internets

Saturs

Ievads 3

Interneta rašanās 4

Mazliet par internetu 5

Interneta izmantošanas iespējas 6

Interneta pieslēguma veidi ( Pilsētas internets) 7

Mājas DSL 8

Mans DSL Pro 9

i-māja 10

Starta DSL 11

Ultra DSL 12

Mājas Wi-Fi.........................13 – 15

Lmt I-birojs..........................15 -16

Triatel ātrgaitas bezvadu internets..................16 -17

Internets caur satelītu(SAT-I-NET)................18 – 19

Vodafone mobile connect 19

Wimax 20

Flash OFDM 21

Vispasaules tīmeklis...........................22

Interneta vides attīstība Latvijā, Interneta attīstības faktori...........23 – 26

Datoratkarība 27

Vai darbs ar datoru var kaitēt veselībai 28

Aptauja..............................29

Aptaujas rezultāti un analīze......................30 – 34

Secinājumi..............................35

Izmantotās literatūras uzziņu avotu saraksts..................36

Annotation..............................37

Anotācija..............................38Ievads

Mēs izvēlējāmies rakstīt par internetu, jo, mūsuprāt, tas mūsdienās ir ļoti populārs un pieprasīts gan izklaides līdzeklis, gan saziņas, gan arī uzziņu līdzeklis.

Mēs dzīvojam digitālā pasaulē, kur virsroku ņem elektroniskās ma

a
ašīnas – veļas mašīna, trauku mazgājamā mašīna, televizors, mūzikas centrs, dators u.c.

Pašlaik ir maz tādu māju, kurās nebūtu interneta pieslēgums. Tas pats tiek attiecināms arī uz skolām un citām iestādēm.

Tieši tāpēc mēs izvirzījām sekojošu hipotēzi: Internets ir neizmērojama lieluma datortīkls, bez kura nav iedomājama mūsu ikdiena.

Balstoties uz izvirzīto hipotēzi, tika veidots mūsu tālākais darbs.Interneta rašanās

Pamata tīklus, kas veido Internetu, sāka veidot 1969. gadā, kā Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu ARPANET, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un
n
n privātas firmas. ARPANET bija pirmais decentralizētais datortīkls, kurā izmantoja pakešu komutācijas un rindas teorijas tehnoloģijas.

1983. gada 1. janvārī tika ieviests TCP/IP protokols un tādējādi tika ielikts pamats mūsdienu Internetam. Svarīgs solis attīstībā bija arī ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkla NSFNet iz
z
zveide 1986. gadā. Citi atšķirīgie tīkli, kas vēlāk tika savienoti ar Internetu bija Usenet un Bitnet.

XX gadsmita 90. gados kolektīvais tīkls ieguva publisku seju. 1991. gada augustā Tims Bērnerss-Lī publicēja Globālā tīmekļa projektu. Atsevišķas akadēmiskas un valdības iestādes izveidoja tīmekļa lappuses, taču uzreiz tas vel neguva plašu popularitāti.

1993. gadā tikla izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas Mosaic pirmā versija un 1994. gadā jau bija vērojama augoša publiska interese pret iepriekš akadēmisko/tehnisko Internetu.

1996. gadā vārds “Internets” jau bija plaši pazīstams un ar to pamatā apzīmēja Globālo tīmekli. Desmitgades laikā Internets uzsūca sevī arī lielāko daļu līdz tam atsevišķi pastāvošo datortīklu (kaut gan daži no tiem, piemēram, Fidonet, palika kā atsevišķi tīkli). Izaugsme notiek pateicoties tam, ka Internetam nav centrālas administrācijas, kā arī tas, ka tīkls balstās uz ne
e
epatentētiem protokoliem, kas neļauj kādai kompānijai to kontrolēt.Mazliet par internetu

Internets ir globāls, gandrīz visu pasauli aptverošs datortīkls, ar kuru pieejama informācija visdažādākajās formās – teksta, attēlu, skaņas, video utt.

Internets ir pats lielākais un populārākais no globālajiem tīkliem. Precīzāk izsakoties, tas ir tīklu apvienojums, kurā ietilpst dažādās pasaules valstīs izvietoti tīkli. Daži cilvēki maldīgi uzskata, ka internets ir kāds noteikts vienots veselums, taču tas tā nebūt nav. Internets ir vienmēr mainīgs daudzu datoru apvienojums visā pasaulē.

Datoru, kuram internetā ir iespējams piekļūt, sauc pa
a
ar resursdatoru (host). Katrs resursdators internetā ir neatkarīga vienība. Tā īpašnieks pats var izvēlēties, kādus sava datora vietējos servisus piedāvāt pieejamus globālajai interneta tīkla apvienībai

Ir ļoti grūti noteikt to, cik liels ir internets. Cilvēku un sistēmu skaits, kas pieslēdzas internetam, pieaug ar katru dienu. Viens no interneta elementiem, kuru ir iespējams samērā precīzi uzskaitīt, ir resursdatoru skaits.

Kā redzams diagrammā, tad šo datoru skaita pieaugums ļoti strauji palielinās. Tā no 500 datoriem 1983. gadā tas ir palielinājies līdz gandrīz 30 miljoniem 1998. gadā. 2000. gada beigās tas sasniedza 1 miljardu.

Latvijā interneta pieslēgums ir 97,1% skolu. 7,4% skolu ir pastāvīgais pieslēgums. Reāli internetu izmanto 71,7% skolu.Interneta izmantošanas iespējas

Internets ir lieliska, turklāt samērā viegli pieejama informācijas krātuve, kur var atrast informāciju par visām cilvēka dzīves sfērām. Jebkurā pasaules valstī jebkuras valsts avīžu un žurnālu numurus, kuri ievietoti internetā, var lasīt to iznākšanas dienā. Tīklā var atrast vairumtirgotājus, kuru cenas ir mazākās, sameklēt darījumu partnerus, sponsorus vai vienkārši draugus no jebkuras vietas pasaulē. Interneta tīklā var uzzināt visu par NBA vai NHL, par savu iemīļoto filmu, rokgrupu vai sportu, ieskatīties fotogrāfiju galerijā, klausīties dziesmu ierakstus utt. Internets ir arī lēts alternatīvs komunikāciju līdzeklis. Sarunāties, apmainīties ar vēstulēm, nosūtīt dokumentus, attēlus un programmas uz jebkuru pasaules vietu var dažās minūtēs. Internets nodrošina arī telefona sakarus, dod iespēju zvanīt un sarunāties ar cilvēkiem ārzemēs, nemaksājot par tālsarunām, kā arī izmantot videotelefona sakarus visā pasaulē. Internetu izmanto arī kā iepirkšanās, saziņas, darba un izklaides līdzekli. Piemēram, ar interneta palīdzību var iegādāties dažnedažādas preces no interneta veikala. Var arī apskatīt savu bankas kontu, spēlēt spēles un ielādēt datorā gan attēlus, gan filmas, gan mūziku un vēl daudz dažnedažādas lietas. Ar internetu var arī sazināties ar cilvēkiem, kuri atrodas otrā pasaules malā. Mūsdienās interneta izmantošanas iespējas ir bezgalīgas, jo internetā var atrast gandrīz visu, pat mīļoto cilvēku.

Interneta pieslēguma veidi

Pilsētas internets

Pakalpojums «Apollo pilsētas internets» nodrošina pastāvīgu pieslēgumu internetam tiešsaistes režīmā (on-line) un datu pārraidi lielā ātrumā visu diennakti. «Apollo pilsētas internets» ir veidots uz DSL tehnoloģiju bāzes, kas ļauj ierīkot platjoslas interneta pieslēgumu, izmantojot esošo tālruņa līniju un netraucējot tālruņa darbību. Tādējādi jūs varat vienlaikus izmantot gan interneta, gan telefonijas pakalpojumus (veikt tālruņa sarunas, nosūtīt faksa ziņojumus).

