arī tādā situācijā, ja apdāvinātais ir tīši nepildījis dāvinājuma uzlikumu (ja tāds ir noteikts dāvinājuma līgumā).[9;14]

Pēc dāvinātāja nāves, tā mantiniekiem nav tiesību atsaukt dāvinājumu. Respektīvi, dāvinājumu var atsaukt tikai pats dāvinātājs. Mantinieki no apdāvinātā drīkst prasīt tikai neatņemamās mantojuma daļas ( to drīkst darīt tikai dāvinātāja neatraidāmie mantinieki) pēc dāvinātāja nāves, ja viss mantojums ir bijis dāvināts apdāvinātajam.[9]

Dāvinājumu drīkst atsaukt arī laulātais, bet tikai gadījumos, ja:

apdāvinātais laulātais mirst, ar nosacījumu, ja šim laulātajam nav lejupējo;

apdāvinātais laulātais ir vainojams laulību šķiršanā;

laulība ir bijusi atzīta par spēkā neesošu, bet dāvinātājs veicis dāvinājumu domādams, ka ir precējies.[9]

Nepieciešamie dokumenti, iesniedzot dāvinājuma līgumu:

Līgumslēdzēju pases.

Pilnvara vai tās notariāli apliecināts noraksts, ja līgumu paraksta pilnvarotā persona.

Zemes robežu plāns atsavinātajam zemes gabalam, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma reāla daļa.

Atsavinātāja laulātā piekrišana, ja atsavinātā manta ir laulāto kopīga manta.

Viss, ko laulātie iegūst laulības laikā par laulāto kopīgiem līdzekļiem, ir laulāto kopīga manta.

Katra laulātā atsevišķa manta ir:

Manta, kas laulātajam ir piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā ir noteikuši par atsevišķu mantu.

Manta, kas iegūta kā dāvinājums vai kā mantojums.

Trešās personas, kurai par labu ir reģistrēti aizliegumi atsavināt mantu, piekrišana.

Dokumenti, kas apliecina, ka nekustamā īpašuma ieguvējs ir atsavinātāja laulātais vai tuvs radinieks (bērns, vecāks, brālis, māsa, mazbērns, mazmazbērns, vecvecāks), ja nekustamais īpašums tiek atsavināts laulātajam vai kādam no minētajiem radiniekiem.

Radniecības vai laulības faktu var pierādīt ar dzimšanas un laulības apliecībām vai dzimtsarakstu nodaļas aktu ierakstu norakstiem vai izrakstiem.

Pašvaldības izziņa par nekustamā īpašuma nodokļa parādu neesamību, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums. Minētā izziņa nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums atrodas Rīgā. [5]

Noformējot dāvinājumu laulātajam, jāatceras, ka sievas dāvinājums vīram vai otrādi būs atsevišķa manta laulātā nāves gadījumā un no tā neizdala daļu, kas pienāktos laulātajam.[14]

Dāvinājuma līguma izmaksas ir atkarīgas no dāvinājuma vērtības. Atlīdzības takses par notariālo aktu taisīšanu noteiktas minēto Ministru kabineta noteikumu 6.punktā: [13]

ja darījuma summa ir līdz 1000 latu – 10 latu;

no 1001 lata līdz 5000 latu – 10 latu plus 0,9 % no darījuma summas, kas pārsniedz 1000 latu;

no 5001 lata līdz 20 000 latu – 46 lati plus 0,7 % no darījuma summas, kas pārsniedz 5000 latu;

no 20 001 lata līdz 50 000 latu – 151 lats plus 0,5 % no darījuma summas, kas pārsniedz 20 000 latu;

no 50 001 lata līdz 100 000 latu – 301 lats plus 0,3 % no darījuma summas, kas pārsniedz 50 000 latu;

vairāk par 100 001 latu – 451 lats plus 0,1 % no darījuma summas, kas pārsniedz 100 000 latu.

Arī šīm summām jāpieskaita 18% PVN. Ja klienti nāk ar gatavu darījuma projektu, tad viņiem jāmaksā notāram 75% no šīm taksēm. Tādas pašas takses ir arī par citu darījumu taisīšanu, piem., pirkuma līguma sastādīšanu, nomas līguma sastādīšanu un citiem. [11]

Reģistrējot dāvināto dzīvokli zemesgrāmatā, būs jāmaksā arī valsts nodeva 0,5% apmērā no dzīvokļa kadastrālās vērtības.[11]

Situāciju analīzes un doto piemēru izvērtējums.

1.piem., kādā ģimenē bija divi dēli, viens nomira. Tēvs oficiāli māju uzdāvināja otrajam — palikušajam dēlam, savukārt mirušajam dēlam vēl ir meita. Viņas māte — vedekla sola tiesāties, jo uzskata, ka arī mazmeitai pienākas daļa mājas. Tēvs vēl ir dzīvs.

Pēc Civillikumā skaidrotā, dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds otram bez atlīdzības piešķir kādu mantisku vērtību. Savukārt tiesības dāvināt ir ikvienai rīcības spējīgai personai, un citus nosacījumus likums neparedz. Tā kā tēvam nevajadzētu prasīt kādam atļauju, piem., vedeklai, par to kā rīkoties ar savu īpašumu. Kaut arī ierasts, ka visbiežāk dāvina nekustamos īpašumus, likums noteic, ka dāvinājums var būt ne vien īpašuma vai citu lietu tiesību atdošana apdāvinātajam, bet arī, piemēram, viņa atbrīvošana no pienākumiem pret dāvinātāju vai citu trešo personu, atteikšanās no kādas tiesības par labu apdāvinātājam u. c. Par dāvinājuma priekšmetu var būt gan visa dāvinātāja manta, gan arī tikai daļa no tās. Taču, dāvinot visu mantu, runa ir tikai par jau esošo, bet ne nākamo. Likumā izskaidrots, ka nākamās vai arī kopā — jau esošās un nākamās mantas dāvinājums uz tāda pamata, ka tagadējo mantu ieguvējam nenodod uzreiz, atzīstams par mantojuma līgumu. [4] Lai dāvinājums būtu spēkā, tas noteikti jāpieņem apdāvināmajam vai viņa vietniekam. Tādēļ, izsakot piekrišanu dāvinājumu pieņemt, apdāvinātais, kā arī viņa mantinieki iegūst tiesības tiesas ceļā prasīt dāvanas nodošanu gan no paša dāvinātāja, gan arītā mantiniekiem. Ja brīdī, kad dāvanas saņēmējs tam izsaka savu piekrišanu, dāvinātājs vairs nav rīcības spējīgs, dāvinājums atzīstams par nenotikušu.

