Jāņa Endzelīna mūžs sākās sestdienā 1873. gada 22. (10.) februārī pulksten divos pēcpusdienā, Kauguru pagasta Mičkēnā saimnieka ģimenē, kad notika pirmie
vispārīgie latviešu dziesmu svētki, kuros latviešu tautas atmodas kustība
meta augstu vilni. Šis vilnis skāris arī profesoru Endzelīnu. Viņā
pamodās kaislīga dziņa strādāt savas tautas labā, izkopjot sevišķi tās
valodu. Speciālistu vidū Jāņa Endzelīna vārds ir pazīstams visā pasaulē; pēc nopelniem latviešu valodas un citu baltu valodu pētīšanā viņam līdzīgu grūti atrast J.Endzelīns ir Valmieras novada Kauguru zemnieka dēls. Bijusī mežsarga māja Mičkēns (tai novadā mājvārdus lieto vienskaitlī), kur dzimis izcilākais latviešu valodnieks, prasījusi daudz darba, lai saimniekiem rastos zināma rocība. Rūpīgi darīt darbu un taupīt ne tikai materiālās vērtības, bet arī laiku Jānis Endzelīns iemācījies no vecākiem. Labu, bagātu dzimto valodu nākamais valodnieks visvairāk esot mācījies no kādas ilggadējas Mičkēna strādnieces, kas baznīcā neesot gājusi un runājusi tīrā tautas valodā.