«Apollo pilsētas internets» nodrošina:

 bezmaksas e-pastu;

 pastāvīgu 24 stundu interneta pieslēgumu;

 5 bezmaksas e-pasta adreses klients@apollo.lv;

 datu pārraidi ar ātrumu, kas ir vairākas reizes lielāks un stabilāks nekā iezvanpieejas pakalpojumam – līdz 160Kbit/s;

 pieeju Latvijas interneta resursiem visu diennakti, savukārt ārvalstu interneta resursiem darbdienās no pulksten 18.00 līdz 8.00 un brīvdienās — visu diennakti.

Pilsētas internets Tarifi (Ls)

Pakalpojuma ierīkošana: 9,50 Ls/mēn

– ja noslēgta ilgtermiņa vienošanās vismaz uz 12 mēnešiem 9,00 Ls/mēn

– ja noslēgta ilgtermiņa vienošanās vismaz uz 18 mēnešiem 6,99 Ls/mēn

ADSL termināļa īre (tikai viens no maksājumiem): 2,54 Ls/mēn

– vai arī vienreizēja īres maksa 35,00 Ls/mēnMājas DSL

Mūsdienīgs, ātrs, drošs un pastāvīgs interneta pieslēgums aktīviem lietotājiem.

Pakalpojums Mājas DSL nodrošina pastāvīgu pieslēgumu internetam tiešsaistes režīmā (on-line) un datu pārraidi lielā ātrumā visu diennakti, kā arī iespēju izvēlēties un saņemt citus elektroniskos un datu pārraides tīkla pakalpojumus. Mājas DSL tiek izmantoti jaunākie sasniegumi telekomunikāciju nozarē, kas ļauj ierīkot platjoslas interneta pieslēgumu, izmantojot esošo tālruņa līniju un netraucējot tālruņa darbību — jūs varat vienlaicīgi un netraucēti izmantot gan interneta, gan telefonlīnijas pakalpojumus (sarunāties pa tālruni, nosūtīt un saņemt faksa ziņojumus un strādāt internetā).

Mājas DSL Tarifi (Ls)

Pakalpojuma ierīkošana noslēdzot beztermiņa vienošanos 14,50 Ls/mēn

Noslēdzot ilgtermiņa vienošanos vismaz uz 12 mēnešiem bez maksas

Abonēšanas maksa mēnesī ja noslēgta beztermiņa vienošanās 15,16 Ls/mēn

Ja noslēgta ilgtermiņa vienošanās vismaz uz 18 mēnešiem 11,99 Ls/mēn

Mājas DSL nodrošina:

 piekļuvi Latvijas un ārvalstu interneta resursiem visu diennakti;

 iespēju palielināt lejupielādes ātrumu;

 iespēju pašiem aktivizēt nepieciešamos papildpakalpojumus;

 U.c. pakalpojumus;Mans DSL Pro

MDSL Pro nodrošina ne tikai pastāvīgu un stabilu interneta pieslēgumu, augstu datu pārraides ātrumu un plašas interneta izmantošanas iespējas, bet arī pilnu servisu — datora sagatavošanu darbam internetā, kā arī aizsardzības programmu bezmaksas piegādi, uzstādīšanu un uzraudzību.

MDSL Pro nodrošina:

 pastāvīgu 24 stundu interneta pieslēgumu;

 Latvijas un ārvalstu interneta resursu lejupielādi un e-pasta darbību visu diennakti;

 iespēju pieslēgt internetam otru datoru, piesakot papildpakalpojumu “Internets otram datoram”;

 piekļuvi Apollo iekšējam datu pārraides tīklam, kurā datus var pārraidīt ar ātrumu līdz 2 Mbit/s (piem., lejupielādēt failus no www.apollo.lv un nosūtīt vai saņemt failus no citiem MDSL Pro un Mājas DSL lietotājiem);

 iespēju instalēt licencētu pretvīrusu programmatūru un ugunsmūri (atjaunināšana — 12 mēnešus bez maksas);

Mans DSL Pro Tarifi (Ls)

Pakalpojuma ierīkošana 29,00 Ls/mēn

Abonēšanas maksa mēnesī 29,00 Ls/mēn

Papildpakalpojums Tarifi (Ls)

– ierīkošana, ja tiek ierīkots vienlaikus ar MDSL Pro 15,00 Ls/mēn

– ierīkošana, ja tiek ierīkots MDSL Pro abonentam 18,00 Ls/mēn

– abonēšanas maksa mēnesī bez maksai-Māja

Ātrgaitas internets daudzdzīvokļu mājām

«i-Māja» nodrošina ātrgaitas interneta pieslēgumu, izmantojot mājā izbūvētu datortīklu. Tas ir dalītas piekļuves risinājums privātu lietotāju grupai. Veidojot datortīklu, tiek izmantota viena no visvienkāršākajām un visdrošākajām datortīklu tehnoloģijām pasaulē — «Ethernet».

«i-Mājas» priekšrocības:

 pastāvīgs 24 stundu interneta pieslēgums bez laika un datu plūsmas uzskaites;

 fiksēta abonēšanas maksa mēnesī, kas nav atkarīga no internetā pavadītā laika un pārraidīto datu apjoma;

 liels pieslēguma ātrums, kas vairākkārt pārsniedz iezvanpieejas iespējas;

 neierobežota Latvijas un ārvalstu interneta resursu lietošana;

 vienkārša un ērta ierīkošana — pakalpojums tiek ierīkots, izmantojot datortīklu tehnoloģiju, tāpēc tālruņa līnija nav nepieciešama.

Pirmajam klientam tiek nodrošināts pieslēgums ar datu pārraides ātrumu līdz 192 Kbit/s. Taču tas tiek palielināts proporcionāli «i-Mājas» lietotāju skaitam jūsu mājā. Kā, piemēram, ja uz pakalpojumu piesakās jauns klients (jūsu mājas iedzīvotājs), pieslēguma ātrums tiek palielināts par 64 Kbit/s. Jo vairāk ir pakalpojuma «i-Māja» lietotāju jūsu mājā, jo izdevīgāks tas kļūst — pieslēguma ātrumu var palielināt līdz pat 2 Mbit/s.

Mājas robežās datortīkls nodrošina datu pārraidi ar pastāvīgu ātrumu — 10 Mbit/s. Tāpēc savā mājā jūs varat brīvi apmainīties ar liela apjoma datiem.Starta DSL

Pakalpojums «Starta DSL» nodrošina interneta pieslēgumu vienam datoram un ir piemērots prasīgiem lietotājiem vai maziem uzņēmumiem.

«Starta DSL» nodrošina:

 interneta pieslēgumu vienai darbvietai;

 datu pārraidi ar ātrumu:

 līdz 768 Kbit/s lejupielādes (download) virzienā;

 līdz 128 Kbit/s augšupielādes (upload) virzienā;

 piekļuvi starptautiskajam un Latvijas interneta tīklam visu diennakti bez ierobežojumiem;

«Starta DSL vairākiem datoriem» nodrošina:

 interneta pieslēgumu līdz 4 darbvietām;

 datu pārraidi ar ātrumu:

 līdz 768 Kbit/s lejupielādes (download) virzienā;

 līdz 128 Kbit/s augšupielādes (upload) virzienā;

 piekļuvi starptautiskajam un Latvijas interneta tīklam visu diennakti bez ierobežojumiem;

Starta DSL Tarifi (Ls)

Ierīkošanas maksa 29 Ls/mēn

Pieslēgums 1 datoram 39,80 Ls/mēn.