2. piem. Kādai sievietei no tēva mantojumā ir zeme. Pagaidām to izmanto viņas vīra mazmeita no pirmās laulības. Vīra mazmeita nomaksā zemes nodokli. Vai sieviete var uzdāvināt šo zemi vīra mazmeitai no pirmās laulības, ja viņai pašai bērnu nav?

Ar sievietes piederošo zemes īpašumu var rīkoties pilnīgi brīvi, ja vien tas ir ierakstīts zemesgrāmatā. Zemesgrāmatā ierakstītu zemi var dāvināt, noslēdzot dāvinājuma līgumu. Dāvinājuma līgums ir divpusējs. Lai to noslēgtu, nepieciešama abu pušu piekrišana. Dāvinājuma priekšmets šajā gadījumā ir zemes gabals, kuru īpašnieks dāvina apdāvināmajam. [6]

3. piem. Dažkārt dāvinājumam pievieno arī dažādus nosacījumus, kādam mērķim saņemtā manta izlietojama.

Civillikuma 1928. pants atļauj katram dāvinājumam pievienot tā saukto sevišķo uzlikumu, ar kuru, pirmkārt, var norādīt, kādā veidā vai kādam mērķim saņemtā dāvana jāizlieto, otrkārt, apdāvinātajam iespējams uzlikt pienākumu vēlāk visu dāvanu vai daļu no tās atdot kādam citam. Jebkurā gadījumā šāds uzlikums dāvinājumu nepadara par nosacītu, un ieguvējs var prasīt tā tūlītēju izpildīšanu. Tomēr gan dāvinātājs, gan arī trešā persona, kurai par labu uzlikums domāts, var arī prasīt nodrošinājumu tā izpildīšanai. Tiesa, ja šāds uzlikums ir par labu trešajai personai, viņa tā izpildījuma prasību var celt vienīgi pēc dāvinātāja nāves. Arī pats dāvinātājs var celt prasību par uzlikuma izpildīšanu, bet, ja tas netiek darīts apdāvinātā vainas dēļ, pastāv iespēja atprasīt visu, ko viņš saņēmis. Piemēram, kādam var uzdāvināt īpašumu ar nosacījumu, ka to kārtīgi apsaimniekos un uzturēs vismaz līdzšinējā kārtībā, bet, ja dāvanas saņēmējs rīkojas pretēji un neizpilda līguma nosacījumus, dāvinātājs var vērsties ar attiecīgu prasību tiesā. Turpretim, ja konkrētā uzlikuma izpildīšana nav iespējama dabisku šķēršļu, likuma vai tikumisku iemeslu dēļ, tad šie pienākumi atkrīt, bet pats dāvinājums gan paliek spēkā. [1; 4] Atbilstoši Civillikumam ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem. Turklāt šādu dāvinājumu nevar atsaukt apdāvinātā nepateicības dēļ.

4. piem. Vai citam uzdāvinātu mantu var atgūt?

Ja dāvina īpašumu, kādu priekšmetu vai lietu, tad līdz ar tās nodošanu arī īpašuma tiesības pāriet uz ieguvēju. Taču likums arī atļauj apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ dāvinājumu atsaukt. Par šādu rīcību jāatzīst gadījumi, kad apdāvinātais savu labvēli rupji apvainojis vārdos vai darbos, viņam tīši nodarījis mantisku zaudējumu vai pat apdraudējis dzīvību, kā arī atstājis dāvinātāju bezpalīdzīgā stāvoklī, ja bija iespējams palīdzēt. Taču tiesība atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ ir tikai pašam dāvinātājam un tā nepāriet uz viņa mantiniekiem, kā arī nav vēršama pret nepateicīgā dāvanas saņēmēja mantiniekiem. Turklāt likumā uzsvērts, ka pat iepriekšēja atteikšanās no tiesības atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ nav spēkā, bet, ja par to jau celta prasība, no tās gan var atteikties. [4]

5.piem. Kādas ir dāvinātāja tuvinieku tiesības pret tādu situāciju, ka dāvinātājs uzdāvina citam, nevis kādam no neatraidāmajiem mantiniekiem vai kādiem citiem radiem?

Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņiem ir tiesības no apdāvinātā prasīt izdot šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāvadās pēc dāvinātāja mantas stāvokļa dāvināšanas laikā, bet, ja vēlāk manta ir pavairojusies, jāņem vērā gan šis pavairojums, gan arī tas, kas neatraidāmajiem mantiniekiem novēlēts. Turklāt, ja bezbērnu dāvinātājam vēlāk piedzimst bērni, viņš var atsaukt savu dāvinājumu tiktāl, cik tas vajadzīgs pēcteču neatņemamām daļām. Tātad, ja dāvinātāja neatraidāmie mantinieki no viņa dzīves laikā neko nav saņēmuši, piemēram, naudu vai citu īpašumu, tas ir pamatots iemesls prasībai no dāvinājuma izdalīt savu neatņemamo daļu (tiesa, tas nav iespējams, ja prasītājs ir persona, kuru saskaņā ar Civillikuma nosacījumiem atļauts izslēgt no mantinieku loka). [4]

6. piem. Kuri tuvinieki ir neatraidāmie mantinieki, un cik liela daļa viņiem pienākas?

