Ekonomiska izaugsme un produktivitate 2006./2007.g

Ievads

Latvijā jau ilgstoši turpinās strauja ekonomiskā izaugsme. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) vidēji ik gadu ir palielinājies par 10,4%, 2006.gadā tas pieauga vēl straujāk – par 11,9%. Arī 2007.gads Latvijas tautsaimniecībā ir iesācies veiksmīgi. Iekšzemes kopprodukts 2.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 11,3%. Eksports šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, palielinājies par 25% – līdz 2,3 miljardiem eiro, kas starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir otrais augstākais pieauguma rādītājs.

Ekonomikas funkcionēšanas nosacījumi arvien uzlabojas, par ko liecina jaundibināmo uzņēmumu skaita pieaugums (2

2
2007.gadā, salīdzinot pret 2006.gadu, jaundibināto uzņēmumu skaits pieaudzis par 23%), investīciju pamatlīdzekļos (2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, pieaugums 21.4%), kā arī piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju pieaugums (2006.gadā sastādīja 8,1% no IKP).

Iekšzemes kopprodukts un ekonomiskā aktivitāte

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk tekstā – CSP) datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2007. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, salīdzināmās cenās pieauga par 11,1 procentu. Pēc CSP sākotnējā novērtējuma arī 2007. gada III ceturksnī IKP pieauga par 11,1% salīdzināmās cenās.

IKP pieaugumu šajā periodā veicināja apjomu kāpums šādās nozarēs: tirdzniecībā par 14

4
4,3% (īpatsvars IKP struktūrā – 21,1%), transporta un sakaru nozarē – par 9,4% (12,3%), būvniecībā – par 15,9% (6,7%). IKP grafiskais attēlojums apskatāms 1. attēlā.

IKP pieaugumu pamatā noteica iekšējā patēriņa un investīciju augstais līmenis. Ārējās tirdzniecības bilance savukārt pasliktinājās, importa kāpumam pārsniedzot eksporta pieaugumu.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas novērtējumu, Makroekonomisko rādītāju sa
a
aliktais indekss (MSI)2 2007. gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, salīdzināmās cenās pieauga par 10,2%, tai skaitā I ceturksnī – par 10,8%, II ceturksnī – par 10,7%, III ceturksnī – par 9,0 procentiem. 2007. gada pirmajos deviņos mēnešos MSI pieaugumu galvenokārt noteica mazumtirdzniecības apgrozījuma palielinājums, ostās pārkrauto kravu apjoms un budţeta ieņēmumi. Taču par indeksu visvairāk pozitīvi ietekmējošo faktoru kļuva atalgojums nodarbinātajiem, kas pēc Finanšu ministrijas novērtējuma 2007. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 35,9 procentiem. Par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu liecina arī iekšzemes naudas piedāvājuma M2D palielinājums. Savukārt indeksa pieaugumu ierobeţoja raţotāju cenu rūpniecībā būtisks pieaugums, rūpniecības apjomu pieauguma samazinā- šanās, kā arī kravu pārvadājumu un apgrozības apjoma salīdzinoši nelielais pieaugums dzelzceļa transportā.

Investīcijas

Investīcijas ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes fa

a
aktoriem. Ik gadu pāri par ceturto daļu nacionālā ienākuma tiek izmantots investīcijām. Pēdējo trīs gadu laikā (no 2004. līdz 2006. gadam) tās pieauga par 81% (vidēji gadā par 22%). Kā liecina Eurostat dati, investīciju gada vidējie pieauguma tempi Latvijas ekonomikā gandrīz sešas reizes pārsniedz investīciju ikgadējos pieauguma tempus vidēji ES valstīs. Straujo investīciju dinamiku lielā mērā ietekmēja finanšu resursu pieejamības paplašināšanās, ko noteica divi galvenie apstākļi: pirmkārt, pastiprinātā ārvalstu kapitāla ieplūde kopš Latvijas iestāšanās ES un, otrkārt, uzņēmumu finansiālā stāvokļa uzlabošanās, pateicoties relatīvi zemam no
o
odokļu slogam un augstam iekšzemes pieprasījumam.liecinot par labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanos.

Eksports un imports

2007. gada pirmajos deviņos mēnešos bija vērojams tirdzniecības deficīta kāpums, importa pieaugumam pārsniedzot eksporta pieaugumu. 2007. gada janvārī-maijā eksports, salīdzinot ar 2006. gada attiecīgo periodu, pieauga jau nedaudz straujāk, tomēr ļoti strauji 2007. gada janvārī-maijā pieauga arī preču imports (par 30,4%).

Tautsaimniecības nozaru attīstība

Rūpniecība

2007. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 1,1% (5,9% 2006. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2005. gadā), tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13,2%, apstrādes rūpniecībā – par 0,6%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē – par 1,7 procentiem. Ražošanas apjomi 2007. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, visstraujāk pieauga gumijas un plastmasas izstrādājumu raţošanā, kur raţošanas apjomi pieauga par 19,1%, elektrisko mašīnu un aparātu raţošanā tie palielinājās par 15,3%, gatavo metālizstrādājumu raţošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 13,5%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu raţošanā – par 8,9 procentiem.