Pieslēgums līdz 4 datoriem 46,80 Ls/mēnUltra DSL

Biznesa klases internets

Ultra DSL pakalpojumi ir piemēroti uzņēmumiem, kuri vēlas pieslēgt internetam vairākus datorus un kuru darbā liela nozīme ir kvalitatīvam interneta pieslēgumam. Ultra DSL pakalpojumu tehniskais risinājums atbilst biznesa līmeņa prasībām. Turklāt šo pakalpojumu spektrs ir tik plašs, ka viegli var atrast tieši jūsu prasībām un uzņēmuma vajadzībām atbilstošāko risinājumu.

Ultra DSL risinājumi nodrošina:

 interneta pieslēgumu 5–29 darba vietām;

 datu pārraidi;

 piekļuvi starptautiskajam un Latvijas interneta tīklam visu diennakti bez ierobežojumiem.;

Ultra DSL Tarifi (Ls)

Ekonomiskais Ultra DSL 4M

Ierīkošanas maksa 95,00 Ls

abonēšana 119,00 Ls

Ekonomiskais Ultra DSL 2M

Ierīkošanas maksa 95,00 Ls

abonēšana 80,00 Ls

Ekonomiskais Ultra DSL 1M

Ierīkošanas maksa 95,00 Ls

abonēšana 55,00 Ls

Ekonomiskais Ultra DSL 768K

Ierīkošanas maksa 95,00 Ls

abonēšana 50,00 Ls

Ekonomiskais Ultra DSL 512K

Ierīkošanas maksa/abonēšana 95,00/39,00 Ls

Mājas Wi-Fi

Bezvadu internets tavā mājā!

Mājas Wi-Fi nodrošina bezvadu datoru tīklu jūsu mājoklī un bezvadu piekļuvi internetam. Lietojot Mājas Wi-Fi, varēsiet no jebkuras vietas savā dzīvoklī vai mājā izmantot visas ierastās interneta pieslēguma un datoru tīkla funkcijas: lasīt jaunākas ziņas interneta portālos, nosūtīt e-pastu, veikt maksājumus internetbankā vai lejupielādēt mūzikas un video failus.

Mājas Wi-Fi nodrošina:

 bezvadu datoru tīklu 30–100 metru rādiusā ap bāzes staciju;

 piekļuvi internetam un datoru tīklam bez vadiem un pieslēguma rozetēm;

 iespēju izmantot vairākus portatīvos vai stacionāros datorus vienlaikus;

 augstu datu pārraides ātrumu un augsta līmeņa datu aizsardzību;

Pakalpojuma lietošana

Lai izmantotu Mājas Wi-Fi risinājumu, nepieciešams:

 portatīvais vai stacionārais dators;

 Mājas Wi-Fi pamatkomplekts, kuru veido:

 Mājas Wi-Fi bāzes stacija;

 Mājas Wi-Fi karte – Wi-Fi IEEE 802.11b standartam atbilstoša bezvadu datoru tīkla (WLAN) karte. Ja šāda karte jau ir datorā, nepieciešams pasūtīt tikai Mājas Wi-Fi bāzes staciju;

 Mājas DSL vai Pilsētas internets;

Mājas Wi-Fi pamatkomplektā ietilpst:

 Mājas Wi-Fi bāzes stacija;

 Mājas Wi-Fi tīkla karte;

 pieredzējušu speciālistu palīdzība, instalējot un konfigurējot bezvadu tīkla iekārtas;

Jaunākajos portatīvo datoru modeļos bezvadu risinājums var būt jau integrēts. Pārsvarā portatīvo datoru ražotāji bezvadu tīklu apzīmē ar WLAN, 802.11b/g vai Wi-Fi.

Mājas Wi-Fi Tarifi (Ls)

Mājas Wi-Fi pamatkomplekta uzstādīšana* 9,95 Ls/mēn

Mājas Wi-Fi pamatkomplekta abonēšanas maksa mēnesī: Tarifi (Ls)

– par bāzes staciju un tīkla karti 3,95 Ls/mēn

– tikai par bāzes staciju, ja bezvadu risinājums datorā jau ir iebūvēts 2,95 Ls/mēn

Mājas Wi-Fi pamatkomplekta vienreizēja īres maksa: Tarifi (Ls)

– par bāzes staciju un tīkla karti 71 Ls/mēn

Wi-Fi bezvadu internets ikvienam portatīvā un plaukstdatora lietotājam ļauj jebkurā diennakts laikā lietot ātrgaitas pieslēgumu internetam vairāk nekā 200 publiskās piekļuves vietās visā Latvijā – kafejnīcās, viesnīcās, atpūtas centros, konferenču un semināru zālēs, degvielas uzpildes stacijās, lidostā Rīga, pie Lattelecom taksofoniem un citās publiskās piekļuves vietās, kur redzama uzlīme Wi-Fi bezvadu internets.

Wi-Fi bezvadu internets ir ērts un noderīgs jebkurā dzīves situācijā:

• biznesa pusdienu un lietišķu tikšanos laikā;

• komandējuma laikā viesnīcās un vizītēs pie ārvalstu partneriem;

• darba dokumentu nosūtīšanai un saņemšanai pa e-pastu, atrodoties ārpus biroja un mājām;

• lai operatīvi apmainītos ar informāciju izbraukumos;

• radošām idejām un darbam brīvā atmosfērā.

Wi-Fi bezvadu internets nodrošina:

• ātrgaitas publisko pieslēgumu internetam;

• drošu un stabilu pieslēgumu internetam visu diennakti bez pārraidīto datu apjoma uzskaites;

• datu un e-pasta nosūtīšanu un saņemšanu, elektroniskos norēķinus internetbankās u.c.;

• piekļuvi jūsu uzņēmuma korpor.atīvajām datu pārraides tīklam vai Vienotajam biznesa tīklam, izmantojot atbilstošu programmnodrošinājumu;

• datu pārraidi ar ātrumu līdz pat 11 Mbit/s.

Minimālās prasības Bezvadu interneta telpas izmantošanai

Lai lietotu Wi-Fi bezvadu internetu, jums nepieciešams portatīvais vai plaukstdators un piekļuves parole un lietotājvārds.

• Portatīvajam datoram jābūt aprīkotam ar WLAN Wi-Fi 802.11 standarta bezvadu tīkla karti.

• Datorā jābūt instalētai un atbilstoši nokonfigurētai interneta pārlūkprogrammai (piem., MS Internet Explorer).

• Nepieciešams lietotājvārds un parole.

LMT I-birojs

Izvēlies savu internetu!

Tev ir iespēja izvēlēties savu iBiroja pieslēgumu atbilstošu Tavām interneta lietošanas vajadzībām un paradumiem. Izvēlies pieslēgumu iBirojs 9 un maksā minimālo mēneša maksu – Ls 9 vai arī iBirojs 19 par Ls 19.

Izmanto internetu jebkurā laikā un vietā visā Latvijā. Strādā birojā un ārpus tā, laukos vai pilsētā. Lieto e-pastu, meklē informāciju un sazinies ar draugiem. Tagad internets ir pieejams ikvienā vietā LMT pārklājuma zonā visā Latvijā.

Viss, kas Tev vajadzīgs:

portatīvais dators

datu karte Huawei E620 vai Huawei E630, vai arī USB modems Huawei E220

LMT pieslēgums iBirojs

Ja Tev jau ir dators, vari iegādāties pieslēgumu iBirojs kopā ar datu karti vai modemu, vai arī izvēlēties tikai pieslēgumu iBirojs.

Ar iBiroju izmanto pieeju internetam un:

veic HSDPA/UMTS/EDGE/GPRS datu pārraidi

lieto datu pārraidi ārvalstīs

sūti un saņem īsziņas

Lūdzu, ievēro!