Saskaņā ar Civillikuma 422. pantu, pat sastādot testamentu, testators brīvi var noteikt visas savas mantas turpmāko likteni, taču tāpat jāņem vērā ierobežojums, ka viņa neatraidāmiem mantiniekiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Par šādiem mantiniekiem likumā atzīti laulātais un lejupējie (tas ir, bērni, mazbērni utt.), bet, ja pēdējo nav, — tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki, vecvecāki utt.). Neatņemamo mantojuma daļu noteic atbilstoši mantinieku skaitam aizgājēja nāves dienā, ieskaitot pārdzīvojušo laulāto un citus neatraidāmos mantiniekus, bet neņemot vērā tos, kuri atteikušies no savām mantošanas tiesībām. Savukārt neatņemamā mantojuma daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu mantinieks manto pēc likuma, un šo daļu noteic pēc tās mantas sastāva un vērtības, kāda bijusi aizgājēja nāves dienā. Turklāt neatņemamo daļu nevar aprobežot ar nosacījumiem vai termiņiem vai citādi apgrūtināt. Tas nozīmē, ka, piemēram, mantas īpašnieks saviem mantiniekiem nevar izvirzīt nosacījumus, kurus ievērojot viņiem būtu tiesības saņemt savu neatraidāmo daļu. [1; 4]

7. piem. Kam jāsedz parādi, ja tādi nāk līdzi, piemēram, dāvinājumā saņemtajam īpašumam?

Pēc Civillikuma skaidrotā, ka manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, cik no tās atvilkti parādi. Ja dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, gan viņš pats, gan arī viņa kreditori var prasīt no apdāvinātā, lai viņš no saņemtās mantas atdod atpakaļ šo parādu dzēšanai nepieciešamo daļu. Savukārt noruna starp dāvinātāju un apdāvināto, ka ieguvējs neatbild par pirmā parādiem attiecībā pret kreditoriem, ir spēkā vienīgi tad, ja viņi tam piekrituši. [4]

8.piem. Kādās situācijās laulātais var atsaukt dāvinājumu?
Piemērs. Sieviete ar savu vīru noslēdza dāvinājuma līgumu, ar kuru viņa vīram uzdāvināja dzīvojamo māju. Tas bija tikai formāls darījums, jo toreiz viņi gribēja paņemt bankā aizdevumu. Vīram bija stabili ienākumi, tāpēc aizdevumu vieglāk bija nokārtot uz viņa vārda, ieķīlājot māju. Bankā aizņēmumu toreiz nepaņēmām, bet īpašums palika uz vīra vārda, un sieviete atstāja arī pēc tam māju uz vīra vārdu, jo tas saistīts ar izdevumiem. Šā gada jūlijā viņas vīrs nomira. Viņam bija meita, kura mirusi jau pirms sava tēva nāves, bet mazbērnu viņam nebija.
Lai varētu faktiski pašai piederošo māju pārrakstīt uz sava vārda, nācās pieteikties uz mantojumu. Tad arī uzzināja, ka uz viņas mirušā vīra atstāto mantojumu pieteikusies arī viņa māsa, kura pretendē uz minētās mājas vienu pusi, aizbildinoties ar to, ka viņas brālis(sievietes vīrs) viņai palicis parādā divus tūkstošus latu (par ko viņai ir vīra parakstīts dokuments). Taču šo naudu no māsas viņš aizņēmies, vēl nebūdams laulībā ar šo minēto sievieti. Viņa pastāv, ka māja nav laulāto kopmanta, jo viņas vīrs to ieguvis dāvinājuma ceļā.
Cik likumīga varētu būt viņas vīra māsas pretenzija un ko viņa šādā situācijā varētu darīt?[8]

No mantošanas tiesību viedokļa sievietes vīra māsas prasība ir pamatota un likumīga, jo kaut vai formāli uz vīra nāves brīdi minētā māja bija viņa īpašums un viņš to patiešām ieguvis dāvinājuma rezultātā. Tas, vai šis īpašums var vai nevar tikt uzskatīts par laulāto kopmantu, ir strīdīgs jautājums, kura izlemšana katrā konkrētajā gadījumā vairāk ir tiesas kompetencē. Tomēr saskaņā ar Civillikuma 396.panta nosacījumiem sieviete, kā pārdzīvojušais laulātais saņem tikai pusi no sava mirušā vīra atstātā mantojuma un vēl dzīvokļa iekārtu. Turpretī vīra māsa saņem mantojuma otru pusi, taču pie nosacījuma, ja vīram nepaliek citi otrās šķiras mantinieki. Tomēr sievietei pastāv reāla iespēja panākt, lai vēstulē minētā dzīvojamā māja vispār netiktu iekļauta mantojuma masā un to nevajadzētu dalīt. Saskaņā ar Civillikuma 1924.pantu, laulātais dāvinātājs var atsaukt pēc saderināšanās vai laulības laikā izdarītu dāvinājumu, ja apdāvinātais laulātais mirst, neatstājot lejupējos. Šo dāvinājuma atsaukšanas tiesību ir iespēja izmantot tikai sievietei pašai, turklāt viena gada laikā no sava vīra nāves. Pieskaroties vēl jautājumam par mirušā vīra parādiem. Atkarībā no tā, vai sieviete pieņems vai atraidīs viņa atstāto mantojumu, būs vai nu jānokārto vīra parādi, vai arī gluži otrādi – tie nebūs viņai saistoši.[1; 8; 14]

9. piem. Cilvēks (bez oficiāliem radiniekiem) ir noslēdzis dāvinājuma līgumu, bet tagad grib to lauzt jo ir bijusi rupja attieksme no apdāvināta puses, kuru tiesā nevar pierādīt. Pats apdāvinātais atsakās lauzt līgumu. Apdāvinātais īpašumu vēl nav ierakstījis Zemesgrāmatā, jo viņam uz rokas nav ne līgums ne arī kādi citi dokumenti, lai viņš to varētu izdarīt. Tagad dāvinātājs grib noslēgt citu dāvinājuma līgumu ar kādu citu cilvēku un ierakstīt arī īpašumu Zemesgrāmatā uz tā cilvēka vārda. Kā būtu vislabāk jārīkojas un cik liela iespēja pastāv, ka vēlāk viņam šo īpašumu pirmais apdāvinātais varētu attiesāt?

