Datu drošība

Datu drošība

Ir divi datu drošības veidi:

• Fiziskā datu drošība;

• Loģiskā datu drošība.

Svarīgākais, kas datoros tiek glabāts ir informācija.

Datu drošība ir datu aizsargātība pret tīšu vai netīšu nesankcionētu rīcību, kas var radīt to modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu. (TTC datubāze)

Parasti uz cietā diska glabājas gadiem krāta informācija. Ja kādu dienu cietais disks sabojājas, visa šī informācija var tikt zaudēta. Dati var tikt bojāti vai zaudēti ne tikai disku mehānisku bojājumu rezultātā, bet arī citi iemeslu dēļ, piemēram:

• datora aparatūras kļūmju rezultātā

• kļūdas operatīvajā atmiņā, kuru rezultātā diskā va

aar tikt ierakstīti kļūdaini dati

• sistēmas komponenšu nesaskaņota darbības rezultātā dati pārsūtīšanas laikā var tikt zaudēti

• elektrības sprieguma padeves pārtraukuma dēļ

• programmatūras kļūmju dēļ

• diska failu struktūras datu bojājumu dēļ (diska failu struktūra satur informāciju par diskā esošajiem failiem un to atrašanās vietu)

• nejauši datus nodzēšot. Kaut arī ir izstrādāti dažādi datu dzēšanas aizsardzības mehānismi (brīdinoši paziņojumi, dzēsto datņu ievietošana speciālās mapēs u. c.) un datņu atjaunošanas programmas, kas ļauj datnes pēc to dzēšanas atjaunot, jāatceras, ka pēc zināma laika, to izdarīt vairs nav iespējams, jo
oo iepriekšējo datu vietā var būt ierakstīti citi dati

• datorvīrusu darbības rezultātā

• datu zādzības, kuras iespējamas gadījumos, kad datoram var piekļūt sveši cilvēki, ja dators ir atstāts bez uzraudzības un nav aizsargāts ar paroli

• sabotāžas dēļ dati var tikt bojāti arī tīšām, piemēram, ai
iiz dusmām, dažkārt arī zinot, vai neinteresējoties par to, vai rezerves kopija ir izveidota vai nav

• dabas katastrofu rezultātā (ugunsgrēki, plūdi, zemestrīces, nogruvumi, viesuļvētras, zibens, u. c.), kad pilnībā vai daļēji tiek iznīcināti datori ar visiem datiem, kas tajos atrodas

Šo iemeslu dēļ ir nepieciešams regulāri veikt datorā glabātās informācijas dublēšanu.

Aizsardzības pasākumi pret datu zaudēšanu:

• Labi apmācīt personālu rīkoties ar datoru, saglabāt un klasificēt datus

• Ievērot datoru ražotājfirmu noteikumus, nenovietot datoru tuvu logiem, siltumapgādes līdzekļiem (radiatoriem), mitrās vietās, blakus iekārtām, kas izdala intensīvu elektromagnētisko starojumu u.t.t.

• Ievērot elementāros aizsardzības pasākumus mantas aizsardzībā, izmantot paroles, piekļuves kodus, glabāt savus datus atsevišķos ārējos informācijas nesējos, kurus turēt seifos, lietot izņemamus cietos diskus un izņemt tos no datora savā prombūtnē

• Nodrošināties ar nepārtrauktās darbības barošanas iekārtām (UPS)

• Jāveic periodiska re

eezerves datu kopēšana, var izmantot ārējos informācijas nesējus, citus datorus tīklā, vai vismaz citu cieto disku

• Var veidot dubultu (vai vairāk)disku sistēmu (RAID), pārsvarā izmanto serveros, datorā tiek ievietoti divi, vai vairāk vienādi cietie diski un RAID kontrolieris, kas veic automātisku datu nosūtīšanu uz abiem, vai vairāk diskiem vienlaicīgi. Ja izmanto divus diskus, šādu sistēmu sauc par spoguļdisku

Katra informācijas porcija tiek dalīta trīs daļās un, katra daļa tiek likta uz savu no pirmajiem trim diskiem, ceturtajā diskā tiek ierakstīta papildus informācija pa

aar to, kas uz kura diska glabājas. Šādi mēs iegūstam iespēju paātrināt informācijas saglabāšanu uz diska, tā kā sistēma darbojas kompleksi, respektīvi, vienlaicīgi tiek rakstīta informācija visos trijos pirmajos diskos, tad informācijas saglabāšanas laiks paātrinās trīs reizes. Ja tiek bojāts kāds no diskiem, tad izmantojot atlikušos divus un papildus disku, pēc bojātā diska nomaiņas, tajā informācija automātiski tiek atjaunota, tieši tāpat atjaunojas informācija papildus diskā, ja bojāts tas, bet veseli trīs pirmie.