Izmantojot datu pārraidi, iespējama automātiska datu lejupielāde pēc sesijas izveidošanas. Tas var būtiski ietekmēt maksu par izmantoto datu apjomu.

Šī datu plūsma ir atkarīga no datora programmatūras un operētājsistēmas konfigurācijas. Automātiska datu lejupielāde iespējama, ja, piemēram, datorā instalēts Windows, Skype, antivīrusu programmas u.tml.

Ja nevēlies veikt samaksu par šādā veidā lejupielādēto datu apjomu, izmanto iespēju to atslēgt.

Uzmanību! Ievēro, ka atrodoties ārzemēs, par datu pārraides izmantošanu jāmaksā pēc viesabonēšanas tarifiem. Tāpēc iesakām, atrodoties ārpus Latvijas, atslēgt automātiskās lejupielādes.

Kā pieslēgt iBiroju?

Pieslēdz iBiroju LMT Abonentu apkalpošanas centros vai pie LMT dīleriem.

Triatel ātrgaitas bezvadu internets

Pārvietojies brīvi! Visur, kur atrodies tu un tavs dators, tev ir arī internets. Mēs nerunājam par ierastajiem GPRS vai WiFi pakalpojumiem. Mēs piedāvājam ātrgaitas bezvadu internetu, kas ir gandrīz 30 reižu ātrāks par GPRS pakalpojumiem un dod daudz lielāku pārvietošanās brīvību kā WiFi. Triatel izmanto jaunu datu pārraides tehnoloģiju – EV-DO.

Lielisks pieslēguma ātrums – Līdz 1 Mbit/s

Ērtākais pieslēgums tavam klēpjdatoram vai jebkuram citam datoram

Vienkāršā instalācija aizņems ne vairāk kā 5 minūtes

Lai sāktu lietot TRIATEL bezvadu internetu:

1. Piesakies pakalpojumam, izmantojot on-line anketu, vai zvanot pa tālruni 7870123,

2. Iegādājies īpašo bezvadu interneta modemu

3. Pievieno modemu savam datoram, lietojot USB vai Ethernet portu.

Internets caur satelītu(SAT-I-NET)

100% bezvadu interneta pieejamība visā Latvijas teritorijā, pieslēdzoties interneta tīklam caur orbitālo Sirius pavadoni. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kurā, izmantojot satelīta un mobilo sakaru tehnoloģisko risinājumu savienojumu, realizēta ātrgaitas satelīta interneta pieejamība (SAT-I-NET) jebkurā Latvijas ģeogrāfiskajā punktā.

Ātrgaitas interneta pieejamību jebkurā vietā Latvijā nodrošina satelīta operatora SES SIRIUS un UNISAT satelīta televīzijas sadarbības projekts kopā ar mobilo sakaru operatoru TELE2.

« Mēs jau agrāk piedāvājām šo pakalpojumu, bet šis projekts ir kaut kas pilnībā jauns un unikāls ar savu kompakto risinājumu un pieejamību, kas ir apvienojis visas nepieciešamas funkcijas vienā mazā kastītē, kura nodrošina ātru un pastāvīgu pieslēgumu pat vistālākajā Latvijas punktā.» – uzsv.ēra UNISAT reklāmas un mārketinga daļas pārstāve, Oļesja Maksimeņa.

Satelīta interneta ātrgaitu nodrošina asimetriskā jeb divu neatkarīgu datu pārraidīšanas kanālu kombinēšana, proti, satelītu kanāls tiek izmantots kā uztveršanas kanāls, bet TELE2 mobilo sakaru operatora GPRS kanāls tiek izmantots kā izejošais kanāls. Jaunais satelīta interneta tehnoloģiskais risinājums tiek realizēts sekojoši :lietotājs nosūta datu pieprasījumu caur TELE2 GPRS kanālu, bet atbilde uz šo pieprasījumu tiek pārraidīta uz Sirius pavadoni, kas tiek uztverta caur UNISAT satelīta kanālu.« Datu un signālu pārraides tehnoloģijām šobrīd pasaulē vairs nav robežu. Jautājums ir vienīgi par apjomu, ātrumu un formu kā dati tiek pārradīti. Vienkārši runājot tehnoloģiju attīstība joprojām ir soli priekšā uztveres pieejamībai raugoties no klienta vai patērētāja viedokļa. Viens no būtiskākajiem ierobežojumiem ar kuru saskaras patērētājs ir tā sauktais teritoriālais nenoklājums vai traucējumi datu pārraides procesā, kas saistīti ar ģeogrāfiskiem aspektiem vai arī pieeja kabeļu un vadu tīkliem nav iespējama. Caur satelītu ir iespējams saņemt augsta ātruma internetu pat lauku teritorijās,» – stāsta Dmitrijs Grigorjevs, SIA Sirius Satelite Services Latvia pārdošanas nodaļas vadītājs

Datu pārraides tehnoloģiskais risinājums caur satelītu nodrošina pieeju internetam vietās, kur nav iespējams ierīkot kabeļu pieslēgumu vai kādu citu vadu pieslēgumu. Satelīta interneta pieslēgums SAT-I-NET tiek organizēts ar satelītu antenu, universālo galviņu, satelīta modemu F10, kurā iebūvēts mobila operatora TELE2 SIM karte.

Satelīta interneta galvenie patērētāji būs mājsaimniecības un vasarnīcas, kurās nav iespējama pieeja interneta tīklam un uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība tiek veikta ārpus blīvi apdzīvotām vietām. Bez tam satelīta internets, nodrošinot tā saukto ātrgaitu ir alternatīva iezvana internetam.

Patlaban Latvijā 180 000 mājsaimniecību, kurās jau ir satelīttelevīzijas pieslēgums. Tiek prognozēts, ka 50% mājsaimniecību izmantos arī satelīta interneta pakalpojumu.

SES SIRIUS nodrošina satelīta interneta pieejamību arī citās Eiropas valstīs.

Tuvākajā laikā satelīta internetu SES SIRIUS nodrošinās arī Lietuvā un Igaunijā.

Pakalpojuma izmaksas:

 SAT-I-NET komplekts ar antenu: 269.00 Ls

 SAT-I-NET modems: 209.00 Ls (ja līgums tiek slēgts uz 2 gadiem)

 SIM kartes aktivizācija: 10.00 Ls

 SIM kartes atjaunošana: 3.00 Ls

Piejamas 3 veidu paketes:

1. 256 kbps – 24.00 Ls mēnesī

2. 512 kbps – 30.00 Ls mēnesī

3. 768 kbps – 35.00 Ls mēnesīVodafone mobile connect

Visā pasaulē populārs mobilā interneta pakalpojums, kas tagad ir pieejams arī Latvijā. Tas sniedz ātru datu pārraidi, kā arī piedāvā elastīgus tarifu plānus.

Pieslēgšanās mobilajam internetam sniedz iespēju izmantot izcili ātru datu savienojumu jebkurā laikā un vietā – Jūsu birojā, mājas, esot dabā un pat ārpus Latvijas.

Ar “Vodafone Mobile Connect” pakalpojumu Jūs jebkurā laikā un vietā varēsiet:

1. izmantot internetu;

2. sūtīt un saņemt e-pasta vēstules, atrodoties ārpus biroja vai mājas;

3. saņemt dokumentus uzņēmuma serveros;

4. izbaudīt izcilu datu pārraides ātrumu līdz pat 3,6 Mb/s*;

5. izvēlēties tarifu plānu, kas vislabāk apmierina Jūsu vajadzības.