Civillikuma 994.pants nosaka to, ka par nekustama īpašuma īpašniekuatzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Līdz ierakstīšanai zemes grāmatās nekustama īpašuma ieguvējam pret trešām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemes grāmatām apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku. Tomēr viņam ir tiesība nevien prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību, bet arī prasīt, lai pēdējais sper visus nepieciešamos soļus nekustamā īpašuma pārejas ierakstīšanai zemesgrāmatā.
Atkārtota viena un tā paša īpašuma atsavināšana no vienas personas dažādām personām nedrīkstētu notikt.[5]

10. piem. Fiziskā persona reliģiskajai organizācijai taksācijas gadā ziedojusi Ls 250. Fiziskās personas gada apliekamais ienākums ir Ls 1000. Attaisnotie izdevumi (ziedojumi un dāvinājumi)” drīkst uzrādīt tikai 20 % no apliekamā ienākuma, kurš uzrādīts deklarācijas 03.rindā, t.i., 20 % no Ls 1000 = Ls 200, nevis visu ziedoto summu Ls 250. No gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma. [11]

Nauda vai citas lietas, kuras fiziskā persona – nodokļa maksātājs – bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, vai budžeta iestādei, uzskatāmas par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību. Minētās ziedojuma vai dāvinājuma summas nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona.[11]

11. piem. Vīrietim ar sievu ir nekustamais īpašums, un viņi vēlas vasarnīcu pārrakstīt uz dēlu. Kā to varētu izdarīt pēc iespējas ar mazākiem materiāliem zaudējumiem?

Vieglākais veids ir vasarnīcu dēlam uzdāvināt. Šādam darījumam ir nepieciešams savākt sekojošus dokumentus: Zemesgrāmatu aktu; inventarizācijas lietu; izziņu par īpašuma kadastra vērtību. Ar šiem dokumentiem un pasēm, ir jāgriežas pie jurista vai notāra, lai sastādītu dāvinājuma līgumu. Pie notāra ir jāapliecina arī nostiprinājuma lūgums Zemesgrāmatai par dāvinājuma līguma reģistrēšanu. Atkarībā no tā, vai vēlas, lai notārs ar savu parakstu apliecina dāvinājuma līguma saturu, vai tikai parakstus, atšķirsies arī maksa par pakalpojumu. Tāpēc, pirms pierakstīties pie notāra, būtu jānoskaidro, kādu darba atlīdzību būs jāmaksā, jo tās apmērs ir atkarīgs no tā, kādu apliecinājuma veidu izvēlēsieties, kā arī no īpašuma kadastra vērtības. Ja dēls ir vienīgais bērns ģimenē un starp vecākiem un dēlu nav domstarpību, var neapliecināt līguma tekstu, bet gan  tikai parakstus,kas izmaksās lētāk.  Attiecībā uz darījuma reģistrāciju Zemesgrāmatā, lai nenāktos pārmaksāt, dāvinājuma līgumā ir jāuzrāda, ka savu īpašumu dāvina tieši dēlam. Šajā gadījumā Valsts nodeva būs tikai 0,5% no vasarnīcas kadastra vērtības, nevis 3% kā gadījumā, ja vasarnīcu dāvinātu svešam cilvēkam. Kancelejas izdevumi paliek nemainīgi – ap 10 Ls.[1; 14]

12. piem. Sieviete noslēdza dāvinājuma līgumu ar savu kaimiņu par vērtīgu gleznu, jo kaimiņš sievieti apkopa slimības laikā. Taču pēc atveseļošanās sieviete atteicās gleznu atdot, norādot, ka tā ir dārga piemiņa. Taču kaimiņš griezās tiesā ar prasību par gleznas izprasīšanu, un tiesa uzlika sievietei izpildīt šo līgumu. Dāvinājuma līgumu var noslēgt arī ar nosacījumu, bet tam jābūt tādam, par ko nevar droši zināt, vai tas notiks vai ne. Tā kā bija parakstīts līgums, tad sievietei šis noslēgtais līgums bija jāizpilda.[1; 3]

13. piem. Kāds vīrietis, pirms devās ekspedīcijā, noslēdza dāvinājuma līgumu ar savu nepilngadīgo mazdēlu par sava dzīvokļa dāvinājumu ar nosacījumu, ka mazdēls saņems šo dāvinājumu gadījumā, ja ekspedīcijas laikā nelaimes gadījumā viņš ies bojā. Persona, kurai paredzama nezināms iznākums, var noslēgt dāvinājuma līgumu ar nosacījumu, ka apdāvinātais saņems mantu tikai tādā gadījumā, ja kaut kas šajā laikā notiks un viņš ies bojā. Taču dāvinājuma līgumā kā nosacījumu vīrietis vēl norādīja, ka mazdēls saņems dāvinājumu arī tad, ja citu negadījumu rezultātā iestāsies viņa nāve. Viņš bija domājis vairāk par negadījumu ekspedīcijas laikā, tāpēc pēc kāda laika stājoties laulībā, nolēma daļu no dzīvokļa ar testamentu novēlēt sievai. Viņš vērsās bāriņtiesā, lai atceļ iepriekš noslēgto dāvinājuma līgumu, ņemot vērā, ka ekspedīcijas laikā ar viņu nekas ļauns nav noticis. Bāriņtiesa atteica atcelt dāvinājuma līgumu, jo tajā bija ietverts arī otrs nosacījums – cits gadījums un to tiesa arī akceptēja. [3;1]

14. piem. Vīrietis uzdāvināja mazmeitai ievērojamu naudas summu, norādot, ka tā jāizlieto studiju apmaksai. Viņa iestājās augstskolā, taču studijas netrupināja un uzdāvināto naudu izmantoja citiem mērķiem. Tāpēc vectēvs varēja celt prasību tiesā par uzdāvinātās naudas summas piedziņu. Jo slēdzot dāvinājumu ar uzlikumu, jāievēro, ka dāvinājums gan būs jādod tūlīt, taču, ja apdāvinātais nepilda noteikto uzlikumu, dāvinātājs var celt par uzlikuma pildīšanu vai par dāvinājuma atdošanu, ja uzlikums nav izpildīts apdāvinātā vainas dēļ.[3;1]

