Saturs
1.Nedaudz par Florences vēsturi 2
2.Florences iepazīšana. 3
3.Dzīve Florencē. 5
4.Nobeigums. 61.Nedaudz par Florences vēsturi
Kaut gan etruiski jau sen apdzīvoja Fjezoles apkārtnes kalnus, Florence uzplauka tikai 59.gadā pirms mūsu ēras kā romiešu kolonija. 6.gadsimtā Florenci sagrāba langobardi, tomēr vēlāk tā kļuva par neatkarīgu pilsētvalsti. 13. gadsimtā, pateicoties spēcīgās banku sistēmas balstītajai tirdzniecībai ar vilnu un tekstilizstrādājumiem, Florence izvērtās par vienu no Itālijas varenākajām pilsētām. Sākumā pilsētu politiski pārvaldīja ģildes, vēlāk- Florences republika. Ar laiku varu ieguva vadošās augstmaņu ģimenes, no kurām visietekmīgākā bija bagāto baņķieru Mediči dinastija. Šī ģimene gandrīz nesatricināmi pārvaldīja Florenci un vēlāk- arī visu Toskānu trīs gadsimtus.
Šajā laikā Florence atradās Eiropas kultūras un intelektuālās dzīves pašā centrā. Kosmopolītiskā atmosfēra un bagātie mākslas aizgādņi radīja labvēlīgu augsni nepieredzētam mākslas uzplaukumam. Florencē saplūda gleznotāji, tēlnieki un arhitekti, piepildot pilsētas ielas, baznīcas un pilis ar pasaules izcilākajiem renesanses meistardarbiem. Mediči dzimta valdīja Florencē līdz 1737. gadam. Renesanses laikā Florenci mēdz salīdzināt ar Atēnām V gs pirms Kristus. Vārdu „renesanse” pirmo reizi lietojis Florences mākslinieks Džordžo Vazāri XVI gadsimtā savā grāmatā „Ievērojamāko gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīve”. Līdz Itālijas apvienošanai 1861. gadā, Florenci pārvaldīja austrieši (un īslaicīgi arī Napaleons I). Laikposmā starp 1865. un 1971. gadu Florence bija apvienotās Itālijas karalistes galvaspilsēta. 1966. gada novembrī Florences ielām un mākslas mantojumam postījumus nodarīja Arno plūdi, kad ūdens līmenis cēlās par septiņiem metriem. Tika nodarīts neizmērojams kaitējums gleznām, freskām un senajām grāmatām.2.Florences iepazīšana.
Florences vēsturiskā daļa ir pārsteidzoši kompakta, ļoti daudzas apskates vietas lielākoties var viegli sasniegt, ejot kājām. Lielākā daļa tūristu vispirms dodas uz Florences katedrāli (Cattedrale di Santa Maria del Fiore), kura ir galvenais pilsētas ģeogrāfiskais un vēsturiskais objekts. Ieguvusi šādu nosaukumu tā ir pateicoties Florences simbolam- lilijai, katedrāle ir gotiska celtne, kuru 1296.gadā sāka būvēt Arnolfo di Kambio. Tā ir viena no pasaulē lielākajām un skaistākajām katedrālēm.
Ļoti iecienīts objekts ir Baptistērijs (kristītava)- Tā ir astoņskaldņu celtne, kas tika veidota uz seno romāņu ēku drupām jau XI gadsimtā. Ievērojamākie baptistērija elementi ir trīs bronzas durvis ar reljefiem grebumiem. Austrumu durvis, kas ir vērstas uz katedrāli, XV gadsimtā ir veidojis Lorenco Giberti, attēlojot notikumus no Vecās derības. Durvju paneļi ir pārklāti ar zeltu un platīnu, un tiek vērtēti kā izcili pasaules mākslas darbi. Mikelandželo tās savulaik nosauca par paradīzes vārtiem.
Smags trieciens ķēra Florenci pavisam nesen, kad Ufici gleznu galerijas rietumu spārnā 1993. gadā sprāga teroristu bumba. Bojā gāja vērtības, tomēr n jau daudzas ir restaurētas. Pasaulslaveno gleznu kolekciju Ufici pilī sāka veidot Mediči dzimta. Tā ir nozīmīgākā Itālijas gleznu kolekcija un tiek pieskaitīta ievērojamākām pasaules gleznu krātuvēm. Daudzas pils telpas ir atvēlētas skulptūrām, tapetēm, zīmējumiem, dārglietām, ieročiem un arheoloģiskajiem atradumiem. No pils jumta terases, dzerot ugunīgi karsto un stipro espreso, var raudzīties uz pilsētu gandrīz no putna lidojuma.
Bobolni pakalna pakājē, plaša parka ieskauta, atrodas impozantā Piti pils ar slaveno galeriju. Tur atrodas daudzu izcilu gleznotāju- Rafaēla, Bartolommeo, Ticiāna u.c. darbi. Aiz pils atrodas slavenie Boboli dārzi, kas bija paraugs itāļu atpūtas un izpriecu dārziem ar ciprešu alejām, skulptūrām, strūklakām, grotām un dekoratīvi veidotām augu grupām.