Lauksaimniecība

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā lauku saimniecību struktūras apsekojuma (kas tiek veikts reizi divos gados) provizoriskie rezultāti, ekonomiski aktīvo saimniecību skaits 2007. gadā ir samazinājies, toties ir palielinājušās apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantotās zemes platības. Ekonomiski aktīvo saimniecību vidējais lielums ir pieaudzis no 22,9 ha 2005. gadā līdz 25,6 ha 2007. gadā jeb par 11,8 procentiem.

Transports

2007. gada 9 mēnešos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 38,5 milj. t kravu, kas ir par 3,1% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Saņemto kravu apjoms ostās 2007. gada 9 mēnešos palielinājās un bija 5,8 milj. t, kas ir par 25,7% vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos. To noteica saņemto kravu – kravu konteineros un mobilo kravu apjomu palielināšanās, kā arī saņemtās jēlnaftas un celtniecības materiālu apjoma palielinājums.

2007. gada 9 mēnešos turpināja pieaugt pasaţieru apgrozība lidostā „Rīga“. 2007. gada janvārī-septembrī lidostā iebrauca un izbrauca 2367,7 tūkst. pasaţieru, kas ir 26,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Straujāk pieauga to pasažieru skaits, kuri izmanto Latvijas aviokompāniju pakalpojumus, salīdzinot ar pasaţieru skaitu, kuri izvēlas ārvalstu aviokompāniju pakalpojumus.

Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājās par 22,0% un bija 29,4 milj. t kravu, pieaugot gan iekšzemes, gan starptautiskajiem kravu pārvadājumiem.

Kopsavilkums

2007. gada deviņos mēnešos Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi saglabājās augsti. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 11,0% salīdzināmās cenās. I ceturksnī IKP pieauga par 11,2%, bet II ceturksnī par 11,1 procentu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes novērtējuma arī 2007.gada III ceturksnī IKP ir audzis par 11,0% salīdzināmas cenās. Ekonomisko izaugsmi š.g. pirmajā pusē joprojām noteica galvenokārt augstais iekšzemes pieprasījums un pieaugošais investīciju apjoms.

Analizējot pēc tautsaimniecības nozaru pievienotās vērtības, 2007. pirmajos sešos mēnešos lielāko ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē sniedza pakalpojumu nozares (vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu u.c.) Tāpat liels īpatsvars saglabājās būvniecībai un rūpniecībai. Ļoti augsts attīstības temps raksturīgs tirdzniecības un būvniecības nozarēm, kā arī augstākus pieauguma tempus uzrāda komerc- un finanšu pakalpojumu nozare.

Risinājumi un prognozes

Latvijas ekonomika turpina attīstīties aizvien straujāk un straujāk. Taču analizējot datus, viss liecina par to, ka pamatā palielinās kvantitāte, bet proporcionāli nekas krasi nemainās,

kas liecina par nopietnām problēmām gandrīz jebkurā valsts sektorā.

Uzsaktu, ka lai mēģinātu šīs problēmas novērst, ir jāveica ievērojamas izmaiņas valsts likumdošanā un pārvaldes sistēmā. Fakts, ka Latvijas ekonomika ir tik strauji attīstījusies salīdzinot ar citām valstīm, ņemot vērā nepilnīgu likumdošanu, ‘ēnu’ ekonomiku u.c., ir apsveicams, jo tas nozīmē, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls, kuru ir tikai jāprot veiksmīgi izmantot. Turpinot darbināt valsts sistēmu iesāktajā garā, viss uzlabosies, taču daudz ilgākā laika periodā un ne tik kavlitatīvi.

2008. gada attīstības perspektīvas tiek prognozēts, ka privātais patēriņš un IKP palielināsies caurmērā vienādos tempos. To nodrošinās iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, gan pieaugot algām, gan turpinoties aktīvai kreditēšanai, kaut arī ar mazāku palielinājuma tempu nekā iepriekšējos divos gados.

Straujākos tempos nekā privātais patēriņš palielināsies investīcijas, ko iespaidos iepriekšējo gadu izaugsme un uzņēmēju pozitīvie nākotnes paredzējumi, kā arī labie kreditēšanas nosacījumi. Investīciju pieaugumu stimulēs arī ES fondu izmantošanas iespējas, kas palielinās kā sabiedriskā sektora, tā privāsektora investīcijas. Savukārt komercbanku stingrākā pieeja kredītnosacījumiem var nedaudz samazināt investīciju pieauguma tempus, it īpaši tas attiecas uz 2008. gadu. Iekšzemes pieprasījuma pieaugums tieši ietekmē pakalpojumu nozaru attīstību, mazākā mērā – rūpniecības izaugsmi.

Izmantotā literatūra

Aira Kumerdanka, “Biznesa ekonomiskie pamati” – Māc. g. vidusskolām, Rīga, “SIA Biznesa augstskola Turība”, 2007.-196.lpp.

Latvijas Rep. Ekon. ministrija, “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, Rīga,

“ABC Jums”, 2007.-145.lpp.

Lativjas Finanšu ministrija, “Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2007. gada 9 mēnešos”, Rīga, 2007.-42.lpp.

Leave a Comment