15. piem. Sieviete uzdāvināja savu dzīvokli dēlam, kurš arī tur dzīvoja un par viņu rūpējās. Viņa nevēlējās, ka pēc nāves tas paliek mazmeitai, jo viņa neapciemoja un nerūpējās par viņu, turklāt nepatika mazmeitas dzīves veids. Dēls šo dzīvokli izremontēja. Pēc sievietes nāves mazmeita iesniedza prasību tiesā prec sievietes dēlu par viņas neatraidāmo dalu (1/4). Tiesa šo prasību apstiprināja, jo sievietei pieteicās neatraidāmie mantinieki un viņas kopējo mantu. Šajā gadījumā izdevīgāk būtu noslēgt uztura līgumu starp sievieti un viņas dēlu. [3;1]

16. piem. Sieviete nolēma pārdot savai meitai nekustamo īpašumu par noteiktu cenu, taču, lai būtu jāmaksā mazāka valsts nodeva, puses vienojās noslēgt dāvinājuma līgumu. Daļu no norunātās maksas meita samaksāja dāvinātājam līguma noslēgšanas brīdī, bet atlikušo summu apsolīja samaksāt mātei pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā. Taču pēc tam savu solījumu meita atteicās pildīt, norādot, ka māte savu īpašumu viņai atdevusi tāpat un bez atlīdzības. Lai saņemtu pārējo māte griezās tiesā un nācās iztērēt vēl lielāku naudas summu. Ievērojot to, ka meita ir samaksājusi mātei daļu no nekustamā īpašuma vērtības, tiesa atzina, ka pušu starpā faktiski tika noslēgts pirkuma līgums, tāpēc no meitas piedzenama norunātās summas nenomaksātā daļa. [14]

Dzīvokļa dāvinājuma līgums

Nodot īpašuma tiesības citai personai var dažādos veidos. Izplatītākie ir pārdevuma un dāvinājuma darījumi. Ir vairāki faktori, kas jāņem vērā, izvēloties šādu darījumu kārtot kā dāvinājumu.

Pirms dāvinājuma darījuma slēgšanas ir svarīgi uzdot sev jautājumus: kādēļ? un kas no tā izriet? Kā liecina prakse, darījuma dalībnieki visbiežāk rīkojas aiz merkantiliem apsvērumiem. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu, dāvinot tuviem radiniekiem valsts nodeva ir 0.5%, bet pārdodot – 2% no īpašuma vērtības. Ja īpašuma vērtība ir liela, šī summa var būt vērā ņemama.

Ļoti svarīgi ir izpētīt konkrēto situāciju, konsultēties ar speciālistiem. Dāvanas daļu var atprasīt mantinieki, kuriem ar šo dāvinājumu atņemta neatraidāmā, pēc likuma viņiem pienākošās mantojuma daļa, kā arī dāvinātāja kreditori, kas apgalvo, ka īpašuma dāvinājums noticis, lai izvairītos no parādu samaksas.

Svarīgs moments ir arī dāvināmā dzīvokļa statusa noteikšana. Ļoti daudz dzīvokļu joprojām nav reģistrēti zemesgrāmatās. Dokuments, kas apliecina īpašuma tiesības uz šādiem dzīvokļiem ir tā sauktā “zaļā lapa” (apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai) vai “dzeltenā lapa” (pagaidu apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli). Slēdzot jebkādu darījumu par īpašuma tiesību pāreju – tajā skaitā dāvinājumu – precīzi jāzina, kas konkrētajā brīdī notiek ar nekustamo īpašumu. Piemērs no prakses: puses nolemj noslēgt dāvinājuma darījumu. Īpašuma tiesību dokuments ir “dzeltenā lapa” (kooperatīva dzīvoklis). Puses dodas pie notāra un tur noskaidrojas, ka reģistrēt apdāvinātā īpašuma tiesības nevar, jo spēkā esošā likumdošana paredz ierobežojumu – šo dzīvokli nedrīkst nodot īpašumā citai personai, jo visa māja, kurā tas atrodas, jau ir ierakstīta zemesgrāmatā. Šādā situācijā likums uzliek pienākumu īpašniekam vispirms nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā (vesela darbību virkne: inventarizācijas lietas un uzziņas par kadastrālo vērtību saņemšana, nostiprinājuma lūguma par īpašuma tiesību nostiprināšanuzemesgrāmatā parakstīšana pie notāra, nodevu samaksa), un tikai pēc tam, vadoties no Civillikuma normām, nodot īpašuma tiesības citai personai.

Dāvinājumu var veikt arī tad, ja īpašumam ir dažādi apgrūtinājumi. Tomēr ir skaidrs, ka gadījumā ar dzīvokli sevi maksimāli jānodrošina pret iespējamām saistībām pret trešajām personām.

Dāvinot dzīvokļus, bieži vien ir svarīgi ņemt vērā šajā dzīvoklī dzīvojošo personu tiesības. Tāda veida dāvinājums arī ir paredzēts Civilprocesā. Šajā gadījumā dāvinājuma līgumā puses nosaka, ka, piemēram, dāvinātājam (gados vecam cilvēkam) ir tiesības līdz savas dzīves beigām dzīvot šajā dzīvoklī un izmantot to līdztekus īpašniekam.

Kā jebkurā līgumā, vēlams norādīt, ka tā parakstīšana ir pušu brīvas gribas izpausmes rezultāts, kas izdarīts bez viltus, maldības vai draudiem. Tas tāpēc, ka Latvijas Republikas Civillikums paredz darījuma dalībnieku un trešo personu interešu aizsardzību no tamlīdzīgiem ekscesiem. Darījums var tikt atzīts par spēkā neesošu, ja tiks pierādīts viltus, svarīgas maldības vai spaidu fakts. Frāze par to, ka puses brīvi pauž savu gribu (kā arī fakts, ka pušu paraksti ir zvērināta notāra apliecināti vai arī viņš apliecinājis līgumu uzrādījuma kārtībā) būtiski mazina šādu risku.