Šādas sistēmas parasti ir dārgas, tāpēc netiek uzstādītas uz katru darba staciju, bet viena uzņēmuma ietvaros tiek veidots serveris – darba stacijas sistēma.

Serveris – jaudīgs dators, uz kura glabājas uzņēmuma dati un koplietošanas programmas

Pārējās darba stacijas lieto kopējos datus caur datoru tīklu, jaunos datus saglabājot serverī. Serveris maksimāli tiek nodrošināts pret fizisko (arī loģisko) datu zudumu, ja iziet no ierindas darba stacija, tad to nomaina, vai remontē, bet tas neietekmē datus uz servera.

Vienā uzņēmumā var būt vairāki serveri, ja tiek lietotas vairākas lielas datu bāzes, tad katrai no tām var iekārtot savu serveri.

Datu zaudēšanas iemesli:

• Vīrusu ietekme

• Operāciju sistēmas, vai atsevišķu programmu bojājumi

• “Adware” iejaukšanās datora darbībā – uzspiestā reklāma

• “Spyware” un “Trojas” programmu iejaukšanās datora darbībā – spiegu programmas

• Hakeru iekļūšana izmantojot ielaušanās programmas caur tīklu, kodu un paroļu “atlaušanu”

• Rūpnieciskā spiegošana izmantojot augstākminētās programmas

• Pretvīrusu programmas – lietišķas programmas, ar kuru palīdzību mēs cenšamies aizsargāt datoru no vīrusu darbības tajā

Galvenās funkcijas:

1. Kontrolēt operatīvo atmiņu, vai tajā neparādās aktīvs vīruss

2. Veikt cietā diska pārbaudi, vai uz tā neglabājas vīruss, vai inficēts fails

3. Periodiski atjaunināt savu vīrusu datu bāzi, lai spētu atpazīt jaunākos vīrusus un to modifikācijas

4. Periodiski atjaunināt sevi jaunu vīrusu un to modifikācijas likvidēšanai

Ugunsmūris – programma, kas veic datorā ienākošās un izejošās informācijas kontroli, pieļaujot tikai atļauto portu izmantošanu un bloķējot pārējos portus. Tādejādi pasargājot datoru no nevēlamas informācijas ienākšanas, vai ielaušanās datorā.

Ports – informācijas “slūžas”, portam ir ienākošās un izejošās funkcijas.

Portu daudzums ir atkarīgs no operāciju sistēmas, dažādas programmas izmanto dažādus portus darbībai tīklā.

Pēc ugunsmūra instalācijas visi porti ir aizvērti un mēs nevaram strādāt tīklā, kā arī no tīkla neviens “netiek” pie mums, lai varētu normāli strādāt, nepieciešamie porti ir jāatver vai nu ienākošā vai izejošā režīmā.

Dažādi vīrusi izmanto dažādas iespējas iekļūt jūsu datorā un izmanto dažādus portus, ja visi porti ir ciet, neviens vīrus datorā neiekļūs, taču vīrusi cenšas izmantot tos portus, kurus izmanto biežāk lietotās informācijas apmaiņas programmas tīklā, tāpēc jāuzmanās lietot tādas programmas, kā piemēram e-donkey vai DC ++ (failu apmaiņas programmas – mūzika, filmas), kurām jāatver speciāli porti. Pēdējā laikā, kad aktīvi tiek lietoti ugunsmūri, tādejādi noliedzot lielai virknei vīrusu izplatīties, vīrusu izplatītāji aktīvi cenšas “iefiltrēt” vīrusus caur e-pasta programmām, respektīvi, ugunsmūris neaizkavēs ienākt datorā failam, ko paši ar komandu – paņemt pastu esam pieprasījuši, šie ir tā saucamie “tārpi” tipa vīrusi. Šeit jāuzmanās nevērt vaļā pasta sūtījumus, kas nav gaidīti, no nezināmiem adresātiem u.t.t., parasti tādu atverot vīruss aktivizējas datorā.

