********
ĢIS izmantošana mūsdienās
Mūsdienās GIS ir tieši vai netieši iesaistīts praktiski visās dzīves svērās. GIS izmantošana ir krasi palielinājusies pēdējo 5-10 gadu laikā. Tas ir noticis, jo:
pējos gados GIS ir kļuvis pieejamāks plašākai publikai, pateicoties tehnoloģijām, kas ļauj izplatīt ģeogrāfisko informāciju internetā reālā laikā:
www.geographynetwork.com;
www.maps.lt;
www.ikarte.lv;
pateicoties datortehnikas attīstībai, ir samazinājušās izmaksas GIS sistēmu ieviešanā (GIS ir ļoti apjomīgas sistēmas, kam vajadzīga liela datortehnikas jauda);
pateicoties GIS attīstībai, tirgū ir parādījušies daudzi GIS produkti, kas ir samazinājuši GIS programmatūras cenas (informācija www.gis.com);
radusies lielāka nepieciešamība pēc sarežģītas ģeogrāfiskās informācijas analīzes;
ir uzkrāta lielāka pieredze strādājot ar GIS. Galvenās sfēras, kurās ir iesaistīts GIS:
GIS valdības vajadzībām;
GIS biznesa vajadzībām;
GIS militārās sistēmās;
komunikācijas;
vides GIS.
Kāpēc GIS tehnoloģijas ir nepieciešamas (svarīgas):
izmantojot digitālās kartes, GIS sniedz iespēju apstrādāt un attēlot ģeogrāfisko informāciju jaunos un neredzētos veidos;
GIS tehnoloģijas sniedz iespēju savienot telpisko un jebkura cita veida telpisko informāciju vienā sistēmā (datubāzes, attēlus, filmas, skaņas utt.);
GIS ļauj savienot dažādus ģeogrāfiskas izcelsmes procesus vienā sistēmā (piemēram – GIS sniedz iespēju vienlaicīgi izmantot administratīvo informāciju (administratīvās robežas), kadastra informāciju (īpašuma robežas), nodokļu informāciju (zemes nodoklis), zemes lietojumu un inženierkomunikāciju objektus vienlaicīgi, par pamatu izmantojot objektu ģeogrāfisko informāciju);
GIS tehnoloģijas vienlaicīgi ir teleskops, mikroskops, dators un kopējamā mašīna telpisko datu integrācijai un analīzei (iespējams teritoriju aplūkot no attāluma, lai redzētu teritorijā notiekošo vispārēji (zoom to full view), iespējams aplūkot teritorijas atsevišķus objektus tuvplānā (zoom in vai zoom to selected object), veikt telpisko analīzi, noteikt kāda ir objektu savstarpējā attiecība, kā arī iespējams veikt teritorijas kartes pavairošanu dažādos mērogos, skatos un neierobežotā kopiju skaitā).
ĢIS vides:
Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas kā efektīvs instruments tiek izmantotas dažādu ar vidi saistītu jautājumu risināšanā, jo ļoti bieži risinot vides jautājumus ar kādas sistēmas palīdzību, ir ļoti svarīga sistēmas elementu ģeogrāfiskā komponente, kura ļauj definēt sistēmas elementu attiecības un noteikt likumsakarības, modelēt un prognozēt situācijas. Sākumā vides problēmu risināšanā GIS izmantoja tikai atsevišķas iestādes visā pasaulē, kurām bija nepieciešams vākt, apkopot un analizēt lielus informācijas apjomus. Taču mūsdienās palielinās lietotāju skaits, kas izmanto GIS zinātnes piedāvātos risinājumus dāžadu ar apkārtējo vidi saistītu problēmu novēršanā.
Ekoloģijā GIS pārsvarā izmanto trijos galvenajos virzienos:
ekoloģiskā stāvokļa monitoringam un problēmu apzināšanai – šī ir visizplatītākā GIS izmantošanas daļa ekoloģijā, jo tā neprasa speciālu pieeju ģeogrāfiskās informācijas sistēmām. Šim nolūkam var izmantot jau tirgū esošos GIS produktus un vākt informāciju par konkrētiem rādītājiem, konkrētajās ģeogrāfiskajās vietās. Šāda datu kolekcija spēj uzrādīt lielākos piesārņojuma apgabalus, noteikt galvenos piesārņotājus, sekot piesārņojuma līmenim, sekot dabas atveseļošanai, dzīvnieku migrācijām u.c.;
kritisko situāciju paredzēšanai un modelēšanai – šī ir daudz nopietnāka nozare, kas ietver vairāk nevis datu vākšanas, bet gan apstrādes operācijas, kas paredzētas krīzes situāciju modelēšanai. Bieži vien ir kritiski svarīgi būt gataviem tam, kas varētu notikt krīzes situācijās. GIS piedāvā iespēju modelēt, kas varētu notikt, kuri rajoni varētu būt apdraudēti un cik lielā mērā;
ekoloģisko datu analīzei krīzes situācijās – šī ir vismazākā, bet vissvarīgākā nozare. Lielā mērā tā sevī apvieno abas iepriekšējās nozares ar vienu mērķi – pēc tam, kad ir saņemti precīzi dati no krīzes izplatības vietas, lai varētu maksimāli ātri un precīzi novērtēt situāciju, noteikt nepieciešamo spēku apjomu situācijas normalizēšanai.
Protams, visas šīs jomas pārklājas viena ar otru un nav iespējams nodalīt vienu no otras, tādēļ eksistē arī otrs dalījums – dalījums pēc pielietošanas sfēras:
vides tiesvedības sistēmas – šī nozare ir izplatīta tikai pasaulē attīstītākajās valstīs. Vides tiesvedībā GIS tiek izmantots kā rīks satelīta uzņēmumu analīzes un datu reprezentācijai, kā arī piesārņojuma plūsmas atpakaļceļa izsekošanai ar mērķi vākt pierādījumus pret uzņēmumiem, kuri nodara kaitējumu apkārtējai videi. GIS pārsvarā ir nepieciešams, lai iegūtu situācijas kopainu un apkopotu iegūtos datus;
ūdens baseinu ģeogrāfijas sistēmas – ietver to cilvēku darbu, kas saistīts ar upju, ezeru, krasta rajonu un lietus ūdens baseinu analīzi un aizsardzību;
mežu GIS sistēmas – ir sistēmas, kas balstītas uz mežu masīvu kontroles, nelegālas izciršanas vietu automātiskas noteikšanas, kā arī dzīvās dabas attīstības kontroles funkcijām;
bioģeogrāfiskās GIS sistēmas;
sugu ģeogrāfijas sistēmas – kurās GIS līdzekļi (tādi kā GPS un satelīta tehnoloģijas) tiek izmantoti, lai izsekotu dzīvnieku sugu pārvietošanos un noteiktu tos faktorus, kas varētu tos ietekmēt. jūras ģeogrāfijas sistēmas – šīs sistēmas paredzētas jūru un okeānu stāvokļa analīzei, straumju kustībai, dzīvnieku populācijām un krīzes situāciju analīzei (piemēram, naftas noplūde).
gaisa GIS – tiek aktīvi izmantota lielajās pilsētās gaisa piesārņojuma kontrolēšanai, kā arī ozona slāņa kontrolei.