Dāvinājums ir ļoti bieži praktizēts darījuma veids. Tāds darījums rada nopietnas juridiskas sekas kā tā dalībniekiem, tā arī trešajām personām. Kā jebkuru citu darījumu, dāvinājums jāizskata kompleksi ar tā dalībnieku tiesiskajām attiecībām un atbilstoši jānosaka tā nosacījumi, lai ar šo darījumu tiktu sasniegts vēlamais rezultāts un novērstu problēmas, kas var rasties pušu neuzmanības dēļ. [7; 1. pielikums]

Dāvinājuma līguma izstrāde [15; 2. pielikums]

Ieteikumi, izstrādājot pirkuma vai dāvinājuma līgumus:

1. Līgumā precīzi jāuzskaita, kas ietilpst pirkuma vai dāvinājuma priekšmetā:

ja tas ir zemes gabals, tad jānorāda šī zemes gabala platība,

ja tā ir saimniecība, tad jāuzskaita tajā ietilpstošā kustamā un nekustamā manta, kas tiek pārdota vai dāvināta (piemēram, lopi (kādi, cik), ēkas (kādas, piemēram, šķūnis, kūts), tehnika (kāda, cik), darbarīki (konkrēti kādi, cik), zeme (kāda platība) u.t.t.).

Manā piemērā (2.pielikums), piemērā ir dota – zemes gabals, kopā ar uz tā esošo administratīvo ēku ar kopējo platību – 60 ha.

2. Līgumā precīzi jāatrunā, kādas saistības, ko pirms šī līguma noslēgšanas uzņēmies pārdevējs/dāvinātājs, pāriet pircējam/dāvinājuma saņēmējam, piemēram:

pārdevēja/dāvinātāja kredītsaistības (kādas, par kādu summu),

saistības, kuras pirms šī līguma noslēgšanas uzņēmies pārdevējs/dāvinātājs, lai saņemtu valsts atbalstu (subsīdijas) un/vai atbalstu no ES struktūrfondiem, Lauku attīstības plāna un citiem ES Kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem.

Piem., šā darījuma puses uzskata par dāvinājumu atlīdzības nozīmē par izdarītajiem pakalpojumiem, un dāvinājuma atsaukšana nepateicības dēļ nav pieļaujama

3. Līgumā pārdevējam jāparedz pirmpirkuma tiesības, ja pircējs pārdod īpašumu vai tā daļu tālāk. Pirmpirkuma tiesības jāparedz gan visam nekustamam un kādai nekustamā īpašuma (ēku, zemes) daļai, gan visam kustamamīpašumam un kādai kustamā īpašuma daļai. Līgumā arī jānorāda Civillikuma 2061.pantā minētie termiņi pārdevējam atbildes došanai uz pirmpirkuma piedāvājumu, kā arī jāparedz CL 2063.pantā noteiktās tiesības prasīt no pircēja zaudējumu atlīdzību par kustamās mantas vai daļas tālākpārdošanu, ja pircējs nepaziņo pārdevējam par tālākpārdošanu.

Piem., minētais nekustamais īpašums pieder DĀVINĀTĀJAM pamatojoties uz 2002.gada 16.novembra Mantojuma apliecību, tas apliecina, ka tā ir īpašnieka manta un tā nav ieķīlāta.

4. Līgumā pārdevējam jāparedz atpakaļpirkuma tiesības piecus gadus pēc pirkuma līguma noslēgšanas, ja:

4.1 pircējs 6 (sešu) mēnešu laikā pēc pirkuma līguma noslēgšanas pārņemtajā īpašumā neuzsāk uzņēmējdarbības plānā noteikto uzņēmējdarbības veidu;

4.2 pircējs pārņemtajā īpašumā 5 (piecu) gadu laikā pēc pirkuma līguma noslēgšanas pārtrauc uzņēmējdarbības plānā noteikto uzņēmējdarbības veidu;

4.3 pircējs 5 (piecu) gadu laikā pēc pirkuma līguma noslēgšanas nolemj pārdot pārņemto īpašumu vai tā daļu.

Līgumā jāiekļauj arī norāde, ka atpakaļpirkuma tiesības ir jānostiprina zemesgrāmatā.

Piem., apdāvinātais apliecina, ka viņš ir apskatījis un pārbaudījis īpašumu tā pašreizējā sastāvā, iepazinies ar īpašuma faktisko stāvokli, zināmajiem uz to gulošiem pienākumiem un saistībām, un viņš piekrīt pieņemt šajā līgumā noteikto īpašumu tādu, kāds tas bija īpašuma apskates un pārbaudes laikā, un apliecina, ka viņam ir zināms īpašuma tiesiskais stāvoklis un saistības.[1. pielikums]

Slēdzot šo Līgumu, dāvinātājs garantē, ka minētais nekustamais īpašums nav nevienam citam atsavināts, nav ieķīlāts, nav apgrūtināts ar parādiem un saistībām, kā arī par to nav strīda. Tas nav apgrūtināts ar nodokļu parādiem. [2.pielikums]

5. Ja pirkuma priekšmetā ietilpst nekustamais īpašums vai tā daļa, tad līgumā jāparedz šī nekustamā īpašuma vai tā daļas ierakstīšana zemesgrāmatā, līgumā iekļaujot arī norādi par pircēja pirmpirkuma un izpirkuma tiesībām un līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā (CL 1382.p.).

Piem., dāvinājuma saņēmējs dāvinājumu pieņem ar pateicību. Dāvinātājs nodod īpašumu apdāvinātajam šī līguma parakstīšanas dienā.

6. Tā kā Civillikums dāvinājuma līguma gadījumā pirmpirkuma tiesības neparedz, dāvinājuma līgumā ieteicams iestrādāt nosacījumus, kas paredz, ka dāvinājuma saņēmējam ir jāievēro konkrēti nosacījumi, ar kādiem dāvinājuma saņēmējam tiek dāvināts īpašums (skat. CL 1928 – 1932.p.), piemēram, dāvinājuma saņēmējam var paredzēt pienākumu 6 (sešu) mēnešu laikā pēc dāvinājuma līguma noslēgšanas pārņemtajā īpašumā uzsākt uzņēmējdarbības plānā noteikto uzņēmējdarbības veidu, kā arī pienākumu vismaz 5 (piecus) gadus saimniekot šajā pārņemtajā īpašumā.

Ja dāvinājuma saņēmējs nepilda līguma nosacījumus, dāvināto mantu dāvinātājs var prasīt atpakaļ (arī caur tiesu piespiedu ceļā – CL 1931.p.).