“Vodafone Mobile Connect” ir pakalpojums, kas veidots interneta izmantošanai ar personālo datoru. Ja portatīvajam datoram nav iebūvēts modems, Jums būs nepieciešama papildu ierīce:

“Vodafone Mobile Connect Card” modems vai cits PCMCIA (PCMCIA Express) modems portatīvajam datoram;

universālais USB modems;

mobilais tālrunis, kas atbalsta datu pārraidi ar GRPS/EDGE/3G/HSDPA tehnoloģijām

Ar pakalpojumu “Vodafone Mobile Connect” Jūs tāpat varat izmantot internetu un pārbaudīt e-pastu tieši Jūsu tālrunī, ja pasūtat “Vodafone Mobile Connect” kā pakalpojumu savā balss pakalpojumu tarifu plānā. Ja Jūs izmantojiet internetu ar “Vodafone Mobile Connect Card” modemu, papildu ierīce –3G/UMTS Router bezvadu tīkla maršrutētājs var paplašināt pakalpojumu un ļaut izmantot internetu vairākiem lietotājiem vienlaicīgi. Tas ir pakalpojums „BITE HotSpot”.WiMAX

Sasakaņā ar Intel prognozēm WiMAX (world interoperability for microwave access ) tehnoloģijas piedzīvos vēl straujāku attīstību nekā Wi-Fi un pirmie portatīvie datori ar WiMAX parādīsies tirgū jau 2006. gadā.

WiMAX jeb 802.16 ir jauns bezvadu tīklu standarts, ar kuru industrijas līderi saista lielas nākotnes cerības. Ir paredzams, ka WiMAX varētu arī savdabīgi papildināt esošo 802.11 standartu, savienojot bezvadu tīklus ar internetu. WiMAX varētu raksturot kā bezvadu alternatīvu kabeļu un DSL platjoslas interneta pieslēgumam. Paredzams, ka WiMAX bāzes stacija nodrošinās bezvadu tīklu 50 kilometru rādiusā ar maksimālo datu caurlaidību 280 Mbps, kas ir pietiekams apjoms pat vairākiem simtiem lietotāju.

Jau šobrīd WiMAX ir vismaz virtuāli pārspējis abus savus iespējamos konkurentus – EvDO, datu pārraides standartu, pie kura izstrādes darbojās telefona kompānijas, un 802.20 standartu, kurš sākotnēji baudīja visai plašu industrijas ieinteresētību.

Tiesa, nav skaidrs, vai visas apsolītās WiMAX īpašības realizēsies pilnā apjomā. Jāatzīmē, ka paredzamais 50 km rādiuss ir domāts kā darbības attālums starp divām WiMAX bāzes stacijām, Ikdienas lietotājam drīzāk svarīgs būs aptuveni kilometra rādiuss, kurā tiks nodrošināts bezvadu tīkls un bezvadu platjoslas internets. Turklāt šobrīd vēl nav sertificēta neviena WiMAX iekārta, kura atbilstu WiMAX foruma izvirzītajām prasībām.

Tomēr neskatoties ne uz ko, Intel paredz WiMAX izcilu nākotni, uzskatot, gan, ka tieši WiMAX palīdzēs atrisināt problēmu ar lauku rajonu pieslēgšanu platjoslas internetam, gan arī to, ka tas ļaus Intel nostiprināties Āzijas, un, jo īpaši Ķīnas, tirgū.

Saskaņā ar Intel prognozēm:

2004 – parādās kā izdalīto līniju alternatīva lielo uzņēmumu interneta pieslēgumu tirgū;

2005 – parādās kā mājas lietotāju platjoslas interneta pieslēguma alternatīva;

2006 – tiek iedzīvināts mobilajos telefonos un portatīvajos datoros;

2007 – paredzams, ka sāk strauji attīstīties portatīvo datoru tirgū;

2008 – paredzams, ka parādās jau katrā otrajā portatīvajā datorā.

FLASH OFDM Bezvadu internets Latvijā

VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra” (VITA) ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas uzsācis jaunās tehnoloģijas Flash OFDM bezvadu interneta tīkla izveidi. Līdz ar VITA iniciatīvu Latvija kļuvusi par ceturto valsti Eiropā, kas uzsākusi šādu projektu.

Flash OFDM ir jauna un progresīva datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina mobilu un ātru pieslēgumu vispasaules tīmeklim. Flash OFDM izmantotas salīdzinoši zemās 450 MHz radio frekvences, kas nodrošina plašu tīkla pārklājumu, tādā veidā arī iespēju saņemt kvalitatīvu interneta pieslēgumu jebkuram lietotājam, kas atrodas bāzes stacijas pārklājuma zonā.

Izmantojot Flash OFDM mobilo internetu, lietotājam iespējams pilnvērtīgi strādāt tīmeklī. Jaunais mobilā bezvadu interneta risinājums nodrošina datu pārraides ātrumu līdz pat 2,7 Mbit/s, taču tehnoloģija ir jauna un strauji attīstās, tāpēc tuvākajā laikā paredzams vairākkārtīgs datu pārraides ātruma pieaugums. Nākamās paaudzes bāzes stacijas, kuru ražošana uzsākta šī gada oktobrī, var nodrošināt 5,3 Mbit/s. VITA ir iecerējusi 2007. gadā uzsākt komerciālu tīkla darbību. Lai izmantotu interneta piekļuves pakalpojumu, lietotājam būs nepieciešams modems stacionāriem datoriem vai datu karte klēpjdatoriem.

Projekta statuss

VITA ir uzstādījusi trīs bāzes stacijās Ulbrokā, Mārupē un Jūrmalā. No 2006. gada oktobra līdz 2007. gada februārim noris tehnoloģijas testēšana.

Sadarbības partneri

Pilotprojektu VITA realizē sadarbībā ar SIA Siemens.

Citu valstu pieredze

Lietotāji un operatori vairākās valstīs ir pārliecinājušies par tehnoloģijas labajām īpašībām. Slovākijā gada laikā, izmantojot Flash OFDM tehnoloģiju bezvadu internetu veiksmīgi lieto jau 35% iedzīvotāju un ierīkotas jau 100 bāzes stacijas. Vācijā bezvadu internetu iespējams izmantot, braucot ātrgaitas vilcienos no Frankfurtes uz Ķelni. Savukārt Somijā kompānija “Digita” oktobrī uzsākusi komerciālā Flash OFDM tīkla izveidi., ar mērķi nodrošināt pilnu valsts teritorijas pārklājumu trīs gadu laikā.Vispasaules tīmeklis

Vispasaules tīmeklis WWW (World Wide Web) veido lappuses, kas ietver sevī visdažādāko informāciju: tekstu, attēlus, videoklipus, skaņu, datu ievades un izvades formas. Tīmekļa lappuses saīsināti mēdz saukt arī par Web lapām.

Tīmekļa lappušu noformēšanas iespējas ir praktiski neierobežotas. Nozīmīgākais tīmekļa lappušu elements ir saites (links), kas to sasaista ar citām lappusēm. Tās ļauj veidot savstarpēji saistītu dokumentu ķēdītes un tīklus, kas tad arī ir bijis par iemeslu nosaukumam „tīmeklis” (Web).

Tīmekļa lappušu apskatei izmanto interneta pārlūkprogrammas. Pašreiz vispopulārākās ir divas: Microsoft Internet Explorer un Mozilla Firefox.

Vispasaules tīmeklis ir līdzeklis, kā publicēt jebkādu informāciju. Tas praktiski ir kļuvis par tādu pašu masu mediju kā laikraksti un televīzija. Turklāt tas ir lētākais un demokrātiskākais no publicēšanas veidiem, kas praktiski nav atkarīgs no cenzūras.

