1909.gadā sers Tomass Liptons noorganizēja Sera Tomasa Liptona trofejas izcīņu Turīnā. Šai turnīrā nepiedalījās izlases, bet gan klubi, katru valsti pārstāvot pa vienam klubam, un tas netiek uzskatīts par oficiālu pasaules čempionātu, kaut gan tas bija pirmais starptautiskais futbola turnīrs, kur dalību ņēma labākie profesionālie spēlētāji no Itālijas, Vācijas un Šveices. Trofeju ieguva amatieru komanda West Aucland, kura tika uzaicināta piedalīties turnīrā pēc tam, kad Anglijas futbola asociācija atteicās uz šo turnīru nosūtīt profesionālu komandu.
1914. gadā FIFA piekrita atzīt olimpisko spēļu ietvaros notiekušo futbola turnīru, piešķirot tam Pasaules amatieru futbola čempionāta nosaukumu, un uzņēmās tā organizēšanu. 1920.gada olimpiskajā turnīrā uzvarēja Beļģija, bet 1924. un 1928. gadā – Urugvaja.
1932.gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā netika plānots iekļaut futbolu dēļ zemās futbola popularitātes ASV. FIFA un SOK arī radās domstarpības par amatieru statusu, kā rezultātā futbols tika izņemts no olimpiskajām spēlēm. FIFA prezidents Žils Rimē paziņoja par FIFA Pasaules kausa organizēšanu 1930. gadā Urugvajā.