Vekio jeb vecā pils tika veidota kā pilsētas dome jau XIII gs. un atgādina pasaku ilustrāciju cietoksni- pili ar 94 m augstu torni. Tā atrodas Sinjorijas laiukumā un savulaik kalpoja kā Mediči rezidence. Tur mūžam ir dzīvba- gan cilvēki, gan putni,
gan smalki pajūgi, kuros var izbraukt kādu līkumu, gan pie Ufici galerijas sēdoši jaunieši uz senā bruģa un bērneļi Neptūna strūklakas šļakstos.
Pie ieejas var apskatīt Mikelandželo Dāvida kopiju (oriģināls atrodas Akadēmijas galerijā), tai iepretim atrodas piemiņas akmens vietā, kur sārtā tika sadedzināts Savonarola, kas vienulaik bija padzinis no Florences pārvaldīšanas Mediči dzimtu.
Arno upes šaurākajā vietā atrodas vecākais un ievērojamākais tilts
Ponte Vecchio, kas saglabājies līdz mūsdienām. Celts 1345. gadā. Šī tilta veikali kādreiz piederēja kalējiem, miesniekiem un ādmiņiem. Tilts bija tik plats, kau uz tā varēja izveidot arkādi. Nu tur ir īsta paradīze dārglietu cienītājiem. Lai laime būtu pilnīga un nāku bagātība, jāapmeklē Porcellino- Pjetro Takas veidotais bronzas meža cūciņš. Jāpaglāsta tā līdz mirdzumam nospodrinātais šņukurītis un jāziedo naudiņa, lai tā nāktu atpakaļ griezdamās.
Pa tilta austrumu pusi virs veikaliem stiepjas Corridoi Vasariano. Šo estakādes tipa koridoru Džordžo Vazāri 1565. gadā projektēja tāpēc, lai Mediči ģimene varētu nokļūt līdz savām rezidencēm, nesastopot vienkāršos ļaudis. Ponte Vecchio ir Florences vienīgais tilts, kuru Otrā pasaules kara laikā nesagrāva. Cilvēki šurp nāk ne vien tāpēc, lai apskatītu tiltu un tā apkārtni, bet arī senlietu un specializēto juvelierizstrādājumu dēļ.
Ievērojamā Santa Croce gotiskajā baznīcā, kā to apliecina kapa pieminekļi, mūža mierā dus Mikelandželo, Galileo Galilejs, Nikolo Makjavelli un daudzi citi slaveni florencieši. Santa Croce tāpat lepojas ar Džoto un viņa talantīgā skolnieka Tadeo Gadi gaismas pilnajām freskām.
Galleria dell’Accademia – šo Mākslas akadēmiju nodibināja 1563. gadā. Tā bija Eiropas pirmā skola, kurā mācīja zīmēšanas, gleznošanas un tēlniecības tehniku. Vissl…avenākais ekspozīcijas darbs ir Mikelandželo „Dāvids”. Šī lielā kailfigūra atveido Bībeles varoni Dāvidu, kurš nogalināja milzi Goliātu. Mākslas akadēmijas galerijā atrodas arī nozīmīga 15. gs. un 16. gs. Florences mākslinieku gleznu kolekcija.
Florence nenoliedzami ir bagāta ar dažādiem arhitektūras mantojumiem, šī bija tikai neliela daļiņa no tiem, nelielai Florences iepazīšanai.3.Dzīve Florencē.
Florence tiek dēvēta arī par Itālijas skaistāko pilsētu.
Tā vienlaikus ir ļoti svarīgs Itālija rūpniecības centrs un slavena ar nenovērtējamiem arhitektūras, kultūras un glezniecības pieminekļiem.
Florencē ir ļoti daudz ielu mākslinieku un mākslas darbu pārdevēju. Daudzi pārdod gleznu kopijas .
Visā pasaulē slaveno dizaineru modes namos pircēju ir ļoti maz. Jau skatlogos izliktās cenas ir ļoti augstas.
Florencē arī ir ļoti interesantas tradīcijas. Tad, kad mēs Latvijā līgojam, florencieši svin savas pilsētas patrona Sv. Jāņa svētkus. To īpatnība ir futbola spēles Sinjorijas laukumā. Spēlētāji ir ģērbušies XVI gadsimta tērpos, tomēr iznesīgums un smalkās manieres zūd spēles karstumā, jo noteikumi ļauj būt samērā brutāliem. Jāņuguņu vietā- pirotehniskā uguņošana- krāsaini ugunīgi pušķi krīt pāri Vekio tiltam Arno upē.4.Nobeigums.
Nelielā pilsēta Florence apkopo visas Renesanses mākslas un gotikas arhitektūras skaistumu. Florences ieliņas ir loti šauras un tās ieskauj senatnīgas ēkas ar skaistiem lukturiem, kolonnām, lieliem, restotiem logiem un mūra vai akmens sienām. Zaļumu pilsētas centrā tikpat kā nav, bet pilsēta ir brīnišķīga.
Viss Florencē liek iejusties senatnē – nekur nav modernisma iezīmju, tāpēc šī pilsētiņa ir kā radīta romantiķiem.
Godīgi sakot, rakstot šo darbu par Florenci, tā mani patiešām iedvesmoja, un radās vēlme uz turieni doties, ceru, ka kādreiz tas izdosies!:)