Lai milzīgajos tīmekļa lappušu daudzumos varētu orientēties, internetā tiek piedāvāti meklēšanas un klasifikācijas pakalpojumi, kas katram interneta lietotājam ir pieejami bez maksas.

Pēc „tīrās” informācijas publicēšanas viens no nozīmīgākajiem pakalpojumiem ir e-komercija. Tas visbiežāk ir interaktīvs multimediju katalogs ar iespēju izdarīt pirkumu, izmantojot internetu un savas kredītkartes informāciju. Iepirkšanās notiek līdzīgi, kā izmantojot pasūtījuma katalogus.

Interneta vides attīstība Latvijā

Interneta attīstības faktori

Latvija aizvien vairāk tuvojas savam Interneta attīstības bumam. Tas ir saistīts ar vairākiem priekšnosacījumiem, kas beidzot sāk darboties arī Latvijā.

Internets visā pasaulē un it īpaši Eiropā attīstās pēc noteiktiem nosacījumiem. Arī Latvijā Interneta attīstību ietekmē tieši tie paši faktori -telekomunikāciju attīstības līmenis, to pakalpojumu klāsts nosaka tehnoloģisko attīstību un protams pakalpojumu piekļuves izplatību. Attīstoties jauniem telekomunikāciju pakalpojumiem, rodas iespēja lietot kvalitatīvāku, kas Interneta nozarē nozīmē ātrāku datu pārraidi. Ātrāks Internets nozīmē arī lētāks, jo tas pats datu apjoms tiek saņemts daudz mazākā laika periodā.

Vairāku faktoru ietekmē, pastāvīgos pieslēgumus Latvijā izmanto plašāk, nekā iezvanpieejas piekļuvi. Tas ir saistīts ar telekomunikāciju tarifiem un nelielo datoru izplatības līmeni starp privātpersonām.

Pēc pagājušā gada aplēsēm Latvijā tikai nedaudz vairāk par 1% privātpersonu Internetu izmanto mājās, pārējie izmanto darbā. Kopējais Interneta lietotāju blīvums Latvijā ir 7,8%.

Ekonomiskā situācija valstī nosaka gan iedzīvotāju un uzņēmumu spēju maksāt par piedāvāto Interneta pakalpojumu klāstu, gan arī galveno Interneta izplatības nosacījumu – datoru īpatsvaru. Uz 2000.gada beigām, pēc Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas ziņām, Latvijā izplatības īpatsvars ir apmēram 10-12%.

Vispārējais izglītības līmenis valstī nosaka iedzīvotāju spēju izmantot visus jauninājumus un attīstīt pakalpojumu klāstu. Šajā ziņa Latvijā nav problēmu, bet tās var ļoti drīz rasties. Ja Interneta lietotāju iemaņas un prasmes strauji pieaug, tad pēc pagājušā gada pētījumiem var secināt ka katastrofāli trūkst speciālistu pašu pakalpojumu un tehnoloģiju attīstībai. Pašlaik Latvijas uzņēmumos pieprasījums pēc IT speciālistiem ir apmierināts tikai par 1/5 daļu, tāpēc lai uzņēmumi varētu sekmīgi strādāt nākas darbā pieņemt speciālistus, kas ir apguvuši iemaņas pašmācības ceļā, un tikai uzsākuši akadēmiskās studijas. Tieši speciālistu sagatavošanas jomā ir jāvelta lielu uzmanību, lai speciālisti ne tikai būtu kvalificēti, bet arī ieguvuši labu izglītību.

Tieši pagājušais gads bija zināms lūzuma punkts, kad Latvijas valdība sāka pievērst IT sfērai pastiprinātu uzmanību, secinot, ka IT nozare var kļūt par perspektīvāko ekonomikas attīstības nozari un panākt virsvērtības radīšanu valstī, nevis intelektuālā potenciāla aizplūšanu uz citām valstīm. Paralēli jau esošajām valsts programmām, kas ir radītas IT attīstībai ir izstrādātas jaunas, ka.s intensificē šīs nozares attīstību. Un, protams, Internetam ir viena no svarīgākajām lomām, visas IT nozares attīstībā, jo tas kalpo kā bāze visdažādākajai datu pārraidei un piekļuvei pie visplašākās informācijas.

Interneta pieauguma tendences Latvijā. Ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus Interneta lietotāju skaits tuvāko gadu laikā strauji pieaugs.

Kā vienu no Interneta lietotāju skaita pieauguma pozitīvajiem katalizatoriem noteikti jāuzskata straujā Interneta portālu rašanās pagājuša gada laikā. Kvalitatīvais un kvantitatīvas informācijas kāsta pieaugums latviešu un krievu valodā sekmēja Latvijas Interneta lietotāju aktivitāti, jo līdz šim lielākā daļa informācijas bija pieejama svešvalodās, pārsvarā -angļu, kas ir izplatītākā Interneta valoda.

Apgrozījuma ieaugums no Interneta pakalpojumu sniegšanas. Pašlaik apgrozījums, šajā jomā ir pavisam niecīgs, bet attīstoties visai Interneta nozarei- reklāmas pakalpojumiem Internetā, informatīvajiem (portālu pakalpojumiem), visa veida elektroniskajai komercijai – apgrozījums katru gadu var pieaugt vairākas reizes.

Nekad nevar būt tā, ka nevarētu būt labāk. Šo terminu pilnīgi var attiecināt arī uz Interneta attīstību Latvijā. Ir vairāki jautājumi, kurus atrisinot, Interneta attīstības tempi Latvijā noteikti paātrinātos. Pirmkārt tas ir jautājums par datortehnikas cenām un veidiem, kā padarīt datortehniku vairāk pieejamu tieši privātpersonu lietošanai.

Jau pagājušā gada laikā vairāki uzņēmumi sadarbībā ar bankām un citām finansu institūcijām, uzsāka vairāku pakalpojumus, kas piedāvāja datortehnikas iegādi uz nomaksu, ietverot vairāku pakalpojumu kompleksu, Internetu ieskaitot. Pakalpojumu attīstība šajā jomā noteikti pozitīvi ietekmēs arī Interneta lietošanu. Jo praktiski, katrs jaunais dators tiek pieslēgts Interneta tīklam. Ne jau velti dažus gadus atpakaļ popularitāti ieguva teiciens- “Dators bez Interneta kā zupas šķīvis bez karotes”.

Labi izprotot tirgus vajadzības arī telekomunikāciju uzņēmumi attīsta pakalpojumus, kas padara Interneta lietošanu ērtāku un lētāku.

Atkal ir kļuvis aktuāls jautājums par nodokļu atlaidēm uz datortehniku, jo tas ir viens no veidiem , kā sekmīgi realizēt valsts programmā ” E- Latvija” uzstādītos mērķus. Un protams pašu uzņēmumu attīstību veicinātu diferencētas nodokļu atlaides augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Vairākās valstīs iz izstrādātas uzņēmumu attīstību veicinošas programmas, kas atbalsta informācijas tehnoloģiju un Interneta uzņēmumu darbību. It īpaši pirmajos darbības gados, šiem uzņēmumiem ir ļoti svarīgas labvēlīga nodokļu politika, kas veicina investīciju piesaisti.

Veicinot IT izglītības intensifikāciju, strauji palielinātos valsts intelektuālais potenciāls un iespēja ražot intelektuālos pakalpojumus Latvijā, nevis eksportēt intelektu uz ārzemēm, kā tas notiek pašlaik, kad daudzi IT speciālisti dodas strādāt ārpus valsts.

