Ķīna

Atrašanās vieta kontinentā: Ķīnas Tautas Republika atrodas Āzijas Centrālajā un Austrumdaļā.

Galvas pilsēta: Pekina

Valoda – ķīniešu (oficiālā), tibetiešu, uiguru, mongoļu

Platība: 9 596 960 km2

Iedzīvotāju skaits: 1 325 078 373

Iedzīvotāju blīvums (vidējais) : 135/km²

Galvenās ticības: daoisti, budisti, musulmaņi 2%

Robežvalstis: Krievija; Mongolija; Kazahstāna; Kirgizstāna; Tadžikistāna; Pakistāna; Indija; Nepāla; Butāna; Mjanma; Laosa; Vjetnama; Korejas TDR.

Vēsture: 20. gs. Valstī sākās atbrīvošanas kustība, kuru vadīja Suņ Jatsens. 1911. gadā tika izveidota Ķīnas Republika. 1912. gadā Suņ Jatsens izveidoja gomiņdānu partiju, 1921. gadā izveidota Ķīnas KP. Līdz 1927. gadam Ķīnā notika pilsoņu karš starp provinciju valdniekiem. 1927. – 1928. gadā tika atjaunota Ķīnas te

e
eritorija.

Ķīnas kultūra ir viena no vissenākajām kultūrām pasaulē. Tā sākusi jau veidoties vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras un nepārtraukti attīstījusies līdz pat mūsu dienām, neraugoties un neskaitāmiem nomadu iebrukumiem, asiņainiem iekšējiem brāļu kariem un ārzemnieku agresijām, kas dažkārt izpostījušas ķīniešu zemi, iecērtot dziļas brūces tās saimniecībā un kultūrā. Taču neviens iebrucējs nespēja pretstatīt savu kultūru ķīniešu tautas kultūrai. Visas svešinieku ciltis, kas iekarojušas Ķīnu, ir zaudējušas savu dzimto valodu, savu rakstību un pakļāvušās Ķīnas kultūras ietekmei, gandrīz pilnīgi as
s
similējoties ķīniešu tautā.

Dabas apstākļi: Ķīna ir tipiska kalnu zeme, 80% no tās teritorijas aizņem kalni un plakankalnes. Rietumķīnas teritorijā ir pasaules augstākā un plašākā augstiene ar izteikti kontinentālu klimatu. Austrumķīna ir nedaudz zemāka par Rietumķīnu, un tai var piekļūt no jū

ū
ūras, jo to šķērso lielu upju ielejas, ko jau izsens izmantoja kā svarīgas tirdzniecības maģistrāles.

Klimats: Klimats ir stipri atšķirīgs dažādās valsts daļās. Ziemeļos un dienvidos valda mēreni kontinentāls klimats ar karstām vasarām un skarbām ziemām, centrālajos rajonos valda subtropisks klimats, dienvidu piekrastē un salas valda tropisks musonu klimats. Centrālajos un dienvidu rajonos raksturīgs ļoti augsts gaisa mitrums. Vidējā ziemas temperatūra valsts ziemeļos ir -7ºC, vasarā +22ºC. Vidējā ziemas temperatūra valsts centrālajā daļā svārstās no 0ºC līdz -5ºC, vasarā ap +20ºC. Vidējā ziemas temperatūra dienvidu rajonos svārstās no +6ºC līdz +15ºC, vasarā virs +25ºC. Labākais laiks valsts apmeklēšanai ir maijs, vai no septembra līdz oktobrim. Dienvidu rajonos no novembra līdz decembrim. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 2000-2500 mm gadā, rietumos un ziemeļos no

o
okrišņu ir ļoti maz no 50-100 mm gadā. Ziemā un rudenī bieži ir novērojami taifūni valsts dienvidos un sausās vētras valsts rietumos un ziemeļos. Galvenās upes – Janczi, Huanhe, Sungari. Jandzi ir garākā upe Ķīnā un trešā garākā upe pasaulē. Nozīmīgākie ezeri – Kukunors, Pojanhu, Duntinhu. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra, Dzeltenā jūra. Valsts rietumos –Taklamakana tuksnesis; ziemeļos – Gobi tuksneša daļa. Apm. 8% teritorijas aizņem meži. Senatnē Ķīnā bijis daudz vairāk mežu nekā tagad.

