Fizisās aktivitates

FIZISKĀ AKTIVITĀTE, TĀS IETEKME UZ ORGANISMU

Kustībām, fiziskai aktivitātei un sportam ir būtiska nozīme ikviena cilvēka veselības saglabāšanai. Tie nodrošina normālu organisma attīstību, pasargā organismu no daudzām slimībām un priekšlaicīgas novecošanās, kā arī dod možumu un paaugstina darba spējas. Ir sen noskaidrots, ka pateicoties mazkustīgam dzīves veidam var attīstīties un progresēt vairākas nopietnas slimības, piemēram, sirds – asinsvadu slimības, aptaukošanās, cukura diabēts. Svarīgi, ka šo slimību biežums ar vien palielinās, ko tieši var saistīt ar pieaugošo mazkustīgo dzīvesveidu.

Kustības jeb fiziskā aktivitāte ir ci

i
ilvēka organisma iedzimta nepieciešamība. To vislabāk var novērot bērna vecumā – mēs visi labi zinām, ka bērni atrodas nepārtrauktā kustībā. Ar gadiem cilvēka kustības arvien vairāk tiek ierobežotas. Sākotnēji tas notiek bērnu dārzā un skolā, kur jāievēro noteikts režīms, pēc tam augstskolā un vēlāk jau darbavietā. Arī pārvietošanās ar mašīnām, liftu izmantošana, ilgstošs darbs pie datora vai televizora skatīšanās samazina fiziskās aktivitātes.

Kāpēc mums ir nepieciešamas kustības? Ir zināms, ka cilvēka attīstība ar notikusi pateicoties darbam. Tādejādi daudzveidīgās muskuļu kustības ir cieši sa

a
aistītas ar organisma atsevišķu orgānu un to sistēmu funkciju. Kustības palielina vielmaiņas procesu aktivitāti, kā rezultātā tiek stimulēta elpošana un asinsrite. Tās labvēlīgi ietekmē ikvienu orgānu sistēmu, tādejādi nodrošinot pilnvērtīgu organisma funkciju. Kustības būtiski ietekmē:

– skeleta muskuļu sistēmu,

o nervu sistēmu,

o elpošanas si

i
istēmu,

o sirds – asinsrites sistēmu,

o gremošanas orgānu sistēmu,

o iekšējās sekrēcijas dziedzeru (endokrīno) sistēmu.

Skeleta – muskuļu sistēma. Normālai skeleta un muskuļu attīstībai ir nepieciešamas kustības un fiziskā aktivitāte. Jo kauli vairāk tiek noslogoti, jo tie kļūt stiprāki un izturīgāki. Piemēram, sportistiem kauli ir resnāki un blīvāki. Bez tam, pateicoties kustībām, arī muskuļu šķiedras palielinās un kļūst biezākas. Tā rezultāta pieaug muskuļu spēks un izturība. Cilvēki ar labi attīstītu kaulu un muskuļu sistēmu ir izturīgi, spēcīgi un veikli.

Attīstīta organisma muskulatūra cilvēkam nodrošina labu un pareizu stāju. Pareiza stāja ir viena no vesela organisma pazīmēm, jo tā labvēlīgi ietekmē sirds darbību, elpošanu, vēdera dobuma orgānu darbību.

Nervu sistēma. Fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu. Tās veicina ātrāku un precīzāku reakciju. Fiziski labi attīstīti cilvēki parasti arī ir

r
r psiholoģiski līdzsvaroti. Kustības rada cilvēkam pozitīvas emocijas jeb, tā saucamo, “muskuļu prieku”, kas rodas pēc lielākas fiziskās piepūles, piemēram, riteņbraukšanas vai peldēšanas. Bez tam, pateicoties fiziskajām aktivitātēm, cilvēkam ir labs un možs garastāvoklis.

Pastāv cieša saistība starp muskuļu darbību un centrālo nervu sistēmu. Ir zināms, ka smadzenes no muskuļu receptoriem saņem impulsus, kas normalizē to darbību. Piemēram, uztraukumu vai pārdzīvojumu brīžos ir vieglāk nomierināties, ja mēs kustamies, sportojam vai strādājam. Mazkustīga dzīves veida apstākļos vieglāk attīstās augstākās centrālās nervu sistēmas da

a
arbības traucējumi, piemēram, neirozes.

