Kā otru līmeni varētu minēt saskarsmi, kura vērsta uz faktu atstāstīšanu un apspriešanu. Domāju, ka arī bez šīs saskarsmes mums negādīgi neiztikt. Varu spriest arī pēc sevis, kad, piemēram, vakarā, ģimenes lokā apsēžamies ēst vakariņas, tad noteikti (parasti ģimenes galva) apjautāsies kā šodien gāja, kā skolā, darbā, u.t.t. Arī klasē, no rīta parasti visi apspriežas, lai pastāstītu savas iepriekšējās dienas, brīvdienas piedzīvojumus, notikumus. Ja cilvēkam izdodas realizēt šādu saskarsmi, tad parasti viņš jūtas priecīgs, kādam piederīgs un vajadzīgs, jo ir patīkami ar kādu padalīties savās jūtās, emocijās.