Piem., līgumslēdzēji, piešķirot pilnvarojuma tiesības, pilnvaro viens otru veikt šī līguma reģistrāciju zemesgrāmatā, ar tiesībām iesniegt, uzrādīt, saņemt visus nepieciešamos dokumentus, kā arī saistībā ar īpašuma tiesību nostiprināšanu pārstāvēt līgumslēdzējus visās valsts, pašvaldības, Valsts Zemes dienestā un citās iestādēs, institūcijās un organizācijās.

7. Līgumā ieteicams noteikt, cik ilgā laikā (precīzu dienu skaitu) pārdevējam/ dāvinātājam jāatbrīvo un jānodod dāvinājuma priekšmets.

Piem., dāvinātājs nodod īpašumu apdāvinātajam šī līguma parakstīšanas dienā.

8. Līgumam kā pielikums jāpievieno pircēja/dāvinājuma saņēmēja izstrādātais uzņēmējdarbības plāns.

Izmantotās literatūras saraksts.

Civillikums. Latvijas Republikas normatīvie dokumenti. Rīga, „Lietišķās informācijas dienests”, 1994.g.

LR normatīvie akti Civillikums. 4daļa. Saistību tiesības un komentāri pie Civillikuma Saistību tiesību daļas nodaļām. Rīga, Tiesiskais informācijas centrs,1996.

Ilze Korņeva. Dāvinājums. Praktiskais latvietis, 2008. gada 10.novembris. 10.-11.lpp.

www.apollo.lv/portal/life/48/articles/50574/0 Sannija Matule, «Praktiskais Latvietis»

latvijasnotars.lv. Atbildes sniedz jurists Vitālijs Bogdāns.

www.saimniece.lv. Dagnija Zicāne, juriste, «Latvijas Avīze»

www.inlatplus.lv. Vladimirs Makarovs /

www.ogresvestis.lv/news.php?newsid=3780. Arnolds Leikarts,
firmas «Pilsētas juridiskais birojs» vadītājs

www.saimnieks.lv, Zanda Radziņa

www.conventus.lv/lv/pakalpojumi/davinajums/. Civillikums. Dāvinājuma līgums.

www.vid.gov.lv. Konsultēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes vecākā metodiķe Dita Reliņa.

www.delfi.lv, Elmārs Barkāns, laikraksts Nedēļa

www.likumi.lv. Noteikumi par zvērinātu notāru amata atlīdzības taksēm. Ministru kabineta noteikumi Nr.534

/www.ekocentrs.lv.

www.lad.gov.lv.

http://www.petrow.lv. Dzīvokļa dāvinājuma līgums.

http://www.ligums.lv. Dāvinājuma līgums

Pielikumi.

pielikums. [16]

DZĪVOKĻA DĀVINĀJUMA LĪGUMS

0x08 graphic
Limbažos, 2008.gada 14. oktobris

Eva Cīrule, Latvijas Republikas pilsone, personas kods:123456-12345, dzīvo: Limbažu rajona Katvaru pagasta „Brūveļos”, turpmāk tekstā “DĀVINĀTĀJS”, no vienas puses, un

Toms Cīrulis, Latvijas Republikaspilsonis, personas kods: 654321-45678, dzīvo: Limbažu pagastā, Ābeļu iela 19-5, turpmāk tekstā “APDĀVINĀTAIS”, no otras puses, abas puses kopā, turpmāk tekstā – līgumslēdzēji, bez viltus un maldības noslēdz sekojoša rakstura līgumu, nosakot to par saistošu mantiniekiem, tiesību pārņēmējiem un trešajām personām:

1.VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1.Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā ir reģistrēts nekustamais īpašums ar kadastra numuru 34567, turpmāk tekstā – īpašums

1.2. DĀVINĀTĀJAM īpašuma tiesības uz īpašumu nostiprinātās saskaņā ar Limbažu zemesgrāmatu nodaļas lēmumu, par ko zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 90 izdarīti ieraksti.

1.3. Īpašums sastāv no dzīvokļa, Nr. 20, kas atrodas Limbažos, Parka ielā 15.

1.4. Dāvinājums tiek pasniegts atlīdzības nozīmē APDĀVINĀTAJAM, un APDĀVINĀTAIS ar pateicību pieņem.

2.ĪPAŠUMA VĒRTĪBA

2.1.Līgumslēdzēji, apskatījuši īpašumu uz vietas, novērtē īpašumu par Ls 3000

3.DĀVINĀTĀJA PAZIŅOJUMI UN ATBILDĪBA

3.1. DĀVINĀTĀJS apliecina, ka:

3.1.1. viņš ir īpašuma pilntiesīgs īpašnieks, īpašums nav ieķīlāts, ar lietu tiesībām nav apgrūtināts, tas nav nevienam citam atsavināts, strīdā un zem aizlieguma nesastāv, ar nodokļu maksājumu parādiem nav apgrūtināts, tam nav uzlikts arests;

3.1.2. viņš īpašumu nodos APDĀVINĀTAJAM līguma parakstīšanas dienā līdz ar visiem dokumentiem un plāniem, kas attiecas uz īpašumu, tā iegūšanu un valdījumu, kā arī citiem dokumentiem;

3.1.3. atbildēs par visām savām saistībām, ko varētu būt uzņēmies līdz šī līguma noslēgšanai attiecībā uz īpašumu vai tā daļu, bet ko APDĀVINĀTAIS ar šo līgumu nav pārņēmis;

4.APDĀVINĀTĀ PAZIŅOJUMUS UN ATBILDĪBA

4.1. APDĀVINĀTAIS apliecina, ka viņš ir apskatījis un pārbaudījis īpašumu tā pašreizējā sastāvā, iepazinies ar īpašuma faktisko stāvokli, zināmajiem uz to gulošiem pienākumiem un saistībām, un viņš piekrīt pieņemt šajā līgumā noteikto īpašumu tādu, kāds tas bija īpašuma apskates un pārbaudes laikā

4.2. APDĀVINĀTAIS apliecina, ka viņam ir zināms īpašuma tiesiskais stāvoklis un saistības.

5.ĪPAŠUMA NODOŠANAS KĀRTĪBA

5.1.DĀVINĀTĀJS nodod īpašumu APDĀVINĀTAJAM šī līguma parakstīšanas dienā.