Tieši tāpat kā visur pasaulē, arī Latvijas Interneta pakalpojumu sniedzēji lieliski izprot attīstības tendences un no Interneta piekļuves sniegšanas pāriet uz pakalpojumu nodrošināšanu klientiem un sadarbības partneriem. Lietotāju vairs neinteresē tikai piekļuves tīklam. Viņam ir svarīgi iegūt pilnvērtīgu informācijas klāstu, ko nodrošina visdažādākie portāli, vortāli un elektroniskie katalogi. Lietotājam ir nepieciešami pakalpojumi, ko viņš var iegūt mājās vai darba vietā caur Internetu, un vienkārša norēķinu sistēma par tiem. Savukārt IPS sadarbības partneriem ir saistoša informācijas un reklāmas izvietošana Internetā un savu pakalpojumu un preču pārdošana, gan mazumtirdzniecībā, gan vairumtirdzniecības un citu darījumu veikšana. Tieši Internets spēj nodrošināt vistiešāko mērķa auditorijas sasniegšanu.

Tieši šis e- komercijas veids Latvijā ir visperspektīvākais un paver lieliskas iespējas Latvijas uzņēmumiem iespiesties globālajā tirgū.

Tas nenozīmē, ka B2C komercijai Latvijā ir sliktākas attīstības iespējas. Kā liecina pagājušais gads, vairāki Latvijas uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji uz.tvēra šāda veida komercijas priekšrocības. Protams ir nepieciešams laiks un lietotāju uzticības iemantošana, lai šie pakalpojumi kļūtu populāri un pieprasīti un bez šaubām plašāka Interneta izplatība.Datoratkarība

Datorspēles un rakāšanās internetā patīk daudziem. Rodas jautājums – vai tiešām tas ir tik bīstami? Ne jau katrs, kurš pagaršojis alkoholu, kļūst par dzērāju, un tāpat ne katrs datorspēļu un interneta cienītājs nonāk datoratkarībā. Par atkarību ir runa tad, kad datora lietošanas tieksme kļūst uzmācīga – spēles, čata, interneta un tamlīdzīgu lietu dēļ tiek pamests novārtā darbs un mācības, rodas dažādas nepatikšanas.

Tiekot pie datora, cilvēku pārņem labsajūta vai pat eiforija, viņš nespēj pārtraukt iesākto spēli vai sarunu čatā. Datoratkarīgs cilvēks pamet novārtā ģimeni un draugus, zaudē sociālos kontaktus. Ja nav iespējas tikt pie datora, viņu pārņem tukšuma sajūta, nemiers. Sevi liek manīt ne vien šie psiholoģiskie simptomi, bet arī fiziskie: sausās acs sindroms, migrēnas tipa galvassāpes, sāpes mugurā. Cilvēks sāk izlaist ēdienreizes, slikti guļ, pat ignorē personīgo higiēnu.

Pievērsiet uzmanību šiem aspektiem un jūs uzzināsiet vai jums ir atkarība no datorspēlēm vai interneta lietošanas. Šīs ir dažas pazīmes, pēc kurām jūs varat noteikt, vai jums ir Interneta atkarība:

 Cilvēks lieto datoru. Lai atbrīvotos no stresa un slikta garastāvokļa;

 Viņu pārņem nemiers, agresija, dusmas vai uzmācas depresija, ja nav iespējams spēlēt datoru;

 Pie datora tiek pavadīts arvien ilgāks un ilgāks laiks;

 Arvien lielāka naudas summa tiek tērēta internetam, programmām, citai datora atribūtikai;

 Dators traucē pienākumu izpildi skolā, darbā, ģimenē;

 Cilvēks melo par to, cik ilgu laiku viņš pavada pie datora;

 Viņš zaudē savus mērķus karjerā, izglītībā, ģimenē;

 Nespēj kontrolēt laiku, ko pavada pie datora;

Tas viss liecina, ka vajadzētu pārdomāt savas attiecības ar datoru un varbūt meklēt speciālistu palīdzību. Taču bieži vien cilvēkam pašam un viņa tuviniekiem tas nešķiet bīstami, spēles turpinās pilnā sparā un atkarība progresē. Cilvēks iegrimst virtuālajā realitātē un nespēj vairs saprātīgi domāt un var izdarīt šaušalīgas lietas.

Vai darbs ar datoru var kaitēt veselībai?

Par kaitīgāko darbā ar datoru tiek uzskatīta redzes piepūle. Acis ātrāk nogurst, asaro, attēls dubultojas, acīs rodas grauzoša sajūta un pat smeldzošas sāpes. Nereti sāp arī galva.

Pasaules Vselības organizācijas eksperti atzinuši, ka cilvēkiem ,kas ilgstoši intensīvi strādā ar datoru, iespējama ātri progresējoša tuvredzība, tieši tāpēc cilvēkiem, kas ilgstoši strādā ar datoru ir jālieto vieglas polimēra lēcas, vai brilles, ar AR pārklājumu, kas novērš atspūlgus, kas liek sasprindzināt redzi.

Novērots arī, ka, strādājot pie datora, cilvēks acis mirkšķina retāk nekā normāli. Acu zīlītes palielinās vairāk nekā parasti, bet redzokli sargājošā gļotāda ātrāk izžūst. Un attālumam no monitora līdz cilvēka acīm ir jābūt vismaz 60 cm.

Ilgstoši sēžot nepareizā stāvoklī, var rasties mugurkaula deformācija, tiek traucēta plaušu ventilācija (smadzenēm pietrūkst skābekļa), šķidruma aprite organismā un asinsrite.

Datori ir infrasarkanā, ultravioletā, kā arī vāja rentgena un zemas frekvences elektromagnētiskā lauka starojuma avoti. Ilgstošos zinātniskos pētījumos pierādīts, ka šo starojumu intensivitāte nepārsniedz pieļaujamo normu un veselībai nav kaitīgi.

Darbs ar datoru ir risks iegūt arodslimības, ko var radīt redzes sasprindzinājums, darba piespiedu poza sēdus, plaukstas un apakšdelma muskuļu slodze. Tādēļ darbiniekiem, kas strādā pie datora, saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem jāveic obligātā veselības pārbaude.

Lai gan, ir pierādīts, ka, ja tiek ievēroti visi noteikumi attiecībā uz darba ilgumu pie datora, t.i. pēc katras darba stundas pie datora ir jāatpūtina acis, kā arī darba vietas un vides iekārtošanu, ja darba pārtraukumu laikā cilvēki pareizi relaksējas un vingrina acis, plaukstas, muguru, tad darbs ar datoru veselībai nekaitē.Aptauja

1. Vai tev mājās ir internets?

 jā

 nē

2. Cik ilgu laiku dienā tu pavadi pie datora?

 Mazāk par vienu stundu

 Ne mazāk par vienu stundu

3. Kuras mājas lapas tu apmeklē visbiežāk?

 www.draugiem.lv

 www.face.lv

 www.delfi.lv

 www.google.lv

 citi varianti.......................

4. Internetu tu izmanto, lai:

 uzzinātu jaunākās ziņas

 izklaidei

 lai pakavētu laiku

 lai ielādētu datorā mūziku, video utt.

5. Vai tev ir Interneta atkarība?

 Jā

 Nē

6. Vai tu zini cik ilgu laiku dienā drīksti pavadīt pie datora?

 Jā

 nē

7. Vai tu zini kas ir datorvīruss, kā to iegūst un iznīcina?

 Nē

 jā

8. Kas tevi neapmierina skolas datorkabinetā?

Aptaujas rezultāti un analīze

Veicot pētniecisko darbu es aptaujāju pavisam četrdesmit piecus skolēnus. Šie jautājumi skanēja šādi:

1) Vai tev mājās ir internets?

No visiem aptaujātajiem vidusskolēniem, 20 skolēni atbildēja pozitīvi, bet 25 no tiem atbildēja, ka viņiem mājās neesot interneta. (1.att.)

