Džons loks

Es izvēlējos rakstīt par Džonu Loku tāpēc, jo viņš man likās visinteresantākais no apgaismotajiem un viņš tika atdzīts par visievērojamāko apgaismotāju Eiropā.

Iztirzājums

Biogrāfija

1632.gada 29.augustā – piedzimis Raitonā (netālu no Bristoles) puritāņu ģimenē.

1647.g. – 1652.g. – mācības prestižajā Vestminsteras skolā Londonā.

1652.g. – 1667.g. – studijas un pasniedzēja darbs Oksfordas universitātē. Loks izvēlas pilnveidoties medicīnā. Draudzība ar fiziķi Robertu Boilu.

1667.g. – 1675.g. – strādā kā domubiedra un valstsvīra lorda Ešlija personīgais ārsts, vēlāk sekretāts, viņa mājā Londonā. Saraksta pirmos darbus.

1675.g. – 1688.g. – sakarā ar politiskajiem notikumiem Anglijā (vigu vajāšanām), Loks uzturas Fr

r
rancijā un Nīderlandē, kur pavada laiku ar daudziem ievērojamiem tā laika zinātniekiem un filosofiem.

1688.g. – atgriežas Anglijā, publicē vairumu savu darbu. Tiek atzīts par tā laika Eiropas ievērojamāko filozofu. Satiek un iedraudzējas ar Izāku Ņūtonu.

1691.g. – 1704.g. – dzīvo lēdijas Masamas ģimenē Eseksā. Lēdija Masama – viena no pirmajām feminisma ideoloģēm.

1704.g. – mirst 72.gadu vecumā.

Džona uzskati

Loks aizstāvēja valdību, kurai piekrišanu devuši tie, pār kuriem tā valda, un cilvēka dabiskās tiesības uz dzīvību, brīvību un privātīpašumu. Loks bija viens no britu empīristiem (tādi bija arī Deivids Hj

j
jūms un Džordžs Bērklijs).

Loks uzsvēra maņu, nevis intuīcijas vai dedukcijas, nozīmi zināšanu iegūšanā. Loks uzskatīja, ka piedzimstot cilvēka prāts ir kā tabula rasa, tīra tāfele, uz kuras maņas atstāj nospiedumus, kas veido zināšanas. Viņš uzskatīja arī, ka visi cilvēki piedzimst la
a
abi, vienlīdzīgi un neatkarīgi.

Savos “Divos traktātos par valdību” Loks noliedza teoriju par karaļu dievišķajām tiesībām un tādu valsti, kādu to uztvēra angļu filozofs Tomass Hobss. Loks apgalvoja, ka suverenitāte piemīt nevis valstij, bet cilvēkiem. Daudzas no Loka idejām vēlāk tika iekļautas ASV konstitūcijā.

Loks bija par reliģijas brīvību un reliģijas atdalīšanu no valsts.