Izlases.Tipi un veidi.

Izlase. Izlases tipi un veidi.
Literatūra:
Sullivan Thomas J. “Methods of Social Research”. Harcourt College publishers, 2001, pp. 185 – 214.
Джарол Б. Мангейм, Ричард К. Рич «Политология. Методы исследования», М., Изд. Весь мир, 1997, с. 153 – 182.

Izlase uzdod jautājumu, cik personas ir aptaujātas. Teorētiskā pamatojuma apjoms, ir atkarīgs no aptaujāto skaita. Nav nepieciešama pilnīga informācija par kādu objektu, lai to varētu izprast. Izlase lielā mērā ir saistīta ar matemātisko statistiku un varbūtības teoriju.
Izlases process ir iespējams, ja pastāv sociālo objektu kvantitatīvo pazīmju un rakstura savstarpējā atkarība, ir pieļaujami secinājumi par veselo, balstoties uz tās daļas izpēti, ja pēc savas struktūras daļa ir veselā mikromodelis.
Ģenerālkopa – objektu kopums, kuri ir izpētes priekšmetu robežās, ko nosaka sociālo pētījumu programma laika un teritorijas robežās.
Izlases kopums – noteikts ģenerālā kopuma elementu skaits, kas attīstīts pēc noteiktiem nosacījumiem.
Reprezentivitāte – izlases kopuma īpašība pastāvēt, ģenerālā kopuma raksturojums, t.i., nozīmīgi raksturojumi ir tādi paši kā ģenerālkopā.
Analīzes vienība – analīzes vienība sastāv no indivīda, grupas, organizācijas un citām vienībām.
Izlases apjoms ir atkarīgs no ģenerālo kopumu apjoma; pētījuma mērķa, objekta homogēnās pakāpes, pētījumā uzdoto jautājumu un atbilžu skaita, izlases kļūdas maksimāli pieļaujamā lieluma.
Izlases kļūda – neatbilstība starp ģenerālā kopuma pazīmēm un izlases kopuma pazīmēm.
1. tipa izlase – ~ nejaušā tipa jeb izlases tipa izlase, kas balstās uz varbūtības teoriju; ~ mehāniskā tipa jeb sistemātiskā; ~ stratificētā tipa, šī metode tiek izmantota visbiežāk; ligzdveida izlase.
2. tipa izlase – ~ stihiskā; ~ pieejamākā respondentu izlase; ~ izlase ar noteiktu mērķi; ~ kvotu izlase.
Nevienā mūsdienu sabiedrībā nav iespējama situācija, ka pilnīgi visiem sabiedrības locekļiem tiks dota iespēja piedalīties anketēšanā, kas tiek veikta, konkrēta jautājuma noskaidrošanai.
Izlases mērķis ir atlasīt tādu grupu, kuru aptaujājot tiktu iegūti visobjektīvākie rezultāti.
Reprezentatīvā izlase. Pētot izlases ir svarīgi noskaidrot, kas ir reprezentatīvā izlase, kādi ir izlases veidi un cik objekti ir nepieciešami, lai veiktu reprezentatīvo izlasi.
Kopums – jebkuru cilvēku grupa, organizācija, kura ir saistīta ar izvēlēto pētījumu, bet gadījums vai objekts – jebkurš šāda kopuma elements.
Izlase – jebkura objektu kopuma grupa, kas tiek veidota analīzes ietvaros.
Reprezentatīvā izlase – tāda izlase, kurā visas ģenerālā kopuma pazīmes, uz kuru pamata ir veidota dotā izlase, doti ir pietuvināti tai pašai proporcijai, vai tai pašā daļai, kurā dotās pazīmes ir tai pašā ģenerālajā kopumā. Ja 2% no visiem koledžas studentiem ir sportisti, tad pietuvināti tai pašai koledžas studentu daļai reprezentatīvajā izlasē jābūt sportistiem. Reprezentatīvā izlase līdz ar sevi piedāvā mikrokosmu, mazu pēc izmēra, bet precīzu ģenerālā kopuma modeli, kuru tai ir jāatražo.
Jebkurš pētījums vai aptauja var ciest fiasko, ja tiek balstīts uz neveiksmīgi izveidotu izlasi.