Proxy serveri

Ja organizācijai ir datoru tīkls un viena izeja uz publisko tīklu, tad ugunsmūri neuzstāda katram datoram, kas varētu pagrūtināt lietotāja darbu un palēlināt datoru darbību, tad starp izeju publiskā tīklā un iekšējo tīklu uzstāda tā saucamo proxy serveri – datoru, caur kuru “iet” informācija no publiskā uz iekšējo un otrādi tīkliem un kas veic datu plūsmas kontroli, uz šī servera tad arī uzstāda ugunsmūri, bieži arī pretvīrusa programmu. Tādejādi visi lietotāji iekšējā tīklā izmanto tikai tos portus, kas atvērti ugunsmūrī proxy serverī, iespējams arī norādīt, kurš dators kurus portus drīkstēs izmantot.

Astaro ugunsmūris

OptiCom ugunsmūris

Windows ugunsmūris

Spiegu programmas

Interneta lietotājiem lielas problēmas sagādā ne tikai vīrusi, bet arī uzspiestās reklāmas un spiegu programmas.

Parasti šīs programmas lietotājs ieinstalē savā datorā neapzinoties, ko dara. Sērfojot internetā un verot dažādas www lapas bieži mums uzdod dažādus jautājumus uz kuriem varam atbildēt, vai neatbildēt, tikai neatbildot parasti netiekam konkrētajā lapā, taču tikko lietotājs atbild apstiprinoši , tā paralēli lapas atvēršanai notiek surogātprogrammas instalācija lietotāja datorā. Bieži pat netiek uzdoti nekādi jautājumi, vienkārši verot kādu interneta lapu automātiski jau kāda surogātprogramma instalējas datorā. Visvairāk un visuzkrītošāk tas notiek verot pornogrāfijas lapas, kur uzspiestā reklāma ir lielākais to izplatīšanas veids.

Ja šīs surogātprogrammas nenodara lielu ļaunumu lietotāja datiem, tad tomēr ļaunums tiek nodarīts pašam datoram, tā darbība tiek bremzēta, ”piemēslota”operatīvā atmiņa, uzmācīgi traucējoši, bez lietotāja pieprasījuma dators ver vaļā nevajadzīgas www lapas, cenšas “zvanīt” (ja ir modems) uz dažādiem numuriem u.t.t. neļauj normāli strādāt.

Lielākas problēmas var rasties, ja datorā parādās spiegu programmas, kas dod iespēju citiem lietotājiem iekļūt datorā caur internetu, vai vienkārši vāc datorā informāciju – atslēgas, kodus, e-pasta adreses un sūta uz savu datoru, kas norādīts spiegu programmā.

Visbiežāk parasta lietotāja mājas vai maza ofisa datorā nekāda sensacionāla un īpaši slēpjama informācija neatrodas, tā ka reāli nekāds ļaunums netiek nodarīts, ja neskaita to, ka traucēta normāla datora darbība.

Datoru kļūst arvien vairāk, līdz ar to pieaug arī programmu skaits. Gandrīz visi ir dzirdējuši par datoru vīrusiem, daudzi lietotāji ir ar tiem saskārušies un zina, cik tas ir nepatīkami. Tā kā lielākā daļa cilvēku strādā ar personālajiem datoriem, arī vairums vīrusu ir sarakstīti tieši tiem. Droši vien tikai daži ir domājuši par to, kas notiktu, ja kāds, pat ne ļaundabīgs, vīruss sāktu aktīvi darboties kādā lielā sistēmā, kādā lielā tīklā.

ASV ir datorpasaules pamats, valsts, kas var jau sākt uzskatīt sevi par informatizētu sabiedrību. Taču par visu šajā pasaulē ir jāmaksā, un visvairāk maksā tas, kurš iet pa priekšu. ASV ir spiestas risināt vairākas problēmas, turklāt ne tikai zinātniskas un tehniskas, bet arī sociālas:

1.)ar datoriku saistītā noziedzība;

2.)datoru vīrusi;

3.)hakeru subkultūras;

4.)atkarība no aparatūras un programmu pareizas darbības

Ja sabiedrība ir vadošā kādā jomā, tai jāspēj ātri tikt galā ar problēmām, kurām nav risinājuma piemēru. Tie, kas seko līderim, mācās no viņa pieredzes, cenšas nepieļaut viņa kļūdas, lieto labākas metodes. Visi, kas iet vienu ceļu, agri vai vēlu sastopas ar vienām un tām pašām grūtībām, tāpēc būtu nopietni jāapsver, vai ir vērts izvēlēties savu attīstības ceļu, ar kuru, protams, saistīti arī kritieni, vai ir vērts vēlreiz izgudrot velosipēdu.