2) Cik ilgu dienā tu pavadi pie datora?

No visiem aptaujātajiem 18 skolēni atbildēja, ka pavada pie datora mazāk par stundu dienā, bet 27 skolēni atbildēja, ka dienā pie datora pavada vismaz vienu stundu. (2.att.)

3) Kuras mājas lapas tu apmeklē visbiežāk?

No visiem aptaujātajiem skolēniem vislielāko atzinību ieguva saite www.draugiem.lv, to apmeklē 39 skolēni. 18 skolēni visbiežāk apmeklē saiti: www.google.lv, 7 skolēni visbiežāk apmeklē saiti: www.face.lv, 2 skolēni visbiežāk apmeklē saiti: www.delfi.lv, bet 15 skolēni minēja citas saites nosaukumus. (3.att.)

4) Internetu tu izmanto lai:

37 skolēni atzina, ka internetu izmanto izklaidei, 21 skolēns internetu izmanto, lai ielādētu datorā mūziku, video utt., 18 skolēni izmanto internetu, lai uzzinātu jaunākās ziņas, bet 16 skolēni to izmanto, lai pakavētu laiku. Protams, jāņem vērā tas, ka skolēni atbildot izvēlējās vairākas atbildes. (4.att.)

5) Vai tev ir Interneta atkarība?

No visiem aptaujātajiem skolēniem 6 no tiem atbildēja, ka viņiem esot atkarība no interneta, bet 39 skolēni to noliedza. (5.att.)

6) Vai tu zini, cik ilgu laiku dienā drīksti pavadīt pie datora?

24 skolēni no visiem aptaujātajiem apgalvoja, ka zinot, bet 21 skolēns atbildēja, ka nezinot. (6.att.)

7) Vai zini, kas ir datorvīruss, kā to iegūst un iznīcina?

No visiem aptaujātajiem skolēniem 35 zināja, bet tikai 10 no viņiem nebija ne jausmas, kas tas tāds ir un kā to iegūst, un iznīcina. (7.att.)

8) Kas tevi neapmierina skolas datorkabinetā?

16 skolēni apgalvoja, ka datori ir pārāk lēni, 4 skolēni apgalvoja, ka viņus neapmierina tas, ka visiem datoriem nav pieslēgts internets, 4 skolēni apgalvoja, ka esot pārāk maz datoru, 2 skolēni apgalvoja, ka slikti strādājot peles, 4 skolēni apgalvoja, ka tur neesot nekādas kārtības, 5 skolēni apgalvoja, ka viņus nekas tur neapmierina, savukārt 9 no visiem aptaujātajiem apgalvoja, ka viņus viss tur apmierina. (8.att.)

1. attēls. Vai tev mājās ir internets?

2. attēls. Cik ilgu laiku dienā tu pavadi pie datora?

3. attēls. Kādas mājas lapas tu apmeklē visbiežāk?

4. attēls. Internetu tu izmanto lai:

5. attēls. Vai tev ir Interneta atkarība?

6. attēls. Vai tu zini, cik ilgu laiku dienā drīksti pavadīt pie datora?

7. attēls. Vai zini, kas ir datorvīruss, kā to iegūst un iznīcina?

8. attēls. Kas tevi neapmierina skolas datorkabinetā?Secinājumi

Viss šis darbs kopumā izvērsās ļoti interesants un aizraujošs, jo ar šī darba palīdzību uzzinājām daudz ko jaunu, gan par internetu, gan arī par to kā saglabāt savu redzi un stāju veselu.

Aptaujājot skolēnus mēs izsecinājām, ka vēl joprojām daudzās mājās nav interneta, neskatoties uz to, ka dzīvojam jau 21. gadsimtā – tehnoloģiju laikmetā. Arī daudzi skolēni nav informēti par to, cik ilgi drīkst sēdēt pie datora, līdz ar to nelabvēlīgi ietekmējot savu redzi, un varbūt pat stāju. Skolēni arī neprot novērtēt to, ka mūsu skolā vismaz ir internets un datori, kaut arī tie ir lēni.

Tagad mēs droši varam teikt, ka zinām daudz vairāk par internetu, piemēram, tagad mēs zinām cik ilgi drīkst sēdēt pie datora bez atpūtas. Uzzinājām arī to, ka interneta iespējas, tomēr, ir bezgalīgas un izzinājām interneta pieslēguma veidus Latvijā. Uzzinājām visu par atkarību no interneta un datorspēlēm.

Noskaidrojām, ka internets kļuvis daudz pieejamāks cilvēkiem Latvijā, jo tiek ieviestas bezvadu tehnoloģijas, un jau 80% Latvijas teritorijas ir pieejams ātrgaitas bezvadu internets.

Darba gaitā apstiprinājās mūsu izvirzītā hipotēze, ka Internets ir neizmērojama lieluma datortīkls, bez kura nav iedomājama mūsu ikdiena. To pierāda fakts, ka nav iespējams noteikt precīzu interneta lietotāju skaitu, pie tam tas katru dienu pieaug, ir iespējams noteikt vienīgi resursdatoru skaitu. Kā arī fakts, ka internetā cilvēki iepērkas, meklē jaunus draugus, sazinās ar cilvēkiem pavisam citā pasaules malā, lejupielādē failus un pat strādā.Izmantotās literatūras uzziņu avotu saraksts

1) http://www.apollo.lv/portal/internet/imaja

2) http://www.apollo.lv/portal/internet/mdsl

3) http://www.apollo.lv/portal/internet/mdslpro

4) http://www.apollo.lv/portal/internet/pdsl

5) http://www.apollo.lv/portal/internet/sdsl

6) http://www.apollo.lv/porta/internet/udsl

7) Kintija Bulafa „Sievietes pasaule”, 2004. gada decembris, 13., 14.lpp.

8) Aija Kraustiņa „Praktiskais Latvietis”, 2003. gada 29. septembris, 25.lpp

9) http://www.liis.lv/mspamati/5.grāmata/1050201.htm

10) http://www.liis.lv/mspamati/5.gramata/1050202.htm

11) http://www.liis.lv/mspamati/5.gramata/1050203.htm

12) http://www.liis.lv/mspamati/5.gramata/105020601.htm

13) http://www.apollo.lv/portal/internet/homewif

14) http://www.unisat.lv

15) http://www.lia.lv!!!

16) http://www.triatel.lv

17) http://www.lattelecom.lv

18) http://www.lmt.lv

19) http://www.bite.lvAnnotation

The given work is under the title „Internet”.

It tells about Internet using facility and types of Internet in Latvia. In this work can read about dependence of Internet and games. It’s also said about health to work with computer and Internet history.

The work has a theoretical and a practical part.

In practical part we did a straw poll in the school.

It’s said about World Wide Web and everything what refer to Internet.

It has 41 pages, 8 tables and 19 lists of literature.Anotācija

Uzrakstītais darbs ir ar nosaukumu “Internets”.

Tajā ir aprakstītas Interneta izmantošanas iespējas un Interneta pieslēguma veidi Latvijā. Šajā Zinātniski Pētnieciskajā Darbā var izlasīt un uzzināt daudzko par atkarību no Interneta un datorspēlēm. Tajā arī ir iekļauti materiāli par cilvēka veselības saglabāšanu, strādājot ar datoru kā tādu un par Interneta rašanās vēsturi. Tajā ir arī iekļauts Interneta, kā tāda, apraksts. Un arī simbolu – www nozīme.

Darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas.

Praktiskajā daļā mēs veicām aptauju starp skolēniem,

Darbs kopumā sastāv no 41 lappuses, 8 tabulām no 19 literatūras avotiem.

Leave a Comment