5.2. Līgumslēdzēji apliecina, ka viņiem šobrīd nav un viņi turpmāk arī neizvirzīs viens pret otru materiāla vai cita veida pretenziju saistībā ar īpašumu, tā vērtību un faktisko stāvokli, kā arī šo darījumu, izņemot gadījumus, ja kādsno līgumslēdzējiem, noslēdzot šo līgumu, sniedzis nepatiesas garantijas un ziņas.

6.DĀVINĀJUMA REĢISTRĀCIJAS KĀRTĪBA

6.1. Līgumslēdzēji lūdz šo līgumu reģistrēt Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā un nostiprināt APDĀVINĀTĀ īpašuma tiesības uz īpašumu.

6.2. Līgumslēdzēji, piešķirot pilnvarojuma tiesības, pilnvaro viens otru veikt šī līguma reģistrāciju zemesgrāmatā, ar tiesībām iesniegt, uzrādīt, saņemt visus nepieciešamos dokumentus, kā arī saistībā ar īpašuma tiesību nostiprināšanu pārstāvēt līgumslēdzējus visās valsts, pašvaldības, Valsts Zemes dienestā un citās iestādēs, institūcijās un organizācijās.

7.PAPILDUS NOTEIKUMI

7.1. Visus izdevumus par šī dāvinājuma līguma noslēgšanu un nostiprinājuma lūguma parakstīšanu, kā arī valsts un kancelejas nodevas nomaksu APDĀVINĀTĀ īpašuma tiesību nostiprināšanai sedz APDĀVINĀTAIS.

7.2.Parakstot šo līgumu, līgumslēdzēji atsakās no tiesībām turpmāk vienpusēji atcelt dāvinājuma līgumu pārmērīgu zaudējumu dēļ, izņemot gadījumu, ja zaudējuma nodarītāja puse rīkojusies ļaunprātīgi

7.3. Šis līgums satur galīgo rakstisko visu šīs vienošanās noteikumu izpaudumu un ir pilnīgs un vienīgais šo noteikumu paziņojums.

7.4. Līgums maināms, grozāms, un atceļams tikai pusēm par to savstarpēji labprātīgi rakstiski vienojoties

7.5. Jebkādi mutiski papildinājumi netiks uzskatīti par šī līguma nosacījumiem, un visas izmaiņas un papildinājumi par līguma nosacījumiem stāsies spēkā tikai pēc tam, kad tie tiks apliecināti pie zvērināta notāra

7.6. Strīdus, ja tādi radīsies ar šo līgumu noteikto tiesību un saistību sakarā, līguma slēdzēji izskatīs Neatkarīgajā Eiropas Šķīrējtiesā, saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu, viena šķīrējtiesneša sastāvā, rakstveida procesā, un ar nosacījumu, ka gadījumā, ja atbildētājs neiesniedz atsauksmi uz prasību, uzskatāms, ka tas atzīst prasību.

7.7. Līgumslēdzēji vienojas, ka šis ir privāts līgums, kurš sastādīts un parakstīts trīs eksemplāros uz trīs lapām katrs; viens eksemplārs glabājas pie DĀVBINĀTĀJA, otrs pie APDĀVINĀTĀ, trešais iesniedzams zemesgrāmatā.

DĀVINĀTĀJS

APDĀVINĀTAIS

2. pielikums.[17]

DĀVINĀJUMA LĪGUMS

Limbažos, 2008.gada 20. novembris

Eva Cīrule, personas kods:123456- 12345, dzīvojoša Katvaru pagastā, turpmāk tekstā DĀVINĀTĀJS, no vienas puses, un

Aija Cīrule, personas kods: 234567- 56789 turpmāk tekstā DĀVINĀJUMA SAŅĒMĒJS, no otras puses, brīvi izrādot savu gribu, bez viltus, maldības un spaidiem, noslēdz šādu Līgumu:

1. DĀVINĀTĀJS dāvina kā atlīdzību par viņam izdarītajiem pakalpojumiem ½ domājamo daļu no viņam piederošā nekustamā īpašuma – zemes gabala ar kopējo platību 60 ha, kopā ar uz tā esošo administratīvo ēku (kadastra apzīmējums 1000000000000000), Katvaru zemesgrāmatas nodalījums Nr.10000000000000, apzīmējums kadastra Nr. 1000000000000000, DĀVINĀJUMA SAŅĒMĒJAM.

2. Šā darījuma puses uzskata par dāvinājumu atlīdzības nozīmē par izdarītajiem pakalpojumiem, un dāvinājuma atsaukšana nepateicības dēļ nav pieļaujama.

3. Minētais nekustamais īpašums pieder DĀVINĀTĀJAM pamatojoties uz 2002.gada 16.novembra Mantojuma apliecību (par tiesībām uz mantojumu pēc likuma).

4. Slēdzot šo Līgumu, DĀVINĀTĀJS garantē, ka minētais nekustamais īpašums nav nevienam citam atsavināts, nav ieķīlāts, nav apgrūtināts ar parādiem un saistībām, kā arī par to nav strīda. Tas nav apgrūtināts ar nodokļu parādiem.

5. DĀVINĀJUMA SAŅĒMĒJS dāvinājumu pieņem ar pateicību.

6. Šis Līgums ir saistošs pusēm, to mantiniekiem, kā arī pilnvarotām personām.

7. Vienlaicīgi ar šā Līguma parakstīšanu puses notariālā kārtībā apliecina lūgumu Zemesgrāmatu nodaļai, ar kuru var nostiprināt īpašuma tiesības uz Līguma pamata iegūto īpašumu un vienojas, ka visas darbības, kas saistītas ar šī uzdevuma izpildi, veiks DĀVINĀJUMA SAŅĒMĒJS bez īpašām DĀVINĀTĀJA pilnvarām.

8. Izdevumus par šā Līguma noslēgšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā maksā DĀVINĀJUMA SAŅĒMĒJS.

9. Šis Līgums sastādīts un parakstīts divos vienādos eksemplāros, katrai pusei pa vienam.

DĀVINĀTĀJS

APDĀVINĀTAIS

0x01 graphic
0x01 graphic