Lai cik skumji tas nebūtu, pēdējos gados idejas par informatizētu sabiedrību aizēnojusi vīrusu problēma. Šo parādību bez pārspīlējuma var nosaukt par informātikas laikmeta mēri. Daži eksperti uzskata, ka sistēmām kļūstot sarežģītākām, tās kļūst neaizsargātākas un atvērto sitēmu ēra var beigties ar to krahu. Tāpēc datorvīrusi ir nopietns jautājums, kas šobrīd būtiski ietekmē datortehnikas attīstību. Pēdējā laikā vīrusi kļuvuši pazīstami visdažādākajos sabiedrības slāņos. Speciālisti cītīgi pēta šo problēmu. Programmu izstrā dātāji lauza galvas, kā radīt labākus aizsardzības līdzekļus. Programmētāji un sistēmu administrātori šķendējoties ķer vīrusus savās sistēmās. Lielo vairumu lietotāju pārņem šausmas jau tikai izdzirdot par kādu vīrusu. Citi cilvēki ar neizpratni vai ar interesi datoravīzēs un žurnālos lasa mazus paziņojumus par kārtējo vīrusu, kurš nez no kurienes uzbrucis datoram.

Ar datorvīrusa fenomenu sabiedrība saskārusies jau sen. Pirmais oficiālais ziņojums par šādu parādību bijis 1978. gadā, kaut arī to nevar uzskatīt par problēmas rašanās gadu. Uzskata, ka vārdu vīruss datorprogrammu sakarā pirmo reizi lietojis Freds Koens 1984. gadā datorsistēmu darbībai veltītajā konferencē. Savu nosaukumu vīrusi ieguvuši pēc līdzības ar dabā sastopamajiem. Tie spēj patstāvīgi vairoties, tiem piemīt liels izplatīšanās ātrums, tie inficē tikai notteiktas sistēmas, spēj iekļūt vēl neskartās sistēmās utt. Pēdējā laikā rodas arvien jaunas jau pazīstamu vīrusu modifikācijas, kā arī jauni vīrusi, kas parādās visās pasaules malās. Taču, ja bioloģisko vīrusu rašanās un īpašības saistītas ar varenajiem dabas spēkiem, tad datorvīrusu gadījumā vainojama cilvēku bezatbildība un murgainas idejas.

Pagaidām datorvīrusu epidēmijas atgadījušās reti. Lielākais vīrusu uzbrukums, kas jelkad ir skāris nacionālās datorsistēmas notika 1988. gada 2.novembrī. Pilnīgi precīzi vētraino notikumu gaitu šodien nav iespējams restaurēt. Laikā, kad tie risinājās, galvenais uzdevums bija ātrāk lokalizēt un izdzēst vīrusu no datoru sistēmām, nevis veikt precīzu notikumu gaitas pierakstu. Šis apstāklis vēlāk ļoti traucēja izmeklēšanas darbu. Turklāt vīruss ātri bloķēja tīklus, kuros nonāca, tādējādi pārtaucot sakarus starp lietotājiem. Kopumā tika inficētas aptuveni 6000 datorsistēmu. Kā ziņoja Nacionālā datornoziedzības informācijas centra direktors, vīrusa darbības seku novēršana Losamosas laboratorijai izmaksāja 250’000 ASV dolārus. Pagāja piecas dienas kamēr vīruss pilnībā tika pieveikts. Jau 4.novembrī tika arī atrasts vainīgais “dzīru vaininieks”- 23 gadus vecais Kornela universitātes pēdējā kursa students Roberts Tapans Moriss. Šis Morisa vīruss bija “tīkla tārps”. Līdz pat šai dienai nav zināms patiesais motīvs, kādēļ Moriss radīja savu vīrusu. Ir daudzas versijas, viena no tām ir tāda, ka Moriss gribējis, apejot drošības sistēmas, to tīklā un pēc kāda laika to publiski paziņot. Nav grūti iedomāties, kāds troksnis saceltos.

