Dziesmu svētku tradīcijas

Pirmie Vispārējie dziesmu svētki notika Rīgā 1873.gada 26.–29.jūnijā. Piedalījās 45 kori ar 1003 dziedātājiem. Šo svētku atklāšanas aktā Latviešu biedrības namā pirmo reizi skanēja Baumaņu Kārļa dziesma Dievs, svētī Latviju!. Pirmo reizi kopkorī nākamā valsts himna izskanēja 1895.gadā Jelgavā IV dziesmu svētkos. Visi dziesmu svētki (izņemot IV) notika Rīgā.

Smeltas no senatnes dziesmotās atziņas, tas ir sava veida pamats ne tikai latviešu, bet arī mūsu kaimiņu tautu – lietuviešu, igauņu pasauluztveres estētikai. Jo, pateicoties šādai filozofijai, Baltijas telpā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā dz

zimst muzicēšanas mākas visaugstākā tautiskā forma – apvienoto amatierkoru kopkoncerta a capella kopdziedāšanas brīnums. Izaudzis no igauņu, latviešu un lietuviešu folklorā sakņotajām, mutvārdos saglabātajām un sadzīves atskaņošanas praksē sensenis koptajām tradīcijām, bagātināts ar kristīgās baznīcas muzikālo rituālu un 19. gadsimta Rietumeiropas vīru koru svētku “Sing Fest” ietekmēm, tas saukts par Dziesmu svētkiem – vērienīgi svinēts gan Igaunijā, gan Latvijā, gan Lietuvā. Šāda tūkstošos skaitļojamu amatierkoru kopēja muzicēšana vairāku stundu garā koncertā nekur citur pasaulē vairs nav dzirdama.

Šo svētku norise vienmēr bijusi saistīta ar krrāšņu ziedu, zaļoksnēju meiju un ozollapu vainagu smaržu pilnajiem vasaras mēnešiem. retāk slēgta tipa koncerthallēs, vairāk atklātās estrādēs un plašos brīvdabas laukumos. Tur tad kopā ar dziedātājiem, dejotājiem un muzikantiem pulcējušies desmitiem tūkstoši klausītāji un skatītāji – lielo sarīkojumu interesenti. Ziediem, zaaļumiem, valsts un biedrību karogiem rotātie dalībnieku svinīgie gājieni, ne vienā, bet vairāku dienu koncertos skanošais repertuārs, kurā ietverti tiklab vokālās, kā instrumentālās un pat horeogrāfiskās mākslas priekšnesumi, tāpat arī šādos sarīkojumos par obligātu kļuvušie amatiervienību konkursi (koriem tie tiek dēvēti par dziesmu kariem) – tas viss pieder Dziesmu svētku tradīcijas jēdzienam.

Būtu jau glaimojoši iedomāties, ka šāds muzikāls unikums ir tieši pie mums Baltijas krastā dzimušais igauņu un latviešu izgudrojums. Labi zināms, ka 1869. gada vasarā Tērbatā (Tartu) nepilns tūkstotis igauņu vīru koru dalībnieku sapulcējās uz saviem pirmajiem – visas Igaunijas (vispārējiem) dziedāšanas svētkiem. Tāpat kā enciklopēdijās un mūzikas vēstures grāmatās lasāms, ka pēc četriem gadiem 1873. gada vasarā to pašu kopdziedāšanas formu atkārtoja latvieši.