Saimniecība, ekonomika: Nodarbošanās: Zemkopība, rūpniecība. Eksportpreces: Ķimikālijas, elektropreces, zemkopības produkcija, nafta un na

a
aftas produkti.

Ķīna importē mašīnas, graudus, dzelzsrūdu. Ķīnā rūpnīcas modernizē ja kopš 1949. g., bet salīdzinājumā ar Japānas un ASV rūpnīcām tās ir vecmodīgas. Tomēr Ķīna ir vadošā televizoru ražotāja pasaulē. Tā ražo arī citas elektropreces, lauksaimniecības mašīnas, instrumentus un audumus. Milzīgā iedzīvotāju dēļ Ķīnā nekad netrūkst strādnieku..

Derīgie izrakteņi: Ķīnas teritorijā ir ļoti daudz akmeņogļu. Tās pārsvarā atrodamas valsts A daļā. Valsts D un arī Z daļā ir polimetālu rūda. Kalnos, pie Tjandziņa pilsētas un Huanhe upes baseinā ir atrodama arī nafta. Huanhe upes baseinā ir arī zelts. Ķīnas piekrastē ir dzelzs, alvas un alumīnija rūda.

Iedzīvotāji: Ķīnā dzīvo 1,26 mlrd. cilvēku, kas ir 4. daļa no visas pasaules iedzīvotājiem. Ķīnieši – 93%, čžuāni, uiguri, mongoļi, tibetieši u.c. (kopā 50 tautības). Apm. 80% iedzīvotāju dzīvo valsts austrumos. Pilsētnieku skaits – 26,4% (1991.g.).

Tūrisms: Valsts galvaspilsēta ir Pekina, lai arī tā nav vecākā pilsēta, bet viena no interesantākajām. Tūristiem patīk apmeklēt „Aizliegto pilsētu” Gugunu –pašu lielāko pasaulē saglabājušo imperatora pils kompleksu, kuru apjož mūris. Daudzās no ēkām šodien atrodas muzeji, kuros var apskatīt imperatora dārgumus, keramikas un bronzas darinājumus. Apskates vērts ir arī Tjanaņmeņas laukums – viens no lielākajiem laukumiem pasaulē, daoistu templis Baijuņguaņ, Mao Dzeduna mauzolejs, Ķīnas revolūcijas muzejs, Lugoucjao – viens no vecākajiem tiltiem Ķīnā, Nacionālā galerija, Cjaņ Taņas parks ar 13 Minu dinastijas imperatoru kapenēm, Tjaņtaņa debesu templis. No Siaņas sākās senais Zīda ceļš. Svešzemju tirgotāji šeit dzīvoja gadiem ilgi un pat cēla savai reliģijai atbilstošus dievnamus. Viens no Ķinas iespaidīgākajiem apskates objektiem ir Lielais Ķīnas mūris, kurš caurvij valsti vairāku tūkstošu kilometru garumā. Tūristiem ir arī interesanti iepazīties ar Ķīnas ēdieniem. Galvenās ķīniešu ēdienā sastāvdaļas ir rīsi, nūdeles un dārzeņi. Ķīnā tiek lietoti arī kaltēti produkti, sojas pupiņas, zivis un gaļa, kaut gan dažādos tās apgabalos to izmantošanā ir daudz atšķirīga. Ķīnieši ēd ar dieviem irbuļiem, kurus viņi tur vienā rokā. Saspiežot galus kopā, var satvert un pacelt ēdienu.