Lielākā daļa datorvīrusu epidēmiju bijušas ar vietēju raksturu. Visbiežāk vīrusu izplatīšanās notiek ar disketēm. Taču plašumā vēršoties datortīkliem un globālajam tīklam Internet, paplašinās arī infekcijas pārnēsātāju loks un ar bīstamiem vīrusiem var aplipt milzums daudz datoru. Lai uz šo situāciju laikus reaģētu IBM zinātnieki izstrādājuši jaunu stratēģiju, kuras pamatā ir masveidīga vakcinēšana un ārstēšana. Izmantojot datoru imūnsistēmas ir atklāti vairāk nekā 2.5 tūkstoši vīrusu, kuri spēj parazitēt IBM datoros.(1991.-1995.g.)

Kopā ar datorvīrusu ķērājprogrammām attīstās arī vīrusi, tie kļūst arvien viltīgāki un grūtāk pamanāmi un notverami. Katram lietotājam ir jāatceras, ka tikai pēc jauna vīrusa parādīšanās tiek uztaisīta programma, kas ir spējīga cīnīties ar šo vīrusu. Tāpēc kamēr šī programma parādās apritē šis vīrus datoriem ir bīstams.

Latvijā pastāv vēl viens datorvīrusu izplatīšanās veids – pirātiskie CD-ROM diski. Bieži vien kopā ar pirātiskām programmām šajos diskos ir arī datorvīrusi.

Kas ir vīruss?

Viens no vienkāršākajiem datorvīrusu formulējumiem varētu būt šāds: datorvīruss ir programma, kas datorsistēmā veic darbības, kuras lietotājam nav vajadzīgas un par kurām viņš nenojauš.

Nonākot datorā, vīruss nokopē savu ķermeni vairākos eksemplāros, pēc tam vai arī vienā laikā ar kopēšanu veic izmaiņas sistēmā. Labākajā gadījumā sekas nav katastrofālas, sliktākajā gadījumā sistēma kļust darboties nespējīga, zūd dati un notiek citas nevēlamas lietas.

Pasaulē ir daudz pētījumi, kuru autori centušies klasificēt un aprakstīt vīrusus. Bieži vien dotā informācija ir nepilnīga, taču, ar to iepazīstoties, lietotāja zināšanas par vīrusiem ir pietiekamas, lai vīrusu parādīšanos un darbību nesaistītu ar kādu mistisku spēku ietekmi. Datorvīrusi ir tikai un vienīgi cilvēka prāta darbības rezultāts. Tos var un vajag pētīt, lai veiksmīgi cīnītos ar tiem.

Biežāk sastopamo vīrusu apraksts

Vīrusi ir sarakstīti ļoti daudz, tāpēc tos visus lai aprakstītu vajag milzums daudz laika. Datorvīrusu sugu kopskaits pārsniedz jau 2.7tūkstošus. Ik dienu rodas vidēji 2 līdz 3 datorvīrusu sugas.

Biežāk sastopamie vīrusi ir :

AntiCMOS – boot sektora vīruss, kas izplatās tad, kad jūsu sistēmu palaižat no inficētas disketes. Tā darbība izpaužas šādi: tiklīdz sistēma tiek palaista 256. reizi, tas CMOS atmiņā ieraksta citus disketes nolasītājiekārtas parametrus un atslēdz cieto disku. Toties šos parametrus var atgūt ļoti vienkārši – jāpalaiž tikai CMOS uzstādīšanas (setup) programma.

AntiEXE – daudz viltīgāks boot sektora vīruss, kas izplatās tad, kad jūs piekļūstat inficētajai disketei. Zinātnieki apgalvo, ka šis vīruss inficē tikai vienu .EXE failu, toties šis fails pēc vīrusa izdzēšanas no datora vairums gadījumu nav funkcionētspējīgs. Tāpēc parasti šis fails ir jāpārraksta vai ar programma jāpārinstalē. Inficētajā disketē pēc vīrusa izdzēšanas arī rodas problēmas ar kāda faila pilnīgu nolasīšanu.