Elpošanas sistēma. Kustības un fiziskā aktivitāte veicina elpošanas orgānu attīstību un darbību. Visu pamatdzīvības procesu norisei ir nepieciešams skābeklis. Ilgstošs skābekļa bads veicina dažādu hronisku, nopietnu slimību attīstību. Kustības palielina plaušu tilpumu un uzlabo elpošanas funkciju. Tādejādi organisms vairāk tiek apgādāts ar skābekli.

Fiziskā aktivitāte veicina diafragmas attīstību. Spēcīgi diafragmas muskuļi nodrošina pareizu elpošanu – tā kļūst lēnāka un dziļāka. Bez tam diafragma ieelpā vairāk nolaižas uz leju, tādejādi masējot vēdera dobuma orgānus un uzlabojot asinsriti tajos.

Sirds – asinsrites sistēma. Fiziskās aktivitātes visbūtiskāk ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Mūsdienās ir skaidrs, ka mazkustīgs dzīves veids ir tieši saistīts ar sirds slimību attīstību. Šo slimību riska faktori ir ātra sirdsdarbība un paaugstināts asinsspiediens. Savukārt, regulārai un intensīvai fiziskajai slodzei ir sekojoša ietekme uz sirds – asinsrites sistēmu, tā:

o palēnina sirds darbību,

o paplašina asinsvadus,

o pazemina arteriālo asinsspiedienu.

Tāpēc cilvēki, kuriem ir regulāra fiziskā slodze, ievērojami retāk slimo ar sirds slimībām, nekā cilvēki ar mazkustīgu dzīvesveidu. Lai izkavētu sirds slimību attīstību, jau no bērnības ir būtiski nodrošināt intensīvu un regulāru fizisko aktivitāti.

Cilvēkiem, kuriem jau ir ateroskleroze, sirds slimības vai paaugstināts asinsspiediens, arī nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Tomēr tās ieteicams saskaņot ar ārstu. Ir novērots, ka šiem slimniekiem kustību aktivitāte:

o aizkavē turpmāku aterosklerozes attīstību,

o regulē sirdsdarbību,

o samazina asinsspiedienu,

o uzlabo holesterīna līmeni asinīs,

o uzlabo sirds muskuļa (miokarda) apgādi ar skābekli.

Iespējams, ka fiziskā aktivitāte var pat veicināt aterosklerozes regresiju.

Gremošanas orgānu sistēma. Kā jau minēts iepriekš, fiziskās aktivitātes uzlabo asinsriti visos vēdera dobuma orgānos. Tā veicina:

o uzlabo kuņģa un zarnu darbību jeb peristaltiku,

o veicina gremošanas procesus,

o veicina barības vielu uzsūkšanos,

o uzlabo vēdera izeju.

Tātad, fiziskās slodzes ietekmē uzlabojas visas gremošanas trakta funkcijas.

Iekšējas sekrēcijas dziedzeru (endokrīnā) sistēma. Fiziskā slodze neļauj uzņemtajai glikozei un taukiem nogulsnēties taukaudu veidā. Tie tiek izmantoti kā enerģijas avots muskuļu darbam. Tādejādi, kustības pasargā no aptaukošanās. Kā zināms, aptaukošanās ir riska faktors arteriālas hipertensijas, cukura diabēta un miokarda infarkta attīstībai.

Fiziskās aktivitātes ir nozīmīgas jebkurā vecumā. Tomēr būtu jāatceras, ka īpaši svarīgas tās ir bērniem un pusaudžiem, jo organisma nobriešana un attīstība notiek laika posmā līdz 20 gadu vecumam. Ik vienam no mums jau no bērnības būtu regulāri un intensīvi jānodarbojas ar sportiskām aktivitātēm, piemēram, peldēšanu, skriešanu, vingrošanu, u.c. Protams, tās arī var būt regulāras pastaigas svaigā gaisā vai mērens fizisks darbs. Tas pasargātu mūs no hroniskām un smagām slimībām dzīves laikā, nodrošinātu labsajūtu un možu garastāvokli.

Leave a Comment