Valsts raksturojums.
Vispārīgais raksturojums.
Platība: 9 560 990 km2
Iedzīvotāji: 1 205 200 000
Galvaspilsēta: Pekina
Valoda: Ķīniešu, mandarīnu un kantonas dialekts.
Reliģija: Budisms, konfucisms, daoisms.
Naudas vienība: Juaņa
Nodarbošanās: Zemkopība, rūpniecība.
Eksportpreces: Ķimikālijas, elektropreces, zemkopības produkcija, nafta un naftas produkti.
Importpreces: mašīnas, graudi, dzelzsrūda.
Viena piektdaļa zemeslodes iedzīvotāju ir ķīnieši. Ķīna ir pati senākā civilizācija pasaulē. To cilvēki apdzīvo jau apmēram 500 000 gadu. Pilsētas sāka celt jau pirms 5500 gadiem – ilgi pirms pilsētu veidošanās Āfrikā, Amerikā un Eiropā. Ķīna pēc platības ir trešā lielākā valsts pasaulē. Vairums šajā valstī ir ķīnieši (haņ). Daļa Rietumķīnas iedzīvotāju ir vairāk līdzīgi kaimiņvalstīs Pakistāna un Indijā dzīvojošiem. Arī zeme ir ļoti dažāda. Austrumu un dienvidaustrumu rajonos, kur dzīvo vairums cilvēku, tā ir zaļa un auglīga. Pārējā teritorija ir neauglīga smilšu vai akmeņu tuksneši. Kopš 1949. g. Ķīnā pie varas ir komunisti, kas centušies gādāt tautai pārtiku, izglītību un veselības aprūpi, bet par nomaļām vietām viņi bija aizmirsuši. Galvenais ķīniešu pārvietošanas līdzeklis ir divritenis.
Pekina
Šo galvaspilsētu sauca arī par Beidzinu. Jaunā Pekina plēšas ap seno centru. Pilsētas ziemeļu un rietumu daļā ir dzīvojamie rajoni un Pekinas universitāte. Rūpnīcu rajoni ir austrumu daļā. Vecpilsētas centrā atrodas Tjaņaņmiņa (debesu un miera) laukums, kura nacionālo svētku laikā notiek parādes un svinības. Vecpilsēta sastāv no divām ar mūri apjoztām pilsētām – iekšpilsētas un Ārpilsētas.
Medicīna.
Ķīnas medicīna ir austrumu un rietumu sajaukums. Modernās metodes ķirurģija un zāļu ražošana ir aizgūtas no Eiropas un ASV. Tomēr ārsti vēl aizvien izmanto tradicionālās zāles, kas bijušas pazīstamas jau pirms tūkstoš gadiem, arī ārstniecības augus un citus dabiskos līdzekļus. Lai atvieglotu sāpes, Ķīnas ārsti reizēm lieto akupunktūru, iedurot tievas adatas īpašos ķermeņa punktos. “Baskājainie ārsti”, vietējie dziednieki, lauku rajonos dziedē cilvēkus ar dabiskiem līdzekļiem.
Rūpniecība.
Ķīnā rūpnīcas modernizē ja kopš 1949. g., bet salīdzinājumā ar Japānas un ASV rūpnīcām tās ir vecmodīgas. Tomēr Ķīna ir vadošā televizoru ražotāja pasaulē. Tā ražo arī citas elektropreces, lauksaimniecības mašīnas, instrumentus un audumus. Milzīgā iedzīvotāju dēļ Ķīnā nekad netrūkst strādnieku.
Ēdiens.
Galvenās ķīniešu ēdienā sastāvdaļas ir rīsi, nūdeles un dārzeņi. Ķīnā tiek lietoti arī kaltēti produkti, sojas pupiņas, zivis un gaļa, kaut gan dažādos tās apgabalos to izmantošanā ir daudz atšķirīga. Ķīnieši ēd ar dieviem irbuļiem, kurus viņi tur vienā rokā. Saspiežot galus kopā, var satvert un pacelt ēdienu.
Ķīniešu valoda.
Ziemeļu jeb mandarīnu dialekts ir Ķīnas oficiālā valoda, kurā runā visos tās apgabalos, izņemot dienvidaustrumu piekrasti. Tur runā Kantonas un citos ķīniešu valodas dialektos. Katrā dialektā ir daudz vietējo izlokšņu. Lai gan leksika ir dažāda, rakstība visiem dialektiem ir viena. Ķīniešu raksts sastāv no tūkstošie simbolu – hieroglifu, no kuriem katrs apzīmē kādu vārdu vai jēdzienu.
Ģeogrāfiskais stāvoklis.
Ķīnas teritorija ir ļoti kalnaina, jo uz tās teritorijas atrodas Himalaji. Ķīnā arī atrodas pasaules lielākais kalns Everests ( Džomolungma ). Tas ir 8846 m augsts. Ķīnu apskalo Dzeltenā j., austrumķīnas j. un dienvidķīnas j. Ķīnas garākā upe ir Jandzi. Šī upe ir arī Eirāzijas garākā upe. Tās lielākās pietekas ir Jaļundzjana un Hanšuja. Šī upe ietek Austrumķīnas j. Otra lielākā upe ir Huanhe. Tā ietek dzeltenā j. Ķīnas lielākie ezeri ir Kukunors un Pojanhu.
Kaimiņvalstis.
Ķīnas kaimiņvalstis ir: Krievija, Mongolija, Korejas TDR, Kazahstāna, Kirgistāna, Tadžikistāna, Afganistāna, Pakistāna, Indija, Nepāla, Butāna, Mjanma, Laosa, Vjetnama. Ķīnas lielākā sala ir Hainaņa.
Klimats.
Ķīnas ziemeļu daļā gaisa temperatūra ziemā ziemeļu daļā ir no -8°C līdz -24°C, dienvidos no +16°C līdz -16°C, rietumos no -8°C līdz -16°C un austrumos no 0°C līdz -8°C. Vasaras mēnešos gaisa temperatūra ziemeļos ir no +16°C līdz +24°C, dienvidos no 24°C līdz 32°C, rietumos no +8°C līdz +16°C un austrumos no +16°C līdz 24°C. Visā teritorijā gada vidējais nokrišņu daudzums 462 mm. Ķīna atrodas mērenajā un subtropu joslā. Ķīnā parasti ir vērojami dažādi dabas apstākļi. Ir trīs galvenās daļas: Himalaji un Tibeta ( augstkalnu klimats ) Sausie, tuksnešainie ziemeļrietumu daļā ( kontinentāls klimats ) un austrumu daļā ( musonu klimats ). Tibetas un Himalaju kalniene ir pasaulē lielākais kalnu masīvs ar klinšainām, sniegiem, klātām grēdām. Milzīgi ledāji slīd pa nogāzē dziļās ielejās, kurās tek straujas upes. Gandrīz visu gadu te valda ledaini vēji un sniga vētras.
Derīgie izrakteņi.
Ķīnas teritorijā ir ļoti daudz akmeņogļu. Tās pārsvarā atrodamas valsts A daļā. Valsts D un arī Z daļā ir polimetālu rūda. Kalnos, pie Tjandziņa pilsētas un Huanhe upes baseinā ir atrodama arī nafta. Huanhe upes baseinā ir arī zelts. Ķīnas piekrastē ir dzelzs, alvas un alumīnija rūda.
Raksturīgākie dzīvnieki.
Ķīnas mežos ir sastopamas pasaulē indīgākās čūskas – Jūrasčūskas. Ir sastopama arī Lielā panda un Mandarīnpīle.