Concept – pirmais Word makrovīruss. Tā kā tas var izplatīties ar dokumentu un e-pasta pielikuma palīdzību, šis vīruss ir ļoti izplatīts. Tas neko nebojā, jo jaunā versija ekrānā parāda tikai paziņojumu “Have a nice day!”, tomēr tam uzrodas daudz draudīgāki radinieki. Piemēram, Wazzu jūsu dokumentā var pārkārtot vārdus un dažās vietās iespraust Wazzu. FormatC ir ļoti bīstams Trojan grupas vīrusiem, kas noformatē jūsu cieto disku, tiklīdz jūs atverat inficēto failu.

One Half – vairākdaļu polimorfs, zaglīgs (stealth) vīruss, kas pakāpeniski zagšus šifrē cieto disku. To nevar ievērot, jo tad, kad tiek pieprasīts kāds no kodētiem failiem, vīruss pats to atšifrē. Tad, kad puse no cietā diska ir šifrēta, vīruss paziņo “This is one half” un turpmāk kodētos failus neatšifrē, kā arī no inficētā diska vairs nav iespējams palaist sistēmu. Antivīrusu programmas var iznīcināt šo vīrusu, bet nespēj atšifrēt kodēto informāciju.

Ripper – bīstams boot sektora vīruss, kas pakāpeniski bojā informāciju uz cietā diska. Tā kā tas notiek lēnām, jūs varat arī neievērot šos bojājumus līdz brīdim, kad tie jau kļuvuši nopietni.

Michelangelo – boot sektora vīruss, kas bojā jūsu cietā diska un inficētās diskes boot sektoru. Boot sektora dati tiek pārnesti uz citu cietā diska vietu un tā vietā ierakstās vīruss. Katru gadu 6. martā (šī vīrusa dzimšanas diena), dators ir AT vai PS/2, vīruss pilnīgi sabojā cieto disku, visos cietā diska celiņos saraksta visāda muļķības – dzēš visu informāciju uz diska.

Tā varētu turpināt un turpināt aprakstīt vīrusus, bet šie ir biežāk sastaptākie vīrusi.

Plašāk pielietotās antivīrusu programmas

Antivīrusu programmas ir programmas, kas meklē un iznīcina jūsu datorā datorvīrusus. Antivīrusu programmu paketēm tipiski ir tikai pāris veidu, kā meklēt vīrusus. Visas antivīrusu programmas inficēto failu meklēšanā izmanto datu bāzi ar vīrusu parakstiem. Tādējādi, lai spētu efektīvi atrast un pārtvert vīrusus, šai datu bāzei ir jāsatur informācija par visiem cirkulējošiem vīrusiem. Lielākā daļa no jaunajām antivīrusu programmām ļauj šo datu bāzi paplašināt izmantojot tīklu vai disketes ar datu bāzei nepieciešamajiem jaunajiem datiem.

Antivīrusu programmas ir ļoti daudzas dažādas, ir tādas:

*kuras meklē un iznīcina tikai vienu konkrētu vīrusu (piem. AntiTime). Šīs programmas strādā ļoti ātri, bet tās ir nepraktiskas, jo spēj ātrast un iznīcināt tikai kādu konkrētu vīrusu;

*kuras meklē konkrētu sugu vīrusus. Tās jau ir mazliet labākas, tomēr tās nevar atrast visus vīrusus, kas var būt jūsu datorā;

*kuras meklē visus pazīstamos vīrusus. Tās ir pilnīgākās un efektīvākās antivīrusu programmas. Tādas pārsvarā ir visas jaunā programmas.

Agrāk populārākā antivīrusu programma bija AIDSTEST kā arī DRWEB. Tās tika uzskatītas par labākajām antivīrusu programmām. Ik pēc laika iznāca jaunas papildinātas versijas šīm programmām. Jaunākās versijas šīm programmām daudzi datorlietotāji lieto vēl tagad (DRWEB 319). Tās var atrast ļoti daudz vīrusus, tomēr tās nav pilnīgas un daudzi vīrusi paliek nepamanīti, piemēram, Concept; kā arī daudzi komresēto failu vīrusi.

Par labāko un jaunāko antivīrusu programmu tiek uzskatīta Dr Solomon’s Anti-¬Virus Toolkit. Neskatoties uz samērā augsto cenu šī antivīrusu programma, pateicoties efektivitātes augstajiem rādītājiem, ir ieteikta kā labākā. Programmai ir ļoti ērts interfeiss, kur katra funkcionālā iespēja ir pārskatāmi novietota jums tieši pie rokas, tā ietver enciklopēdiju par visiem zināmajiem vīrusiem un to darbību.

