Fovisms.
Fovisms – (no fr.val.-fauves – mežonīgi zvēri)
Fovisms bija modernistisks tēlotājmākslas virziens, kas radās 19.gs. beigās Francijā. Fovismam bija raksturīgas vienkāršotas formas, spilgtas krāsas, biezi un plati krāsu triepieni, lieli tīras krāsas laukumi, biezas līnijas, ģeometriski neprecīzas līnijas, ikdienišķa darbu tematika.
Kā virziens ātri beidza pastāvēt, taču deva spēcīgu impulsu visai 20.gs. glezniecībai. Plašāku publikas uzmanību piesaistīja ar 1905.gada izstādi Rudens salonā, tad arī viņi iegūst savu nosaukumu (viņus tā nodēvē Luijs Voksēls
Fovisti vēl krasāk nekā impresionisti uzstājās pret tādu mākslu, kas , pēc viņu domām, līdzinājās “no dzīves novilktām” klišejām. Fovisti noliedza arī impresionistu niansēto un nabistu bālo toņu saskaņu un aizrāvās ar košo un nejaukto krāsu efektiem. Uzklādami krāsu, viņi necentās gleznot telpiski, līdz ar to palielinājās krāsas iedarbība un tās intensitāte, kāda pirms tam mākslā nebija iedomājama.