Lai iegūtu pētījumu rezultātu, visbiežāk tiek izmantotas randoma, jeb nejaušības metode. Izlase tiek saukta par nejaušības, ja tiek izpildīti divi principi. Pirmkārt- izlasei ir jābūt balstītai uz tādu principu, lai jebkurš cilvēks jeb objekts kopuma ietvaros var piedalīties un būt izpētes objekts analīzē. Otrkārt- izlasei ir jābūt noformulētai tā, lai ikvienam kopumam no n objektiem (kur n- vienkāršs objektu, notikumu kopums) būtu vienādas piedalīties analīzē.
Sistemātiska gadījuma izlase. Šī metode tiek izmantota gadījumā ja ir nepieciešamība analizēt salīdzinoši lielu kopumu, katrs objekts, kas ir ievietots vienreizējā sarakstā, piemēram tādā kā telefona grāmata, studentu saraksts. Sistemātiskās nejaušības izvēles formēšanas tehnika vienkāršā situācijā raksturojama ar divām svarīgām iezīmēm: to ir viegli piemērot lielām kopām un tās rezultāti būs objektīvi, jo sistemātiskā izvēle balstās pilnībā uz nejaušības principu.
Nejaušības izlase- izlase, kurā katrs konkrēts objekts i katrā iespējamā savienojumā ar n objektu iegūst iespēju tikt izvēlētam. Dotajā gadījumā īpaši svarīgi, kad saraksts, no kura tiek veidota izlase, tiek raksturots ar sistemātisku pārvaldījumu. Alfabētiskiem un hronoloģiskiem sarakstiem tas parasti nepiemīt, bet tai pašā laikā citiem tipiem saraksts var būt ļoti nozīmīgs.
Saliktā izlase. Tā vietā, lai skaitītu un apskatītu konkrētus cilvēkus, kā izvēlētos locekļus, tie tiek apskatīti kā vienas vai citas vietas iedzīvotāji. Grūtības šajā izlasē varētu veidot situācija, ka vienā adresē tiek ņemta viena intervija, bet jautājums rodas situācijā, ja vienā adresē dzīvo vairāki cilvēki un šajā gadījumā, kuru intervēt? Šajā gadījumā intervētājs izveido grafiku pēc kāda viņš veic interviju: vienā dzīves vietā viņš intervē jaunāko sieviešu kārtas pārstāvi,, bet nākamajā vecāko utt.
Stratificētā formēšanas izlase. Tā pirmkārt tiek izmantota gadījumos, ja pētnieks vēlas analizēt kādu sīkāku kopas apakšgrupu, kura ir tik maza, ka gadījumu izlase veidos pārāk mazu objektu skaitu, lai veidotu pilnvērtīgu analīzi. Tādos gadījumos, kad pētnieks vēlas piešķirt īpašu nozīmi kādam faktam,, kas apzīmē kādu apakšgrupu, tiek izmantota stratificēšanas metode.
Kvota izlase. Kopienas locekļi tiek klasificēti ar kādām konkrētām īpašībām un piezīmēm (piemēram dzimums, vecums vai arī piederība pie kādas konkrētas partijas).
Eksportu izlase. Izlase, kad pētnieks izvēlas tos objektus, kurus pēc kaut kādām pazīmēm viņš uzskata par tipiskiem vai reprezentatīviem tieši konkrētajai kopienai.
Lai noteiktu nepieciešamo pētījuma apjomu ir nepieciešams noskaidrot vairākus faktorus. Viens no svarīgākajiem ir homogenitāte – tuvības pakāpe dotajā kāpienā starp tās locekļiem. Ja katram indivīdam kopienā ir vienāds uzskats ar pārējiem kopienas indivīdiem, tad izvēloties vienu no šīs kopienas tiks iegūts pilnīgi reprezentatīvs viedoklis. Otrs svarīgs faktors ir heterogenitāte – tas ir pretējs homogenitātei. Jo lielāka precizitāte tiek prasīta, jo lielākai ir jābūt izvēlei. Jo zemāka ir pieļaujamā analīzes kļūda, jo labāks būs pētījuma rezultāts.

Scroll to Top