Daži padomi kā jūs varat izsargāties no vīrusiem

Es domāju, ka lielākā daļa no šiem padomiem jau ir zināmi, ja nē tad jums noteikti vajag pārbaudīt savu datoru, vai tur nav kāds datorvīruss. Tad varbūt uzskaitīšu kā varētu izsargāties no vīrusiem :

*Pārbaudiet visas disketes kuras jūs lietojat kopīgi ar citiem datorlietotājiem, jo boot sektoru un failu vīrusi visvairāk izplatās tieši ar tādām disketēm, kuras tiek nodotas roku rokā;

*Ja jūs ilgāku laiku nekādu informāciju neierakstāt disketēs, tad ieteicams tām uzstādīt write-protect. Daži no vīrusiem ik pa laikam pārbauda, vai datorā nav atstāta diskete, tādējādi cerot iegūt kārtējo upuri;

*Pirms jūs palaižat, instalējat vai atarhivējat programmu, drošības pēc pārbaudiet šos failus;

*Pārbaudiet visas disketes, kas bijušas citu lietotāju rokās, un arī tās kurām nav skaidri zināma to satura avoti;

*Pirms neesat rūpīgi ar antivīrusu programmām pārbaudījuši tikko Internetā iegūtu izpildāmo programmu, nekādā gadījumā to nepalaidiet;

*Pārliecinieties, vai jūsu antivīrusu programmā ir informācija par jaunākajiem vīrusiem un to parakstiem;

*Lai būtu pilnīgi droši pēc iespējas biežāk pārbaudiet un skanējiet visus datora cietos diskus.

Ja jūs izpildīsiet šos padomus vai arī jau zinājāt to un tā arī rīkojaties, tad datorvīrusiem būs ļoti grūti iekļūt jūsu datorā. Bet nekad nekļūstiet pārāk pārliecināts par to, ka jums nedraud briesmas no datorvīrusu puses, jo daži vīrusi spēj nodarīt tādus bojājumus, kurus nevarēs izlabot itneviena antivīrusu programma!

Secinājumi

Ja padomā, tad izrādās, ka vīrusi un to sugas ir ļoti daudz un nemitīgi arī rodas no jauna. Šīs nebeidzamās cīņas rezultātā starp vīrusu rakstītājiem un antivīrusu programmu izstrādātājiem visu tipu vīrusi kļūst aizvien gudrāki un veiksmīgāk izvairās no vajāšanas. Tāpēc nav grūti no tā secināt, ka vīrusu draudi ikvienam datoram kļūst arvien nopietnāki. Dievs vien zina kādi datorvīrusi tiks vēl sarakstīti un kādi būs to nodarītie zaudējumi. Nedrīkst arī aizmirst, ka Internets mūsdienās aug ļoti lielā ātrumā, un kas notiks, ja kaut vai tikai daļa no šī tīkla tiks bloķēta kāda “tīkla tārpa” darbības rezultātā.

Interesanta lieta ir arī pērkot datoru – komplektā ar datoru nāk arī dažādas programmas (Windows; Microsoft Office; Tildes birojs utt.). Bet netiek komplektā piedāvāta neviena antivīrusu programma. Es uzskatu, ka vajadzētu par to datoru tirgotājiem padomāt, un varbūt kādu no antivīrusu programmām var piedāvāt iegādāties kopā ar datoru.

Tātad pērkot datoru cilvēkam ir uzreiz jārēķinās ar datorvīrusu problēmām. Jo, ja paši nesargāsim savu datoru no tiem, tad var gadīties stipri nepatīkamas lietas ar datoru. Jo laicīgāk pamanīsim un iznīcināsim vīrusu, jo iespējams, ka datorvīrusa nodarītie zaudējumi būs arī mazāki, jo daži vīrusi spēj nodarīt tādus bojājumus, kurus nevarēs izlabot it neviena antivīrusu programma!

Ja jūs ikdienā sargāsieties no datorvīrusiem strādājot ar datoru, tad arī jūsu datoram aplipt ar kādu no vīrusiem būs minimālas iespējas.